1
00:00:13,601 --> 00:00:17,101
Ķīmijas periodisko tabulu uzreiz var atpazīt.

2
00:00:17,101 --> 00:00:19,699
Tā atrodas ne vien visās pasaules ķīmijas laboratorijās,

3
00:00:19,699 --> 00:00:23,499
bet arī uz t-krekliem, kafijas krūzēm un dušas aizkariem.

4
00:00:23,499 --> 00:00:26,316
Bet periodiskā tabula nav tikai kārtējā modes lieta.

5
00:00:26,316 --> 00:00:29,383
Tā ir masīvs cilvēka ģenialitātes gabals,

6
00:00:29,383 --> 00:00:34,566
kas atrodas līdzās Tadžmahala mauzolejam, Monai Līzai un saldējuma sviestmaizei,

7
00:00:34,566 --> 00:00:40,249
un tabulas radītājs Dmitrijs Mendeļejevs ir patiess zinātnes slavas zāles iemītnieks.

8
00:00:40,249 --> 00:00:42,934
Bet kāpēc? Kas viņā un viņa tabulā ir tik lielisks?

9
00:00:42,934 --> 00:00:46,050
Vai tas, ka viņš izveidoju izsmeļošu zināmo elementu sarakstu?

10
00:00:46,050 --> 00:00:50,267
Nē, jūs nenopelnīsiet vietu zinātnes Valhallā, vienkārši uztaisot sarakstu.

11
00:00:50,267 --> 00:00:54,518
Turklāt Mendeļejevs ne tuvu nebija pirmais, kas to paveicis.

12
00:00:54,518 --> 00:00:58,583
Vai tādēļ, ka Mendeļejevs sakārtoja kopā elementus ar līdzīgām īpašībām?

13
00:00:58,583 --> 00:01:01,416
Ne gluži, jo arī tas jau bija paveikts.

14
00:01:01,416 --> 00:01:03,999
Tad kur slēpjas Mendeļejeva ģenialitāte?

15
00:01:03,999 --> 00:01:08,034
Palūkosimies uz vienu no pirmajām periodiskās tabulas versijām aptuveni 1870. gadā.

16
00:01:08,034 --> 00:01:12,317
Mēs redzam elementus, kas apzīmēti ar divu burtu simboliem un sakārtoti tabulā.

17
00:01:12,317 --> 00:01:15,483
Ievērojiet ierakstu trešajā kolonnā, piektajā rindā.

18
00:01:15,483 --> 00:01:17,316
Tur ir svītra.

19
00:01:17,316 --> 00:01:22,100
Šajā pieticīgajā norādē slēpjas Mendeļejeva tīrā ģenialitāte.

20
00:01:22,100 --> 00:01:25,583
Šī svītra ir zinātne.

21
00:01:25,583 --> 00:01:28,600
Ieliekot tur šo svītru, Dmitrijs veica drosmīgu apgalvojumu.

22
00:01:28,600 --> 00:01:31,100
Viņš teica, citiem vārdiem sakot:

23
00:01:31,100 --> 00:01:35,735
„Jūs vēl neesat atklājuši šo elementu. Tikmēr es tam došu nosaukumu.

24
00:01:35,735 --> 00:01:39,749
Tas ir vienu soli no alumīnija, tādēļ sauksim to par eka-alumīniju,

25
00:01:39,749 --> 00:01:41,816
„eka” sanskritā nozīmē „viens”.

26
00:01:41,816 --> 00:01:45,815
Tā kā neviens vēl nav atradis eka-alumīniju, mēs par to neko nezinām, vai ne?

27
00:01:45,815 --> 00:01:51,066
Nepareizi! Balstoties uz tā atrašanās vietu, es varu jums visu par to pastāstīt.

28
00:01:51,066 --> 00:01:55,716
Pirmkārt, eka-alumīnija atoma svars ir 68,

29
00:01:55,716 --> 00:01:58,366
aptuveni 68 reizes smagāks kā ūdeņraža atoms.

30
00:01:58,366 --> 00:02:02,966
Kad eka-alumīnijs tiks izolēts, jūs redzēsiet, ka istabas temperatūrā tas ir ciets metāls.

31
00:02:02,966 --> 00:02:04,967
Tas ir spīdīgs, ļoti labi vada siltumu,

32
00:02:04,967 --> 00:02:07,358
to var saplacināt plānā sloksnē, izstiept garā vadā,

33
00:02:07,404 --> 00:02:11,616
bet tam ir zema kušanas temperatūra. Neparasti zema.

