1
00:00:00,544 --> 00:00:04,467
Pēdējos 7 gadus esmu bijis neatliekamās
medicīnas ārsts Safolkā, Ņujorkā.

2
00:00:04,467 --> 00:00:06,419
Esmu vairākkārt sniedzis pirmo palīdzību,

3
00:00:06,419 --> 00:00:09,387
sākot no autoavārijām 
un beidzot ar viesuļvētru Sendija.

4
00:00:09,387 --> 00:00:11,141
Ja esat kā vairums cilvēku,

5
00:00:11,141 --> 00:00:13,389
nāve varētu būt viena no
jūsu lielākajām bailēm.

6
00:00:13,389 --> 00:00:14,970
Daži no mums jutīs to tuvojamies.

7
00:00:14,970 --> 00:00:16,809
Daži — nē.

8
00:00:16,809 --> 00:00:18,913
Ir tāds mazpazīstams medicīnas termins —

9
00:00:18,913 --> 00:00:20,449
neizbēgama bojāeja.

10
00:00:20,449 --> 00:00:21,766
Tas ir tikpat kā simptoms.

11
00:00:21,766 --> 00:00:23,149
Būdams medicīnas darbinieks,

12
00:00:23,149 --> 00:00:25,911
esmu mācīts reaģēt uz šo simptomu
tāpat kā uz jebkuru citu.

13
00:00:25,911 --> 00:00:28,242
Kad pacients ar sirdslēkmi
skatās uz mani un saka:

14
00:00:28,242 --> 00:00:29,660
„Es šodien miršu,”

15
00:00:29,660 --> 00:00:33,436
mēs esam mācīti pārvērtēt
pacienta stāvokli.

16
00:00:33,436 --> 00:00:35,382
Savas karjeras laikā esmu saskāries

17
00:00:35,382 --> 00:00:37,008
ar krietnu skaitu gadījumu,

18
00:00:37,008 --> 00:00:39,115
kuros pacientam atlikušas
minūtes, ko dzīvot,

19
00:00:39,115 --> 00:00:42,090
un es vairs nespēju neko līdzēt.

20
00:00:42,090 --> 00:00:44,876
Šajos gadījumos es saskāros ar dilemmu.

21
00:00:44,876 --> 00:00:48,588
Vai teikt mirstošajiem, 
ka tie tūdaļ stāsies pretim nāvei,

22
00:00:48,588 --> 00:00:51,615
vai melot, lai tos mierinātu?

23
00:00:51,615 --> 00:00:55,268
Karjeras sākumā es risināju šo dilemmu,
vienkārši melojot.

24
00:00:55,268 --> 00:00:57,295
Man bija bail.

25
00:00:57,295 --> 00:00:59,635
Man bija bail, ka, uzzinot patiesību,

26
00:00:59,635 --> 00:01:02,976
viņi mirtu šausmās, bailēs,

27
00:01:02,976 --> 00:01:06,182
tverdami dzīves pēdējos mirkļus.

28
00:01:06,182 --> 00:01:08,650
Tad pienāca gadījums, kad viss mainījās.

29
00:01:08,650 --> 00:01:12,029
Pirms pieciem gadiem es sniedzu palīdzību
motocikla avārijā cietušajam.

30
00:01:12,029 --> 00:01:15,031
Braucējs bija ļoti, ļoti smagi ievainots.

31
00:01:15,031 --> 00:01:18,752
Viņu apskatot, es sapratu,
ka palīdzēt nav iespējams,

32
00:01:19,399 --> 00:01:24,224
un, līdzīgi kā citos gadījumos,
viņš ieskatījās man acīs un jautāja:

33
00:01:24,224 --> 00:01:27,076
„Vai es miršu?”

34
00:01:27,076 --> 00:01:30,582
Tajā brīdī es izlēmu rīkoties citādi.

35
00:01:30,582 --> 00:01:33,462
Es izlēmu teikt viņam patiesību.

36
00:01:33,462 --> 00:01:36,556
Es izlēmu pateikt, ka viņš mirs

37
00:01:36,556 --> 00:01:39,820
un ka es nespēju viņam palīdzēt.

38
00:01:39,820 --> 00:01:43,596
Viņa reakcija pārsteidz mani vēl šodien.

