WEBVTT 00:00:13.601 --> 00:00:17.101 Ķīmijas periodisko tabulu uzreiz var atpazīt. 00:00:17.101 --> 00:00:19.699 Tā atrodas ne vien visās pasaules ķīmijas laboratorijās, 00:00:19.699 --> 00:00:23.499 bet arī uz t-krekliem, kafijas krūzēm un dušas aizkariem. 00:00:23.499 --> 00:00:26.316 Bet periodiskā tabula nav tikai kārtējā modes lieta. 00:00:26.316 --> 00:00:29.383 Tā ir masīvs cilvēka ģenialitātes gabals, 00:00:29.383 --> 00:00:34.566 kas atrodas līdzās Tadžmahala mauzolejam, Monai Līzai un saldējuma sviestmaizei, 00:00:34.566 --> 00:00:40.249 un tabulas radītājs Dmitrijs Mendeļejevs ir patiess zinātnes slavas zāles iemītnieks. 00:00:40.249 --> 00:00:42.934 Bet kāpēc? Kas viņā un viņa tabulā ir tik lielisks? 00:00:42.934 --> 00:00:46.050 Vai tas, ka viņš izveidoju izsmeļošu zināmo elementu sarakstu? 00:00:46.050 --> 00:00:50.267 Nē, jūs nenopelnīsiet vietu zinātnes Valhallā, vienkārši uztaisot sarakstu. 00:00:50.267 --> 00:00:54.518 Turklāt Mendeļejevs ne tuvu nebija pirmais, kas to paveicis. 00:00:54.518 --> 00:00:58.583 Vai tādēļ, ka Mendeļejevs sakārtoja kopā elementus ar līdzīgām īpašībām? 00:00:58.583 --> 00:01:01.416 Ne gluži, jo arī tas jau bija paveikts. 00:01:01.416 --> 00:01:03.999 Tad kur slēpjas Mendeļejeva ģenialitāte? 00:01:03.999 --> 00:01:08.034 Palūkosimies uz vienu no pirmajām periodiskās tabulas versijām aptuveni 1870. gadā. 00:01:08.034 --> 00:01:12.317 Mēs redzam elementus, kas apzīmēti ar divu burtu simboliem un sakārtoti tabulā. 00:01:12.317 --> 00:01:15.483 Ievērojiet ierakstu trešajā kolonnā, piektajā rindā. 00:01:15.483 --> 00:01:17.316 Tur ir svītra. 00:01:17.316 --> 00:01:22.100 Šajā pieticīgajā norādē slēpjas Mendeļejeva tīrā ģenialitāte. 00:01:22.100 --> 00:01:25.583 Šī svītra ir zinātne. 00:01:25.583 --> 00:01:28.600 Ieliekot tur šo svītru, Dmitrijs veica drosmīgu apgalvojumu. 00:01:28.600 --> 00:01:31.100 Viņš teica, citiem vārdiem sakot: 00:01:31.100 --> 00:01:35.735 „Jūs vēl neesat atklājuši šo elementu. Tikmēr es tam došu nosaukumu. 00:01:35.735 --> 00:01:39.749 Tas ir vienu soli no alumīnija, tādēļ sauksim to par eka-alumīniju, 00:01:39.749 --> 00:01:41.816 „eka” sanskritā nozīmē „viens”. 00:01:41.816 --> 00:01:45.815 Tā kā neviens vēl nav atradis eka-alumīniju, mēs par to neko nezinām, vai ne? 00:01:45.815 --> 00:01:51.066 Nepareizi! Balstoties uz tā atrašanās vietu, es varu jums visu par to pastāstīt. 00:01:51.066 --> 00:01:55.716 Pirmkārt, eka-alumīnija atoma svars ir 68, 00:01:55.716 --> 00:01:58.366 aptuveni 68 reizes smagāks kā ūdeņraža atoms. 00:01:58.366 --> 00:02:02.966 Kad eka-alumīnijs tiks izolēts, jūs redzēsiet, ka istabas temperatūrā tas ir ciets metāls. 