hide🎇 Happy New Year from the Amara Team! 🥳

< Return to Video

Ramona Pīrsone: Negaidīta izdziedēšanās vieta

  • 0:00 - 0:02
    Es patiesībā jums pastāstīšu ko tādu,
  • 0:02 - 0:05
    par ko neesmu runājusi, iespējams, vairāk kā 10 gadus.
  • 0:05 - 0:07
    Pacietieties,
  • 0:07 - 0:09
    kamēr vedīšu jūs cauri šim ceļojumam.
  • 0:09 - 0:11
    Kad es biju 22 gadus veca,
  • 0:11 - 0:14
    atnācu mājās no darba, uzliku kaklasiksnu savam sunim,
  • 0:14 - 0:17
    un devos savā ierastajā skrējienā.
  • 0:17 - 0:19
    Man nebija ne jausmas, ka tajā brīdī
  • 0:19 - 0:21
    mana dzīve mainīsies uz visiem laikiem.
  • 0:21 - 0:24
    Kamēr es gatavoju savu suni skrējienam,
  • 0:24 - 0:28
    kāds vīrietis bārā beidza dzert,
  • 0:28 - 0:30
    paņēma savas mašīnas atslēgas, iekāpa mašīnā
  • 0:30 - 0:32
    un devās uz dienvidiem,
  • 0:32 - 0:34
    vai vienalga uz kurieni.
  • 0:34 - 0:36
    Es skrēju pāri ielai,
  • 0:36 - 0:38
    un vienīgā lieta, ko es faktiski atceros,
  • 0:38 - 0:41
    ir sajūta, it kā granāta man ietriektos galvā.
  • 0:41 - 0:45
    Un es atceros noliekam savas rokas uz zemes
  • 0:45 - 0:47
    un jūtot, ka manas dzīvības asinis
  • 0:47 - 0:49
    man iztek no kakla
  • 0:49 - 0:52
    un manas mutes.
  • 0:52 - 0:54
    Notika tas,
  • 0:54 - 0:57
    ka viņš brauca pie sarkanās gaismas un notrieca mani un manu suni.
  • 0:57 - 1:00
    Suns pakļuva zem automašīnas.
  • 1:00 - 1:02
    Es izlidoju mašīnas priekšā,
  • 1:02 - 1:04
    un tad tā pārbrauca man pāri kājām.
  • 1:04 - 1:06
    Mana kreisā kāja iesprūda ritenī --
  • 1:06 - 1:08
    tā sagriezās.
  • 1:10 - 1:13
    Mašīnas buferis trāpīja man pa rīkli,
  • 1:13 - 1:15
    atplēšot to vaļā.
  • 1:15 - 1:18
    Rezultātā no trieciena es guvu krūškurvja traumu.
  • 1:18 - 1:20
    Aiz tavas sirds ir aorta.
  • 1:20 - 1:23
    Tā ir lielākā artērija, un tā bija pārrauta,
  • 1:23 - 1:26
    tāpēc asinis burbuļoja ārā no manas mutes.
  • 1:26 - 1:28
    Tās putoja,
  • 1:28 - 1:30
    un ar mani notika šausmīgas lietas.
  • 1:32 - 1:34
    Es nesapratu, kas notiek,
  • 1:34 - 1:37
    bet iejaucās svešinieki,
  • 1:37 - 1:40
    centās likt manai sirdij iet, sisties.
  • 1:40 - 1:42
    Es saku "iet", jo tā trīsuļoja
  • 1:42 - 1:45
    un viņi centās tai atkal iedvest dzīvību.
  • 1:45 - 1:48
    Kāds bija gudrs un ielika Bic pildspalvu manā kaklā,
  • 1:48 - 1:51
    lai atvērtu manu elpvadu, lai tajā varētu iekļūt gaiss.
  • 1:51 - 1:53
    Un mana plauša sabruka,
  • 1:53 - 1:56
    tāpēc kāds mani atgrieza vaļā un ielika tur spraudīti,
  • 1:56 - 2:03
    lai apturētu katastrofisko notikumu.
  • 2:03 - 2:05
    Kaut kā es nokļuvu slimnīcā.
  • 2:05 - 2:07
    Es biju ievīstīta ledū,
  • 2:07 - 2:11
    un tad galu galā ievadīta zāļu izraisītā komā.
  • 2:11 - 2:15
    Pēc 18 mēnešiem es pamodos.
