WEBVTT
00:00:06.684 --> 00:00:10.657
Runājot par angļu valodu,
mēs bieži to iedomājamies kā vienu valodu.
00:00:10.657 --> 00:00:14.997
Taču tās dialektos runā
dučiem valstu visā pasaulē —
00:00:14.997 --> 00:00:17.050
kas tiem kopīgs vienam ar otru
00:00:17.050 --> 00:00:18.980
vai ar Čosera literārajiem darbiem?
00:00:18.980 --> 00:00:23.028
Un kā tie ir saistīti ar dīvainajiem
vārdiem Beovulfa varoņeposā?
00:00:23.028 --> 00:00:25.271
Atbilde ir tāda,
ka tāpat kā vairums valodu
00:00:25.271 --> 00:00:28.326
angļu valoda ir veidojusies
caur daudzām runātāju paaudzēm,
00:00:28.326 --> 00:00:31.307
laika gaitā piedzīvojot
būtiskas pārmaiņas.
00:00:31.307 --> 00:00:33.340
Atdalot šīs izmaiņas,
00:00:33.340 --> 00:00:35.779
mēs varam izsekot valodai no mūsdienām
00:00:35.779 --> 00:00:38.243
līdz tās senajām saknēm.
00:00:38.243 --> 00:00:40.676
Lai gan mūsdienu angļu valodai
ir daudz kopīgu vārdu
00:00:40.676 --> 00:00:42.938
ar latīņu cilmes romāņu valodām,
00:00:42.938 --> 00:00:44.582
piemēram, franču un spāņu valodu,
00:00:44.582 --> 00:00:47.723
vairums šo vārdu
sākotnēji angļu valodā nebija.
00:00:47.723 --> 00:00:50.271
Tie valodā sāka ienākt,
00:00:50.271 --> 00:00:55.087
sākot ar normaņu iebrukumu
Anglijā 1066. gadā.
00:00:55.087 --> 00:00:57.632
Kad franciski runājošie
normaņi iekaroja Angliju
00:00:57.632 --> 00:00:59.649
un kļuva par tās valdošo šķiru,
00:00:59.649 --> 00:01:01.793
viņi atveda arī savu valodu,
00:01:01.793 --> 00:01:05.267
pievienojot milzīgu daudzumu
franču un latīņu vārdu
00:01:05.267 --> 00:01:08.286
tai angļu valodai,
kādā tur bija runājuši līdz šim.
00:01:08.286 --> 00:01:11.049
Mūsdienās mēs to saucam
par senangļu valodu.
00:01:11.049 --> 00:01:13.415
Tā ir Beovulfa valoda.
00:01:13.415 --> 00:01:15.609
Iespējams, tā nešķiet diez ko pazīstama,
00:01:15.609 --> 00:01:19.915
taču to varētu būt vieglāk atpazīt,
ja zini kaut ko no vācu valodas.
00:01:19.915 --> 00:01:23.807
Tas ir tādēļ, ka senangļu valoda
pieder ģermāņu valodu grupai,
00:01:23.807 --> 00:01:28.045
ko sākotnēji, 5. un 6. gadsimtā,
Britu salās nogādāja
00:01:28.045 --> 00:01:31.179
angļi, sakši un jiti.
00:01:31.179 --> 00:01:35.901
Viņu ģermāņu dialekti kļuva pazīstami
kā anglosakšu valoda.
00:01:35.901 --> 00:01:38.931
No 8.—11. gadsimtam vikingu iekarotāji
00:01:38.931 --> 00:01:42.943
šim kokteilim pievienoja aizguvumus
no senskandināvu valodas.
00:01:42.943 --> 00:01:45.771
Mūsdienu angļu valodas saknes
var būt pagrūti ieraudzīt
00:01:45.771 --> 00:01:47.684
zem visiem šiem aizguvumiem
00:01:47.684 --> 00:01:51.738
no franču, latīņu, senskandināvu
un citām valodām.
00:01:51.738 --> 00:01:54.494
Taču mums var palīdzēt
salīdzinošā valodniecība,
00:01:54.494 --> 00:01:56.904
pievēršot uzmanību
gramatiskajai struktūrai,
00:01:56.904 --> 00:01:58.733
skaņu miju likumībām
00:01:58.733 --> 00:02:01.175
un noteiktam pamata vārdu krājumam.
00:02:01.175 --> 00:02:03.682
Piemēram, pēc 6. gadsimta
00:02:03.682 --> 00:02:09.011
vācu valodas vārdi, kas sākās ar „p”,
sistemātiski mainījās uz „pf” skaņu,
00:02:09.011 --> 00:02:13.109
kamēr to līdzinieki
senangļu valodā saglabāja „p”.
00:02:13.109 --> 00:02:17.327
Cits piemērs — vārdi, kuros
zviedru valodā ir skaņa „sk”,
00:02:17.327 --> 00:02:20.394
angļu valodā ieguva skaņu „sh”.
