< Return to Video

Tevi veido tava ķermeņa valoda

  • 0:00 - 0:06
    Gribu sākt ar to, ka piedāvāju jums
    netehnoloģisku dzīves gudrību,
  • 0:06 - 0:09
    un tā ir pavisam vienkārša:
  • 0:09 - 0:13
    izmainiet jūsu pozu uz divām minūtēm.
  • 0:13 - 0:16
    Bet pirms es jums to atklāšu,
    es vēlos jums palūgt tūlīt pat
  • 0:16 - 0:20
    nedaudz pavērot savu ķermeni,
    un ko jūs ar to darāt.
  • 0:20 - 0:23
    Cik no jums cenšas it kā sarauties?
  • 0:23 - 0:26
    Varbūt jūs esat saliekušies,
    sakrustojuši kājas vai potītes.
  • 0:26 - 0:30
    Dažreiz mēs satveram savas rokas lūk šādi.
  • 0:30 - 0:33
    Dažreiz mēs izplešamies. (Smiekli)
  • 0:33 - 0:36
    Es jūs redzu.
  • 0:36 - 0:39
    Es gribu, lai pievēršat uzmanību
    tam, ko pašlaik darāt.
  • 0:39 - 0:41
    Mēs pie tā atgriezīsimies
    pēc dažām minūtēm,
  • 0:41 - 0:44
    un es ceru, ka jūs iemācīsieties
    to nedaudz pamainīt,
  • 0:44 - 0:47
    jo tas var būtiski ietekmēt
    jūsu dzīves norisi.
  • 0:47 - 0:52
    Ķermeņa valoda mūs ļoti interesē,
  • 0:52 - 0:56
    un mūs īpaši interesē
    citu cilvēku ķermeņa valoda.
  • 0:56 - 1:00
    Ziniet, mūs interesē, nu, kā lai to saka
    (Smiekli)
  • 1:00 - 1:04
    neveikla saskarsme, vai smaids,
  • 1:05 - 1:09
    vai nievājošs skatiens,
    vai varbūt neveikla acs piemiegšana,
  • 1:09 - 1:12
    vai varbūt pat kaut kas
    līdzīgs rokasspiedienam.
  • 1:12 - 1:15
    Diktors: Lūk arī viņi, pie desmitā numura.
  • 1:15 - 1:20
    Šim policistam palaimējies paspiest
    Savienoto Valstu prezidenta roku.
  • 1:20 - 1:25
    Lūk arī premjerministrs --
    Nē. (Smiekli) (Aplausi)
  • 1:25 - 1:27
    (Smiekli) (Aplausi)
  • 1:27 - 1:31
    Eimija Kadija: Tātad rokasspiediens,
    vai rokas nepaspiešana,
  • 1:31 - 1:34
    var likt mums runāt nedēļām ilgi.
  • 1:34 - 1:36
    Pat BBC un The New York Times.
  • 1:36 - 1:40
    Acīmredzot, kad mēs domājam
    par neverbālo izturēšanos,
  • 1:40 - 1:43
    vai ķermeņa valodu -- un sociālzinātnieki
    to dēvē par neverbāļiem --
  • 1:43 - 1:46
    tā ir valoda, tātad mēs domājam
    par savstarpējo saziņu.
  • 1:46 - 1:49
    Kad mēs domājam par savstarpējo saziņu,
    mēs domājam par saskarsmi.
  • 1:49 - 1:51
    Ko tad jūsu ķermeņa valoda man saka?
  • 1:51 - 1:54
    Ko manējā saka jums?
  • 1:54 - 1:59
    Iespējams, ka šis ir labs veids
    kā uz to paraudzīties.
  • 1:59 - 2:01
    Sociālzinātnieki ir pavadījuši
    daudz laika,
  • 2:01 - 2:04
    aplūkojot ķermeņa valodas ietekmi
  • 2:04 - 2:06
    vai citu cilvēku ķermeņa valodas ietekmi
    uz mūsu spriedumiem.
  • 2:06 - 2:10
    Un no ķermeņa valodas mēs izdarām
    vispārīgus spriedumus un secinājumus.
  • 2:10 - 2:13
    Un šie spriedumi var noteikt
    patiešām dzīvē svarīgus iznākumus,
  • 2:13 - 2:17
    ko mēs pieņemam darbā, paaugstinām
    amatā, vai aicinām uz satikšanos.
  • 2:17 - 2:22
    Piemēram, Nalini Ambadi,
    Tafts universitātes pētnieks,
  • 2:22 - 2:27
    veica pētījumu, kurā cilvēki vēroja
    30 sekunžu bezskaņas video
  • 2:27 - 2:30
    ar īstu ārstu un pacientu saskarsmi,
  • 2:30 - 2:32
    un viņu spriedumi par ārsta izturēšanos
  • 2:32 - 2:35
    paredz to, vai šis ārsts tiks iesūdzēts.
  • 2:35 - 2:37
    Tātad nav tik svarīgi
  • 2:37 - 2:39
    vai ārsts ir kompetents,
  • 2:39 - 2:42
    bet gan, vai mums šis cilvēks patīk,
    un kāda ir bijusi saskarsme?