39
00:01:43,596 --> 00:01:45,141
Viņš vienkārši atgūlās

40
00:01:45,141 --> 00:01:47,927
un izskatījās to pieņēmis.

41
00:01:47,927 --> 00:01:49,880
Viņu nepiemeklēja tās šausmas vai bailes,

42
00:01:49,880 --> 00:01:52,010
ko es biju gaidījis.

43
00:01:52,010 --> 00:01:55,222
Viņš vienkārši gulēja,
un, ieskatoties viņa acīs,

44
00:01:55,222 --> 00:01:57,950
es redzēju iekšēju mieru
un samierināšanos.

45
00:01:57,950 --> 00:01:59,688
Tobrīd es izlēmu,

46
00:01:59,688 --> 00:02:04,402
ka neesmu tiesīgs
mierināt mirstošos ar meliem.

47
00:02:04,402 --> 00:02:07,147
Kopš tās reizes esmu saskāries
ar daudziem gadījumiem,

48
00:02:07,147 --> 00:02:09,655
kuros pacienti piedzīvojuši 
savus pēdējos mirkļus

49
00:02:09,655 --> 00:02:11,511
un nav bijis manos spēkos
tiem palīdzēt.

50
00:02:11,511 --> 00:02:13,150
Gandrīz katru reizi

51
00:02:13,150 --> 00:02:16,484
viņi visi uz patiesību reaģējuši vienādi —

52
00:02:16,484 --> 00:02:18,850
ar iekšēju mieru un samierināšanos.

53
00:02:18,850 --> 00:02:24,572
Turklāt šajos gadījumos
es esmu novērojis trīs reakciju veidus.

54
00:02:25,247 --> 00:02:28,903
Pirmais veids vienmēr ir mani pārsteidzis.

55
00:02:28,903 --> 00:02:32,840
Neatkarīgi no 
reliģiskās pārliecības vai kultūras

56
00:02:32,840 --> 00:02:35,675
ir vajadzīga piedošana.

57
00:02:35,675 --> 00:02:37,221
Vai nu viņi to sauc par grēku,

58
00:02:37,221 --> 00:02:40,090
vai arī vienkārši saka, ka nožēlo,

59
00:02:40,090 --> 00:02:42,333
bet vainas apziņa ir universāla.

60
00:02:42,333 --> 00:02:43,899
Es reiz rūpējos par vecu kungu,

61
00:02:43,899 --> 00:02:45,977
kuram bija smaga sirdslēkme.

62
00:02:45,977 --> 00:02:48,663
Gatavojot sevi un savus darbarīkus

63
00:02:48,663 --> 00:02:51,708
neizbēgamajam brīdim, 
kad apstāsies viņa sirdsdarbība,

64
00:02:51,708 --> 00:02:55,721
es sāku stāstīt pacientam 
par viņa nenovēršamo nāvi.

65
00:02:55,721 --> 00:02:58,719
Viņš jau to bija sapratis 
no mana balss toņa un ķermeņa valodas.

66
00:02:58,719 --> 00:03:01,385
Liekot defibrilācijas blokus
uz viņa krūtīm,

67
00:03:01,385 --> 00:03:03,289
sagatavojoties gaidāmajam,

68
00:03:03,289 --> 00:03:05,497
viņš ieskatījās man acīs un teica:

69
00:03:05,497 --> 00:03:08,757
„Kaut es būtu pavadījis vairāk laika
ar saviem bērniem un mazbērniem,

70
00:03:08,757 --> 00:03:11,588
nevis skopojies ar savu laiku.”

71
00:03:11,588 --> 00:03:13,920
Nenovēršamas nāves priekšā

72
00:03:13,920 --> 00:03:16,854
viss, ko viņš vēlējās, bija piedošana.

73
00:03:16,854 --> 00:03:18,742
Otrs manis novērotais reakcijas veids

74
00:03:18,742 --> 00:03:20,680
ir vajadzība palikt atmiņā.

75
00:03:20,680 --> 00:03:24,127
Vai nu palikt manās vai tuvinieku atmiņās,

76
00:03:24,127 --> 00:03:25,331
bet viņiem vajadzēja just,

77
00:03:25,331 --> 00:03:27,520
ka viņi turpinās dzīvot.