  • 2:15 - 2:17
    Es biju akla, nevarēju parunāt,
  • 2:17 - 2:19
    un nevarēju pastaigāt.
  • 2:19 - 2:22
    Es svēru 64 mārciņas.
  • 2:25 - 2:27
    Slimnīcai nebija ne jausmas,
  • 2:27 - 2:29
    ko darīt ar tādiem cilvēkiem.
  • 2:29 - 2:32
    Un viņi sāka mani saukt par Gomeru.
  • 2:32 - 2:36
    Tas ir cits stāsts, kuru es pat nesākšu.
  • 2:36 - 2:39
    Man tika veiktas tik daudzas operācijas, lai saliktu atpakaļ kopā manu kaklu,
  • 2:39 - 2:41
    pāris reizes lai atjaunotu manu sirdi.
  • 2:41 - 2:43
    Dažas lietas izdevās, dažas nē.
  • 2:43 - 2:45
    Manī tika ievietots daudz titāna,
  • 2:45 - 2:47
    kauli no līķiem,
  • 2:47 - 2:50
    lai manas pēdas kustētos pareizi.
  • 2:50 - 2:52
    Un beigās es biju ar plastmasas degunu, porcelāna zobiem
  • 2:52 - 2:54
    un dažādām citām lietām.
  • 2:54 - 2:57
    Bet beidzot es atkal sāku izskatīties pēc cilvēka.
  • 3:03 - 3:05
    Taču reizēm ir grūti runāt par šīm lietām,
  • 3:05 - 3:08
    tāpēc pacietiet mani.
  • 3:08 - 3:10
    Man tika veiktas vairāk kā 50 operācijas.
  • 3:10 - 3:13
    Bet kurš gan skaita?
  • 3:13 - 3:15
    Tā nu galu galā slimnīca izlēma,
  • 3:15 - 3:17
    ka man jādodas prom.
  • 3:17 - 3:19
    Viņiem vajadzēja atbrīvot vietu
  • 3:19 - 3:23
    kādam citam, kas, kā viņi domāja, varētu atlabt
  • 3:23 - 3:26
    no tā, kas viņam bija.
  • 3:26 - 3:29
    Ikviens zaudēja ticību, ka es varētu atveseļoties.
  • 3:29 - 3:32
    Viņi būtībā pielika pie sienas karti, meta šautriņu,
  • 3:32 - 3:37
    un tās mērķis bija veco ļaužu pansionāts šeit, Kolorādo.
  • 3:37 - 3:39
    Un es zinu, ka jūs visi kasāt savu galvu:
  • 3:39 - 3:42
    "Veco ļaužu pansionāts? Ko gan tu tur darīsi?"
  • 3:42 - 3:44
    Bet ja jūs padomājat par
  • 3:44 - 3:47
    visām spējām un talantiem, kas šobrīd atrodas šajā telpā,
  • 3:47 - 3:49
    tad tā tas ir arī veco ļaužu pansionātā.
  • 3:49 - 3:51
    Tur bija visas šīs spējas un talanti,
  • 3:51 - 3:54
    kas bija šiem senioriem.
  • 3:54 - 3:56
    Viena priekšrocība, kas viņiem ir pār vairumu no jums,
  • 3:56 - 3:58
    ir gudrība,
  • 3:58 - 4:01
    jo viņiem bijusi gara dzīve.
  • 4:01 - 4:03
    Un tajā dzīves brīdī man bija vajadzīga šī gudrība.
  • 4:03 - 4:05
    Bet iedomājieties, kā viņi jutās,
  • 4:05 - 4:08
    kad es parādījos uz viņu durvju sliekšņa?
  • 4:08 - 4:10
    Tajā brīdī es biju pieņēmusies svarā par 4 mārciņām,
  • 4:10 - 4:12
    un es svēru 68 mārciņas.
  • 4:12 - 4:14
    Es biju plikpauraina.
  • 4:14 - 4:16
    Es valkāju slimnīcas apavus.
  • 4:16 - 4:19
    Un kāds man ziedoja tenisa kurpes.
  • 4:19 - 4:22
    Vienā rokā man bija balta nūja,
  • 4:22 - 4:25
    bet otrā rokā - soma pilna ar medicīnisko vēsturi.
  • 4:25 - 4:28
    Un vecie cilvēki saprata,
  • 4:28 - 4:30
    ka viņiem jānotur ārkārtas sapulce.