  • 2:42 - 2:45
    Vai pat vēl vairāk,
    Alekss Todorovs no Prinstonas
  • 2:45 - 2:49
    norāda uz to, ka spriedumi par
    politisko kandidātu sejām
  • 2:49 - 2:53
    tikai vienas sekundes laikā nosaka 70%
  • 2:53 - 2:57
    no ASV Senāta un gubernatoru
    vēlēšanu iznākuma,
  • 2:57 - 2:59
    un pat digitālajā pasaulē,
  • 2:59 - 3:03
    veikli lietotas emocijzīmes
    interneta pārrunās
  • 3:03 - 3:06
    var palīdzēt iegūt labāku rezultātu.
  • 3:06 - 3:09
    Ja neprotat tās lietot,
    tas jums pašam par sliktu?
  • 3:09 - 3:12
    Kad domājam par neverbāļiem,
    mēs domājam kā cilvēki spriež par citiem,
  • 3:12 - 3:15
    kā viņi spriež par mums,
    un kāds no tā ir iznākums.
  • 3:15 - 3:17
    Tomēr mēs mēdzam aizmirst
    otru auditoriju,
  • 3:17 - 3:20
    ko ietekmē mūsu neverbāļi,
    un tie esam mēs paši.
  • 3:21 - 3:24
    Arī mūs pašus ietekmē mūsu neverbāļi,
  • 3:24 - 3:26
    mūsu domas un sajūtas
    un mūsu psihi.
  • 3:26 - 3:29
    Par kādiem neverbāļiem es runāju?
  • 3:29 - 3:32
    Es esmu sociālpshihologs.
    Es studēju aizspriedumus,
  • 3:32 - 3:35
    un es pasniedzu konkurējošā
    uzņēmējdarbības augstskolā,
  • 3:35 - 3:39
    tāpēc neizbēgami mani
    ieinteresēja varas dinamika.
  • 3:39 - 3:43
    Jo īpaši mani ienteresēja
    varas un dominances
  • 3:43 - 3:45
    neverbālā izteiksme.
  • 3:45 - 3:48
    Kas tad ir neverbālā varas un
    dominances izteiksme?
  • 3:48 - 3:50
    Lūk, kā tas izskatās.
  • 3:50 - 3:53
    Dzīvnieku pasaulē, tie cenšas izplesties.
  • 3:53 - 3:56
    Tie cenšas kļūt lieli, izstiepties,
  • 3:56 - 3:59
    ieņemt vairāk vietas,
    tātad cenšas atvērties.
  • 3:59 - 4:01
    Tie cenšas atvērties.
  • 4:01 - 4:03
    Tā tas ir visā dzīvnieku pasaulē.
  • 4:03 - 4:06
    To dara ne tikai primāti.
  • 4:06 - 4:09
    Un cilvēki dara to pašu. (Smiekli)
  • 4:09 - 4:13
    Viņi to dara, kad tiem varenība
    it kā pieder hroniski,
  • 4:13 - 4:16
    un arī tajā mirklī, kad tie jūtas vareni.
  • 4:16 - 4:19
    Tas ir īpaši interesanti,
    jo tas mums rāda,
  • 4:19 - 4:23
    cik universāla un sena
    ir šāda varenības izteiksme.
  • 4:23 - 4:25
    Šo izteiksmi, ko pazīst kā lepnumu,
  • 4:25 - 4:28
    ir studējusi Džesika Treisija.
  • 4:28 - 4:30
    Viņa vērš uzmanību uz to,
    ka tā dara gan dzimuši redzīgi,
  • 4:31 - 4:33
    gan dzimuši neredzīgie,
  • 4:33 - 4:36
    kad uzvar fiziskā sacensībā.
  • 4:36 - 4:38
    Kad uzvarot šķērso finiša līniju,
  • 4:38 - 4:40
    vienalga, vai tie iepriekš
    ir redzējuši kādu tā darām.
  • 4:40 - 4:42
    Tie vienmēr dara šādi.
  • 4:42 - 4:45
    Rokas veido V burtu un
    zods nedaudz piepacelts.
  • 4:45 - 4:47
    Ko mēs darām, ja jūtamies nevarīgi?
  • 4:47 - 4:48
    Mēs darām tieši pretējo.
  • 4:48 - 4:51
    Mēs aizveramies.
    Mēs saritināmies.
  • 4:51 - 4:52
    Mēs saraujamies.
  • 4:52 - 4:55
    Mēs nevēlamies saskarties
    ar cilvēkiem mums blakus.
  • 4:55 - 4:57
    Tātad gan dzīvnieki, gan cilvēki
    dara vienu un to pašu.
  • 4:57 - 5:01
    Un šādi notiek, kad saliekat
    kopā dažāda līmeņa varenību.
  • 5:01 - 5:05
    Kad runa ir par varu,
    mēs mēdzam
  • 5:05 - 5:07
    papildināt citu cilvēku neverbāļus.
  • 5:07 - 5:10
    Ja kāds mums izrāda varenību,
  • 5:10 - 5:12
    Mēs mēdzam sarauties.
    Mēs neatdarinām otru.
  • 5:12 - 5:14
    Mēs daram pretējo.
  • 5:14 - 5:17
    Kad es vēroju šādu uzvedību auditorijā,
  • 5:17 - 5:20
    ko es ieraugu?
  • 5:20 - 5:27
    Es redzu, ka MBA studenti tiešām izrāda
    visu varas neverbāļu spektru.
