< Return to Video

„Vai es mirstu?” Godīgā atbilde.

  • 0:01 - 0:04
    Pēdējos 7 gadus esmu bijis neatliekamās
    medicīnas ārsts Safolkā, Ņujorkā.
  • 0:04 - 0:06
    Esmu vairākkārt sniedzis pirmo palīdzību,
  • 0:06 - 0:09
    sākot no autoavārijām
    un beidzot ar viesuļvētru Sendija.
  • 0:09 - 0:11
    Ja esat kā vairums cilvēku,
  • 0:11 - 0:13
    nāve varētu būt viena no
    jūsu lielākajām bailēm.
  • 0:13 - 0:15
    Daži no mums jutīs to tuvojamies.
  • 0:15 - 0:17
    Daži — nē.
  • 0:17 - 0:19
    Ir tāds mazpazīstams medicīnas termins —
  • 0:19 - 0:20
    neizbēgama bojāeja.
  • 0:20 - 0:22
    Tas ir tikpat kā simptoms.
  • 0:22 - 0:23
    Būdams medicīnas darbinieks,
  • 0:23 - 0:26
    esmu mācīts reaģēt uz šo simptomu
    tāpat kā uz jebkuru citu.
  • 0:26 - 0:28
    Kad pacients ar sirdslēkmi
    skatās uz mani un saka:
  • 0:28 - 0:30
    „Es šodien miršu,”
  • 0:30 - 0:33
    mēs esam mācīti pārvērtēt
    pacienta stāvokli.
  • 0:33 - 0:35
    Savas karjeras laikā esmu saskāries
  • 0:35 - 0:37
    ar krietnu skaitu gadījumu,
  • 0:37 - 0:39
    kuros pacientam atlikušas
    minūtes, ko dzīvot,
  • 0:39 - 0:42
    un es vairs nespēju neko līdzēt.
  • 0:42 - 0:45
    Šajos gadījumos es saskāros ar dilemmu.
  • 0:45 - 0:49
    Vai teikt mirstošajiem,
    ka tie tūdaļ stāsies pretim nāvei,
  • 0:49 - 0:52
    vai melot, lai tos mierinātu?
  • 0:52 - 0:55
    Karjeras sākumā es risināju šo dilemmu,
    vienkārši melojot.
  • 0:55 - 0:57
    Man bija bail.
  • 0:57 - 1:00
    Man bija bail, ka, uzzinot patiesību,
  • 1:00 - 1:03
    viņi mirtu šausmās, bailēs,
  • 1:03 - 1:06
    tverdami dzīves pēdējos mirkļus.
  • 1:06 - 1:09
    Tad pienāca gadījums, kad viss mainījās.
  • 1:09 - 1:12
    Pirms pieciem gadiem es sniedzu palīdzību
    motocikla avārijā cietušajam.
  • 1:12 - 1:15
    Braucējs bija ļoti, ļoti smagi ievainots.
  • 1:15 - 1:19
    Viņu apskatot, es sapratu,
    ka palīdzēt nav iespējams,
  • 1:19 - 1:24
    un, līdzīgi kā citos gadījumos,
    viņš ieskatījās man acīs un jautāja:
  • 1:24 - 1:27
    „Vai es miršu?”
  • 1:27 - 1:31
    Tajā brīdī es izlēmu rīkoties citādi.
  • 1:31 - 1:33
    Es izlēmu teikt viņam patiesību.
  • 1:33 - 1:37
    Es izlēmu pateikt, ka viņš mirs
  • 1:37 - 1:40
    un ka es nespēju viņam palīdzēt.
  • 1:40 - 1:44
    Viņa reakcija pārsteidz mani vēl šodien.
  • 1:44 - 1:45
    Viņš vienkārši atgūlās
  • 1:45 - 1:48
    un izskatījās to pieņēmis.
  • 1:48 - 1:50
    Viņu nepiemeklēja tās šausmas vai bailes,
  • 1:50 - 1:52
    ko es biju gaidījis.
  • 1:52 - 1:55
    Viņš vienkārši gulēja,
    un, ieskatoties viņa acīs,
  • 1:55 - 1:58
    es redzēju iekšēju mieru
    un samierināšanos.
  • 1:58 - 2:00
    Tobrīd es izlēmu,
  • 2:00 - 2:04
    ka neesmu tiesīgs
    mierināt mirstošos ar meliem.
  • 2:04 - 2:07
    Kopš tās reizes esmu saskāries
    ar daudziem gadījumiem,
  • 2:07 - 2:10
    kuros pacienti piedzīvojuši
    savus pēdējos mirkļus
  • 2:10 - 2:12
    un nav bijis manos spēkos
    tiem palīdzēt.
  • 2:12 - 2:13
    Gandrīz katru reizi
  • 2:13 - 2:16
    viņi visi uz patiesību reaģējuši vienādi —
  • 2:16 - 2:19
    ar iekšēju mieru un samierināšanos.
  • 2:19 - 2:25
    Turklāt šajos gadījumos
    es esmu novērojis trīs reakciju veidus.
  • 2:25 - 2:29
    Pirmais veids vienmēr ir mani pārsteidzis.
  • 2:29 - 2:33
    Neatkarīgi no
    reliģiskās pārliecības vai kultūras
  • 2:33 - 2:36
    ir vajadzīga piedošana.
  • 2:36 - 2:37
    Vai nu viņi to sauc par grēku,
  • 2:37 - 2:40
    vai arī vienkārši saka, ka nožēlo,
  • 2:40 - 2:42
