< Return to Video

H&M un Zara: Vai ātrā mode var būt videi draudzīga?

  • 0:02 - 0:04
    Diktore: Mūs nepārtraukti
    bombardē mediji,
  • 0:04 - 0:07
    kuri mūs spiež pirkt
    jaunas un modernākas drēbes.
  • 0:07 - 0:09
    Tikai tamdēļ, lai tās izmestu,
    kad tās vairs nav modē.
  • 0:10 - 0:14
    Tiek lēsts, ka 93 miljoni tonnu katru gadu
    nonāk izgāztuvē vai tiek sadedzinātas.
  • 0:14 - 0:19
    Suki Dusandža-Lenca: Apmēram
    viena atkritumu kravas mašīna audumu
  • 0:19 - 0:22
    nonāk izgāztuvē katru sekundi.
  • 0:22 - 0:23
    Katru sekundi.
  • 0:23 - 0:27
    D: Apģērba ražošana arī piesārņo mūsu
    ūdeni un izdala CO2.
  • 0:27 - 0:29
    Veikalu ķēdes Zara aizsāktā
    ātrās modes modeļa rezultātā
  • 0:29 - 0:33
    zīmoli gadā saražo
    divreiz vairāk apģērba
  • 0:33 - 0:34
    nekā 2000. gadu sākumā.
  • 0:34 - 0:36
    Bet uzņēmumi saka, ka tas mainīsies,
  • 0:36 - 0:38
    jo tagad mēs varam pirkt
    videi draudzīgu ātro modi.
  • 0:38 - 0:41
    Un arī pārstrādāt savas drēbes,
    kad mēs tās vairs negribam.
  • 0:42 - 0:43
    Bet vai mēs varam viņiem ticēt?
  • 0:50 - 0:52
    Inditex, Zara mātes uzņēmums,
  • 0:52 - 0:53
    un H&M Grupa
  • 0:53 - 0:55
    ir divi no pasaulē lielākajiem modes
    preču mazumtirgotājiem,
  • 0:55 - 0:58
    un abiem ir kolekcijas, kas,
    kā tiek apgalvots,
  • 0:58 - 1:00
    samazina drēbju ražošanas
    ietekmi uz vidi.
  • 1:00 - 1:02
    Piedevām abi modes milži
  • 1:02 - 1:04
    saka, ka viņi padara visus savus zīmolus
    ilgtspējīgākus.
  • 1:06 - 1:08
    Aplūkosim šos solījumus,
    sākot ar materiāliem.
  • 1:08 - 1:10
    [MATERIĀLI]
  • 1:11 - 1:14
    Galvenie materiāli, ko izmanto Zara,
    un H&M, tāpat kā visur pasaulē,
  • 1:14 - 1:19
    ir poliesters, kas veido apmēram 52 %
    no kopējās šķiedras produkcijas,
  • 1:19 - 1:21
    un kokvilna, kas veido apmēram 24 %.
  • 1:22 - 1:24
    PET ir vēl viens poliestera apzīmējums,
  • 1:24 - 1:27
    un tā ir tā paša veida plastmasa,
    kādu izmanto ūdens pudelēs.
  • 1:27 - 1:29
    Patiesībā
  • 1:29 - 1:32
    60 % saražotā PET apjoma
    pārtop tekstilizstrādājumos,
  • 1:32 - 1:34
    un tikai 30 % – ūdens pudelēs.
  • 1:35 - 1:37
    Šo materiālu ražo no naftas,
  • 1:37 - 1:39
    un šajā procesā tiek patērēts
    daudz enerģijas
  • 1:39 - 1:41
    un izdalās CO2,
  • 1:41 - 1:44
    kā arī ūdens apritē nonāk
    skābes un amonjaks.
  • 1:44 - 1:49
    Pārstrādāts poliesters patērē līdz pat
    60 % mazāk enerģijas nekā nepārstrādāts
  • 1:49 - 1:51
    un var tikt izgatavots
    no auduma atgriezumiem
  • 1:51 - 1:53
    vai plastmasas atkritumiem.