  • 5:27 - 5:29
    Daži ir kā alfa barvežu karikatūras,
  • 5:29 - 5:33
    ienākot telpā, tie nostājas
    pašā telpas vidū
  • 5:33 - 5:36
    pat pirms lekcijas sākuma,
    it kā vēlētos aizņemt vairāk vietas.
  • 5:36 - 5:39
    Kad tie apsēžas, tad it kā izplešas.
  • 5:39 - 5:40
    Tie paceļ rokas šādi.
  • 5:40 - 5:43
    Ir citi, kas burtiski saplok,
  • 5:43 - 5:46
    kad tie ienāk telpā.
    Tas notiek, tiklīdz tie ir ienākuši.
  • 5:46 - 5:48
    Jūs to redzat viņu sejās
    un viņu ķermeņa valodā,
  • 5:48 - 5:51
    un viņi sēž savos krēslos sarāvušies,
  • 5:51 - 5:53
    un dara šādi, kad paceļ roku.
  • 5:53 - 5:55
    Es esmu ievērojusi
    pāris lietas šajā sakarā.
  • 5:55 - 5:57
    Par pirmo jūs nebūsiet pārsteigti.
  • 5:57 - 5:59
    Tā ir saistīta ar dzimumu.
  • 5:59 - 6:04
    Sievietes to dara daudz
    vairāk nekā vīrieši.
  • 6:04 - 6:07
    Sievietes hroniski jūtas
    nevarīgākas par vīriešiem,
  • 6:07 - 6:09
    tāpēc tas nav pārsteigums.
  • 6:09 - 6:11
    Bet otra lieta ir tāda,
  • 6:11 - 6:13
    ka tas ir saistīts ar to,
  • 6:13 - 6:17
    cik attiecīgais students iesaistās
    lekcijā, un cik veiksmīgi tas iesaistās.
  • 6:17 - 6:20
    Un MBA lekcijās tas ir patiešām svarīgi,
  • 6:20 - 6:22
    jo iesaistīšanās ir puse no novērtējuma.
  • 6:23 - 6:27
    Biznesa augstskolas cīnās ar šo dažādo
    novērtējumu starp dzimumiem.
  • 6:27 - 6:30
    Ir vienādi kvalificēti
    vīrieši un sievietes,
  • 6:30 - 6:32
    bet novērtējums atšķiras,
  • 6:32 - 6:35
    un tas daļēji ir saistīts
    ar iesaistīšanos lekcijās.
  • 6:36 - 6:39
    Tāpēc es sāku interesēties, nu labi,
  • 6:39 - 6:42
    ir cilvēki, kas ienāk šādi un iesaistās.
  • 6:42 - 6:45
    Vai ir iespējams to notēlot,
  • 6:45 - 6:47
    un vai tas liks viņiem
    iesaistīties vairāk?
  • 6:47 - 6:51
    Mēs ar galveno līdzdalībnieci
    Deinu Karniju no Bērklija Universtiātes
  • 6:51 - 6:55
    gribējām uzzināt, vai to var notēlot
    un tā uzlabot savu sniegumu.
  • 6:55 - 6:57
    Vai to var darīt īslaicīgi
  • 6:57 - 7:00
    un tā piedzīvot izmaiņas uzvedībā,
  • 7:00 - 7:02
    kas liks justies varenākam?
  • 7:02 - 7:05
    Mēs zinām, ka mūsu neverbāļi
    nosaka, ko citi cilvēki
  • 7:05 - 7:08
    par mums domā un jūt.
    Tam ir daudz liecību.
  • 7:08 - 7:09
    Bet mūsu jautājums bija:
  • 7:09 - 7:13
    vai mūsu neverbāļi nosaka
    ko mēs domājam un jūtam par sevi?
  • 7:13 - 7:16
    Pastāv liecības, ka tas tā ir.
  • 7:16 - 7:21
    Piemēram, mēs smaidām,
    kad jūtamies laimīgi,
  • 7:21 - 7:23
    bet arī, kad mūs spiež smaidīt,
  • 7:23 - 7:27
    liekot turēt pildspalvu zobos šādi,
    tas liek mums justies labāk.
  • 7:27 - 7:29
    Tātad tas notiek abējādi.
  • 7:29 - 7:33
    Kad runa ir par varenību,
    tas arī ir abējādi.
  • 7:33 - 7:35
    Kad jūtaties vareni,
  • 7:35 - 7:37
    tad bieži darat šādi,
  • 7:37 - 7:43
    bet ir iespējams, ka tad,
    kad tēlojat varenu,
  • 7:43 - 7:47
    jums ir vieglāk kļūt patiešām vareniem.
  • 7:47 - 7:50
    Otrs jautājums tātad bija,
  • 7:50 - 7:53
    mēs zinām, ka mūsu prāts
    ietekmē mūsu ķermeni,
  • 7:53 - 7:57
    bet vai arī mūsu ķermenis
    ietekmē mūsu prātu?
  • 7:57 - 8:00
    Un kad es saku prātu,
    varenuma gadījumā,
  • 8:00 - 8:01
    par ko es runāju?
  • 8:01 - 8:03
    Es runāju par domām un sajūtām
  • 8:03 - 8:07
    un psiholoģiskām lietām,
    kas veido domas un sajūtas
  • 8:07 - 8:10
    un manā gadījumā tie nav hormoni.
    Es aplūkoju hormonus.