    bet vainas apziņa ir universāla.
  • 2:42 - 2:44
    Es reiz rūpējos par vecu kungu,
  • 2:44 - 2:46
    kuram bija smaga sirdslēkme.
  • 2:46 - 2:49
    Gatavojot sevi un savus darbarīkus
  • 2:49 - 2:52
    neizbēgamajam brīdim,
    kad apstāsies viņa sirdsdarbība,
  • 2:52 - 2:56
    es sāku stāstīt pacientam
    par viņa nenovēršamo nāvi.
  • 2:56 - 2:59
    Viņš jau to bija sapratis
    no mana balss toņa un ķermeņa valodas.
  • 2:59 - 3:01
    Liekot defibrilācijas blokus
    uz viņa krūtīm,
  • 3:01 - 3:03
    sagatavojoties gaidāmajam,
  • 3:03 - 3:05
    viņš ieskatījās man acīs un teica:
  • 3:05 - 3:09
    „Kaut es būtu pavadījis vairāk laika
    ar saviem bērniem un mazbērniem,
  • 3:09 - 3:12
    nevis skopojies ar savu laiku.”
  • 3:12 - 3:14
    Nenovēršamas nāves priekšā
  • 3:14 - 3:17
    viss, ko viņš vēlējās, bija piedošana.
  • 3:17 - 3:19
    Otrs manis novērotais reakcijas veids
  • 3:19 - 3:21
    ir vajadzība palikt atmiņā.
  • 3:21 - 3:24
    Vai nu palikt manās vai tuvinieku atmiņās,
  • 3:24 - 3:25
    bet viņiem vajadzēja just,
  • 3:25 - 3:28
    ka viņi turpinās dzīvot.
  • 3:28 - 3:32
    Ir vajadzīga nemirstība
    mīļoto sirdīs un domās,
  • 3:32 - 3:35
    arī manās, manas komandas
    un visu apkārtējo.
  • 3:35 - 3:39
    Neskaitāmas reizes pacients ir
    skatījies man acīs un teicis:
  • 3:39 - 3:41
    „Vai tu mani atcerēsies?”
  • 3:42 - 3:45
    Pēdējais novērotais veids
  • 3:45 - 3:48
    allaž ir skāris mani līdz sirds dziļumiem.
  • 3:48 - 3:51
    Mirstošajiem ir jāzina,
    ka viņu dzīvei bijusi jēga.
  • 3:51 - 3:54
    Viņiem ir jāzina,
    ka viņi savu dzīvi nav izniekojuši
  • 3:54 - 3:57
    mazsvarīgiem uzdevumiem.
  • 3:57 - 4:00
    Ar šo es savā karjerā
    sastapos ļoti, ļoti agri.
  • 4:01 - 4:02
    Es atbildēju uz izsaukumu.
  • 4:02 - 4:04
    Sieviete, kurai bija tuvu 60,
  • 4:04 - 4:06
    bija smagi iespiesta transportlīdzeklī.
  • 4:06 - 4:10
    Viņas auto sānos lielā ātrumā
    bija ietriekusies cita mašīna.
  • 4:10 - 4:12
    Ļoti, ļoti smags stāvoklis.
  • 4:12 - 4:15
    Kamēr ugunsdzēsēji darbojās
    lai atbrīvotu viņu no mašīnas,
  • 4:15 - 4:18
    es iekāpu iekšā,
    lai sāktu sniegt palīdzību.
  • 4:18 - 4:21
    Kamēr mēs runājām, viņa teica:
  • 4:21 - 4:24
    „Ir vēl tik daudz kas,
    ko es vēlējos dzīvē paveikt.”
  • 4:24 - 4:28
    Viņa jutās tā, it kā uz Zemes
    nebūtu atstājusi neko paliekošu.
  • 4:28 - 4:30
    Runājot tālāk, izrādījās,
  • 4:30 - 4:32
    ka viņa ir divu adoptētu bērnu māte,
  • 4:32 - 4:35
    kas abi ir ceļā uz medicīnas skolu.
  • 4:35 - 4:38
    Pateicoties viņai,
    diviem bērniem bija iespēja,
  • 4:38 - 4:40
    kāda tiem citos apstākļos nebūtu bijusi,
  • 4:40 - 4:44
    un viņi kļūs par mediķiem,
    kas glābs dzīvības.
  • 4:45 - 4:48
    Viņas atbrīvošana no mašīnas
    beigās prasīja 45 minūtes.
  • 4:48 - 4:52
    Tomēr viņa aizgāja, pirms tika atbrīvota.
  • 4:52 - 4:55
    Es ticēju tam, ko redzam filmās, —
  • 4:55 - 4:56
    ka cilvēka pēdējie brīži
  • 4:56 - 4:59
    ir vienas vienīgas šausmas un bailes.
  • 4:59 - 5:02
    Es esmu sapratis,
    ka neatkarīgi no apstākļiem
  • 5:02 - 5:04
    tos lielākoties uztver ar mieru
    un samierināšanos,
  • 5:04 - 5:08
    ka tieši sīkumi, vissīkākie mirkļi,
  • 5:08 - 5:12
    vissīkākās lietas, ko esi ienesis pasaulē,
  • 5:12 - 5:15
    ir tas, kas dod mieru
    pēdējos dzīves brīžos.
  • 5:15 - 5:17
    Paldies.
  • 5:17 - 5:20
    (Aplausi)
Title:
„Vai es mirstu?” Godīgā atbilde.
Speaker:
Metjū O'Reilijs
Description:

