< Return to Video

Kas notiek sirdstriekas laikā? – Krišna Sudīrs

  • 0:07 - 0:13
    Aptuveni 7 miljoni cilvēku visā pasaulē
    katru gadu mirst no sirdstriekas,
  • 0:13 - 0:15
    un sirds un asinsvadu slimības,
  • 0:15 - 0:18
    kas izraisa sirdstrieku
    un citas problēmas, piemēram, insultu,
  • 0:18 - 0:20
    ir izplatītākais nāves iemesls pasaulē.
  • 0:20 - 0:23
    Kas tad izraisa sirdstrieku?
  • 0:23 - 0:25
    Visiem muskuļiem, arī sirdij,
    nepieciešams skābeklis,
  • 0:25 - 0:29
    un sirdstriekas laikā
    tā nesaņem vajadzīgo daudzumu.
  • 0:29 - 0:31
    Tauku izgulsnējumi jeb pangas
  • 0:31 - 0:33
    veidojas uz koronāro artēriju sieniņām.
  • 0:33 - 0:37
    Šīs artērijas ir asinsvadi, kas apgādā
    sirdi ar asinīm un skābekli.
  • 0:37 - 0:39
    Cilvēkam novecojot, pangas aug,
  • 0:39 - 0:41
    dažkārt sabiezējot,
  • 0:41 - 0:42
    sacietējot
  • 0:42 - 0:43
    vai iekaistot.
  • 0:43 - 0:46
    Ar laiku šīs pangas
    var kļūt par nosprostojumu.
  • 0:46 - 0:49
    Ja kāda no pangām plīst vai sairst,
  • 0:49 - 0:52
    apkārt ātri izveidosies trombs,
  • 0:52 - 0:56
    un daļēji nosprostota artērija
    var nosprostoties pilnībā.
  • 0:56 - 0:59
    Asinrite uz sirds muskuli tiek pārtraukta,
  • 0:59 - 1:03
    un šūnas bez skābekļa
    dažu minūšu laikā mirst.
  • 1:03 - 1:06
    To sauc par miokarda infarktu
  • 1:06 - 1:07
    jeb sirdstrieku.
  • 1:07 - 1:11
    Ja laikus netiek veikta ārstēšana,
    stāvoklis var strauji pasliktināties.
  • 1:11 - 1:15
    Skartais muskulis var arī
    nespēt sūknēt asinis,
  • 1:15 - 1:17
    un sirds ritms tiek izjaukts.
  • 1:17 - 1:21
    Sliktākajā gadījumā
    sirdstrieka izraisa pēkšņu nāvi.
  • 1:21 - 1:24
    Kā zināt, ka kādam ir sirdstrieka?
  • 1:24 - 1:27
    Visbiežākais simptoms ir sāpes krūtīs,
  • 1:27 - 1:30
    kas rodas no sirds muskuļa,
    kam pietrūkst skābekļa.
  • 1:30 - 1:33
    Pacienti sāpes raksturo kā spiedošas.
  • 1:33 - 1:35
    Tās var atstaroties uz kreiso roku,
  • 1:35 - 1:35
    žokli,
  • 1:35 - 1:36
    muguru
  • 1:36 - 1:37
    vai vēderu.
  • 1:37 - 1:42
    Tomēr tas vienmēr nav tik pēkšņi
    un dramatiski kā filmās.
  • 1:42 - 1:44
    Dažiem cilvēkiem ir slikta dūša
  • 1:44 - 1:45
    vai elpas trūkums.
  • 1:45 - 1:48
    Simptomi var būt mazāk izteikti
    sievietēm un vecākiem cilvēkiem.
  • 1:48 - 1:53
    Viņiem vājums un nogurums
    ir galvenā pazīme.
  • 1:53 - 1:55
    Pārsteidzoši, daudziem cilvēkiem,
  • 1:55 - 1:59
    sevišķi diabētiķiem, kuriem skarta
    par sāpēm atbildīgā nervu sistēma,
  • 1:59 - 2:01
    sirdstrieka var būt nemanāma.
  • 2:01 - 2:04
    Ja ir aizdomas par sirdstrieku,
  • 2:04 - 2:07
    vissvarīgāk ir ātri reaģēt.
  • 2:07 - 2:11
    Ja iespējams, jāzvana neatliekamajam
    medicīniskās palīdzības dienestam.
  • 2:11 - 2:13
    Tas ir ātrākais veids,
    kā pacientu nogādāt slimnīcā.
  • 2:13 - 2:16
    Iedzerot aspirīnu, kas sašķidrina asinis,
  • 2:16 - 2:19
    un nitroglicerīnu,
    kas paplašina artērijas,
  • 2:19 - 2:22
    var palīdzēt stāvoklim nepasliktināties.
  • 2:22 - 2:25
    Slimnīcā ārsti
    var diagnosticēt sirdstrieku.
  • 2:25 - 2:28
    Bieži vien tiek veikta
    elektrokardiogramma,
  • 2:28 - 2:30
    lai izmērītu sirds elektrisko aktivitāti,
  • 2:30 - 2:33
    un asins analīzes, kas nosaka
    sirds muskuļa bojājumus.
  • 2:33 - 2:37
    Tad pacienti tiek nogādāti
    slimnīcas nodaļā,
  • 2:37 - 2:40
    kur nosprostojumu atrašanai