  • 4:30 - 4:32
    (Smiekli)
  • 4:32 - 4:35
    Viņi atkāpās un skatījās viens uz otru,
  • 4:35 - 4:39
    un viņi it kā sacīja, "Labi, kādas spējas mums, kas ir šai telpā, piemīt?
  • 4:39 - 4:42
    Šim bērnam vajag daudz darba."
  • 4:42 - 4:44
    Galu galā viņi sāka
  • 4:44 - 4:46
    saskaņot savus talantus un spējas
  • 4:46 - 4:48
    ar visām manām vajadzībām.
  • 4:48 - 4:50
    Bet viena no pirmajām lietām, kas viņiem bija jāizdara,
  • 4:50 - 4:52
    bija jānovērtē, kas man steidzami vajadzīgs .
  • 4:52 - 4:54
    Man bija jāsaprot,
  • 4:54 - 4:56
    kā ēst kā normālam cilvēkam,
  • 4:56 - 4:59
    jo līdz tam brīdim es ēdu caur caurulīti kaklā
  • 4:59 - 5:01
    un caur savām vēnām.
  • 5:01 - 5:04
    Man bija jāmēģina atkal censties ēst normāli.
  • 5:04 - 5:06
    Un viņi visam šim procesam gāja cauri.
  • 5:06 - 5:08
    Un tad viņiem bija jāsaprot:
  • 5:08 - 5:10
    "Viņai vajag mēbeles.
  • 5:10 - 5:13
    Viņa guļ šī dzīvokļa stūrī."
  • 5:13 - 5:15
    Viņi gāja pie saviem skapīšiem
  • 5:15 - 5:17
    un visi atnesa savas liekās lietas, viņi
  • 5:17 - 5:20
    iedeva man katlus un pannas, segas,
  • 5:20 - 5:23
    visu.
  • 5:23 - 5:25
    Un nākamā lieta, ko man vajadzēja,
  • 5:25 - 5:28
    bija pārvērtības.
  • 5:28 - 5:30
    Tad nu projām bija zaļie traipi
  • 5:30 - 5:33
    un to vietā nāca poliestera un augu attēli.
  • 5:33 - 5:36
    (Smiekli)
  • 5:38 - 5:41
    Mēs nerunāsim par matu sakārtojumiem, ko viņi centās man piespiedu kārtā izveidot,
  • 5:41 - 5:43
    kad mani mati atauga.
  • 5:43 - 5:45
    Bet es pateicu "nē" ziliem matiem.
  • 5:45 - 5:48
    (Smiekli)
  • 5:49 - 5:52
    Beigu beigās notika tā,
  • 5:52 - 5:55
    ka viņi izdomāja, ka man vajag mācīties runāt.
  • 5:55 - 5:57
    Tu nevari būt neatkarīgs cilvēks,
  • 5:57 - 6:00
    ja esi akls un neproti runāt.
  • 6:00 - 6:03
    Viņi izsprieda, ka nespēja redzēt ir viena lieta,
  • 6:03 - 6:05
    bet viņiem vajadzēja likt man runāt.
  • 6:05 - 6:08
    Kamēr Sallija, biroja vadītāja,
  • 6:08 - 6:10
    pa dienu mācīja mani runāt,
  • 6:10 - 6:12
    tas ir grūti, jo, kad tu esi bērns,
  • 6:12 - 6:14
    tu uztver lietas kā pašsaprotamas.
  • 6:14 - 6:16
    Tu neapzināti mācies lietas.
  • 6:16 - 6:19
    Bet manā gadījumā, es biju pieaugusi un tas bija apkaunojoši,
  • 6:19 - 6:21
    un man bija jāmācās, kā saskaņot
  • 6:21 - 6:23
    manu jauno rīkli ar manu mēli
  • 6:23 - 6:26
    un manus jaunos zobus ar lūpām,
  • 6:26 - 6:29
    un ieelpot gaisu un pateikt vārdu.
  • 6:29 - 6:31
    Es uzvedos kā divgadīgs bērns
  • 6:31 - 6:33
    un atteicos darboties.
  • 6:33 - 6:36
    Bet cilvēkiem bija labāka doma.
  • 6:36 - 6:38
    Viņi man šo procesu gribēja padarīt jautru.
  • 6:38 - 6:42
    Viņi mācīja man lamuvārdu "Scrabble" naktī,
  • 6:42 - 6:46
    (Smiekli)
  • 6:46 - 6:48
    un tad, slepenībā,
  • 6:48 - 6:51
    kā lādēties kā jūrniekam.
