H&M un Zara: Vai ātrā mode var būt videi draudzīga?

Diktore: Mūs nepārtraukti
bombardē mediji,

kuri mūs spiež pirkt
jaunas un modernākas drēbes.

Tikai tamdēļ, lai tās izmestu,
kad tās vairs nav modē.

Tiek lēsts, ka 93 miljoni tonnu katru gadu
nonāk izgāztuvē vai tiek sadedzinātas.

Suki Dusandža-Lenca: Apmēram
viena atkritumu kravas mašīna audumu

nonāk izgāztuvē katru sekundi.

Katru sekundi.

D: Apģērba ražošana arī piesārņo mūsu
ūdeni un izdala CO2.

Veikalu ķēdes Zara aizsāktā
ātrās modes modeļa

rezultātā zīmoli gadā saražo
divreiz vairāk apģērba

nekā 2000. gadu sākumā.

Bet uzņēmumi saka, ka tas mainīsies,

jo tagad mēs varam pirkt
videi draudzīgu ātro modi.

Un arī pārstrādāt savas drēbes,
kad mēs tās vairs negribam.

Bet vai mēs varam viņiem ticēt?

Inditex, Zara mātes uzņēmums,

un H&M Grupa

ir divi no pasaulē lielākajiem modes
preču mazumtirgotājiem,

un abiem ir kolekcijas, kas,
kā tiek apgalvots,

samazina drēbju ražošanas
ietekmi uz vidi.

Piedevām abi modes milži

saka, ka viņi padara visus savus zīmolus
ilgtspējīgākus.

Aplūkosim šos solījumus,
sākot ar materiāliem.

[MATERIĀLI]

Galvenie materiāli, ko izmanto Zara un H&M,
tāpat kā visur pasaulē, ir poliesters,

kas veido apmēram 52 %
no kopējās šķiedras produkcijas,

un kokvilna, kas veido apmēram 24 %.

PET ir vēl viens poliestera apzīmējums,

un tā ir tā paša veida plastmasa,
kādu izmanto ūdens pudelēs.

Patiesībā

60 % saražotā PET apjoma
pārtop tekstilizstrādājumos,

un tikai 30 % – ūdens pudelēs.

Šo materiālu ražo no naftas,

un šajā procesā tiek patērēts
daudz enerģijas

un izdalās CO2,

kā arī ūdens apritē nonāk
skābes un amonjaks.

Pārstrādāts poliesters patērē līdz pat
60 % mazāk enerģijas nekā nepārstrādāts

un var tikt izgatavots
no auduma atgriezumiem

vai plastmasas atkritumiem.

Bet šķiedru neviendabīguma dēļ var būt
nepieciešams vairāk krāsvielu.

Un eksperti saka,

ka poliestera audumi var izdalīt
700 000 mikroplastmasas šķiedru

katrā mazgāšanas reizē,

un tās nonāk gan okeānā,

gan mūsu pārtikā.

Kokvilnai nav šādu problēmu,

bet tai tāpat vajag
daudz ķimikāliju un ūdens.

Pasaules Dabas Fonds apgalvo,

ka kilograma kokvilnas saražošanai
vajag 20 000 litru ūdens,

ar ko pietiek vienam T kreklam
un vienam džinsu pārim.

Tāpat apmēram 11 % pasaules pesticīdu
tiek izmantoti kokvilnas laukos.

Bet vai bioloģiskā kokvilna ir labāka?

SDL: Starp kokvilnu un bioloģisko kokvilnu

ir milzu atšķirība.

D: Šī ir Suki, kura pārstāv
"Fashion Revolution",

organizāciju, kura iestājas
par caurskatāmību

un ilgtspēju modes industrijā
visā pasaulē.

SDL: Bioloģiskā kokvilna ilgtermiņā ir
daudz labāka lauksaimniekam, kas to audzē,

un videi un augsnei,
kur tā aug,

un tai vajag mazāk ūdens

un irigācijas.