  • 1:53 - 1:56
    Bet šķiedru neviendabīguma dēļ var būt
    nepieciešams vairāk krāsvielu.
  • 1:57 - 1:58
    Un eksperti saka,
  • 1:58 - 2:02
    ka poliestera audumi var izdalīt
    700 000 mikroplastmasas šķiedru
  • 2:02 - 2:03
    katrā mazgāšanas reizē,
  • 2:03 - 2:05
    un tās nonāk gan okeānā,
  • 2:05 - 2:06
    gan mūsu pārtikā.
  • 2:08 - 2:10
    Kokvilnai nav šo problēmu,
  • 2:10 - 2:13
    bet tai tāpat vajag
    daudz ķimikāliju un ūdens.
  • 2:13 - 2:15
    Pasaules Dabas Fonds apgalvo,
  • 2:15 - 2:19
    ka kilograma kokvilnas saražošanai
    vajag 20 000 litru ūdens,
  • 2:19 - 2:22
    ar ko pietiek vienam T kreklam
    un vienam džinsu pārim.
  • 2:23 - 2:27
    Tāpat apmēram 11 % pasaules pesticīdu
    tiek izmantoti kokvilnas laukos.
  • 2:27 - 2:29
    Bet vai bioloģiskā kokvilna ir labāka?
  • 2:29 - 2:31
    SDL: Starp kokvilnu un bioloģisko kokvilnu
  • 2:31 - 2:33
    ir milzu atšķirība.
  • 2:33 - 2:36
    D: Šī ir Suki, kura pārstāv
    "Fashion Revolution",
  • 2:36 - 2:38
    organizāciju, kura iestājas
    par caurskatāmību
  • 2:38 - 2:42
    un ilgtspēju modes industrijā
    visā pasaulē.
  • 2:42 - 2:48
    SDL: Bioloģiskā kokvilna ilgtermiņā ir
    daudz labāka lauksaimniekam, kas to audzē,
  • 2:48 - 2:51
    un videi un augsnei,
    kur tā aug,
  • 2:51 - 2:54
    un tai vajag mazāk ūdens
  • 2:54 - 2:57
    un irigācijas.
  • 2:57 - 2:59
    D: Mēs uzaicinājām H&M uz interviju
  • 2:59 - 3:01
    par viņu produktu ilgtspēju,
  • 3:01 - 3:02
    bet viņi atteicās.
  • 3:02 - 3:03
    E-pastā viņi teica:
  • 3:03 - 3:05
    "Mums prieks,
    ka līdz šī gada beigām
  • 3:05 - 3:08
    visa kokvilna, kuru izmantojam,
    būs ilgtspējīga."
  • 3:08 - 3:11
    Arī Zara atbildēja tikai e-pastā, sakot:
  • 3:11 - 3:15
    "2019. gadā mūsu grupa [Inditex, Zara
    mātesuzņēmums]
  • 3:15 - 3:18
    savā apģērbā izmantoja vairāk nekā
    38 000 tonnu ilgtspējīgas kokvilnas,
  • 3:18 - 3:21
    par 105 % vairāk nekā 2018. gadā."
  • 3:22 - 3:24
    Bet ko īsti nozīmē "ilgtspējīgs"?
  • 3:24 - 3:27
    Vienotas definīcijas nav,
    un tas uzreiz nenozīmē "bioloģisks".
  • 3:28 - 3:31
    H&M saka, ka ilgtspējīga kokvilna
    var būt arī pārstrādāta kokvilna
  • 3:31 - 3:34
    vai tāda, kurai izmantots mazāk
    pesticīdu un ĢMO.
  • 3:38 - 3:39
    Zara savu kokvilnu
    dēvē par ilgtspējīgu,
  • 3:39 - 3:42
    bet sauc to par ekoloģiski audzētu,
    nevis bioloģisku.