  • 6:51 - 6:55
    Es to vienkārši atstāšu jūsu iztēlei,
  • 6:55 - 6:59
    kādi bija mani pirmie vārdi,
  • 6:59 - 7:02
    kad Sallija beidzot pacēla manu pašapziņu.
  • 7:02 - 7:04
    (Smiekli)
  • 7:04 - 7:06
    Es devos tālāk.
  • 7:06 - 7:09
    Bijusī skolotāja, kurai bija Alcheimera slimība,
  • 7:09 - 7:13
    uzņēmās uzdevumu iemācīt man rakstīt.
  • 7:13 - 7:15
    Liekvārdība patiesībā nāca man par labu.
  • 7:15 - 7:17
    Mēs devāmies tālāk.
  • 7:17 - 7:22
    (Smiekli)
  • 7:23 - 7:26
    Viena no svarīgākajām lietām man
  • 7:26 - 7:29
    bija mācīšanās atkal šķērsot ielu
  • 7:29 - 7:31
    kā aklam cilvēkam.
  • 7:31 - 7:34
    Aizveriet acis.
  • 7:34 - 7:36
    Tagad iedomājieties, ka jums jāšķērso iela.
  • 7:36 - 7:40
    Jūs nezināt, cik tālu šī iela ir,
  • 7:40 - 7:43
    un jūs nezināt, vai ejat taisni,
  • 7:43 - 7:46
    un jūs dzirdat mašīnas džinkstam aizmugurē un priekšā,
  • 7:46 - 7:48
    un jūs piedzīvojāt briesmīgu negadījumu,
  • 7:48 - 7:51
    kas jūs noveda šajā situācijā.
  • 7:51 - 7:54
    Bija divi šķēršļi, kam man bija jātiek cauri.
  • 7:54 - 7:57
    Viens bija pēctraumatiskā stresa sindroms.
  • 7:57 - 8:01
    Un katru reizi, kad es tuvojos stūrim vai ietves malai,
  • 8:01 - 8:03
    es kritu panikā.
  • 8:03 - 8:05
    Un otrs
  • 8:05 - 8:08
    bija cenšanās saprast, kā šķērsot ielu.
  • 8:08 - 8:11
    Viens no vecajiem cilvēkiem pienāca pie manis,
  • 8:11 - 8:14
    un viņa piestūma mani pie stūra un teica,
  • 8:14 - 8:17
    "Kad tu domā, ka ir laiks iet, vienkārši izbāz nūju uz ielas.
  • 8:17 - 8:19
    Ja to salauž, nešķērso ielu."
  • 8:19 - 8:24
    (Smiekli)
  • 8:24 - 8:27
    Diezgan loģiski.
  • 8:27 - 8:29
    Taču pēc trešās nūjas,
  • 8:29 - 8:32
    kas aizdžinkstēja pār ceļu,
  • 8:32 - 8:35
    viņi saprata, ka viņiem jāsavāc līdzekļi,
  • 8:35 - 8:37
    un viņi piesaistīja līdzekļus,
  • 8:37 - 8:39
    lai es varētu doties uz Braila institūtu
  • 8:39 - 8:41
    un iegūt prasmes
  • 8:41 - 8:43
    būt aklam cilvēkam,
  • 8:43 - 8:45
    un arī saņemt suni pavadoni,
  • 8:45 - 8:47
    kas mainīja manu dzīvi.
  • 8:47 - 8:49
    Es biju spējīga atgriezties koledžā,
  • 8:49 - 8:53
    pateicoties vecajiem cilvēkiem, kas manī ieguldīja,
  • 8:53 - 8:57
    un arī sunim pavadonim, un prasmju komplektam, ko es ieguvu.
  • 8:57 - 8:59
    Pēc 10 gadiem es atguvu redzi.
  • 8:59 - 9:01
    Bez burvestībām.
  • 9:01 - 9:04
    Man tika veiktas 3 operācijas,
  • 9:04 - 9:06
    un viena no tām bija eksperimentāla.
  • 9:06 - 9:08
    Tā patiesībā bija robotiskā ķirurģija.
  • 9:08 - 9:11
    Viņi aiz manas acs izoperēja hematomu.