    tiek veiktas pārbaudes.
  • 2:40 - 2:44
    Kardiologi var atvērt slēgtās artērijas,
    paplašinot tās ar balonu.
  • 2:44 - 2:47
    Šo procedūru sauc par angioplastiju.
  • 2:47 - 2:51
    Bieži vien tiek ievietots
    arī metāla vai polimēru stents,
  • 2:51 - 2:53
    kas artēriju notur atvērtu.
  • 2:53 - 2:58
    Lielāku nosprostojumu gadījumā jāveic
    koronāro artēriju šuntēšanas operācija.
  • 2:58 - 3:02
    Izmantojot vēnas vai artērijas fragmentu
    no citas ķermeņa daļas,
  • 3:02 - 3:06
    ķirurgi var novirzīt asins plūsmu
    apkārt bojājumam.
  • 3:06 - 3:09
    Šī procedūra atjauno
    asinsriti sirds muskulī,
  • 3:09 - 3:11
    lai sirds atkal varētu darboties.
  • 3:11 - 3:13
    Sirdstriekas ārstēšana attīstās,
  • 3:13 - 3:15
    bet profilakse ir vitāla.
  • 3:15 - 3:19
    Sirdstriekas risku var ietekmēt
    ģenētikas un dzīvesveida faktori.
  • 3:19 - 3:22
    Labā ziņa ir, ka dzīvesveidu var mainīt.
  • 3:22 - 3:25
    Sports, veselīgs uzturs
    un svara samazināšana –
  • 3:25 - 3:26
    tas viss samazina risku,
  • 3:26 - 3:29
    neatkarīgi no tā, vai sirdstrieka
    reiz piedzīvota vai ne.
  • 3:29 - 3:32
    Ārsti iesaka nodarboties ar sportu
    vairākas reizes nedēļā,
  • 3:32 - 3:35
    veicot gan ar aerobās aktivitātes,
    gan spēka vingrinājumus.
  • 3:35 - 3:39
    Sirdij draudzīgā diētā
    ir maz cukura un piesātināto tauku –
  • 3:39 - 3:41
    abi ir saistīti ar sirds saslimšanām.
  • 3:41 - 3:43
    Kas tad būtu jāēd?
  • 3:43 - 3:44
    Daudz šķiedrvielu no dārzeņiem,
  • 3:44 - 3:47
    vistas gaļa un zivis,
    bet ne sarkanā gaļa,
  • 3:47 - 3:50
    pilngraudu produkti un rieksti,
    piemēram, valrieksti un mandeles,
  • 3:50 - 3:52
    ir vērtīgi.
  • 3:52 - 3:57
    Pareizs uzturs un treniņu plāns
    var arī nodrošināt optimālu svaru,
  • 3:57 - 4:00
    kas arī samazina sirdstriekas risku.
  • 4:00 - 4:03
    Protams, arī medikamenti
    var palīdzēt novērst sirdstrieku.
  • 4:03 - 4:06
    Ārsti bieži vien izraksta aspirīnu
    mazos daudzumos,
  • 4:06 - 4:10
    it sevišķi pacientiem,
    kas jau pārcietuši sirdstrieku
  • 4:10 - 4:13
    vai ir augsta riska grupā.
  • 4:13 - 4:15
    Zāles, kas palīdz
    kontrolēt riska faktorus,
  • 4:15 - 4:18
    piemēram, augstu asinsspiedienu,
    holesterīna līmeni un diabētu,
  • 4:18 - 4:21
    samazinās arī sirdstriekas risku.
  • 4:21 - 4:25
    Sirdstrieka var būt bieži sastopama,
    bet tā nav neizbēgama.
  • 4:25 - 4:26
    Veselīgs uzturs,
  • 4:26 - 4:28
    tabakas nelietošana,
  • 4:28 - 4:29
    laba fiziskā forma,
  • 4:29 - 4:32
    daudz miega un daudz smieklu –
  • 4:32 - 4:33
    tas viss palīdz nodrošināt,
  • 4:33 - 4:37
    ka cilvēka svarīgākais muskulis
    turpina pukstēt.
Title:
Kas notiek sirdstriekas laikā? – Krišna Sudīrs
Speaker:
Krishna Sudhir
Description:

Skaties pilnu nodarbību: http://ed.ted.com/lessons/what-happens-during-a-heart-attack-krishna-sudhir

Aptuveni 7 miljoni cilvēku visā pasaulē katru gadu mirst no sirdstriekas. Sirds un asinsvadu slimības, kas izraisa sirdstrieku un citas problēmas, piemēram, insultu, ir visizplatītākais nāves iemesls pasaulē. Kas tad izraisa sirdstrieku? Krišna Sudīrs skaidro šīs slimības galvenos iemeslus un risinājumus.

Sagatavoja – Krišna Sudīrs, animēja – Čedviks Vaitheds.
more » « less
Video Language:
English
Team:
closed TED
Project:
TED-Ed
Duration:
04:54

Latvian subtitles

Revisions

Our website uses cookies for analysis purposes.