  • 8:10 - 8:14
    Kā izskatās vareno prāti,
    salīdzinājumā ar nevarīgajiem?
  • 8:14 - 8:18
    Nav pārsteigums,
    ka vareni ļaudis mēdz būt
  • 8:19 - 8:23
    neatlaidīgāki, pārliecinātāki
    un optimistiskāki.
  • 8:23 - 8:26
    Viņi tiešām jūtas tā, it kā
    uzvarēs pat laimes spēlēs.
  • 8:26 - 8:30
    Viņi arī parasti spēj
    domāt abstraktāk.
  • 8:30 - 8:33
    Tātad atšķirību ir daudz.
    Viņi riskē vairāk.
  • 8:33 - 8:36
    Pastāv daudz atšķirību starp
    varenajiem un nevarīgajiem.
  • 8:36 - 8:39
    Arī fizioloģiski ir daudz atšķirību
  • 8:39 - 8:43
    ar diviem galvenajiem hormoniem:
    testosteronu, kas ir dominances hormons,
  • 8:43 - 8:46
    un kortizolu, kas ir stresa hormons.
  • 8:46 - 8:54
    Mēs zinām, ka ar varu apveltītiem
    alfa tēviņiem primātu hierarhijās
  • 8:54 - 8:57
    ir augsts testosterona un
    zems kortizola līmenis,
  • 8:57 - 9:00
    tāpat arī spēcīgiem un efektīviem līderiem
  • 9:00 - 9:03
    ir augsts testosterona un
    zems kortizola līmenis.
  • 9:03 - 9:05
    Ko tas nozīmē?
    Kad runājam par varenību,
  • 9:05 - 9:07
    parasti iedomājamies
    tikai par testosteronu,
  • 9:07 - 9:09
    jo tas ir dominances hormons.
  • 9:09 - 9:13
    Bet patiesībā, varenību nosaka arī tas,
    kā mēs reaģējam uz stresu.
  • 9:13 - 9:16
    Vai gribat spēcīgu, dominējošu līderi
  • 9:16 - 9:18
    ar augstu testosterona līmeni,
    bet nenoturīgu pret stresu?
  • 9:18 - 9:20
    Droši vien nē.
  • 9:20 - 9:23
    Vēlaties cilvēku, kas ir spēcīgs,
    neatlaidīgs un dominējošs,
  • 9:23 - 9:27
    bet visai noturīgs pret stresu
    un nesaspringts.
  • 9:27 - 9:32
    Tā nu mēs zinām, ka primātu hierarhijās,
  • 9:32 - 9:35
    ja barvedim jāpārņem vara,
  • 9:35 - 9:39
    ja indivīdam pēkšņi
    jāpārņem barveža loma,
  • 9:39 - 9:42
    dažu dienu laikā šī indivīda
    testosterona līmenis ievērojami
  • 9:42 - 9:46
    paaugstinās un viņa kortizola
    līmenis ievērojami pazeminās.
  • 9:46 - 9:49
    Mums ir liecības gan tam, ka
    ķermenis ietekmē prāta norises,
  • 9:49 - 9:51
    vismaz vaibstu līmenī,
  • 9:51 - 9:55
    gan arī tam, ka lomu maiņa
    spēj ietekmēt prātu.
  • 9:55 - 9:58
    Kas notiek, ja runājam par lomu maiņu,
  • 9:58 - 10:01
    kas notiek, ja mēs darām to
    pavisam minimālā līmenī,
  • 10:01 - 10:03
    kā šo sīko manipulāciju,
    sīko iejaukšanos procesā?
  • 10:03 - 10:06
    "Uz divām minūtēm", teiksim,
    "es gribu, lai jūs stāvat šādi,
  • 10:06 - 10:09
    un tas jums liks justies varenākiem."
  • 10:09 - 10:11
    Lūk, ko mēs izdarījām.
  • 10:12 - 10:16
    Mēs nolēmām uzaicināt cilvēkus
    uz mazu eksperimentu laboratorijā,
  • 10:16 - 10:20
    un šie cilvēki, uz divām minūtēm,
  • 10:20 - 10:23
    ieņēma varenību
    vai nevarību izsakošu pozu,
  • 10:23 - 10:25
    un es jums parādīšu piecas no šīm pozām,
  • 10:25 - 10:27
    kaut gan mēs izmantojām tikai divas.
  • 10:27 - 10:29
    Šī ir viena.
  • 10:30 - 10:31
    Vēl pāris.
  • 10:32 - 10:37
    Šo medijos ir iesaukuši
    par "Brīnumsievieti".
  • 10:37 - 10:38
    Šeit vēl divas.
  • 10:38 - 10:40
    Jūs varat stāvēt vai sēdēt.
  • 10:40 - 10:42
    Un šeit ir nevarīguma pozas.
  • 10:42 - 10:45
    Jūs sakļaujaties un saraujaties.
  • 10:47 - 10:48
    Šī ir ļoti nevarīga poza.
  • 10:48 - 10:52
    Ja satverat kaklu,
    jūs tiešām aizsargājat sevi.
  • 10:52 - 10:54
    Lūk, kā tas notiek:
  • 10:54 - 10:56
    viņi ienāk, iespļauj pudelītē,
  • 10:56 - 11:00
    divas minūtes, mēs sakām,
    „Jums jādara tā vai šitā.”