  • 9:12 - 9:14
    Lielākā pārmaiņa man
  • 9:14 - 9:17
    bija, ka pasaule turpināja attīstīties,
  • 9:17 - 9:19
    ka bija jaunatklājumi
  • 9:19 - 9:21
    un visādu veidu jaunas lietas --
  • 9:21 - 9:23
    mobilie tālruņi, portatīvie datori,
  • 9:23 - 9:26
    visas šīs lietas, ko nekad iepriekš nebiju redzējusi.
  • 9:26 - 9:28
    Kā aklam cilvēkam
  • 9:28 - 9:30
    jūsu vizuālā atmiņa izzūd,
  • 9:30 - 9:33
    to aizvieto jūsu sajūtas par lietām,
  • 9:33 - 9:36
    un tas, kā lietas skan,
  • 9:36 - 9:39
    un kā lietas smaržo.
  • 9:39 - 9:41
    Kādu dienu es biju savā istabā
  • 9:41 - 9:43
    un redzēju šo lietu sēžam istabā,
  • 9:43 - 9:45
    un es nodomāju, ka tas ir briesmonis.
  • 9:45 - 9:47
    Es apgāju tai apkārt.
  • 9:47 - 9:49
    Un teicu, "Es vienkārši tai pieskaršos."
  • 9:49 - 9:51
    Un es tai pieskāros, un turpināju,
  • 9:51 - 9:53
    "Ak, mans Dievs, tas ir veļas grozs."
  • 9:53 - 9:57
    (Smiekli)
  • 9:57 - 9:59
    Viss ir citādāks,
  • 9:59 - 10:01
    kad esi redzīgs,
  • 10:01 - 10:03
    jo tu to uztver kā pašu par sevi saprotamu.
  • 10:03 - 10:05
    Bet kad esi akls,
  • 10:05 - 10:08
    tev ir taustes atmiņa lietām.
  • 10:08 - 10:11
    Lielākā pārmaiņa bija skatīšanās lejā uz savām rokām
  • 10:11 - 10:15
    un redzēšana, ka esmu zaudējusi 10 gadus no savas dzīves.
  • 10:15 - 10:18
    Man šķita, ka laiks kāda iemesla dēļ nebija gājis uz priekšu,
  • 10:18 - 10:20
    un gāja uz priekšu tikai ģimenei un draugiem.
  • 10:20 - 10:22
    Bet kad es paskatījos lejā,
  • 10:22 - 10:24
    es sapratu, ka arī man tas ir gājis uz priekšu,
  • 10:24 - 10:26
    un ka man vajag tam tikt līdzi,
  • 10:26 - 10:28
    un es to sāku darīt.
  • 10:28 - 10:32
    Kad notika negadījums ar mani,
  • 10:32 - 10:34
    nebija tādu vārdu kā pūļa sadarbība un radikālā sadarbība.
  • 10:34 - 10:36
    Bet koncepts piepildījās --
  • 10:36 - 10:39
    cilvēki sadarbojās ar citiem cilvēkiem, lai mani pārbūvētu;
  • 10:39 - 10:41
    cilvēki sadarbojās ar citiem cilvēkiem, lai mani no jauna iemācītu.
  • 10:41 - 10:43
    Es te šodien nestāvētu,
  • 10:43 - 10:47
    ja nebūtu bijusi šī ekstrēmā radikālā sadarbība.
  • 10:47 - 10:49
    Liels paldies Jums.
  • 10:49 - 10:51
    (Aplausi)
Title:
Ramona Pīrsone: Negaidīta izdziedēšanās vieta
Speaker:
Ramona Pierson
Description:

Kad Ramonai Pīrsonei bija 22 gadi, viņu notrieca piedzēries šoferis un viņa 18 mēnešus pavadīja komā. TEDxDU viņa izstāsta neaizmirstamu stāstu par savu atveseļošanos -- izmantojot kolektīvās prasmes un veco cilvēku pansionāta gudrību.

more » « less
Video Language:
English
Team:
closed TED
Project:
TEDTalks
Duration:
10:52
Dimitra Papageorgiou approved Latvian subtitles for An unexpected place of healing Jul 4, 2012, 8:46 PM
Līga Greiškāne accepted Latvian subtitles for An unexpected place of healing Jul 4, 2012, 1:53 PM
Līga Greiškāne edited Latvian subtitles for An unexpected place of healing Jul 4, 2012, 1:21 PM
Laura T. added a translation Jan 1, 2012, 8:23 PM

Latvian subtitles

Revisions