D: Mēs uzaicinājām H&M uz interviju

par viņu produktu ilgtspēju,

bet viņi atteicās.

E-pastā viņi teica:

"Mums prieks,
ka līdz šī gada beigām

visa kokvilna, kuru izmantojam,
būs ilgtspējīga."

Arī Zara atbildēja tikai e-pastā, sakot:

"2019. gadā mūsu grupa [Inditex, Zara
mātesuzņēmums]

savā apģērbā izmantoja vairāk nekā
38 000 tonnu ilgtspējīgas kokvilnas,

par 105 % vairāk nekā 2018. gadā."

Bet ko īsti nozīmē "ilgtspējīgs"?

Vienotas definīcijas nav,
un tas uzreiz nenozīmē "bioloģisks".

H&M saka, ka ilgtspējīga kokvilna
var būt arī pārstrādāta kokvilna

vai tāda, kurā izmantots mazāk
pesticīdu un ĢMO.

Zara savu kokvilnu
dēvē par ilgtspējīgu,

bet sauc to par ekoloģiski audzētu,
nevis bioloģisku.

Zara apgalvo, ka kokvilnai izmanto
dabisku mēslojumu un pesticīdus

un ka tā ir sertificēta saskaņā ar
Organiskā satura standartu un

Vispasaules Bioloģiskās lauksaimniecības
tekstilizstrādājumu standartu,

kas kontrolējot ķīmisko vielu
un ūdens izmantošanu

visā ražošanas procesā.

Ir grūti pārbaudīt tādu terminu
kā "apzinīgs" un

"ekoloģiski audzēts" patiesumu,

un tie mulsina patērētājus.

Bet saskaņā ar bezpeļņas organizācijas
"Textile Exchange" datiem

2016. gadā H&M bija otrais lielākais
bioloģiskās kokvilnas izmantotājs pasaulē.

Zara bija ceturtajā vietā.

Pievērsīsimies sintētiskiem materiāliem.

H&M ilgtspējīgajā kolekcijā

sintētiskajam apģērbam
jābūt vismaz 50 % pārstrādātam.

Zara nav precizējuši šo īpatsvaru,
un viņu marķējumi var būt mulsinoši.

Uz šīs jakas teikts, ka tā izgatavota
no 100 % pārstrādāta poliamīda,

kas rada iespaidu, ka tā ir
pilnībā pārstrādāta.

Bet pildījums ir no poliestera.

Tas ir cits materiāls.

Un šis nav vienīgais šāda veida gadījums.

Pārstrādāto materiālu īpatsvara norāde
bieži neattiecas uz visu apģērba gabalu,

radot iespaidu, ka prece ir vairāk
pārstrādāta nekā patiesībā.

Runājot par marķējuma caurskatāmību,

"Join Life" birkas
ir arī Zara vietnē,

un uz tām ir Mežu uzraudzības
padomes zīmogs.

Tas šķietami nozīmē, ka šī organizācija
ir sertificējusi šo apģērbu,

taču zīmogs attiecas
tikai uz birku,

ne uz visu apģērba gabalu.

Pilnīga maldināšana.

Zara ir apņēmušies līdz 2025. gadam sākt
izmantot tikai ilgtspējīgu kokvilnu un poliesteru.

H&M saka, ka visi viņu materiāli būs
ilgtspējīgi ne vēlāk kā 2030. gadā,

un 2019. gadā ilgtspējīgie materiāli
jau veidoja 57 % no kopējā apjoma.

Ja viņi ievēros šīs apņemšanās,

tas varētu radīt lielas pārmaiņas nozarē.

Bet materiāli ir tikai daļa no stāsta.

[PIEGĀDES ĶĒDES CAURSKATĀMĪBA]

Lai uzzinātu, vai kokvilna tiešām ir
bioloģiska

un vai poliesters tiešām ir pārstrādāts,

patērētājiem ir jābūt iespējai pārbaudīt
ražošanas procesu.