  • 11:00 - 11:02
    Viņi neskatās uz attēliem ar pozām.
  • 11:02 - 11:04
    Mēs nevēlamies viņiem priekšnoteikt
    varenības konceptu,
  • 11:04 - 11:06
    mēs vēlamies, lai viņi jūtas vareni.
  • 11:06 - 11:07
    Tātad divas minūtes viņi dara tā.
  • 11:07 - 11:11
    Tad mēs viņiem jautājam: „Cik vareni
    jūs jutāties?” uz dažādām lietām,
  • 11:11 - 11:13
    un tad mēs viņiem
    ļaujam spēlēt uz laimi,
  • 11:13 - 11:16
    un tad mēs vēlreiz ņemam siekalu paraugu.
  • 11:16 - 11:17
    Tas ir viss. Tas ir viss eksperiments.
  • 11:17 - 11:19
    Lūk, ko mēs atklājām.
  • 11:19 - 11:21
    Riska uzņēmība, kas ir laimes spēle,
  • 11:21 - 11:25
    mēs atklājam, ka varenības pozā
  • 11:25 - 11:27
    86 procenti ļaujas riskam.
  • 11:27 - 11:29
    Nevarīguma pozā
  • 11:29 - 11:33
    tie ir tikai 60 procenti,
    un tā ir milzīga atšķirība.
  • 11:33 - 11:36
    Lūk, ko mēs atklājam par testosteronu.
  • 11:36 - 11:38
    Salīdzinot ar pamata datiem,
    kad viņi ienāca,
  • 11:38 - 11:42
    varenie piedzīvoja 20 procentu kāpumu,
  • 11:42 - 11:46
    un nevarīgie piedzīvoja
    aptuveni 10 procentu kritumu.
  • 11:46 - 11:49
    Tātad, divas minūtes,
    un jums ir šādas izmaiņas.
  • 11:49 - 11:51
    Lūk, kas notiek ar kortizolu.
  • 11:51 - 11:55
    Varenie piedzīvo ap 25 procentu kritumu,
  • 11:55 - 11:59
    un nevarīgie piedzīvo
    ap 15 procentu kāpumu.
  • 11:59 - 12:02
    Tātad, divas minūtes noved
    pie šādām hormonālajām izmaiņām,
  • 12:02 - 12:03
    kas konfigurē smadzenes,
  • 12:03 - 12:08
    būt vai nu neatlaidīgam,
    pārliecinātam un justies ērti
  • 12:08 - 12:13
    vai arī viegli reaģēt uz stresu
    un it kā aizvērties.
  • 12:13 - 12:16
    Un mēs visi esam tā jutušies, vai ne?
  • 12:16 - 12:21
    Tātad mūsu neverbāļi tiešām nosaka
    kā jūtamies un ko domājam ar sevi,
  • 12:21 - 12:23
    tas nenotiek tikai ar citiem,
    bet arī ar mums pašiem.
  • 12:23 - 12:26
    Un arī mūsu ķermeņi maina mūsu prātus.
  • 12:26 - 12:28
    Bet nākamais jautājums, protams, ir:
  • 12:28 - 12:30
    vai dažu minūšu varas pozēšana
  • 12:30 - 12:32
    tiešām var jēgpilnā veidā izmainīt dzīvi?
  • 12:32 - 12:36
    Tā ir laboratorija, tas ir sīks uzdevums,
    tikai uz pāris minūtēm.
  • 12:36 - 12:38
    Kur mēs to īsti varam izmantot?
  • 12:38 - 12:40
    Par to mēs, protams, domājām.
  • 12:40 - 12:47
    Un mēs domājam, ka to var izmantot
    vērtējošās situācijās,
  • 12:47 - 12:49
    kā sociālo draudu situācijās,
  • 12:49 - 12:52
    kur jūs vērtē varbūt draugi,
  • 12:52 - 12:54
    Pusaudžiem tā ir skolas ēdamzāle,
  • 12:54 - 12:58
    citiem tā ir runa skolas valdes sapulcē.
  • 12:58 - 13:02
    Tā var būt prezentācija
    vai tāda runa kā šī,
  • 13:02 - 13:05
    vai darba intervija.
  • 13:05 - 13:08
    Mēs nolēmām, ka visvairāk tas varētu
    attiekties tieši uz darba interviju,
  • 13:08 - 13:10
    jo lielākā daļa cilvēku
    tās ir piedzīvojuši.
  • 13:10 - 13:13
    Tad mēs publicējām šos atklājumus,
  • 13:13 - 13:15
    un mediji uz to bija kā traki,
  • 13:15 - 13:17
    un viņi teica, tātad, lūk kas jādara,
  • 13:17 - 13:19
    kad esat darba intervijā, vai ne?
  • 13:19 - 13:20
    (Smiekli)
  • 13:20 - 13:22
    Mēs, protams, bijām šausmās un teicām,
  • 13:22 - 13:25
    ak, Kungs, nē, mēs nebūt tā nedomājām.
  • 13:25 - 13:27
    Daudzu iemeslu dēļ, nē, nedariet tā.
  • 13:27 - 13:30
    Vēlreiz, tas nav par to
    kā jūs runājat ar citiem.
  • 13:30 - 13:31
    Te jūs pats runājat ar sevi.
  • 13:31 - 13:34
    Ko jūs darat pirms darba
    intervijas? Jūs darat šādi.
