< Return to Video

H&M un Zara: Vai ātrā mode var būt videi draudzīga?

  • 0:02 - 0:04
    Diktore: Mūs nepārtraukti
    bombardē mediji,
  • 0:04 - 0:07
    kuri mūs spiež pirkt
    jaunas un modernākas drēbes.
  • 0:07 - 0:09
    Tikai tamdēļ, lai tās izmestu,
    kad tās vairs nav modē.
  • 0:10 - 0:14
    Tiek lēsts, ka 93 miljoni tonnu katru gadu
    nonāk izgāztuvē vai tiek sadedzinātas.
  • 0:14 - 0:19
    Suki Dusandža-Lenca: Apmēram
    viena atkritumu kravas mašīna audumu
  • 0:19 - 0:22
    nonāk izgāztuvē katru sekundi.
  • 0:22 - 0:23
    Katru sekundi.
  • 0:23 - 0:27
    D: Apģērba ražošana arī piesārņo mūsu
    ūdeni un izdala CO2.
  • 0:27 - 0:29
    Veikalu ķēdes Zara aizsāktā
    ātrās modes modeļa
  • 0:29 - 0:33
    rezultātā zīmoli gadā saražo
    divreiz vairāk apģērba
  • 0:33 - 0:34
    nekā 2000. gadu sākumā.
  • 0:34 - 0:36
    Bet uzņēmumi saka, ka tas mainīsies,
  • 0:36 - 0:38
    jo tagad mēs varam pirkt
    videi draudzīgu ātro modi.
  • 0:38 - 0:41
    Un arī pārstrādāt savas drēbes,
    kad mēs tās vairs negribam.
  • 0:42 - 0:43
    Bet vai mēs varam viņiem ticēt?
  • 0:50 - 0:52
    Inditex, Zara mātes uzņēmums,
  • 0:52 - 0:53
    un H&M Grupa
  • 0:53 - 0:55
    ir divi no pasaulē lielākajiem modes
    preču mazumtirgotājiem,
  • 0:55 - 0:58
    un abiem ir kolekcijas, kas,
    kā tiek apgalvots,
  • 0:58 - 1:00
    samazina drēbju ražošanas
    ietekmi uz vidi.
  • 1:00 - 1:02
    Piedevām abi modes milži
  • 1:02 - 1:04
    saka, ka viņi padara visus savus zīmolus
    ilgtspējīgākus.
  • 1:06 - 1:09
    Aplūkosim šos solījumus,
    sākot ar materiāliem.
  • 1:09 - 1:10
    [MATERIĀLI]
  • 1:11 - 1:15
    Galvenie materiāli, ko izmanto Zara un H&M,
    tāpat kā visur pasaulē, ir poliesters,
  • 1:15 - 1:19
    kas veido apmēram 52 %
    no kopējās šķiedras produkcijas,
  • 1:19 - 1:21
    un kokvilna, kas veido apmēram 24 %.
  • 1:22 - 1:24
    PET ir vēl viens poliestera apzīmējums,
  • 1:24 - 1:27
    un tā ir tā paša veida plastmasa,
    kādu izmanto ūdens pudelēs.
  • 1:27 - 1:29
    Patiesībā
  • 1:29 - 1:32
    60 % saražotā PET apjoma
    pārtop tekstilizstrādājumos,
  • 1:32 - 1:34
    un tikai 30 % – ūdens pudelēs.
  • 1:35 - 1:37
    Šo materiālu ražo no naftas,
  • 1:37 - 1:39
    un šajā procesā tiek patērēts
    daudz enerģijas
  • 1:39 - 1:41
    un izdalās CO2,
  • 1:41 - 1:44
    kā arī ūdens apritē nonāk
    skābes un amonjaks.
  • 1:44 - 1:49
    Pārstrādāts poliesters patērē līdz pat
    60 % mazāk enerģijas nekā nepārstrādāts
  • 1:49 - 1:51
    un var tikt izgatavots
    no auduma atgriezumiem
  • 1:51 - 1:52
    vai plastmasas atkritumiem.
  • 1:53 - 1:56
    Bet šķiedru neviendabīguma dēļ var būt
    nepieciešams vairāk krāsvielu.
  • 1:57 - 1:58
    Un eksperti saka,
  • 1:58 - 2:02
    ka poliestera audumi var izdalīt
    700 000 mikroplastmasas šķiedru
  • 2:02 - 2:03
    katrā mazgāšanas reizē,
  • 2:03 - 2:05
    un tās nonāk gan okeānā,
  • 2:05 - 2:06
    gan mūsu pārtikā.