  • 3:42 - 3:46
    Zara apgalvo, ka kokvilnai izmanto
    dabisku mēslojumu un pesticīdus
  • 3:46 - 3:49
    un ka tā ir sertificēta saskaņā ar
    Organiskā satura standartu un
  • 3:49 - 3:52
    Vispasaules Bioloģiskās lauksaimniecības
    tekstilizstrādājumu standartu,
  • 3:52 - 3:54
    kas kontrolējot ķīmisko vielu
    un ūdens izmantošanu
  • 3:54 - 3:56
    visā ražošanas procesā.
  • 3:59 - 4:01
    Ir grūti pārbaudīt tādu terminu
    kā "apzinīgs" un
  • 4:01 - 4:03
    "ekoloģiski audzēts" patiesumu,
  • 4:03 - 4:05
    un tie mulsina patērētājus.
  • 4:05 - 4:08
    Bet saskaņā ar bezpeļņas organizācijas
    "Textile Exchange" datiem
  • 4:08 - 4:13
    2016. gadā H&M bija otrais lielākais
    bioloģiskās kokvilnas izmantotājs pasaulē.
  • 4:13 - 4:15
    Zara bija ceturtajā vietā.
  • 4:16 - 4:18
    Pievērsīsimies sintētiskiem materiāliem.
  • 4:18 - 4:20
    H&M ilgtspējīgajā kolekcijā
  • 4:20 - 4:23
    sintētiskajam apģērbam
    jābūt vismaz 50 % pārstrādātam.
  • 4:24 - 4:27
    Zara nav precizējuši šo īpatsvaru,
    un viņu marķējumi var būt mulsinoši.
  • 4:28 - 4:31
    Uz šīs jakas teikts, ka tā izgatavota
    no 100 % pārstrādāta poliamīda,
  • 4:31 - 4:33
    kas rada iespaidu, ka tā ir
    pilnībā pārstrādāta.
  • 4:33 - 4:35
    Bet pildījums ir no poliestera.
  • 4:35 - 4:37
    Tas ir cits materiāls.
  • 4:37 - 4:39
    Un šis nav vienīgais šāda veida gadījums.
  • 4:39 - 4:43
    Pārstrādāto materiālu īpatsvara norāde
    bieži neattiecas uz visu apģērba gabalu,
  • 4:43 - 4:47
    radot iespaidu, ka prece ir vairāk
    pārstrādāta nekā patiesībā.
  • 4:48 - 4:50
    Runājot par marķējuma caurskatāmību,
  • 4:50 - 4:52
    "Join Life" birkas
    ir arī Zara vietnē,
  • 4:52 - 4:55
    un uz tām ir Mežu uzraudzības
    padomes zīmogs.
  • 4:55 - 4:58
    Tas šķietami nozīmē, ka šī organizācija
    ir sertificējusi šo apģērbu,
  • 4:59 - 5:02
    taču zīmogs attiecas
    tikai uz birku,
  • 5:02 - 5:04
    ne uz visu apģērba gabalu.
  • 5:04 - 5:06
    Pilnīga maldināšana.
  • 5:07 - 5:09
    Zara ir apņēmušies
    līdz 2025. gadam sākt
  • 5:09 - 5:12
    izmantot tikai ilgtspējīgu
    kokvilnu un poliesteru.
  • 5:12 - 5:16
    H&M saka, ka visi viņu materiāli būs
    ilgtspējīgi ne vēlāk kā 2030. gadā,
  • 5:16 - 5:19
    un 2019. gadā ilgtspējīgie materiāli
    jau veidoja 57 % no kopējā apjoma.
  • 5:19 - 5:21
    Ja viņi ievēros šīs apņemšanās,
  • 5:21 - 5:23
    tas varētu radīt lielas pārmaiņas nozarē.
  • 5:24 - 5:26
    Bet materiāli ir tikai daļa no stāsta.
  • 5:27 - 5:29
    [PIEGĀDES ĶĒDES CAURSKATĀMĪBA]
  • 5:29 - 5:32
    Lai uzzinātu, vai kokvilna tiešām ir
    bioloģiska
  • 5:32 - 5:34
    un vai poliesters tiešām ir pārstrādāts,
  • 5:34 - 5:37
    patērētājiem ir jābūt iespējai pārbaudīt
    ražošanas procesu.