H&M ilgtspējīga T krekla gadījumā

iespējams noskaidrot,
tieši kurā ražotnē tas ir izgatavots.

Tātad teorētiski ir iespējams pārbaudīt
ražotnes ilgtspēju.

Zara norāda tikai to, cik daudz
piegādātāju pilsētā viņiem ir,

bet ne viņu vārdus un adreses.

Abus uzņēmums izvērtēja
"Fashion Revolution",

organizācija, kura iestājas
par caurskatāmību

un ilgtspēju modes industrijā.

Neviens no 250 lielajiem zīmoliem
neieguva vairāk par 80 %,

bet 2020. gadā H&M ieguva visaugstāko
vērtējumu – 73 %,

tātad – diezgan caurskatāmi.

Zara ieguva 43 %.

Ne pārāk.

Šis ir svarīgi, jo

Kima Vērda: Piegādātāji starp tām
retajām ieinteresētajām pusēm,

kas zina, kas notiek zīmolu iekšienē.

D: Kimai ir pieredze cilvēktiesībās,

un viņa bija apģērbu rūpnīcas
vadītāja Kambodžā.

KV: Viņiem ir pieeja informācijai,
kas vajadzīga patērētājiem,

lai viņi varētu salīdzināt
zīmolu vārdus un darbus.

D: Tātad iespēja izpētīt piegādātājus

ļauj cilvēkiem pārbaudīt, vai zīmoli
pilda savus ilgtspējības solījumus, taču –

SDL: Tas, ka zīmols ir caurskatāms,
nenozīmē, ka tas ir ilgtspējīgs.

Nebūt ne.

Un tas ir ļoti, ļoti svarīgi.

D: Pat uzņēmumiem, kuri pārzina
visu savu piegādes ķēdi,

ir grūti izgatavot videi draudzīgu apģērbu.

Džesija Lī: Aplūkosim džinsu audumu.

Piemēram, ir redzams, ka tas ir krāsots
videi draudzīgākā veidā,

bet kokvilna nav ražota tāpat.

D: Džesija ir strādājusi
dažādās nozarēs

no produktu pārbaudes līdz iepirkumiem

un produktu izstrādei
gan Ķīnā, gan Kambodžā.

DžL: Aplūkosim vēl vienu piemēru.

Viss apģērba gabals ir ražots
no atkritumiem,

bet tas nav krāsots atbildīgi.

Tātad, abi ir zaļi,

bet dažādās pakāpēs zaļi

vai dažādās pakāpēs "mazāk slikti".

D: Tā kā apģērba gabali sastāv no
dažādiem atšķirīgiem materiāliem,

kuri ražoti dažādos veidos,

ir grūti padarīt katru apģērba gabalu
mazāk kaitīgu videi.

Šī iemesla dēļ

pārstrādāt apģērbu ir daudz grūtāk,
nekā šķietami apgalvo H&M un Zara.

[PĀRSTRĀDE]

D: H&M reklāmās

apgalvots, ka uzņēmums strādā pie
aprites principa ieviešanas apģērbā.

Viņu vietnē teikts, ka cilvēki

var atnest savu apģērbu
uz jebkuru veikalu,

un tas tiks pārdots vēlreiz
kā lietots apģērbs,

izmantots atkārtoti kā tekstils
vai tiks pārstrādāts.

[Nes savus nevajadzīgos apģērba
gabalus uz jebkuru mūsu veikalu.]

[Mēs tiem nodrošināsim jaunu dzīvi.]

Zara ir līdzīga kampaņa.

Viņi saka, ka sadarbojas
ar dažādām vietējām organizācijām,

kas pārņem tālākos
ar apģērbu saistītos procesus.

[IZMANTOTI ATKĀRTOTI RŪPNIECĪBAS MATERIĀLIEM]

Tātad – kas notiek?

Tie tiešām tiek pārdoti, izmantoti
atkārtoti un pārstrādāti,

bet ne tādās proporcijās,
kā gribētos domāt.

Vairāk nekā puse ziedoto drēbju
tiek pārdota ārvalstīs.