  • 2:09 - 2:10
    Kokvilnai nav šādu problēmu,
  • 2:10 - 2:13
    bet tai tāpat vajag
    daudz ķimikāliju un ūdens.
  • 2:13 - 2:15
    Pasaules Dabas Fonds apgalvo,
  • 2:15 - 2:19
    ka kilograma kokvilnas saražošanai
    vajag 20 000 litru ūdens,
  • 2:19 - 2:22
    ar ko pietiek vienam T kreklam
    un vienam džinsu pārim.
  • 2:23 - 2:27
    Tāpat apmēram 11 % pasaules pesticīdu
    tiek izmantoti kokvilnas laukos.
  • 2:27 - 2:29
    Bet vai bioloģiskā kokvilna ir labāka?
  • 2:29 - 2:31
    SDL: Starp kokvilnu un bioloģisko kokvilnu
  • 2:31 - 2:33
    ir milzu atšķirība.
  • 2:33 - 2:36
    D: Šī ir Suki, kura pārstāv
    "Fashion Revolution",
  • 2:36 - 2:38
    organizāciju, kura iestājas
    par caurskatāmību
  • 2:38 - 2:42
    un ilgtspēju modes industrijā
    visā pasaulē.
  • 2:42 - 2:48
    SDL: Bioloģiskā kokvilna ilgtermiņā ir
    daudz labāka lauksaimniekam, kas to audzē,
  • 2:48 - 2:51
    un videi un augsnei,
    kur tā aug,
  • 2:51 - 2:54
    un tai vajag mazāk ūdens
  • 2:54 - 2:57
    un irigācijas.
  • 2:57 - 2:59
    D: Mēs uzaicinājām H&M uz interviju
  • 2:59 - 3:01
    par viņu produktu ilgtspēju,
  • 3:01 - 3:02
    bet viņi atteicās.
  • 3:02 - 3:03
    E-pastā viņi teica:
  • 3:03 - 3:05
    "Mums prieks,
    ka līdz šī gada beigām
  • 3:05 - 3:08
    visa kokvilna, kuru izmantojam,
    būs ilgtspējīga."
  • 3:08 - 3:11
    Arī Zara atbildēja tikai e-pastā, sakot:
  • 3:11 - 3:15
    "2019. gadā mūsu grupa [Inditex, Zara
    mātesuzņēmums]
  • 3:15 - 3:18
    savā apģērbā izmantoja vairāk nekā
    38 000 tonnu ilgtspējīgas kokvilnas,
  • 3:18 - 3:21
    par 105 % vairāk nekā 2018. gadā."
  • 3:22 - 3:24
    Bet ko īsti nozīmē "ilgtspējīgs"?
  • 3:24 - 3:27
    Vienotas definīcijas nav,
    un tas uzreiz nenozīmē "bioloģisks".
  • 3:28 - 3:31
    H&M saka, ka ilgtspējīga kokvilna
    var būt arī pārstrādāta kokvilna
  • 3:31 - 3:34
    vai tāda, kurā izmantots mazāk
    pesticīdu un ĢMO.
  • 3:38 - 3:39
    Zara savu kokvilnu
    dēvē par ilgtspējīgu,
  • 3:39 - 3:42
    bet sauc to par ekoloģiski audzētu,
    nevis bioloģisku.
  • 3:42 - 3:46
    Zara apgalvo, ka kokvilnai izmanto
    dabisku mēslojumu un pesticīdus
  • 3:46 - 3:49
    un ka tā ir sertificēta saskaņā ar
    Organiskā satura standartu un
  • 3:49 - 3:52
    Vispasaules Bioloģiskās lauksaimniecības
    tekstilizstrādājumu standartu,
  • 3:52 - 3:54
    kas kontrolējot ķīmisko vielu
    un ūdens izmantošanu
  • 3:54 - 3:56
    visā ražošanas procesā.
  • 3:59 - 4:02
    Ir grūti pārbaudīt tādu terminu
    kā "apzinīgs" un
  • 4:02 - 4:03
    "ekoloģiski audzēts" patiesumu,
  • 4:03 - 4:05
    un tie mulsina patērētājus.