  • 5:37 - 5:39
    H&M ilgtspējīga T krekla gadījumā
  • 5:39 - 5:42
    iespējams noskaidrot,
    tieši kurā ražotnē tas ir izgatavots.
  • 5:42 - 5:46
    Tātad teorētiski ir iespējams pārbaudīt
    ražotnes ilgtspēju.
  • 5:46 - 5:49
    Zara norāda tikai to, cik daudz
    piegādātāju pilsētā viņiem ir,
  • 5:49 - 5:51
    bet ne viņu vārdus un adreses.
  • 5:51 - 5:54
    Abus uzņēmums izvērtēja
    "Fashion Revolution",
  • 5:54 - 5:56
    organizācija, kura iestājas
    par caurskatāmību
  • 5:56 - 5:58
    un ilgtspēju modes industrijā.
  • 5:58 - 6:02
    Neviens no 250 lielajiem zīmoliem
    neieguva vairāk par 80 %,
  • 6:02 - 6:06
    bet 2020. gadā H&M ieguva visaugstāko
    vērtējumu – 73 %,
  • 6:06 - 6:08
    tātad – diezgan caurskatāmi.
  • 6:08 - 6:10
    Zara ieguva 43 %.
  • 6:10 - 6:11
    Ne pārāk.
  • 6:11 - 6:12
    Šis ir svarīgi, jo –
  • 6:13 - 6:16
    Kima Vērda: Piegādātāji starp tām
    retajām ieinteresētajām pusēm,
  • 6:16 - 6:18
    kas zina, kas notiek zīmolu iekšienē.
  • 6:18 - 6:20
    D: Kimai ir pieredze cilvēktiesībās,
  • 6:20 - 6:23
    un viņa bija apģērbu rūpnīcas
    vadītāja Kambodžā.
  • 6:23 - 6:26
    KV: Viņiem ir pieeja informācijai,
    kas vajadzīga patērētājiem,
  • 6:27 - 6:31
    lai viņi varētu salīdzināt
    zīmolu vārdus un darbus.
  • 6:31 - 6:33
    D: Tātad iespēja izpētīt piegādātājus
  • 6:33 - 6:37
    ļauj cilvēkiem pārbaudīt, vai zīmoli
    pilda savus ilgtspējības solījumus, taču –
  • 6:37 - 6:41
    SDL: Tas, ka zīmols ir caurskatāms,
    nenozīmē, ka tas ir ilgtspējīgs.
  • 6:41 - 6:43
    Nebūt ne.
  • 6:43 - 6:44
    Un tas ir ļoti, ļoti svarīgi.
  • 6:45 - 6:48
    D: Pat uzņēmumiem, kuri pārzina
    visu savu piegādes ķēdi,
  • 6:48 - 6:50
    ir grūti izgatavot videi
    draudzīgu apģērbu.
  • 6:51 - 6:52
    Džesija Lī: Aplūkosim džinsu audumu.
  • 6:52 - 6:56
    Piemēram, ir redzams, ka tas ir krāsots
    videi draudzīgākā veidā,
  • 6:56 - 6:58
    bet kokvilna nav ražota tāpat.
  • 6:59 - 7:01
    D: Džesija ir strādājusi
    dažādās nozarēs
  • 7:01 - 7:03
    no produktu pārbaudes līdz iepirkumiem
  • 7:03 - 7:05
    un produktu izstrādei
    gan Ķīnā, gan Kambodžā.
  • 7:06 - 7:08
    DžL: Aplūkosim vēl vienu piemēru.
  • 7:08 - 7:12
    Viss apģērba gabals ir ražots
    no atlikumiem,
  • 7:12 - 7:14
    bet tas nav krāsots atbildīgi.
  • 7:14 - 7:16
    Tātad, abi ir zaļi,
  • 7:16 - 7:19
    bet zaļi dažādās pakāpēs
  • 7:19 - 7:21
    jeb dažādās pakāpēs "mazāk slikti".
