Kā darbojas vispasaules noziedzības tīkli

Žurnālists Miša Glenijs ir pavadījis vairākus gadus pētot organizētos vispasaules noziedzības tīklus, kas pašlaik aizņem 15% pasaules ekonomikas. Pētot no krievu mafijas līdz milzīgiem narkotiku karteļiem, viņa avoti nav tikai izlūki vai amatpersonas, bet arī šī tīkla dalībnieki.

Šie ekonomikai ir drūmi laiki,

dārgie TEDeri, patiesi grūti laiki.

Tāpēc es vēlētos jūs uzmundrināt

ar vienu no dižākajiem, lai gan daudziem nezināmu

pēdējo 20 gadu

komerciālās veiksmes stāstiem.

Kuru pat savā veidā var salīdzināt

ar Microsoft vai Google sasniegto.

Tā ir nozare, kas pretojas pašreizējai ekonomiskajai krīzei,

un dara to aukstasinīgi.

Es runāju par organizēto noziedzību.

Organizētā noziedzība ir pastāvējusi

ļoti ilgu laiku.

Tie patiesi ir viedi vārdi.

Taču pēdējās divas desmitgades

tā ir pieredzējusi nepiedzīvoti lielu uzplaukumu,

nu aizņemot aptuveni 15 procentus

pasaules IKP.

Man to patīk dēvēt par Globālo ēnu ekonomiku

vai vienkārši McMafia.

Kas tad izraisīja šo neparasti lielo pieaugumu

starpvalstu noziedzībā?

Protams, pie vainas ir globalizācija,

tehnoloģijas, sakari un viss pārējais,

par ko mēs parunāsim nedaudz vēlāk.

Taču vispirms es gribētu atgriezties

pie šī notikuma:

Komunisma sabrukuma.

Svarīgs brīdis visas Austrumeiropas

pēckara vēsturē.

Tagad ir pēdējais laiks visu atklāt.

Šis notikums man personīgi daudz ko nozīmēja.

Savos pusaudža gados es biju sācis slepeni ievest grāmatas

gar Dzelzs priekškaru Austrumeiropas

demokrātiskajām opozīcijas grupām

kā Polijas „Solidaritāte”.

Tad es sāku rakstīt par Austrumeiropu,

un ar laiku kļuvu par BBC galveno šī apgabala korespondentu.

Tas viss notika 1989. gadā.

425 miljoniem cilvēku

beidzot iegūstot tiesības

pašiem izvēlēties savas valdības,

es biju ekstāzē.

Taču es arī biju nedaudz noraizējies

par dažām nejaukām lietām,

kas uzglūnēja aiz stūra.

Nepagāja ilgs laiks, kad, piemēram,

Dienvidslāvijā

savu asiņaino galvu pabāza

etniskais nacionālisms.

Juceklī

un eiforijā,

man bija vajadzīgs kāds laiciņš, lai saprastu,

ka daļa cilvēku, kuriem Austrumeiropā bija vara

vēl pirms 1989. gada,

to saglabāja arī pēc revolūcijām.

Piemēram, cilvēki, kā viņš.

Taču bija arī cilvēki, kuriem bija nejauša,

tomēr nozīmīga loma Austrumeiropas notikumos.

Piemēram šis cilvēks. Atceraties viņus?

Agrāk viņi katrus četrus gadus Olimpiskajās spēlēs

ieguva zelta medaļas svarcelšanā un cīņas sportā.

Viņi bija lielas komunisma slavenības,

kam līdzi nāca grezns dzīvesveids.

Viņi dabūju lielus dzīvokļus pilsētas centrā,

seksu, kad vien to vēlējās.

Kā arī viņi varēja brīvi doties uz rietumiem,

kas tolaik bija liela greznība.

Tas var skanēt pārsteidzoši, taču viņiem bija nozīmīga loma

Austrumeiropas

tirgus ekonomikas izveidē.

Vai arī kā man tīk viņus dēvēt,

par kapitālisma dzimšanas vecmātēm.

Lūk, tie paši svarcēlāji

pēc viņu 1989. gada pārvērtībām.

