No kurienes cēlusies angļu valoda? — Klēra Bouerna

Skaties pilnu mācību video: http://ed.ted.com/lessons/where-did-english-come-from-claire-bowern

Runājot par angļu valodu, mēs bieži to iedomājamies kā vienu valodu. Taču tās dialektos runā dučiem valstu visā pasaulē — kas tiem kopīgs vienam ar otru vai ar Čosera literārajiem darbiem? Klēra Bouerna seko šai valodai no mūsdienām līdz pat tās senajām saknēm, parādot, kā angļu valoda veidojusies caur vairākām runātāju paaudzēm.

Sagatavoja — Klēra Bouerna, animēja — Patriks Smits.

Runājot par angļu valodu,
mēs bieži to iedomājamies kā vienu valodu.

Taču tās dialektos runā
dučiem valstu visā pasaulē —

kas tiem kopīgs vienam ar otru

vai ar Čosera literārajiem darbiem?

Un kā tie ir saistīti ar dīvainajiem
vārdiem Beovulfa varoņeposā?

Atbilde ir tāda,
ka tāpat kā vairums valodu

angļu valoda ir veidojusies
caur daudzām runātāju paaudzēm,

laika gaitā piedzīvojot
būtiskas pārmaiņas.

Atdalot šīs izmaiņas,

mēs varam izsekot valodai no mūsdienām

līdz tās senajām saknēm.

Lai gan mūsdienu angļu valodai
ir daudz kopīgu vārdu

ar latīņu cilmes romāņu valodām,

piemēram, franču un spāņu valodu,

vairums šo vārdu
sākotnēji angļu valodā nebija.

Tie valodā sāka ienākt,

sākot ar normaņu iebrukumu
Anglijā 1066. gadā.

Kad franciski runājošie
normaņi iekaroja Angliju

un kļuva par tās valdošo šķiru,

viņi atveda arī savu valodu,

pievienojot milzīgu daudzumu
franču un latīņu vārdu

tai angļu valodai,
kādā tur bija runājuši līdz šim.

Mūsdienās mēs to saucam
par senangļu valodu.

Tā ir Beovulfa valoda.

Iespējams, tā nešķiet diez ko pazīstama,

taču to varētu būt vieglāk atpazīt,
ja zini kaut ko no vācu valodas.

Tas ir tādēļ, ka senangļu valoda
pieder ģermāņu valodu grupai,

ko sākotnēji, 5. un 6. gadsimtā,
Britu salās nogādāja

angļi, sakši un jiti.

Viņu ģermāņu dialekti kļuva pazīstami
kā anglosakšu valoda.

No 8.—11. gadsimtam vikingu iekarotāji

šim kokteilim pievienoja aizguvumus
no senskandināvu valodas.

Mūsdienu angļu valodas saknes
var būt pagrūti ieraudzīt

zem visiem šiem aizguvumiem

no franču, latīņu, senskandināvu
un citām valodām.

Taču mums var palīdzēt
salīdzinošā valodniecība,

pievēršot uzmanību
gramatiskajai struktūrai,

skaņu miju likumībām

un noteiktam pamata vārdu krājumam.

Piemēram, pēc 6. gadsimta

vācu valodas vārdi, kas sākās ar „p”,
sistemātiski mainījās uz „pf” skaņu,

kamēr to līdzinieki
senangļu valodā saglabāja „p”.

Cits piemērs — vārdi, kuros
zviedru valodā ir skaņa „sk”,

angļu valodā ieguva skaņu „sh”.

Angļu valodā joprojām
ir daži vārdi ar „sk”,

piemēram, „skirt” un „skull”,

bet tie ir tieši aizguvumi
no senskandināvu valodas,

kas parādījās pēc „sk” mijas uz „sh”.

Šie piemēri parāda,

ka tāpat kā dažādās romāņu valodas
ir cēlušās no latīņu valodas,

tā angļu, zviedru, vācu
un daudzas citas valodas

ir cēlušās no kopīga senča —
ģermāņu pirmvalodas,

kurā runāja ap 500. gadu pirms Kristus.

Tā kā šī vēsturiskā valoda
nekad netika pierakstīta,

mēs varam to rekonstruēt,
tikai salīdzinot tās pēctečus,

kas ir iespējams, pateicoties
pārmaiņu konsekvencei.

Mēs pat varam izmantot to pašu procesu,
lai dotos vēl soli tālāk pagātnē,

un izsekotu ģermāņu pirmvalodas saknes

līdz valodai, ko sauc
par indoeiropiešu pirmvalodu,

kurā runāja pirms aptuveni
6000 gadiem Pontijas stepē,

mūsdienu Ukrainas un Krievijas teritorijā.

Tas ir rekonstruētais priekštecis
indoeiropiešu valodu saimei,

kas ietver gandrīz visas valodas,
kādās vēstures gaitā runājuši Eiropā,

kā arī lielā daļā Dienvidāzijas
un Rietumāzijas.

Un, lai gan tas prasa drusku vairāk darba,

mēs varam atrast tās pašas
sistemātiskās līdzības jeb atbilstības

starp radniecīgiem vārdiem dažādos
indoeiropiešu saimes atzarojumos.

Salīdzinot angļu valodu ar latīņu,

mēs redzam, ka angļu valodā ir „t”
tur, kur latīņu valodā ir „d”,

un „f” tur, kur latīņu
vārdu sākumā ir „p”.

Dažas no angļu valodas
attālākajām radiniecēm

ir indiešu un persiešu valoda,

kā arī ķeltu valodas, ko tā izspieda
tagadējās Lielbritānijas teritorijā.

Pati indoeiropiešu pirmvaloda
ir cēlusies no vēl senākas valodas,

taču diemžēl vēsturiskie
un arheoloģiskie pierādījumi

mūs aizved vien tik tālu.

Daudzi noslēpumi joprojām
paliek neaizsniedzami,

piemēram, vai pastāv kāda saikne

starp indoeiropiešu un citām
lielākajām valodu saimēm,

un to, kādas ir bijušas tās valodas,
kādās Eiropā runāja pirms tās parādīšanās.

Taču brīnumainais fakts ir un paliek tas,

ka gandrīz 3 miljardi
cilvēku visā pasaulē,

no kuriem daudzi viens otru nesaprot,

tomēr runā vienos un tajos pašos vārdos,
ko veidojusi 6000 gadu ilga vēsture.