  • 7:21 - 7:24
    D: Tā kā apģērba gabali sastāv no
    dažādiem atšķirīgiem materiāliem,
  • 7:24 - 7:26
    kuri ražoti dažādos veidos,
  • 7:26 - 7:29
    ir grūti padarīt katru detaļu
    mazāk kaitīgu videi.
  • 7:29 - 7:30
    Šī iemesla dēļ
  • 7:30 - 7:34
    pārstrādāt apģērbu ir daudz grūtāk,
    nekā šķietami apgalvo H&M un Zara.
  • 7:34 - 7:36
    [PĀRSTRĀDE]
  • 7:37 - 7:38
    D: H&M reklāmās
  • 7:38 - 7:41
    apgalvots, ka uzņēmums strādā pie
    aprites principa ieviešanas apģērbā.
  • 7:42 - 7:43
    Viņu vietnē teikts, ka cilvēki
  • 7:43 - 7:45
    var atnest savu apģērbu
    uz jebkuru veikalu,
  • 7:45 - 7:47
    un tas tiks pārdots vēlreiz
    kā lietots apģērbs,
  • 7:47 - 7:50
    izmantots atkārtoti kā tekstils
    vai tiks pārstrādāts.
  • 7:50 - 7:52
    [Nes savu nevajadzīgo apģērbu
    uz jebkuru mūsu veikalu]
  • 7:52 - 7:55
    [Mēs tam nodrošināsim jaunu dzīvi]
  • 7:55 - 7:57
    Zara ir līdzīga kampaņa.
  • 7:57 - 7:59
    Viņi saka, ka sadarbojas
    ar dažādām vietējām organizācijām,
  • 7:59 - 8:02
    kas pārņem tālākos
    ar apģērbu saistītos procesus.
  • 8:02 - 8:04
    [IZMANTOTI ATKĀRTOTI
    RŪPNIECĪBAS MATERIĀLIEM]
  • 8:05 - 8:07
    Tātad – kas notiek?
  • 8:07 - 8:10
    Tie tiešām tiek pārdoti, izmantoti
    atkārtoti un pārstrādāti,
  • 8:10 - 8:12
    bet ne tādās proporcijās,
    kā gribētos domāt.
  • 8:12 - 8:15
    Vairāk nekā puse ziedoto drēbju
    tiek pārdota ārvalstīs.
  • 8:15 - 8:18
    Pārējais lielākoties tiek
    pārvērsts rūpniecības materiālos,
  • 8:18 - 8:20
    sadedzināts vai nonāk izgāztuvē.
  • 8:22 - 8:25
    Mazāk nekā 1 % lietota
    apģērba materiālu
  • 8:25 - 8:27
    tiek pārstrādāts jaunā apģērbā.
  • 8:27 - 8:29
    Nozīmīgs iemesls ir tehnoloģiju trūkums.
  • 8:30 - 8:32
    Vai atceraties, cik daudz materiālu
    bija jakā?
  • 8:32 - 8:35
    Tie ir vēlreiz jāatdala, lai
    tos pārstrādātu.
  • 8:35 - 8:40
    Maksi Bona: No monomateriāliem
    izgatavotus apģērba gabalus
  • 8:40 - 8:44
    vai tādus,
    kurus var izjaukt pa daļām,
  • 8:45 - 8:48
    var pārstrādāt.
  • 8:49 - 8:51
    D: Maksi sāka savu karjeru kā
    sertificēta drēbniece
  • 8:51 - 8:53
    pirms vairāk nekā 10 gadiem
    un ir vadījusi
  • 8:53 - 8:56
    produktu izstrādi Hugo Boss un
    lielākajiem tiešsaistes mazumtirgotājiem.
  • 8:57 - 8:59
    MB: Bet padomājiet par savu garderobi.
  • 8:59 - 9:02
    Cik apģērba gabali atbilstu
    šīm prasībām?