Bulgārijā,

šo fotogrāfiju uzņēma Bulgārijā,

kad komunisms jau bija sagruvis visā Austrumeiropā,

jāsaka, ka tas nebija vien komunisms

kopā ar to sabruka arī vesela valsts.

Tas nozīmē, ka policija nestrādāja.

Tiesu sistēma kārtīgi nedarbojās.

Ko gan uzņēmējs jaunajā drosmīgajā Austrumeiropas

kapitālisma pasaulē varēja darīt,

lai būtu drošs, ka visas viņa vienošanās tiktu ievērotas?

Nu, viņš visdrīzāk griezās pie cilvēkiem, ko ikdienā pieminēja

sociologi un privatizētās likumsargājošās aģentūras.

Mēs viņus saucam par mafiju.

Bulgārijā no 1989. līdz 1991. gadam

mafijai drīz vien pievienojās

14 tūkstoši cilvēku, kuri zaudēja savus darbus

apsardzes dienestos.

Valstij brūkot,

un līdz ar to pa pieskari aizejot
arī tās tautsaimniecībai,

pēdējais, ko jūs gribētu redzēt
nonākam darba tirgū, ir

14 tūkstoši vīriešu un sieviešu,
kuru pamatprasmes

ir apsardzes nozarē,

sāk slepus veidot pagrīdes tīklus,

un nogalināt cilvēkus.

Bet tieši tas notika visā Austrumeiropā.

Deviņdesmitajos

es galvenokārt rakstīju par

drausmīgo Dienvidslāvijas konfliktu.

Es nevarēju nepamanīt,

ka cilvēki, kas veica šīs atbaidošās zvērības,

pusmilitārās organizācijas,

bija tie paši cilvēki, kas vadīja

organizētās noziedzības sindikātus.

Tas man lika saprast, ka aiz šīs vardarbības

slēpjas vesels noziedzības tīkls.

Tā nu es ceļoju pa pasauli,

pētot šo vispasaules noziedzības pagrīdi,

runājot ar policistiem,

upuriem un nelikumīgo preču

un pakalpojumu lietotājiem.

Tomēr pats galvenais, runājot ar pašiem gangsteriem.

Šajā ziņā Balkāni bija lieliska vieta, kur sākt.

Kādēļ? Tādēļ,

ka tur bija vislielākās grūtības ar likuma un kārtības uzturēšanu.

Bet, kā jau tiek teikts mazumtirdzniecībā,

galvenais ir vieta, vieta, vieta.

Sava pētījuma sākumā es pamanīju,

ka Balkāni bija pārvērtušies par milzīgu

pasaules nelegālo preču un pakalpojumu tranzītzonu.

Heroīns, kokaīns,

prostitūcijā ievilktas sievietes

un vērtīgi minerāli.

Kur tas viss nonāca?

Eiropā Savienībā, kas

nule tik vien kā sāka gūtu labumu no globalizācijas,

pārvēršot to par

pārpilnāko patēriņa tirgu vēsturē.

Kurā ar laiku dzīvoja 500 miljoni cilvēku.

Vērā ņemamai daļai

no šiem 500 miljoniem cilvēku

patīk tērēt savu brīvo laiku un naudu

guļot ar prostitūtām,

atmetot tām 50 eiro banknotes

un nodarbinot nelegālo migrantu darbaspēku.

Organizētā noziedzība globalizētajā pasaulē

darbojas tāpat kā jebkurš cits uzņēmums.

Tai ir ražošanas reģioni

kā Afganistāna un Kolumbija.

Tai ir izplatīšanas reģioni

kā Meksika un Balkāni.

Un vēl tai, protams, ir patēriņa reģioni

kā Eiropas Savienība, Japāna

un, protams, Amerikas Savienotās Valstis.

Ražošanas un izplatīšanas reģioni

parasti atrodas attīstības valstīs.

Tos parasti apdraud drausmīga vardarbība

un asinsizliešana.

Par piemēru paņemsim Meksiku.

Pēdējos 18 mēnešos no kokaīna tirdzniecības sekām

tur ir gājuši bojā seši tūkstoši cilvēku.

Bet kā ir ar Kongo Demokrātisko Republiku?

Tur kopš 1998. gada ir gājuši bojā pieci miljoni cilvēku.

Tas nav konflikts, par ko varētu daudz lasīt avīzēs.

