Kā viegli iemācīties jebkuru valodu | Metjū Juldens | TEDxClapham

Poliglots un valodnieks Metjū Juldens skaidro vienkāršus principus jaunas valodas apgūšanai un apgāž populārus mītus par valodu mācīšanos.

Valodas ir veidojušas Metjū dzīvi – tās viņš kopā ar dvīņu brāli sācis mācīties jau bērnībā, vēlāk kļuvis par „Babbel” valodu vēstnieku un pasniedzēju. Jau apguvis vairāk nekā 20 valodas, Metjū par savu misiju ir izvirzījis dalīties savā valodu priekā ar citiem. Viņš patiešām tic, ka ar īstajiem rīkiem un veselīgu devu humora, jaunu valodu var iemācīties ikviens.

Runa teikta vietējās kopienas patstāvīgi rīkotā TEDx pasākumā, izmantojot TED konferences formātu. Uzzini vairāk: http://ted.com/tedx

Var šķist, ka valodas mācīšanās
ir mazliet kā raķešu zinātne,

kaut kas ne no šīs pasaules

un vairumam no mums nesasniedzams.

Taču tas nav tikai uz mūsu salas mītošo,
angliski runājošo vienvalodnieku uzskats.

Tā uzskata arī daudzi
mūsu valodas ziņā tuvākie radinieki

attālākās vietās,
piemēram, ASV un Austrālijā.

Būsim godīgi:

ja runa ir par valodu mācīšanos
vai runāšanu tajās,

mēs esam tā tipa cilvēki, kam tīk domāt,

ka tekoši runājam daudz dažādās valodās,

piemēram, džordijā, kivi, koknijā,
un kā ar kanādiešu valodu?

Nepārprotiet mani!

Es ļoti, ļoti lepojos
ar savu mančesterieša mantojumu,

tomēr es neapgalvotu,
ka tā jau ir kļuvusi par atsevišķu valodu.

Galu galā mums nav vajadzīgi subtitri,

skatoties Coronation Street, vai ne?

Lai gan redzu jūs abus sakām, „Man vajag.”

(Smiekli)

Tomēr par spīti tam,
ja jūs dotos pāri Lamanšam

vai, kārojot mazliet vairāk piedzīvojumu,

pāri Severnas upes estuāram uz Velsu,

jūs atklātu, ka tur runāt vēl vienā valodā
jeb būt divvalodīgam

vienkārši ir realitāte.

Tomēr tur un vēl attālākās vietās

daudzi joprojām ir pārliecināti,

ka tas ir ilgs, izaicinošs,
zināmā mērā sāpīgs

un, uzdrošinos teikt, biedējošs uzdevums.

Šajā telpā ir ap 100 cilvēku,

un es minētu, ka bez angļu tiek runāts
vēl vismaz 15 citās valodās.

Patiesībā 2011. gada tautas skaitīšana
atklāja ko satriecošu –

22% londoniešu, tie ir 22%,
gandrīz viens no četriem –

mājās bez angļu valodas
runā arī citā valodā.

Es pats, kaut esmu mančesterietis,
runāju aptuveni 20 valodās,

un aptuveni pusē no tām – tekoši.

Un jautājums, ko man
lielākoties uzdod, ir: „Kāpēc?”

(Smiekli)

Atbilde, vismaz man, ir visai vienkārša.

Esmu pārliecināts,

ka valodu mācīšanās,
jebkuras valodas, patiesībā ir viegla.

Un gribu jums parādīt, kā.

Kā valodnieks, poliglots
un pasniedzējs zinu,

ko ietver valodas mācīšanās un apgūšana.

Viens no lielākajiem šķēršļiem,

ar ko mācoties sastopamies, ir mīti.

Un es patiešām uzskatu,
ka šie mīti jāapgāž.

Lai tos efektīvāk atcerētos,

es izdomāju šo [angļu valodā] tik jauki
un draudzīgi skanošo saīsinājumu D.I.E.

(Smiekli)

kas amizantā kārtā –
ja to uzraksta, nevis izrunā, –

vācu valodā ir viens no
noteiktajiem artikuliem.

Mīts numur viens: mācīties valodu
vienkārši ir pārāk grūti.

Es nekad nespēšu citā valodā runāt tā,

kā runāju valodā, ar ko esmu piedzimis.

Runājot tehniski,
jūs nepiedzimāt ar valodu.

Ikvienam no klātesošajiem varēja gadīties
piedzimt, piemēram, ar japāņu valodu.

Mēs vienkārši bijām
kādas valodas ieskauti, iegremdēti tajā,

parasti no ļoti agra vecuma.

