Mendeļejeva periodiskās tabulas ģenialitāte — Lū Seriko
-
0:14 - 0:17Ķīmijas periodisko tabulu uzreiz var atpazīt.
-
0:17 - 0:20Tā atrodas ne vien visās pasaules ķīmijas laboratorijās,
-
0:20 - 0:23bet arī uz t-krekliem, kafijas krūzēm un dušas aizkariem.
-
0:23 - 0:26Bet periodiskā tabula nav tikai kārtējā modes lieta.
-
0:26 - 0:29Tā ir masīvs cilvēka ģenialitātes gabals,
-
0:29 - 0:35kas atrodas līdzās Tadžmahala mauzolejam, Monai Līzai un saldējuma sviestmaizei,
-
0:35 - 0:40un tabulas radītājs Dmitrijs Mendeļejevs ir patiess zinātnes slavas zāles iemītnieks.
-
0:40 - 0:43Bet kāpēc? Kas viņā un viņa tabulā ir tik lielisks?
-
0:43 - 0:46Vai tas, ka viņš izveidoju izsmeļošu zināmo elementu sarakstu?
-
0:46 - 0:50Nē, jūs nenopelnīsiet vietu zinātnes Valhallā, vienkārši uztaisot sarakstu.
-
0:50 - 0:55Turklāt Mendeļejevs ne tuvu nebija pirmais, kas to paveicis.
-
0:55 - 0:59Vai tādēļ, ka Mendeļejevs sakārtoja kopā elementus ar līdzīgām īpašībām?
-
0:59 - 1:01Ne gluži, jo arī tas jau bija paveikts.
-
1:01 - 1:04Tad kur slēpjas Mendeļejeva ģenialitāte?
-
1:04 - 1:08Palūkosimies uz vienu no pirmajām periodiskās tabulas versijām aptuveni 1870. gadā.
-
1:08 - 1:12Mēs redzam elementus, kas apzīmēti ar divu burtu simboliem un sakārtoti tabulā.
-
1:12 - 1:15Ievērojiet ierakstu trešajā kolonnā, piektajā rindā.
-
1:15 - 1:17Tur ir svītra.
-
1:17 - 1:22Šajā pieticīgajā norādē slēpjas Mendeļejeva tīrā ģenialitāte.
-
1:22 - 1:26Šī svītra ir zinātne.
-
1:26 - 1:29Ieliekot tur šo svītru, Dmitrijs veica drosmīgu apgalvojumu.
-
1:29 - 1:31Viņš teica, citiem vārdiem sakot:
-
1:31 - 1:36„Jūs vēl neesat atklājuši šo elementu. Tikmēr es tam došu nosaukumu.
-
1:36 - 1:40Tas ir vienu soli no alumīnija, tādēļ sauksim to par eka-alumīniju,
-
1:40 - 1:42„eka” sanskritā nozīmē „viens”.
-
1:42 - 1:46Tā kā neviens vēl nav atradis eka-alumīniju, mēs par to neko nezinām, vai ne?
-
1:46 - 1:51Nepareizi! Balstoties uz tā atrašanās vietu, es varu jums visu par to pastāstīt.
-
1:51 - 1:56Pirmkārt, eka-alumīnija atoma svars ir 68,
-
1:56 - 1:58aptuveni 68 reizes smagāks kā ūdeņraža atoms.
-
1:58 - 2:03Kad eka-alumīnijs tiks izolēts, jūs redzēsiet, ka istabas temperatūrā tas ir ciets metāls.
-
2:03 - 2:05Tas ir spīdīgs, ļoti labi vada siltumu,
-
2:05 - 2:07to var saplacināt plānā sloksnē, izstiept garā vadā,
-
2:07 - 2:12bet tam ir zema kušanas temperatūra. Neparasti zema.
-
2:12 - 2:16Ā, un tā viens kubikcentimetrs svērs sešus gramus.
-
2:16 - 2:20Mendeļejevs spēja visu to paredzēt, vienkārši balstoties uz tukšā lauciņa atrašanās vietu
-
2:20 - 2:24un savu izpratni par apkārt esošo elementu īpašībām.
-
2:24 - 2:26Dažus gadus pēc šī pareģojuma,
-
2:26 - 2:29franču vīrs vārdā Pauls Emīls Lekoks de Busbaudrāns
-
2:29 - 2:31atklāja jaunu elementu rūdu paraugos
-
2:31 - 2:35un nosauca to par galliju par godu Francijas vēsturiskajam nosaukumam.