00:02:02.966 --> 00:02:04.967 Tas ir spīdīgs, ļoti labi vada siltumu, 00:02:04.967 --> 00:02:07.358 to var saplacināt plānā sloksnē, izstiept garā vadā, 00:02:07.404 --> 00:02:11.616 bet tam ir zema kušanas temperatūra. Neparasti zema. 00:02:11.616 --> 00:02:15.566 Ā, un tā viens kubikcentimetrs svērs sešus gramus. 00:02:15.566 --> 00:02:20.133 Mendeļejevs spēja visu to paredzēt, vienkārši balstoties uz tukšā lauciņa atrašanās vietu 00:02:20.133 --> 00:02:23.799 un savu izpratni par apkārt esošo elementu īpašībām. 00:02:23.799 --> 00:02:25.533 Dažus gadus pēc šī pareģojuma, 00:02:25.533 --> 00:02:29.082 franču vīrs vārdā Pauls Emīls Lekoks de Busbaudrāns 00:02:29.082 --> 00:02:31.316 atklāja jaunu elementu rūdu paraugos 00:02:31.316 --> 00:02:35.100 un nosauca to par galliju par godu Francijas vēsturiskajam nosaukumam. 00:02:35.100 --> 00:02:38.883 Gallijs atrodas vienu soli no alumīnija periodiskajā tabulā. 00:02:38.883 --> 00:02:43.449 Tas ir eka-alumīnijs. Vai Mendeļejeva pareģojums bija precīzs? 00:02:43.449 --> 00:02:46.915 Gallija atoma svars ir 69,72. 00:02:46.915 --> 00:02:50.750 Viens kubikcentimetrs gallija sver 5,9 gramus. 00:02:50.750 --> 00:02:52.966 Istabas temperatūrā tas ir ciets metāls, 00:02:52.966 --> 00:02:56.132 bet kūst pie niecīgiem 30 grādiem pēc Celsija, 00:02:56.132 --> 00:02:58.517 85 grādiem pēc Fārenheita. 00:02:58.517 --> 00:03:01.049 Tas kūst jūsu mutē un jūsu rokās. 00:03:01.049 --> 00:03:03.966 Mendeļejevs ne tikai precīzi noteica galliju, 00:03:03.966 --> 00:03:06.716 bet paredzēja arī citus tolaik neatklātus elementus: 00:03:06.716 --> 00:03:09.749 skandiju, germāniju, rēniju. 00:03:09.749 --> 00:03:13.899 Elements, kuru viņš nosauca par eka-mangānu, tagad tiek dēvēts par tehnēciju. 00:03:13.899 --> 00:03:21.748 Tehnēcijs ir tik rets, ka to nevarēja izolēt, līdz 1937. gadam, kad tas tika sintezēts ciklotronā 00:03:21.748 --> 00:03:26.198 gandrīz 70 gadus pēc tam, kad Dmitrijs paredzēja tā esamību, 00:03:26.198 --> 00:03:28.749 30 gadus pēc viņa nāves. 00:03:28.749 --> 00:03:34.883 Dmitrijs mira 1907. gadā, nesaņemot Nobela prēmiju, bet beigās viņš saņēma vēl īpašāku pagodinājumu. 00:03:34.883 --> 00:03:43.399 1955. gadā Berklijas zinātnieki veiksmīgi radīja iepriekš nezināma elementa 17 atomus. 00:03:43.399 --> 00:03:48.235 Šis elements aizpildīja ar 101. numuru apzīmēto tukšo lauciņu periodiskajā tabulā, 00:03:48.235 --> 00:03:52.616 un 1963. gadā to oficiāli nosauca par mendeļejeviju. 00:03:52.616 --> 00:03:55.816 Ir vairāk kā 800 Nobela prēmijas laureātu, 00:03:55.816 --> 00:03:59.551 bet vien 15 zinātnieku vārdā ir nosaukti ķīmiskie elementi. 00:03:59.551 --> 00:04:02.215 Tā nākamreiz, kad lūkosieties uz periodisko tabulu, 00:04:02.215 --> 00:04:06.782 lai tā būtu uz universitātes mācību telpas sienas vai uz 5 dolārus vērtas kafijas krūzes, 00:04:06.782 --> 00:04:10.549 Dmitrijs Mendeļejevs, periodiskās tabulas arhitekts, 00:04:10.549 --> 00:04:12.799 lūkosies jums pretī.