Lai gan tas ir lielākais šīs planētas konflikts

kopš Otrā pasaules kara.

Un kādēļ tā? Tādēļ, ka mafija visā pasaulē

sadarbojas ar vietējiem pusmilitāriķiem,

lai sagrābtu stratēģiski svarīgu

minerālu ieguvi

konkrētajā reģionā.

2000. gadā 80 procentus pasaules kolumbīta-tantalīna

ieguva

Kongo Demokrātiskās Republikas austrumu mirušo laukos.

Mūsdienās kolumbītu-tantalīnu var atrast teju katrā mobilajā telefonā,

klēpjdatorā

un spēļu konsolē.

Kongo militāristi to pārdeva mafijai

apmaiņā pret ieročiem,

un mafija tad to tālāk pārdeva Rietumu tirgū.

Tieši šī Rietumu vēlme

patērēt

ir starptautiskās

organizētās noziedzības galvenais dzinulis.

Parādīšu jums darbībā dažus no maniem draugiem,

kurus nofilmējusi Itālijas policija,

tiem mēģinot nelikumīgi ievest cigaretes.

Tikko no rūpnīcas iznākušas cigaretes ir ļoti lētas.

Tad Eiropas Savienība tās apliek ar lielākajiem nodokļiem pasaulē.

Tāpēc, ja tās var iešmaukt E.S.,

var nopelnīt ļoti prāvu summiņu.

Es jums to rādu, lai jūs redzētu,

kāda veida resursi var būt pieejami šādiem grupējumiem.

Jauna šāda laiva maksā miljonu eiro.

Eiropas ūdeņos tas ir ātrākais transportlīdzeklis.

Kopš 1994. gada, jau septiņus gadus

20 šādas laivas

katru nakti dodas pāri Adrijas jūrai

no Melnkalnes uz Itāliju.

Apvienotajā Karalistē vien zaudējumi

no to nelegāli ievesto produktu tirdzniecības bija astoņi miljardi dolāru.

Taču tā vietā nauda tika izmantota, lai nodrošinātu karadarbību Dienvidslāvijā

un piepildītu negodīgu cilvēku kabatas.

Tajā laikā, kad tas sākās, Itālijas policijai

bija tikai 2 laivas, kuras varēja pārvietoties ar līdzvērtīgu ātrumu.

Tas ir ļoti svarīgi, jo vienīgais veids, kā viņus noķert,

bija tad, ja viņiem izbeidzās degviela.

Dažreiz pat noziedznieki līdzi veda

prostitūcijā ievilktas sieviete,

un ja iejaucās policija, viņi šis sievietes

iesvieda jūrā,

lai policijai, tā vietā, lai ķertu ļaundarus,

vajadzētu tās glābt no noslīkšanas.

Es jums to stāstīju, lai parādītu

cik laivu un kuģu nepieciešams,

lai noķertu vienu no viņu laivām.

Atbilde ir sešas.

Atcerieties, ka tās bija 20 laivas, kas

katru nakti devās pāri

Adrijas jūrai.

Un ko viņi iesāka ar visu nopelnīto naudu?

Te mēs nonākam pie globalizācijas

un ne tikai tāpēc, ka tā pārkāpa visus
starptautiskās tirdzniecības noteikumus.

Tā bija starptautisko finanšu tirgu liberalizācija.

Naudas atmazgātājiem tas

nudien visu atviegloja.

Pēdējās divas desmitgades
ir bijušas nelikumīgās peļņas

zelta ēra.

1990. gados varēja novērot finanšu centru

sacenšanos savā starpā par savu biznesu.

Vienkārši nebija iedarbīga mehānisma,

kas novērstu naudas atmazgāšanu.

Daudzas bankas bija arī priecīgas

bez nekādiem liekiem jautājumiem

pieņemt naudas noguldījumus

no ļoti šaubīgiem avotiem.

Bet visa pamatā ir ārzonas banku tīkls.

Tā ir

svarīga daļa naudas atmazgāšanas uzvaras parādē.

Ja vēlaties kaut ko darīt pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas,

starpvalstu organizēto noziedzību un naudas atmazgāšanu,

jums no tās ir jāatbrīvojas.