Pārējais lielākoties tiek
pārvērsts rūpniecības materiālos,

sadedzināts vai nonāk izgāztuvē.

Mazāk nekā 1 % lietota
apģērba materiālu

tiek pārstrādāts jaunā apģērbā.

Nozīmīgs iemesls ir tehnoloģiju trūkums.

Vai atceraties, cik daudz materiālu
bija jakā?

Tie ir vēlreiz jāatdala, lai
tos pārstrādātu.

Maksi Bona: No monomateriāliem
izgatavotus apģērba gabalus

vai tādus,
kurus var izjaukt pa daļām,

var pārstrādāt.

D: Maksi sāka savu karjeru kā
sertificēta drēbniece

pirms vairāk nekā 10 gadiem
un ir vadījusi

produktu izstrādi Hugo Boss un
lielākajiem tiešsaistes mazumtirgotājiem.

MB: Bet padomājiet par savu garderobi.

Cik apģērba gabali atbilstu
šīm prasībām?

D: Tātad apģērba atdošana
ir labāka par tā izmešanu,

bet varbūtība, ka tas patiešām
tiks pārstrādāts,

ir ļoti zema.

H&M un Zara iegulda
pārstrādes izpētē,

bet mēs aplūkojām viņu gada pārskatus,

un viņi tam atvēl attiecīgi 0,05 %
un 0,02 % no savas peļņas.

Viņi saka, ka apģērba atgriešana
nodrošina tā apriti, kas īsti tā nav.

Un, pat, ja tā būtu –

SDL: Tas nav risinājums mūsu
pārmērīgajam patēriņam.

Vai mūsu pārprodukcijai.

D: Problēma ir tas, ka tiek ražots
un pirkts pārāk daudz apģērba,

lai vai tas būtu vai nebūtu
videi draudzīgs.

MB: Iedomāsimies vienu cilvēku,
kurš saka:

"Ziniet ko? Man pie vienas vietas,
kas ir pārstrādāts vai bioloģisks.

Es tāpat vienreiz gadā
nopirkšu sev labu bikšu pāri,

un man viss vienalga."

Un tad iedomāsimies cilvēku,
kurš saka:

"Jā, es tiešām apzinos, es to gribu darīt.
Es gribu rūpēties par vidi.

Un tie džinsi,
kurus es pirkšu ik pēc četrām nedēļām,

vienmēr būs ilgtspējīgi."

Tātad –

šis cilvēks tāpat ir "labāks"?

D: Apģērba iegāde ik pēc četrām
nedēļām ir relatīvi jauna parādība.

Pirms 90. gadiem dizaineri radīja apģērbu
divām modes sezonām gadā,

un tagad modes mazumtirgotāji izlaiž
jaunas drēbes pat ik pa divām nedēļām.

Vairāk drēbju nozīmē mazākas cenas,
zemāku kvalitāti un to,

ka vairāk apģērba nonāk
izgāztuvē vai tiek sadedzināts.

Bet tie nav tikai lielie ātrās modes zīmoli,

tā ir visa modes industrija kopumā

un mūsu vēlme nepārtraukti mainīt
tērpus, kas ir jāaptur.

SDL: Mums jāapdomā tas, kā mēs iepērkamies
un ko mēs patiešām meklējam.

Bet vairāki nozīmīgi modes zīmoli

un modes nami sper drosmīgu soli,

pārejot uz bezsezonu apģērbu,

un cepuri nost viņu priekšā,
tas ir svarīgi.

D: Šis koncepts nenozīmē
stila upurēšanu,

bet gan to, ka apģērbam jākalpo
ilgi, ne jātiek izmestam.

Karišma Kana: Tātad kopumā
mēs mēģinām strādāt

ar apģērbu,
kurš nav ļoti sezonāls, tā teikt.

Tam vajadzētu būt kaut kam tādam,
ko var valkāt gadu pēc gada.

Mēs gribam fokusēties uz kvalitāti.