0:00:13.601,0:00:17.101 Ķīmijas periodisko tabulu uzreiz var atpazīt. 0:00:17.101,0:00:19.699 Tā atrodas ne vien visās pasaules ķīmijas laboratorijās, 0:00:19.699,0:00:23.499 bet arī uz t-krekliem, kafijas krūzēm un dušas aizkariem. 0:00:23.499,0:00:26.316 Bet periodiskā tabula nav tikai kārtējā modes lieta. 0:00:26.316,0:00:29.383 Tā ir masīvs cilvēka ģenialitātes gabals, 0:00:29.383,0:00:34.566 kas atrodas līdzās Tadžmahala mauzolejam, Monai Līzai un saldējuma sviestmaizei, 0:00:34.566,0:00:40.249 un tabulas radītājs Dmitrijs Mendeļejevs ir patiess zinātnes slavas zāles iemītnieks. 0:00:40.249,0:00:42.934 Bet kāpēc? Kas viņā un viņa tabulā ir tik lielisks? 0:00:42.934,0:00:46.050 Vai tas, ka viņš izveidoju izsmeļošu zināmo elementu sarakstu? 0:00:46.050,0:00:50.267 Nē, jūs nenopelnīsiet vietu zinātnes Valhallā, vienkārši uztaisot sarakstu. 0:00:50.267,0:00:54.518 Turklāt Mendeļejevs ne tuvu nebija pirmais, kas to paveicis. 0:00:54.518,0:00:58.583 Vai tādēļ, ka Mendeļejevs sakārtoja kopā elementus ar līdzīgām īpašībām? 0:00:58.583,0:01:01.416 Ne gluži, jo arī tas jau bija paveikts. 0:01:01.416,0:01:03.999 Tad kur slēpjas Mendeļejeva ģenialitāte? 0:01:03.999,0:01:08.034 Palūkosimies uz vienu no pirmajām periodiskās tabulas versijām aptuveni 1870. gadā. 0:01:08.034,0:01:12.317 Mēs redzam elementus, kas apzīmēti ar divu burtu simboliem un sakārtoti tabulā. 0:01:12.317,0:01:15.483 Ievērojiet ierakstu trešajā kolonnā, piektajā rindā. 0:01:15.483,0:01:17.316 Tur ir svītra. 0:01:17.316,0:01:22.100 Šajā pieticīgajā norādē slēpjas Mendeļejeva tīrā ģenialitāte. 0:01:22.100,0:01:25.583 Šī svītra ir zinātne. 0:01:25.583,0:01:28.600 Ieliekot tur šo svītru, Dmitrijs veica drosmīgu apgalvojumu. 0:01:28.600,0:01:31.100 Viņš teica, citiem vārdiem sakot: 0:01:31.100,0:01:35.735 „Jūs vēl neesat atklājuši šo elementu. Tikmēr es tam došu nosaukumu. 0:01:35.735,0:01:39.749 Tas ir vienu soli no alumīnija, tādēļ sauksim to par eka-alumīniju, 0:01:39.749,0:01:41.816 „eka” sanskritā nozīmē „viens”. 0:01:41.816,0:01:45.815 Tā kā neviens vēl nav atradis eka-alumīniju, mēs par to neko nezinām, vai ne? 0:01:45.815,0:01:51.066 Nepareizi! Balstoties uz tā atrašanās vietu, es varu jums visu par to pastāstīt. 0:01:51.066,0:01:55.716 Pirmkārt, eka-alumīnija atoma svars ir 68, 0:01:55.716,0:01:58.366 aptuveni 68 reizes smagāks kā ūdeņraža atoms. 0:01:58.366,0:02:02.966 Kad eka-alumīnijs tiks izolēts, jūs redzēsiet, ka istabas temperatūrā tas ir ciets metāls. 