78
00:03:27,520 --> 00:03:32,114
Ir vajadzīga nemirstība
mīļoto sirdīs un domās,

79
00:03:32,118 --> 00:03:35,391
arī manās, manas komandas
un visu apkārtējo.

80
00:03:35,391 --> 00:03:39,112
Neskaitāmas reizes pacients ir
skatījies man acīs un teicis:

81
00:03:39,112 --> 00:03:41,400
„Vai tu mani atcerēsies?”

82
00:03:42,220 --> 00:03:44,672
Pēdējais novērotais veids

83
00:03:44,672 --> 00:03:47,900
allaž ir skāris mani līdz sirds dziļumiem.

84
00:03:47,900 --> 00:03:51,440
Mirstošajiem ir jāzina,
ka viņu dzīvei bijusi jēga.

85
00:03:51,440 --> 00:03:54,222
Viņiem ir jāzina, 
ka viņi savu dzīvi nav izniekojuši

86
00:03:54,222 --> 00:03:57,170
mazsvarīgiem uzdevumiem.

87
00:03:57,170 --> 00:04:00,319
Ar šo es savā karjerā
sastapos ļoti, ļoti agri.

88
00:04:00,759 --> 00:04:02,408
Es atbildēju uz izsaukumu.

89
00:04:02,408 --> 00:04:04,332
Sieviete, kurai bija tuvu 60,

90
00:04:04,332 --> 00:04:06,390
bija smagi iespiesta transportlīdzeklī.

91
00:04:06,390 --> 00:04:10,068
Viņas auto sānos lielā ātrumā
bija ietriekusies cita mašīna.

92
00:04:10,068 --> 00:04:12,010
Ļoti, ļoti smags stāvoklis.

93
00:04:12,010 --> 00:04:14,740
Kamēr ugunsdzēsēji darbojās
lai atbrīvotu viņu no mašīnas,

94
00:04:14,740 --> 00:04:17,707
es iekāpu iekšā,
lai sāktu sniegt palīdzību.

95
00:04:17,707 --> 00:04:20,767
Kamēr mēs runājām, viņa teica:

96
00:04:20,767 --> 00:04:23,980
„Ir vēl tik daudz kas, 
ko es vēlējos dzīvē paveikt.”

97
00:04:23,980 --> 00:04:27,832
Viņa jutās tā, it kā uz Zemes 
nebūtu atstājusi neko paliekošu.

98
00:04:27,832 --> 00:04:29,789
Runājot tālāk, izrādījās,

99
00:04:29,789 --> 00:04:32,197
ka viņa ir divu adoptētu bērnu māte,

100
00:04:32,197 --> 00:04:35,332
kas abi ir ceļā uz medicīnas skolu.

101
00:04:35,332 --> 00:04:38,112
Pateicoties viņai,
diviem bērniem bija iespēja,

102
00:04:38,112 --> 00:04:40,100
kāda tiem citos apstākļos nebūtu bijusi,

103
00:04:40,100 --> 00:04:43,841
un viņi kļūs par mediķiem,
kas glābs dzīvības.

104
00:04:44,623 --> 00:04:48,262
Viņas atbrīvošana no mašīnas
beigās prasīja 45 minūtes.

105
00:04:48,262 --> 00:04:51,669
Tomēr viņa aizgāja, pirms tika atbrīvota.

106
00:04:52,429 --> 00:04:54,661
Es ticēju tam, ko redzam filmās, —

107
00:04:54,661 --> 00:04:55,945
ka cilvēka pēdējie brīži

108
00:04:55,945 --> 00:04:58,857
ir vienas vienīgas šausmas un bailes.

109
00:04:58,857 --> 00:05:01,535
Es esmu sapratis,
ka neatkarīgi no apstākļiem

110
00:05:01,535 --> 00:05:04,448
tos lielākoties uztver ar mieru
un samierināšanos,

111
00:05:04,448 --> 00:05:08,140
ka tieši sīkumi, vissīkākie mirkļi,

112
00:05:08,140 --> 00:05:11,704
vissīkākās lietas, ko esi ienesis pasaulē,

113
00:05:11,704 --> 00:05:14,633
ir tas, kas dod mieru 
pēdējos dzīves brīžos.

114
00:05:14,633 --> 00:05:16,665
Paldies.

115
00:05:16,665 --> 00:05:20,319
(Aplausi)