-
2:35 - 2:39Gallijs atrodas vienu soli no alumīnija periodiskajā tabulā.
-
2:39 - 2:43Tas ir eka-alumīnijs. Vai Mendeļejeva pareģojums bija precīzs?
-
2:43 - 2:47Gallija atoma svars ir 69,72.
-
2:47 - 2:51Viens kubikcentimetrs gallija sver 5,9 gramus.
-
2:51 - 2:53Istabas temperatūrā tas ir ciets metāls,
-
2:53 - 2:56bet kūst pie niecīgiem 30 grādiem pēc Celsija,
-
2:56 - 2:5985 grādiem pēc Fārenheita.
-
2:59 - 3:01Tas kūst jūsu mutē un jūsu rokās.
-
3:01 - 3:04Mendeļejevs ne tikai precīzi noteica galliju,
-
3:04 - 3:07bet paredzēja arī citus tolaik neatklātus elementus:
-
3:07 - 3:10skandiju, germāniju, rēniju.
-
3:10 - 3:14Elements, kuru viņš nosauca par eka-mangānu, tagad tiek dēvēts par tehnēciju.
-
3:14 - 3:22Tehnēcijs ir tik rets, ka to nevarēja izolēt, līdz 1937. gadam, kad tas tika sintezēts ciklotronā
-
3:22 - 3:26gandrīz 70 gadus pēc tam, kad Dmitrijs paredzēja tā esamību,
-
3:26 - 3:2930 gadus pēc viņa nāves.
-
3:29 - 3:35Dmitrijs mira 1907. gadā, nesaņemot Nobela prēmiju, bet beigās viņš saņēma vēl īpašāku pagodinājumu.
-
3:35 - 3:431955. gadā Berklijas zinātnieki veiksmīgi radīja iepriekš nezināma elementa 17 atomus.
-
3:43 - 3:48Šis elements aizpildīja ar 101. numuru apzīmēto tukšo lauciņu periodiskajā tabulā,
-
3:48 - 3:53un 1963. gadā to oficiāli nosauca par mendeļejeviju.
-
3:53 - 3:56Ir vairāk kā 800 Nobela prēmijas laureātu,
-
3:56 - 4:00bet vien 15 zinātnieku vārdā ir nosaukti ķīmiskie elementi.
-
4:00 - 4:02Tā nākamreiz, kad lūkosieties uz periodisko tabulu,
-
4:02 - 4:07lai tā būtu uz universitātes mācību telpas sienas vai uz 5 dolārus vērtas kafijas krūzes,
-
4:07 - 4:11Dmitrijs Mendeļejevs, periodiskās tabulas arhitekts,
-
4:11 - 4:13lūkosies jums pretī.
- Title:
- Mendeļejeva periodiskās tabulas ģenialitāte — Lū Seriko
- Speaker:
- Lou Serico
- Description:
-
Skatīt video pilno versiju: http://ed.ted.com/lessons/the-genius-of-mendeleev-s-periodic-table-lou-serico
No ķīmiskajiem elementiem ir veidoti saraksti un tie rūpīgi kārtoti jau pirms Dmitrija Mendeļejeva. Tie pat jau ir bijuši sakārtoti, balstoties uz līdzīgām īpašībām. Tad kāpēc tieši Mendeļejeva periodiskā tabula tiek izmantota vēl mūsdienās? Lū Seriko to skaidro ar eka-alumīnija palīdzību, tas ir elements, kura esamību Mendeļejevs paredzēja daudzus gadus pirms tas vispār tika atklāts. Lū Serika mācību video, TED-Ed animācija.
- Video Language:
- English
- Team:
closed TED
- Project:
- TED-Ed
- Duration:
- 04:25
![]() |
Dimitra Papageorgiou approved Latvian subtitles for The genius of Mendeleev's periodic table | |
![]() |
Kristaps accepted Latvian subtitles for The genius of Mendeleev's periodic table | |
![]() |
Kristaps edited Latvian subtitles for The genius of Mendeleev's periodic table | |
![]() |
Katrina Rutka edited Latvian subtitles for The genius of Mendeleev's periodic table | |
![]() |
Katrina Rutka added a translation |