  • 4:05 - 4:08
    Bet saskaņā ar bezpeļņas organizācijas
    "Textile Exchange" datiem
  • 4:08 - 4:13
    2016. gadā H&M bija otrais lielākais
    bioloģiskās kokvilnas izmantotājs pasaulē.
  • 4:13 - 4:14
    Zara bija ceturtajā vietā.
  • 4:16 - 4:18
    Pievērsīsimies sintētiskiem materiāliem.
  • 4:18 - 4:20
    H&M ilgtspējīgajā kolekcijā
  • 4:20 - 4:23
    sintētiskajam apģērbam
    jābūt vismaz 50 % pārstrādātam.
  • 4:24 - 4:27
    Zara nav precizējuši šo īpatsvaru,
    un viņu marķējumi var būt mulsinoši.
  • 4:28 - 4:31
    Uz šīs jakas teikts, ka tā izgatavota
    no 100 % pārstrādāta poliamīda,
  • 4:31 - 4:33
    kas rada iespaidu, ka tā ir
    pilnībā pārstrādāta.
  • 4:33 - 4:35
    Bet pildījums ir no poliestera.
  • 4:35 - 4:37
    Tas ir cits materiāls.
  • 4:37 - 4:39
    Un šis nav vienīgais šāda veida gadījums.
  • 4:39 - 4:43
    Pārstrādāto materiālu īpatsvara norāde
    bieži neattiecas uz visu apģērba gabalu,
  • 4:43 - 4:47
    radot iespaidu, ka prece ir vairāk
    pārstrādāta nekā patiesībā.
  • 4:48 - 4:50
    Runājot par marķējuma caurskatāmību,
  • 4:50 - 4:52
    "Join Life" birkas
    ir arī Zara vietnē,
  • 4:52 - 4:55
    un uz tām ir Mežu uzraudzības
    padomes zīmogs.
  • 4:55 - 4:58
    Tas šķietami nozīmē, ka šī organizācija
    ir sertificējusi šo apģērbu,
  • 4:59 - 5:02
    taču zīmogs attiecas
    tikai uz birku,
  • 5:02 - 5:04
    ne uz visu apģērba gabalu.
  • 5:04 - 5:06
    Pilnīga maldināšana.
  • 5:07 - 5:12
    Zara ir apņēmušies līdz 2025. gadam sākt
    izmantot tikai ilgtspējīgu kokvilnu un poliesteru.
  • 5:12 - 5:16
    H&M saka, ka visi viņu materiāli būs
    ilgtspējīgi ne vēlāk kā 2030. gadā,
  • 5:16 - 5:19
    un 2019. gadā ilgtspējīgie materiāli
    jau veidoja 57 % no kopējā apjoma.
  • 5:19 - 5:21
    Ja viņi ievēros šīs apņemšanās,
  • 5:21 - 5:23
    tas varētu radīt lielas pārmaiņas nozarē.
  • 5:24 - 5:26
    Bet materiāli ir tikai daļa no stāsta.
  • 5:27 - 5:29
    [PIEGĀDES ĶĒDES CAURSKATĀMĪBA]
  • 5:29 - 5:32
    Lai uzzinātu, vai kokvilna tiešām ir
    bioloģiska
  • 5:32 - 5:34
    un vai poliesters tiešām ir pārstrādāts,
  • 5:34 - 5:37
    patērētājiem ir jābūt iespējai pārbaudīt
    ražošanas procesu.
  • 5:37 - 5:39
    H&M ilgtspējīga T krekla gadījumā
  • 5:39 - 5:42
    iespējams noskaidrot,
    tieši kurā ražotnē tas ir izgatavots.
  • 5:42 - 5:46
    Tātad teorētiski ir iespējams pārbaudīt
    ražotnes ilgtspēju.
  • 5:46 - 5:49
    Zara norāda tikai to, cik daudz
    piegādātāju pilsētā viņiem ir,
  • 5:49 - 5:51
    bet ne viņu vārdus un adreses.
  • 5:51 - 5:54
    Abus uzņēmums izvērtēja
    "Fashion Revolution",
  • 5:54 - 5:56
    organizācija, kura iestājas
    par caurskatāmību
  • 5:56 - 5:58
    un ilgtspēju modes industrijā.
  • 5:58 - 6:02
    Neviens no 250 lielajiem zīmoliem
    neieguva vairāk par 80 %,
  • 6:02 - 6:06
    bet 2020. gadā H&M ieguva visaugstāko
    vērtējumu – 73 %,
  • 6:06 - 6:08
    tātad – diezgan caurskatāmi.