Metjū O'Reilijs ir ilggadējs pirmās palīdzības darbinieks Longailendā, Ņujorkā. Savā runā O'Reilijs apraksta, kas notiek pēc tam, kad nāvīgi ievainots pacients viņam jautā: „Vai es miršu?”
more » « less
Video Language:
English
Team:
closed TED
Project:
TEDTalks
Duration:
05:33

  • Ilze Garda

    0:26
    atstāju sākotnējo versiju ar "kad", jo:
    - ar divdabja teic. ar -ot, -oties ("pacientam skatoties uz mani un sakot") labāk der tad, kad virsteikuma darbība notiek vienlaicīgi ar divd. teicienā aprakstīto darbību;
    - "kad" versija nepārsniedz max reading speed 21 char/sec

    1:46
    pieņēmis likteni --> to pieņēmis,
    jo "pieņemt savu likteni" ir tāda sūra, negatīva pieskaņa, turpretim šeit "acceptance on his face", manuprāt, tieši nāk ar tādu gaišāku, mierīgu pieskaņu.
    4:10
    in critical condition, critically injured --> smagā stāvoklī, smagi ievainots

    (piemēram) 4:28 - 4:30
    "As we talked further, it would turn out that she was a mother of two adopted children..."
    - Angliski: ja virsteikums ir pagātnē, tad arī palīgteikumā darb. vārds lietojams pagātnē
    - Latviski: nesaskaņojam (IR bērnu māte). Ja nemaldos, tad, izmantojot "bija", sanāk, ka sieviete reiz bija māte, bet nu vairs nav.

Latvian subtitles

Revisions

Our website uses cookies for analysis purposes.