0:02:02.966,0:02:04.967 Tas ir spīdīgs, ļoti labi vada siltumu, 0:02:04.967,0:02:07.358 to var saplacināt plānā sloksnē, izstiept garā vadā, 0:02:07.404,0:02:11.616 bet tam ir zema kušanas temperatūra. Neparasti zema. 0:02:11.616,0:02:15.566 Ā, un tā viens kubikcentimetrs svērs sešus gramus. 0:02:15.566,0:02:20.133 Mendeļejevs spēja visu to paredzēt, vienkārši balstoties uz tukšā lauciņa atrašanās vietu 0:02:20.133,0:02:23.799 un savu izpratni par apkārt esošo elementu īpašībām. 0:02:23.799,0:02:25.533 Dažus gadus pēc šī pareģojuma, 0:02:25.533,0:02:29.082 franču vīrs vārdā Pauls Emīls Lekoks de Busbaudrāns 0:02:29.082,0:02:31.316 atklāja jaunu elementu rūdu paraugos 0:02:31.316,0:02:35.100 un nosauca to par galliju par godu Francijas vēsturiskajam nosaukumam. 0:02:35.100,0:02:38.883 Gallijs atrodas vienu soli no alumīnija periodiskajā tabulā. 0:02:38.883,0:02:43.449 Tas ir eka-alumīnijs. Vai Mendeļejeva pareģojums bija precīzs? 0:02:43.449,0:02:46.915 Gallija atoma svars ir 69,72. 0:02:46.915,0:02:50.750 Viens kubikcentimetrs gallija sver 5,9 gramus. 0:02:50.750,0:02:52.966 Istabas temperatūrā tas ir ciets metāls, 0:02:52.966,0:02:56.132 bet kūst pie niecīgiem 30 grādiem pēc Celsija, 0:02:56.132,0:02:58.517 85 grādiem pēc Fārenheita. 0:02:58.517,0:03:01.049 Tas kūst jūsu mutē un jūsu rokās. 0:03:01.049,0:03:03.966 Mendeļejevs ne tikai precīzi noteica galliju, 0:03:03.966,0:03:06.716 bet paredzēja arī citus tolaik neatklātus elementus: 0:03:06.716,0:03:09.749 skandiju, germāniju, rēniju. 0:03:09.749,0:03:13.899 Elements, kuru viņš nosauca par eka-mangānu, tagad tiek dēvēts par tehnēciju. 0:03:13.899,0:03:21.748 Tehnēcijs ir tik rets, ka to nevarēja izolēt, līdz 1937. gadam, kad tas tika sintezēts ciklotronā 0:03:21.748,0:03:26.198 gandrīz 70 gadus pēc tam, kad Dmitrijs paredzēja tā esamību, 0:03:26.198,0:03:28.749 30 gadus pēc viņa nāves. 0:03:28.749,0:03:34.883 Dmitrijs mira 1907. gadā, nesaņemot Nobela prēmiju, bet beigās viņš saņēma vēl īpašāku pagodinājumu. 0:03:34.883,0:03:43.399 1955. gadā Berklijas zinātnieki veiksmīgi radīja iepriekš nezināma elementa 17 atomus. 0:03:43.399,0:03:48.235 Šis elements aizpildīja ar 101. numuru apzīmēto tukšo lauciņu periodiskajā tabulā, 0:03:48.235,0:03:52.616 un 1963. gadā to oficiāli nosauca par mendeļejeviju. 0:03:52.616,0:03:55.816 Ir vairāk kā 800 Nobela prēmijas laureātu, 0:03:55.816,0:03:59.551 bet vien 15 zinātnieku vārdā ir nosaukti ķīmiskie elementi. 0:03:59.551,0:04:02.215 Tā nākamreiz, kad lūkosieties uz periodisko tabulu, 0:04:02.215,0:04:06.782 lai tā būtu uz universitātes mācību telpas sienas vai uz 5 dolārus vērtas kafijas krūzes, 0:04:06.782,0:04:10.549 Dmitrijs Mendeļejevs, periodiskās tabulas arhitekts, 0:04:10.549,0:04:12.799 lūkosies jums pretī.