  • 13:34 - 13:37
    Jūs apsēžaties.
    Jūs skatāties savā telefonā,
  • 13:37 - 13:39
    cenšoties nevienu neizlaist.
  • 13:39 - 13:41
    Jūs skatāties pierakstos,
  • 13:41 - 13:43
    jūs noliecaties, saraujaties,
  • 13:43 - 13:45
    kad jums patiesībā būtu
    jādara varbūt šādi,
  • 13:45 - 13:48
    kaut kur tualetē, vai ne?
    Dariet tā. Atrodiet divas minūtes.
  • 13:48 - 13:50
    To arī mēs vēlējāmies izmēģināt.
  • 13:50 - 13:52
    Mēs atvedām cilvēkus uz laboratoriju,
  • 13:52 - 13:55
    un viņi atkal ieņēma varenības
    un nevarīguma pozas,
  • 13:55 - 13:58
    tad viņiem bija ļoti saspringta
    darba intervija.
  • 13:58 - 14:02
    Tā bija piecas minūtes gara.
    Viņus ierakstīja.
  • 14:02 - 14:04
    Viņus arī vērtēja,
  • 14:04 - 14:08
    un vērtētāji bija apmācīti
    neizrādīt neverbālu reakciju,
  • 14:08 - 14:10
    tātad viņi izskatījās šādi.
  • 14:10 - 14:12
    Iedomājieties, ka šis
    ir cilvēks, kas jūs intervē.
  • 14:12 - 14:17
    Tātad uz piecām minūtēm, nekā,
    un tas ir grūtāk nekā būt tincinātam.
  • 14:17 - 14:18
    Cilvēki to nevar ciest.
  • 14:18 - 14:22
    Meriana Lafransa to dēvē par
    "stāvēšanu sociālplūstošajās smiltīs".
  • 14:22 - 14:24
    Tas ļoti paaugstina kortizola līmeni.
  • 14:24 - 14:27
    Tātad, mēs viņiem likām
    iet caur šādu darba interviju,
  • 14:27 - 14:28
    jo mēs gribējām redzēt, kas notiks,
  • 14:28 - 14:32
    Tad mums bija četri programmētāji,
    kas izskatīja ierakstus.
  • 14:32 - 14:35
    Viņi nezināja hipotēzi.
    Viņi nezināja apstākļus.
  • 14:35 - 14:37
    Viņiem nebija ne jausmas,
    kurš pozēja kādā pozā,
  • 14:38 - 14:42
    un viņi beigās, caurskatot ierakstus,
  • 14:42 - 14:45
    teica: "Mēs gribam
    pieņemt darbā šos cilvēkus,"
  • 14:45 - 14:46
    visus varenos pozētājus.
  • 14:46 - 14:48
    "Mēs negribam pieņemt darbā šos.
  • 14:48 - 14:52
    Mēs visumā arī novērtējam
    šos cilvēkus pozitīvāk."
  • 14:52 - 14:54
    Bet, kāds tam ir iemesls?
  • 14:54 - 14:56
    Tas nebija balstīts uz intervijas saturu.
  • 14:56 - 14:58
    Tas bija balstīts uz to, kā viņi
    izturējās intervijas laikā.
  • 14:59 - 15:01
    Jo mēs viņus vērtējām pēc
    visiem šiem mainīgajiem,
  • 15:01 - 15:04
    kas attiecas uz kompetenci, un
    cik strukturēta ir runa.
  • 15:04 - 15:07
    Cik tā ir laba.
    Kāda ir intervējamā kvalifikācija.
  • 15:07 - 15:10
    Uz šīm lietām nebija nekādas ietekmes.
    Lūk, kas tika ietekmēts.
  • 15:10 - 15:11
    Šādas lietas.
  • 15:11 - 15:14
    Cilvēki izrāda patieso sevi.
  • 15:14 - 15:15
    Viņi izrāda sevi pašu.
  • 15:15 - 15:17
    Viņi izrāda savas idejas,
    bet paši no sevis,
  • 15:17 - 15:19
    bez jebkādiem uzslāņojumiem.
  • 15:19 - 15:24
    Tas noteica efektu,
    vai atspoguļoja efektu.
  • 15:24 - 15:28
    Kad es par to stāstu citiem,
  • 15:28 - 15:31
    ka ķermenis var mainīt prātu,
    un prāts var mainīt izturēšanos,
  • 15:31 - 15:34
    un izturēšanās var mainīt
    iznākumu, viņi saka:
  • 15:34 - 15:35
    "Izklausās pēc tēlošanas".
  • 15:35 - 15:38
    Tad es saku, tēlojiet, līdz jums izdodas.
  • 15:38 - 15:39
    Tas neesmu es.
  • 15:39 - 15:42
    Es negribu nonākt tik tālu
    un arvien justies kā krāpnieks.
  • 15:42 - 15:44
    Es negribu justies kā blēdis.
  • 15:44 - 15:48
    Es negribu nonākt tik tālu, un justies
    tā it kā man te nevajadzētu būt.
  • 15:48 - 15:50
    Un tas manī patiešām atbalsojās,
  • 15:50 - 15:54
    jo es gribu jums izstāstīt
    kādu notikumu par krāpnieku
  • 15:54 - 15:56
    un jušanos tā, it kā
    man te nevajadzētu būt.