Uz pozitīvākas nots, mums beidzot ir kāds Baltajā namā,

kurš pastāvīgi ir vērsis uzmanību

uz šīm postošajām organizācijām.

Ja kādam interesē mans viedoklis, manuprāt,

ir nepieciešama

jauna likumdošana, regulācija, efektīva regulācija.

Palūkosimies uz Bērniju Medofu,

kurš tagad savu atlikušo daļu dzīves pavadīs cietumā.

Bērnijs Medofs nozaga 65 miljardus dolāru.

Tas viņam garantē vietu gangsteru Olimpā kopā

ar kolumbiešu karteļiem,

un lielajiem krievu noziedzības sindikātiem.

Bet viņš ar to nodarbojās desmitiem gadu

pašā Volstrītas sirdī,

un neviena no likumsargājošajām iestādēm to neuzķēra.

Cik vēl Volstrītā ir tādu Medofu,

vai, piemēram, Londonā, kas

nodarbojas ar parastu ļaužu aptīrīšanu

un naudas atmazgāšanu?

Es jums pateikšu, viņu ir pietiekami daudz.

Tagad apskatīsim 101 starptautiskās organizētās noziedzības piemērus.

Tās būs narkotikas. Mūsu šī rīta otrā marihuānas audzētavas fotogrāfija.

Šo attēlu es uzņēmu

centrālajā Britu Kolumbijā.

Tās ir vienas no desmitiem tūkstošu

ģimenes rūpalām Britu Kolumbijā,

kuras veido vairāk nekā 5 procentus

no šī provinces IKP.

Karaliskās Kanādas jātnieku policijas

inspektors Braiens Kantera mani aizveda

uz austrumiem no Vankūveras esošo

pazemes noliktavu, lai es redzētu, kādas preces

KKJP regulāri

konfiscē kontrabandistiem, kas tās mēģina nogādāt

Amerikas Savienoto Valstu dienvidos,

kur, protams, ir neremdināms pieprasījums

pēc B.C. Bud, tā tas tiek saukts,

daļēji tāpēc, ka tas tiek reklamēts kā organisks,

un tādas lietas Kalifornijā tiek ātri vien izķertas.

(Smiekli)

(Aplausi)

Pat policijas darbība

patiesībā nevar iedragāt vai būtiski ietekmēt

lielo eksportētāju peļņu.

Kopš globalizācijas sākuma

vispasaules narkotiku tirgus ir kļuvis milzīgs.

Taču policijas spēkiem pieejamie līdzekļi

nav būtiski palielinājušies, reaģējot

uz šo pieaugumu.

Taču, tas viss drīz varētu mainīsies.

Tāpēc, ka pašlaik notiek kas ļoti dīvains.

ANO pirms kāda laika atzina,

tas bija pagājušajā mēnesī,

ka Kanāda ir kļuvusi par ekstazi un citu sintētisko narkotiku

produkcijas izplatīšanas un ražošanas galveno reģionu.

Interesanti, ka samazinās

heroīna un kokaīna tirgus daļa,

jo tabletes kļūst arvien labākas sava efekta radīšanā.

Tas maina spēles noteikumus,

jo pārvirza ražošanu no attīstības valstīm

uz Rietumu pasauli.

Tā notiekot, rodas tendence,

kuras mērķis ir nomākt mūsu Rietumu policijas rīcībspēju.

Manuprāt, sen jau bija laiks ļoti nopietni pārdomāt

politiku pret narkotikām,
kura mums ir bijusi nemainīga

pēdējos 40 gadus.

Ekonomiskā lejupslīde.

Jāsaka, ka organizētā noziedzība jau ir

ļoti labi pielāgojusies lejupslīdei.

Nav brīnums, ka tā ir pasaules

visienesīgākā nozare.

Juridiski tai nav nekādu noteikumu.

Izņemot, protams, divi apdraudējumi:

varas iestāžu apcietināšana,

kas, atklāti sakot, ir mazākā no viņu bēdām,

un citu grupējumu konkurence,

proti, lode pierē.

Viņi ir nedaudz mainījuši savu darbības lauciņu.

Krīzes laikā cilvēki vairs nepīpē tik daudz kāsi un tik bieži

neapmeklē prostitūtas.