00:02:20.394 --> 00:02:23.236
Angļu valodā joprojām
ir daži vārdi ar „sk”,
00:02:23.236 --> 00:02:25.257
piemēram, „skirt” un „skull”,
00:02:25.257 --> 00:02:27.988
bet tie ir tieši aizguvumi
no senskandināvu valodas,
00:02:27.988 --> 00:02:31.551
kas parādījās pēc „sk” mijas uz „sh”.
00:02:32.331 --> 00:02:33.710
Šie piemēri parāda,
00:02:33.710 --> 00:02:37.938
ka tāpat kā dažādās romāņu valodas
ir cēlušās no latīņu valodas,
00:02:37.938 --> 00:02:41.603
tā angļu, zviedru, vācu
un daudzas citas valodas
00:02:41.603 --> 00:02:46.006
ir cēlušās no kopīga senča —
ģermāņu pirmvalodas,
00:02:46.006 --> 00:02:48.674
kurā runāja ap 500. gadu pirms Kristus.
00:02:49.274 --> 00:02:52.301
Tā kā šī vēsturiskā valoda
nekad netika pierakstīta,
00:02:52.301 --> 00:02:56.184
mēs varam to rekonstruēt,
tikai salīdzinot tās pēctečus,
00:02:56.184 --> 00:02:59.652
kas ir iespējams, pateicoties
pārmaiņu konsekvencei.
00:02:59.652 --> 00:03:03.671
Mēs pat varam izmantot to pašu procesu,
lai dotos vēl soli tālāk pagātnē,
00:03:03.671 --> 00:03:06.741
un izsekotu ģermāņu pirmvalodas saknes
00:03:06.741 --> 00:03:09.741
līdz valodai, ko sauc
par indoeiropiešu pirmvalodu,
00:03:09.741 --> 00:03:13.622
kurā runāja pirms aptuveni
6000 gadiem Pontijas stepē,
00:03:13.622 --> 00:03:16.512
mūsdienu Ukrainas un Krievijas teritorijā.
00:03:16.512 --> 00:03:20.843
Tas ir rekonstruētais priekštecis
indoeiropiešu valodu saimei,
00:03:20.843 --> 00:03:25.371
kas ietver gandrīz visas valodas,
kādās vēstures gaitā runājuši Eiropā,
00:03:25.371 --> 00:03:28.401
kā arī lielā daļā Dienvidāzijas
un Rietumāzijas.
00:03:29.091 --> 00:03:31.453
Un, lai gan tas prasa drusku vairāk darba,
00:03:31.453 --> 00:03:35.890
mēs varam atrast tās pašas
sistemātiskās līdzības jeb atbilstības
00:03:35.890 --> 00:03:39.864
starp radniecīgiem vārdiem dažādos
indoeiropiešu saimes atzarojumos.
00:03:39.864 --> 00:03:42.085
Salīdzinot angļu valodu ar latīņu,
00:03:42.085 --> 00:03:45.690
mēs redzam, ka angļu valodā ir „t”
tur, kur latīņu valodā ir „d”,
00:03:45.690 --> 00:03:49.728
un „f” tur, kur latīņu
vārdu sākumā ir „p”.
00:03:49.728 --> 00:03:51.978
Dažas no angļu valodas
attālākajām radiniecēm
00:03:51.978 --> 00:03:54.111
ir indiešu un persiešu valoda,
00:03:54.111 --> 00:03:58.109
kā arī ķeltu valodas, ko tā izspieda
tagadējās Lielbritānijas teritorijā.
00:03:58.109 --> 00:04:02.769
Pati indoeiropiešu pirmvaloda
ir cēlusies no vēl senākas valodas,
00:04:02.769 --> 00:04:07.908
taču diemžēl vēsturiskie
un arheoloģiskie pierādījumi
00:04:07.908 --> 00:04:10.088
mūs aizved vien tik tālu.
00:04:10.088 --> 00:04:12.400
Daudzi noslēpumi joprojām
paliek neaizsniedzami,
00:04:12.400 --> 00:04:14.268
piemēram, vai pastāv kāda saikne
00:04:14.268 --> 00:04:18.232
starp indoeiropiešu un citām
lielākajām valodu saimēm,
00:04:18.232 --> 00:04:22.522
un to, kādas ir bijušas tās valodas,
kādās Eiropā runāja pirms tās parādīšanās.
00:04:22.522 --> 00:04:24.488
Taču brīnumainais fakts ir un paliek tas,
00:04:24.488 --> 00:04:27.738
ka gandrīz 3 miljardi
cilvēku visā pasaulē,
00:04:27.738 --> 00:04:30.120
no kuriem daudzi viens otru nesaprot,
00:04:30.120 --> 00:04:36.360
tomēr runā vienos un tajos pašos vārdos,
ko veidojusi 6000 gadu ilga vēsture.