  • 15:56 - 15:59
    Kad man bija 19 gadu,
    es iekļuvu ļoti smagā autoavārijā.
  • 15:59 - 16:02
    Mani izsvieda no mašīnas
    un es apmetu vairākus kūleņus.
  • 16:02 - 16:04
    Mani izsvieda no mašīnas.
  • 16:04 - 16:07
    Un es atmodos galvas traumu
    rehabilitācijas centrā,
  • 16:07 - 16:09
    un es biju atskaitīta no augstskolas,
  • 16:09 - 16:15
    un es uzzināju, ka mans IQ ir pazeminājies
    par divām standarta iedaļām,
  • 16:15 - 16:17
    kas bija ļoti sāpīgi.
  • 16:17 - 16:21
    Es zināju kāds ir mans IQ, jo man bija
    augstas intelektuālās spējas,
  • 16:21 - 16:23
    un bērnībā mani uzskatīja par talantīgu.
  • 16:23 - 16:26
    Tātad, mani izņēma no augstskolas,
    un es mēģināju tikt atpakaļ.
  • 16:26 - 16:28
    Viņi teica: "Tu nepabeigsi augstskolu.
  • 16:28 - 16:31
    Vienkārši, ir citas lietas,
    ko tu vari darīt,
  • 16:31 - 16:33
    bet šis nav domāts tev."
  • 16:33 - 16:36
    Tas man bija liels trieciens,
    un man jāsaka,
  • 16:36 - 16:39
    ka identitātes zaudēšana,
    pamata identitātes,
  • 16:39 - 16:41
    un man tās bija intelektuālās spējas,
  • 16:41 - 16:42
    tā zaudēšana,
  • 16:42 - 16:46
    nekas nevar likt jums justies
    nevarīgāk par to.
  • 16:46 - 16:47
    Es jutos pilnīgi nevarīga.
  • 16:47 - 16:49
    Es strādāju un strādāju,
    un man uzsmaidīja veiksme,
  • 16:49 - 16:53
    un atkal strādāju, un atkal uzsmaidīja
    veiksme, un atkal strādāju.
  • 16:53 - 16:54
    Beigu beigās es pabeidzu augstskolu.
  • 16:54 - 16:57
    Tas man prasīja četrus gadus
    ilgāk nekā maniem vienaudžiem,
  • 16:57 - 17:00
    un es pārliecināju savu
    eņģeli-konsultantu Sjūzanu Fiski
  • 17:00 - 17:03
    pieņemt mani, un tā es nokļuvu Prinstonā,
  • 17:03 - 17:06
    un tur es jutos tā, it kā
    man nevajadzētu tur būt.
  • 17:06 - 17:07
    Es biju blēde.
  • 17:07 - 17:09
    Un vakarā pirms manas
    pirmgadnieka uzstāšanās,
  • 17:09 - 17:12
    un Prinstonā tā ir 20 minūšu
    runa 20 cilvēku priekšā.
  • 17:12 - 17:13
    Viss.
  • 17:13 - 17:16
    Es biju tā nobijusies,
    ka mani nākamajā dienā atklās,
  • 17:16 - 17:19
    ka es zvanīju viņai un teicu:
    "Es eju prom."
  • 17:19 - 17:21
    Viņa teica: "Nekur tu neiesi,
  • 17:21 - 17:23
    jo es ar tevi riskēju un tu paliksi.
  • 17:23 - 17:26
    Tu paliksi un, lūk, ko tu darīsi.
  • 17:26 - 17:27
    Tu tēlosi.
  • 17:27 - 17:31
    Tu uzņemsies katru runu, ko tev uzdos.
  • 17:31 - 17:33
    Tu to vienkārši darīsi
    un darīsi un darīsi,
  • 17:33 - 17:35
    pat ja tu būsi pārbijusies
    un paralizēta
  • 17:35 - 17:38
    un jutīsies tā, it kā
    neatrodies savā ķermenī,
  • 17:38 - 17:41
    līdz vienā mirklī tu teiksi:
    "Ak, Kungs! Es tiešām to daru.
  • 17:41 - 17:44
    Es tiešām esmu par to kļuvusi.
    Es tiešām to daru."
  • 17:44 - 17:45
    Tā es arī darīju.
  • 17:45 - 17:46
    Pieci maģistra studiju gadi,
  • 17:46 - 17:48
    daži gadi Ziemeļrietumu Universitātē,
  • 17:48 - 17:51
    tad es pārcēlos uz Hārvardu,
    tagad es esmu Hārvardā.
  • 17:51 - 17:55
    Es par to vairs tiešām nedomāju,
    bet ilgu laiku man bija sajūta:
  • 17:55 - 17:56
    "Man nevajadzētu šeit būt."
  • 17:57 - 17:59
    Mana Hārvardas pirmā gada beigās,
  • 17:59 - 18:04
    kāda studente, kas klasē
    nebija runājusi visu semestri,
  • 18:04 - 18:07
    kurai es biju teikusi: "Tev jāiesaistās,
    citādi tu nedabūsi ieskaiti,"
  • 18:07 - 18:10
    ienāca manā kabinetā.
    Es tiešām viņu nepazinu.
  • 18:10 - 18:13
    Viņa ienāca pilnīgi sagrauta un teica:
  • 18:13 - 18:16
    „Man šeit nebūtu jābūt.”
  • 18:20 - 18:22
    Un man tas bija šis brīdis.