34
00:02:11,616 --> 00:02:15,566
Ā, un tā viens kubikcentimetrs svērs sešus gramus.

35
00:02:15,566 --> 00:02:20,133
Mendeļejevs spēja visu to paredzēt, vienkārši balstoties uz tukšā lauciņa atrašanās vietu

36
00:02:20,133 --> 00:02:23,799
un savu izpratni par apkārt esošo elementu īpašībām.

37
00:02:23,799 --> 00:02:25,533
Dažus gadus pēc šī pareģojuma,

38
00:02:25,533 --> 00:02:29,082
franču vīrs vārdā Pauls Emīls Lekoks de Busbaudrāns

39
00:02:29,082 --> 00:02:31,316
atklāja jaunu elementu rūdu paraugos

40
00:02:31,316 --> 00:02:35,100
un nosauca to par galliju par godu Francijas vēsturiskajam nosaukumam.

41
00:02:35,100 --> 00:02:38,883
Gallijs atrodas vienu soli no alumīnija periodiskajā tabulā.

42
00:02:38,883 --> 00:02:43,449
Tas ir eka-alumīnijs. Vai Mendeļejeva pareģojums bija precīzs?

43
00:02:43,449 --> 00:02:46,915
Gallija atoma svars ir 69,72.

44
00:02:46,915 --> 00:02:50,750
Viens kubikcentimetrs gallija sver 5,9 gramus.

45
00:02:50,750 --> 00:02:52,966
Istabas temperatūrā tas ir ciets metāls,

46
00:02:52,966 --> 00:02:56,132
bet kūst pie niecīgiem 30 grādiem pēc Celsija,

47
00:02:56,132 --> 00:02:58,517
85 grādiem pēc Fārenheita.

48
00:02:58,517 --> 00:03:01,049
Tas kūst jūsu mutē un jūsu rokās.

49
00:03:01,049 --> 00:03:03,966
Mendeļejevs ne tikai precīzi noteica galliju,

50
00:03:03,966 --> 00:03:06,716
bet paredzēja arī citus tolaik neatklātus elementus:

51
00:03:06,716 --> 00:03:09,749
skandiju, germāniju, rēniju.

52
00:03:09,749 --> 00:03:13,899
Elements, kuru viņš nosauca par eka-mangānu, tagad tiek dēvēts par tehnēciju.

53
00:03:13,899 --> 00:03:21,748
Tehnēcijs ir tik rets, ka to nevarēja izolēt, līdz 1937. gadam, kad tas tika sintezēts ciklotronā

54
00:03:21,748 --> 00:03:26,198
gandrīz 70 gadus pēc tam, kad Dmitrijs paredzēja tā esamību,

55
00:03:26,198 --> 00:03:28,749
30 gadus pēc viņa nāves.

56
00:03:28,749 --> 00:03:34,883
Dmitrijs mira 1907. gadā, nesaņemot Nobela prēmiju, bet beigās viņš saņēma vēl īpašāku pagodinājumu.

57
00:03:34,883 --> 00:03:43,399
1955. gadā Berklijas zinātnieki veiksmīgi radīja iepriekš nezināma elementa 17 atomus.

58
00:03:43,399 --> 00:03:48,235
Šis elements aizpildīja ar 101. numuru apzīmēto tukšo lauciņu periodiskajā tabulā,

59
00:03:48,235 --> 00:03:52,616
un 1963. gadā to oficiāli nosauca par mendeļejeviju.

60
00:03:52,616 --> 00:03:55,816
Ir vairāk kā 800 Nobela prēmijas laureātu,

61
00:03:55,816 --> 00:03:59,551
bet vien 15 zinātnieku vārdā ir nosaukti ķīmiskie elementi.

62
00:03:59,551 --> 00:04:02,215
Tā nākamreiz, kad lūkosieties uz periodisko tabulu,

63
00:04:02,215 --> 00:04:06,782
lai tā būtu uz universitātes mācību telpas sienas vai uz 5 dolārus vērtas kafijas krūzes,

64
00:04:06,782 --> 00:04:10,549
Dmitrijs Mendeļejevs, periodiskās tabulas arhitekts,

65
00:04:10,549 --> 00:04:12,799
lūkosies jums pretī.