  • 9:03 - 9:06
    D: Tātad apģērba atdošana
    ir labāka par tā izmešanu,
  • 9:06 - 9:08
    bet varbūtība, ka tas patiešām
    tiks pārstrādāts,
  • 9:08 - 9:10
    ir ļoti maza.
  • 9:12 - 9:14
    H&M un Zara iegulda
    pārstrādes izpētē,
  • 9:14 - 9:16
    bet mēs aplūkojām viņu gada pārskatus,
  • 9:16 - 9:20
    un viņi tam atvēl attiecīgi 0,05 %
    un 0,02 % no peļņas.
  • 9:20 - 9:23
    Viņi saka, ka apģērba atgriešana
    nodrošina tā apriti, kas īsti tā nav.
  • 9:23 - 9:24
    Un, pat, ja tā būtu –
  • 9:24 - 9:28
    SDL: Tas nav risinājums mūsu
    pārmērīgajam patēriņam.
  • 9:28 - 9:30
    Vai mūsu pārprodukcijai.
  • 9:31 - 9:34
    D: Problēma ir tā, ka tiek ražots
    un pirkts pārāk daudz apģērba,
  • 9:34 - 9:36
    lai vai tas būtu vai nebūtu
    videi draudzīgs.
  • 9:36 - 9:39
    MB: Iedomāsimies vienu cilvēku,
    kurš saka:
  • 9:39 - 9:44
    "Ziniet ko? Man pie vienas vietas,
    kas ir pārstrādāts vai bioloģisks.
  • 9:46 - 9:49
    Es tāpat vienreiz gadā
    nopirkšu sev labu bikšu pāri,
  • 9:49 - 9:51
    un man viss vienalga."
  • 9:51 - 9:54
    Un tad iedomāsimies cilvēku,
    kurš saka:
  • 9:54 - 9:58
    "Jā, es tiešām apzinos, es to gribu darīt.
    Es gribu rūpēties par vidi.
  • 9:58 - 10:02
    Un tie džinsi,
    kurus es pirkšu ik pēc četrām nedēļām,
  • 10:02 - 10:03
    vienmēr būs ilgtspējīgi."
  • 10:03 - 10:04
    Tātad –
  • 10:05 - 10:07
    šis cilvēks tāpat ir "labāks"?
  • 10:08 - 10:11
    D: Apģērba iegāde ik pēc četrām
    nedēļām ir relatīvi jauna parādība.
  • 10:11 - 10:15
    Pirms 90. gadiem dizaineri radīja apģērbu
    divām modes sezonām gadā,
  • 10:15 - 10:19
    un tagad modes mazumtirgotāji izlaiž
    jaunas drēbes pat ik pa divām nedēļām.
  • 10:19 - 10:22
    Vairāk drēbju nozīmē mazākas cenas,
    zemāku kvalitāti un to,
  • 10:22 - 10:25
    ka vairāk apģērba nonāk
    izgāztuvē vai tiek sadedzināts.
  • 10:25 - 10:28
    Bet tie nav tikai lielie
    ātrās modes zīmoli,
  • 10:28 - 10:30
    tā ir visa modes industrija kopumā
  • 10:30 - 10:34
    un mūsu vēlme nepārtraukti mainīt
    tērpus, kam jāpiebremzē.
  • 10:35 - 10:41
    SDL: Mums jāapdomā tas, kā mēs iepērkamies
    un ko mēs patiešām gribam.
  • 10:42 - 10:46
    Bet vairāki nozīmīgi modes zīmoli
  • 10:46 - 10:51
    un modes nami sper drosmīgu soli,
  • 10:51 - 10:53
    pārejot uz bezsezonu apģērbu,
  • 10:53 - 10:56
    un cepuri nost viņu priekšā,
    tas ir svarīgi.
  • 10:57 - 10:59
    D: Šis koncepts nenozīmē
    stila upurēšanu,
  • 10:59 - 11:03
    bet gan to, ka apģērbam jākalpo
    ilgi, ne jātiek izmestam.