  • 18:22 - 18:24
    Jo notika divas lietas.
  • 18:24 - 18:25
    Pirmkārt, es sapratu,
  • 18:25 - 18:28
    ka es tā vairs nejūtos.
  • 18:28 - 18:31
    Es tā vairs nejūtos, bet viņa jūtas
    un es saprotu šīs sajūtas.
  • 18:31 - 18:33
    Un otrkārt, viņai šeit IR jābūt!
  • 18:33 - 18:36
    Viņa var to notēlot,
    tātad var par tādu kļūt.
  • 18:36 - 18:39
    Un es teicu: "Vajag gan!
    Tev šeit IR jābūt!
  • 18:39 - 18:41
    Un rīt tu to notēlosi,
  • 18:41 - 18:43
    tu padarīsi sevi varenu, un, zini --
  • 18:43 - 18:49
    (Aplausi)
  • 18:49 - 18:53
    Un tu ieiesi auditorijā,
  • 18:53 - 18:55
    un tu sniegsi vislabāko atbildi."
  • 18:55 - 18:58
    Ziniet? Viņa sniedza vislabāko atbildi,
  • 18:58 - 19:01
    un cilvēki pagrieza galvas atpakaļ
    ar tādu izteiksmi:
  • 19:01 - 19:04
    "Kas tā tāda? Es pat nebiju
    viņu ievērojis." (Smiekli)
  • 19:04 - 19:05
    Viņa atnāca atkal pēc dažiem mēnešiem,
  • 19:05 - 19:09
    un es sapratu, ka viņa ir ne tikai
    tēlojusi līdz viņai tas ir izdevies,
  • 19:09 - 19:11
    bet viņa ir tēlojusi, līdz viņa
    par to ir kļuvusi.
  • 19:11 - 19:12
    Viņa bija mainījusies.
  • 19:12 - 19:16
    Un es gribu jums teikt,
    netēlojiet līdz jums izdodas.
  • 19:17 - 19:19
    Tēlojiet līdz jūs par to kļūstat.
  • 19:19 - 19:23
    Dariet to līdz jūs tiešām
    par to kļūstat un pieņemat to.
  • 19:23 - 19:26
    Pēdējā lieta, ko es jums gribu teikt.
  • 19:26 - 19:30
    Mazi pielabojumi
    var novest pie lielām pārmaiņām.
  • 19:30 - 19:33
    Šīs divas minūtes.
  • 19:33 - 19:34
    Divas minūtes, divas minūtes.
  • 19:34 - 19:38
    Pirms jūs iesaistāties nākamajā
    stresa pilnajā vērtējošā situācijā,
  • 19:38 - 19:40
    uz divām minūtēm pamēģiniet
    darīt šādi liftā
  • 19:40 - 19:43
    tualetē, pie sava rakstāmgalda,
    aiz slēgtām durvīm.
  • 19:44 - 19:45
    Tas jums būtu jādara.
  • 19:45 - 19:49
    Konfigurējiet savas smadzenes, lai
    labākajā veidā tiktu galā ar šo situāciju.
  • 19:49 - 19:52
    Paaugstiniet testosterona līmeni.
    Pazeminiet kortizola līmeni.
  • 19:52 - 19:55
    Neatstājiet šo situāciju, jūtoties tā,
    it kā jūs sevi neparādījāt.
  • 19:55 - 19:56
    Atstājiet šo situāciju ar sajūtu:
  • 19:56 - 19:59
    Es tiešām jūtos tā, ka man
    jāpastāsta un jāparāda sevi.
  • 19:59 - 20:05
    Es vēlos jums palūgt izmēģināt
    varenības pozu,
  • 20:05 - 20:10
    un es arī vēlos, ka jūs dalītos
    zinātnē, jo tas ir vienkārši.
  • 20:10 - 20:12
    Man ar to nav jāapliecina mans ego.
    (Smiekli)
  • 20:12 - 20:14
    Dodiet to tālāk. Stāstiet citiem,
  • 20:14 - 20:17
    jo tiem, kas to var visvairāk izmantot,
  • 20:17 - 20:20
    nav ne resursu, ne tehnoloģiju
  • 20:20 - 20:22
    un nav statusa vai varas.
  • 20:22 - 20:25
    Dodiet to viņiem, jo viņi
    var to darīt klusībā.
  • 20:25 - 20:27
    Viņiem vajag viņu ķermeni,
    divu minūšu vientulību,
  • 20:27 - 20:30
    un tas var būtiski izmainīt viņu dzīvi.
  • 20:30 - 20:32
    Paldies.
  • 20:32 - 20:35
    (Aplausi)
Title:
Tevi veido tava ķermeņa valoda
Speaker:
Eimija Kadija
Description:

Ķermeņa valoda ietekmē to, kā citi mūs redz, bet tā var arī mainīt to, kā raugāmies uz sevi. Sociālpsiholoģe Emija Kadija parāda kā „spēka poza” — pārliecināta stāja, pat ja nejūtaties pārliecināti var veicināt testosterona un kortizola līmeni smadzenēs un pat ietekmēt mūsu panākumu iespējas.
more » « less
Video Language:
English
Team:
closed TED
Project:
TEDTalks
Duration:
21:02

Latvian subtitles

Revisions Compare revisions

Our website uses cookies for analysis purposes.