  • 6:08 - 6:10
    Zara ieguva 43 %.
  • 6:10 - 6:11
    Ne pārāk.
  • 6:11 - 6:12
    Šis ir svarīgi, jo
  • 6:13 - 6:16
    Kima Vērda: Piegādātāji starp tām
    retajām ieinteresētajām pusēm,
  • 6:16 - 6:18
    kas zina, kas notiek zīmolu iekšienē.
  • 6:18 - 6:20
    D: Kimai ir pieredze cilvēktiesībās,
  • 6:20 - 6:23
    un viņa bija apģērbu rūpnīcas
    vadītāja Kambodžā.
  • 6:24 - 6:25
    KV: Viņiem ir pieeja informācijai,
    kas vajadzīga patērētājiem,
  • 6:27 - 6:31
    lai viņi varētu salīdzināt
    zīmolu vārdus un darbus.
  • 6:31 - 6:33
    D: Tātad iespēja izpētīt piegādātājus
  • 6:33 - 6:37
    ļauj cilvēkiem pārbaudīt, vai zīmoli
    pilda savus ilgtspējības solījumus, taču –
  • 6:37 - 6:41
    SDL: Tas, ka zīmols ir caurskatāms,
    nenozīmē, ka tas ir ilgtspējīgs.
  • 6:41 - 6:43
    Nebūt ne.
  • 6:43 - 6:44
    Un tas ir ļoti, ļoti svarīgi.
  • 6:45 - 6:47
    D: Pat uzņēmumiem, kuri pārzina
    visu savu piegādes ķēdi,
  • 6:47 - 6:50
    ir grūti izgatavot videi draudzīgu apģērbu.
  • 6:51 - 6:52
    Džesija Lī: Aplūkosim džinsu audumu.
  • 6:52 - 6:56
    Piemēram, ir redzams, ka tas ir krāsots
    videi draudzīgākā veidā,
  • 6:56 - 6:58
    bet kokvilna nav ražota tāpat.
  • 6:59 - 7:01
    D: Džesija ir strādājusi
    dažādās nozarēs
  • 7:01 - 7:03
    no produktu pārbaudes līdz iepirkumiem
  • 7:03 - 7:05
    un produktu izstrādei
    gan Ķīnā, gan Kambodžā.
  • 7:06 - 7:08
    DžL: Aplūkosim vēl vienu piemēru.
  • 7:08 - 7:12
    Viss apģērba gabals ir ražots
    no atkritumiem,
  • 7:12 - 7:14
    bet tas nav krāsots atbildīgi.
  • 7:14 - 7:16
    Tātad, abi ir zaļi,
  • 7:16 - 7:19
    bet dažādās pakāpēs zaļi
  • 7:19 - 7:20
    vai dažādās pakāpēs "mazāk slikti".
  • 7:21 - 7:24
    D: Tā kā apģērba gabali sastāv no
    dažādiem atšķirīgiem materiāliem,
  • 7:24 - 7:26
    kuri ražoti dažādos veidos,
  • 7:26 - 7:29
    ir grūti padarīt katru apģērba gabalu
    mazāk kaitīgu videi.
  • 7:29 - 7:30
    Šī iemesla dēļ
  • 7:30 - 7:34
    pārstrādāt apģērbu ir daudz grūtāk,
    nekā šķietami apgalvo H&M un Zara.
  • 7:34 - 7:36
    [PĀRSTRĀDE]
  • 7:37 - 7:38
    D: H&M reklāmās
  • 7:38 - 7:41
    apgalvots, ka uzņēmums strādā pie
    aprites principa ieviešanas apģērbā.
  • 7:42 - 7:43
    Viņu vietnē teikts, ka cilvēki
  • 7:43 - 7:45
    var atnest savu apģērbu
    uz jebkuru veikalu,
  • 7:45 - 7:48
    un tas tiks pārdots vēlreiz
    kā lietots apģērbs,
  • 7:48 - 7:50
    izmantots atkārtoti kā tekstils
    vai tiks pārstrādāts.
  • 7:50 - 7:52
    [Nes savus nevajadzīgos apģērba
    gabalus uz jebkuru mūsu veikalu.]
  • 7:52 - 7:54
    [Mēs tiem nodrošināsim jaunu dzīvi.]