  • 11:03 - 11:06
    Karišma Kana: Tātad kopumā
    mēs mēģinām strādāt
  • 11:06 - 11:09
    ar apģērbu,
    kurš nav ļoti sezonāls, tā teikt.
  • 11:09 - 11:12
    Tam vajadzētu būt kaut kam tādam,
    ko var valkāt gadu pēc gada.
  • 11:12 - 11:14
    Mēs gribam fokusēties uz kvalitāti.
  • 11:14 - 11:16
    D: Karišma ir dibinājusi "Ka-Sha",
  • 11:16 - 11:19
    indiešu zīmolu, par kuru rakstīts
    žurnālos, kā "Forbes" un "Vogue",
  • 11:19 - 11:21
    saistībā ar videi draudzīgas modes
    popularizēšanu.
  • 11:21 - 11:23
    KK: Tāpēc mēs mēģinām radīt
    produktus,
  • 11:23 - 11:26
    kuri cenšas iederēties dažādās vietās
  • 11:26 - 11:28
    atkarībā no tā, kurš un kā tos valkā.
  • 11:28 - 11:31
    Tāpēc mūsu apģērbam ir daudz
    dažādu aspektu.
  • 11:31 - 11:33
    D: Tātad – ko darīt, kad gribas
    nopirkt jaunas drēbes?
  • 11:33 - 11:36
    H&M un Zara saka, ka viņu ekoloģiskās
    kolekcijas ir draudzīgas videi,
  • 11:36 - 11:38
    un tā patiešām ir.
  • 11:38 - 11:41
    Ja vēlaties pārliecināties,
    ka visa piegādes ķēde ir ilgtspējīga,
  • 11:41 - 11:43
    ir daudzi mazāki zīmoli,
  • 11:43 - 11:46
    kuri var atskaitīties par katru soli
    ražošanas procesā.
  • 11:48 - 11:50
    Un bezsezonas apģērbi
  • 11:50 - 11:53
    neiziet no modes un nenonāk atkritumos
    tik ātri kā modīgi apģērbi.
  • 11:54 - 11:56
    Jo šī ir vien no retajām nozarēm,
  • 11:56 - 11:59
    kurā patērētājiem patiešām
    ir reāla ietekme.
  • 12:00 - 12:02
    DžL: Kad es skatos uz visu kopainu,
  • 12:02 - 12:07
    es saprotu, ka varbūt tikai galapatērētājs
    ir tas spēks, kurš var līdzsvarot zīmolus
  • 12:07 - 12:09
    un virzīt tos,
  • 12:09 - 12:13
    izdarīt uz tiem spiedienu
    veikt kādas izmaiņas.
  • 12:14 - 12:18
    D: Tātad jautājiet sev ne tikai to,
    kurš un no kā ir radījis jūsu drēbes,
  • 12:18 - 12:20
    bet arī "Vai man vajag šīs jaunās drēbes?"
  • 12:21 - 12:22
    Un turpiniet no turienes.
  • 12:23 - 12:25
    Un, ja vēlaties redzēt
    vairāk šādu video,
  • 12:25 - 12:28
    mēs publicējam ar vidi saistītus
    video katru piektdienu.
  • 12:28 - 12:31
    Spiediet "Patīk" un abonējiet,
    lai nepalaistu tos garām.
  • 12:31 - 12:33
    Subtitrus tulkoja Undīne Krievāne
Title:
H&M un Zara: Vai ātrā mode var būt videi draudzīga?
Description:

Apģērba radīšana kaitē videi, bet ātrās modes uzņēmumi H&M un Zara ir nākuši klajā ar ekokolekcijām, kas, kā viņi apgalvo, mazinot ar to saistīto kaitējumu. Viņi arī saka, ka viņu zīmoli kopumā tiecas ilgtspējīgākā virzienā.  Bet vai tā visa ir zaļmaldināšana?
more » « less
Video Language:
English
Team:
Amplifying Voices
Project:
Environment and Climate Change
Duration:
12:35

Latvian subtitles

Revisions Compare revisions

Our website uses cookies for analysis purposes.