Aptuveni 7 miljoni cilvēku visā pasaulē katru gadu mirst no sirdstriekas, un sirds un asinsvadu slimības, kas izraisa sirdstrieku un citas problēmas, piemēram, insultu, ir izplatītākais nāves iemesls pasaulē. Kas tad izraisa sirdstrieku? Visiem muskuļiem, arī sirdij, nepieciešams skābeklis, un sirdstriekas laikā tā nesaņem vajadzīgo daudzumu. Tauku izgulsnējumi jeb pangas veidojas uz koronāro artēriju sieniņām. Šīs artērijas ir asinsvadi, kas apgādā sirdi ar asinīm un skābekli. Cilvēkam novecojot, pangas aug, dažkārt sabiezējot, sacietējot vai iekaistot. Ar laiku šīs pangas var kļūt par nosprostojumu. Ja kāda no pangām plīst vai sairst, apkārt ātri izveidosies trombs, un daļēji nosprostota artērija var nosprostoties pilnībā. Asinrite uz sirds muskuli tiek pārtraukta, un šūnas bez skābekļa dažu minūšu laikā mirst. To sauc par miokarda infarktu jeb sirdstrieku. Ja laikus netiek veikta ārstēšana, stāvoklis var strauji pasliktināties. Skartais muskulis var arī nespēt sūknēt asinis, un sirds ritms tiek izjaukts. Sliktākajā gadījumā sirdstrieka izraisa pēkšņu nāvi. Kā zināt, ka kādam ir sirdstrieka? Visbiežākais simptoms ir sāpes krūtīs, kas rodas no sirds muskuļa, kam pietrūkst skābekļa. Pacienti sāpes raksturo kā spiedošas. Tās var atstaroties uz kreiso roku, žokli, muguru vai vēderu. Tomēr tas vienmēr nav tik pēkšņi un dramatiski kā filmās. Dažiem cilvēkiem ir slikta dūša vai elpas trūkums. Simptomi var būt mazāk izteikti sievietēm un vecākiem cilvēkiem. Viņiem vājums un nogurums ir galvenā pazīme. Pārsteidzoši, daudziem cilvēkiem, sevišķi diabētiķiem, kuriem skarta par sāpēm atbildīgā nervu sistēma, sirdstrieka var būt nemanāma. Ja ir aizdomas par sirdstrieku, vissvarīgāk ir ātri reaģēt. Ja iespējams, jāzvana neatliekamajam medicīniskās palīdzības dienestam. Tas ir ātrākais veids, kā pacientu nogādāt slimnīcā. Iedzerot aspirīnu, kas sašķidrina asinis, un nitroglicerīnu, kas paplašina artērijas, var palīdzēt stāvoklim nepasliktināties. Slimnīcā ārsti var diagnosticēt sirdstrieku. Bieži vien tiek veikta elektrokardiogramma, lai izmērītu sirds elektrisko aktivitāti, un asins analīzes, kas nosaka sirds muskuļa bojājumus. Tad pacienti tiek nogādāti slimnīcas nodaļā, kur nosprostojumu atrašanai tiek veiktas pārbaudes. Kardiologi var atvērt slēgtās artērijas, paplašinot tās ar balonu. Šo procedūru sauc par angioplastiju. Bieži vien tiek ievietots arī metāla vai polimēru stents, kas artēriju notur atvērtu. Lielāku nosprostojumu gadījumā jāveic koronāro artēriju šuntēšanas operācija. Izmantojot vēnas vai artērijas fragmentu no citas ķermeņa daļas, ķirurgi var novirzīt asins plūsmu apkārt bojājumam. Šī procedūra atjauno asinsriti sirds muskulī, lai sirds atkal varētu darboties. Sirdstriekas ārstēšana attīstās, bet profilakse ir vitāla. Sirdstriekas risku var ietekmēt ģenētikas un dzīvesveida faktori. Labā ziņa ir, ka dzīvesveidu var mainīt. Sports, veselīgs uzturs un svara samazināšana – tas viss samazina risku, neatkarīgi no tā, vai sirdstrieka reiz piedzīvota vai ne. Ārsti iesaka nodarboties ar sportu vairākas reizes nedēļā, veicot gan ar aerobās aktivitātes, gan spēka vingrinājumus. Sirdij draudzīgā diētā ir maz cukura un piesātināto tauku – abi ir saistīti ar sirds saslimšanām. Kas tad būtu jāēd? Daudz šķiedrvielu no dārzeņiem, vistas gaļa un zivis, bet ne sarkanā gaļa, pilngraudu produkti un rieksti, piemēram, valrieksti un mandeles, ir vērtīgi. Pareizs uzturs un treniņu plāns var arī nodrošināt optimālu svaru, kas arī samazina sirdstriekas risku. Protams, arī medikamenti var palīdzēt novērst sirdstrieku. Ārsti bieži vien izraksta aspirīnu mazos daudzumos, it sevišķi pacientiem, kas jau pārcietuši sirdstrieku vai ir augsta riska grupā. Zāles, kas palīdz kontrolēt riska faktorus, piemēram, augstu asinsspiedienu, holesterīna līmeni un diabētu, samazinās arī sirdstriekas risku. Sirdstrieka var būt bieži sastopama, bet tā nav neizbēgama. Veselīgs uzturs, tabakas nelietošana, laba fiziskā forma, daudz miega un daudz smieklu – tas viss palīdz nodrošināt, ka cilvēka svarīgākais muskulis turpina pukstēt.