Tādēļ viņi ir ielauzušies

korporatīvajā noziedzībā,

visvairāk, divos sektoros,

un tās ir kontrabandas preces

un kibernoziedzība.

Tas ir noticis ārkārtīgi sekmīgi.

Es gribētu jūs iepazīstināt ar Pringla kungu.

Vai varbūt man būtu jāsauc viņu nedaudz precīzāk, par senjoru Pringlu.

Mani ar viņu iepazīstināja brazīliešu kibernoziedznieks.

Mēs sēdējām kopā mašīnā

Paulista avēnijā, Sanpaulu.

Pieslēdzām to manam klēpjdatoram,

un piecu minūšu laikā viņš jau bija ielauzies

lielas Brazīlijas bankas

drošības sistēmā.

Un tas neizskatījās nemaz tik grūti.

Patiesībā tas ir daudz vienkāršāk, jo

apbrīnojamākais ir tas, ka kibernoziedzībā

galvenā nav tehnoloģija.

Galvenais kibernoziedzībā ir tas, ko mēs saucam par sociālo inženieriju.

Vai tā tehniskais jēdziens,

katru minūti pa viena tādam piedzimst.

Jūs nespētu noticēt, cik viegli ir

pārliecināt cilvēkus darīt lietas ar saviem datoriem,

kas nav viņu interesēs.

Tas sākās gandrīz uzreiz,

tiklīdz kibernoziedzinieki atklāja, ka ātrākais ceļš,

ātrākais ceļš pie cilvēka maka, protams,

ir solot mīlestību un dzimumattiecības.

Pieņemu, ka daļa no jums atceras slaveno „I-Love-You“ datorvīrusu,

vienu no visu laiku veiksmīgākajiem vīrusiem.

Man paveicās, sākoties „ILOVEYOU“ datorvīrusa izplatībai.

Tāpēc, ka pirmais cilvēks, no kā es vēstuli saņēmu,

bija mana bijusī draudzene.

Viņa tajā laikā bija izrādījusi dažādas jūtas pret mani,

taču mīlestība nebija viena no tām.

(Smiekli)

Ieraugot šo vēstuli ieripojot manā iesūtnē,

es, ilgi nedomājot, to izdzēsu,

aiztaupot sev liekas galvassāpes.

Tāpēc uzmanieties no kibernoziedzības.

Viena lieta, ko mēs zinām, ko internets dara,

ir palīdzēšana šiem cilvēkiem.

Internets ir kā ods, kas pārnēsā malārijas parazītu,

kas inficē mūsu asinis un paēd

uz mūsu rēķina.

Artesunāts ir ļoti iedarbīgas zāles,

lai iznīcinātu šo parazītu tā infekcijas

sākuma posmā.

Taču pēdējā viena

vai divu gadu laikā Kambodžas zinātnieki ir atklājuši,

ka malārijas parazītam

sāk rasties pretestība pret šīm zālēm.

Viņuprāt, tā iemesls ir tas,

ka kambodžieši nevar atļauties nopirkt zāles veikalā,

tāpēc viņi tās iegādājas internetā.

Šo tablešu sastāvā ir zema deva

aktīvo sastāvdaļu.

Tāpēc arī parazīts

sāk pierast pie šīm zālēm un tam sāk veidoties pretestība.

Es to saku tādēļ,

ka mums ir jāapzinās,

ka organizētā noziedzība

ietekmē dažādas mūsu dzīves jomas.

Jums nav jāguļ ar prostitūtām

vai jālieto narkotikas,

lai saskartos ar organizēto noziedzību.

Tā ietekmē mūsu banku kontu saturu.

Tā ietekmē mūsu saziņu, pensijas fondus.

Tā pat ietekmē mūsu ēsto ēdienu

un mūsu valdību.

Tā vairs nav tikai

Palermo un Ņujormas sicīliešu problēma.

21. gadsimtā

ar gangsteriem nav nekāda romantika.

Tā ir varena nozare,

kas rada nestabilitāti un vardarbību,

lai kur tā dotos.

Tas ir milzīgs ekonomisks spēks

un mums tas ir jāuztver ļoti, ļoti nopietni.

Man ir bijis gods ar jums runāt.

Liels paldies.

(Aplausi)