  • 7:55 - 7:57
    Zara ir līdzīga kampaņa.
  • 7:57 - 7:59
    Viņi saka, ka sadarbojas
    ar dažādām vietējām organizācijām,
  • 7:59 - 8:02
    kas pārņem tālākos
    ar apģērbu saistītos procesus.
  • 8:02 - 8:04
    [IZMANTOTI ATKĀRTOTI RŪPNIECĪBAS MATERIĀLIEM]
  • 8:05 - 8:06
    Tātad – kas notiek?
  • 8:07 - 8:10
    Apģērbi tiek pārdoti, izmantoti atkārtoti
    un pārstrādāti,
  • 8:10 - 8:12
    bet ne tādās proporcijās,
    kā gribētos domāt.
  • 8:12 - 8:15
    Vairāk nekā puse ziedoto drēbju
    tiek pārdota ārzemēs.
  • 8:15 - 8:18
    Pārējais lielākoties tiek
    pārvērsts rūpniecības materiālos,
  • 8:18 - 8:20
    sadedzināts vai nonāk izgāztuvē.
  • 8:22 - 8:25
    Mazāk nekā 1 % materiālu
    no lietota apģērba
  • 8:25 - 8:27
    tiek pārstrādāts jaunā apģērbā.
  • 8:27 - 8:29
    Nozīmīgs iemesls ir tehnoloģiju trūkums.
  • 8:30 - 8:32
    Atceries, cik daudz materiālu
    bija jakā?
  • 8:32 - 8:35
    Tie ir jāatdala, lai
    tos pārstrādātu.
  • 8:35 - 8:40
  • 8:40 - 8:44
  • 8:45 - 8:48
  • 8:49 - 8:51
  • 8:51 - 8:53
  • 8:53 - 8:56
  • 8:57 - 8:59
  • 8:59 - 9:02
  • 9:03 - 9:06
  • 9:06 - 9:08
  • 9:08 - 9:10
  • 9:12 - 9:14
  • 9:14 - 9:16
  • 9:16 - 9:20
  • 9:20 - 9:23
  • 9:23 - 9:24
  • 9:24 - 9:27
  • 9:28 - 9:30
  • 9:31 - 9:34
  • 9:34 - 9:36
  • 9:36 - 9:39
  • 9:39 - 9:44
  • 9:46 - 9:49
  • 9:49 - 9:51
  • 9:51 - 9:54
  • 9:54 - 9:58
  • 9:58 - 10:02
  • 10:02 - 10:03
  • 10:03 - 10:04
  • 10:05 - 10:07
  • 10:08 - 10:11
  • 10:11 - 10:15
  • 10:15 - 10:19
  • 10:19 - 10:22
  • 10:22 - 10:25
  • 10:26 - 10:28
  • 10:28 - 10:30
  • 10:30 - 10:33
  • 10:35 - 10:41
  • 10:42 - 10:46
  • 10:46 - 10:51
  • 10:51 - 10:53
  • 10:53 - 10:56
  • 10:57 - 10:59
  • 10:59 - 11:02
  • 11:03 - 11:06
  • 11:06 - 11:09
  • 11:09 - 11:12
  • 11:12 - 11:14
  • 11:14 - 11:16
  • 11:16 - 11:19
  • 11:19 - 11:21
  • 11:21 - 11:23
  • 11:23 - 11:26
  • 11:26 - 11:28
  • 11:28 - 11:31
  • 11:31 - 11:34
  • 11:34 - 11:37
  • 11:37 - 11:38
  • 11:38 - 11:42
  • 11:42 - 11:43
  • 11:43 - 11:46
  • 11:48 - 11:50
  • 11:50 - 11:53
  • 11:54 - 11:56
  • 11:56 - 11:59
  • 12:00 - 12:02
  • 12:02 - 12:07
  • 12:07 - 12:09
  • 12:09 - 12:13
  • 12:14 - 12:18
  • 12:18 - 12:20
  • 12:21 - 12:22
  • 12:24 - 12:26
  • 12:26 - 12:28
  • 12:28 - 12:30
  • 12:30 - 12:32
Title:
H&M un Zara: Vai ātrā mode var būt videi draudzīga?
Description:
more » « less
Video Language:
English
Team:
Amplifying Voices
Project:
Environment and Climate Change
Duration:
12:35

Latvian subtitles

Revisions Compare revisions

Our website uses cookies for analysis purposes.