Taču pasaulē ir cilvēki –
patiesībā tādu ir daudz, –

kas sākuši mācīties otro
vai varbūt pat trešo valodu

daudz vēlāk.

Un uzminiet nu!

Tagad viņi šajā vai šajās valodās
runā pilnīgi tekoši,

varbūt pat tekošāk
nekā tā devētajā dzimtajā valodā.

Kāpēc tā?

Jo nav tāda pēdējā brīža,

līdz kuram cita valoda
būtu bijusi jāapgūst.

Apdomājiet, cik daudz
jums pazīstamu cilvēku saka:

„Uh! Mani bērni skolā mācās franču valodu.
Es ļoti vēlos, lai viņi to pilnībā apgūst.

Bet es nevaru, tas ir neiespējami.

Man vienkārši vajadzēja
tai pievērsties vairāk skolas laikā.”

Lai gan pētījumi atklāj,

ka, lai gan bērni jaunu valodu
parasti apgūst daudz ātrāk

nekā vecāki cilvēki,

tie patiesībā esam mēs –
varam atviegloti uzelpot –

tie esam mēs, pieaugušie,
kas valodas apgūst efektīvāk.

Kāpēc tā?

Jo mums ir mācīšanās pieredze.

Mēs jau zinām, kā mācīties.

Mīts numur divi:
valodas vienkārši nav svarīgas.

Man vispār nevajag apgūt jaunu valodu.

Kā dzirdam, un diemžēl
dzirdam visai bieži –

gribēju šo pateikt ar koknija akcentu,

bet nedarīšu to, aiztaupīšu sev to kaunu –

visi tāpat runā angliski.

Bez acīmredzamiem ieguvumiem,
ko sniedz vēl viena valoda,

piemēram, tādiem finanšu
un mentālajiem ieguvumiem

kā labāka alga, vairāk darba iespēju,
mentālās veselības uzturēšana

un tādu neiroloģisku slimību atvairīšana,
kā piemēram, Alcheimera slimība,

protot citu valodu, mēs varam
piekļūt citādi apslēptiem dārgumiem.

Kā, piemēram, būtu tikt
pie labākas viesnīcas istabas,

kā tas gadījās manam onkulim?

Pirms došanās brīvdienās uz Turciju,
viņš man palūdza atsūtīt

dažas turku frāzes un sveicienus,

ko viņš varētu iemēģināt viesnīcā.

Viņš ierodas, iestiepj koferi,

izmet pāris teikumu turciski,

un – tadā! – tūlīt pat
tiek pie labākas istabas.

(Smiekli)

Ne vienmēr jūs viesnīcā
tiksiet pie labākas istabas,

to nevaru jums apsolīt.

Taču, varu apsolīt,
ka varbūt – tikai varbūt, –

pateicoties citai valodai,
satiksiet savu mūža mīlestību.

Mēs visi atceramies Džeimiju
no filmas „Tāda ir mīlestība”

mācāmies portugāļu valodu Aurēlijas dēļ.

Patiesībā gandrīz viens
no desmitiem britiem

ir precējies ar kādu,
kas dzimis ārpus Lielbritānijas.

Turklāt Guardian ziņo par pētījumiem,

kas parāda, ka divās
vai vairāk valodās runājošie

labāk pielāgojas, ir labāk sagatavoti
problēmu risināšanai,

ka viņiem ir vieglāk izdodas daudzuzdevumu
izpilde un prioritāšu noteikšana.

Tās noteikti ir pieprasītas prasmes

mūslaikos, kad visi, šķiet,
esam pielīmēti saviem telefoniem.

Interesanti, cik no daudzi no skatītājiem

būs pielipuši telefoniem,

un cik daudzi no viņiem ir divvalodīgi.

Mīts numur trīs:

ir jādodas prom no valsts un jābūt vietā,
kur attiecīgā valoda tiek runāta,

lai to kaut mazliet iemācītos.

Nav ne vainas vienkārši sapakoties

un pārcelties uz ciematu
pilnīgā nekurienē,

bet patiesībā tas nav vajadzīgs.

Lielais nezināmais: mans brālis un es –
ļaušu jums izdomāt, kurš ir kurš;

mēs patiesībā esam dvīņi –

mans brālis un es,
dzīvojot Berlīnē, Vācijā,

nolēmām uzņemties izaicinājumu iemācīties
turku valodu vien septiņās dienās.

Mēs nolēmām iemācīties
turku valodu vien septiņās dienās,

lai parādītu, ko iespējams izdarīt,
vienkārši no sirds tam pievēršoties.

Nesaku, ka mums visiem
jāsāk mācīties viena valoda nedēļā,

vai ka ir iespējams

iemācīties pilnīgi visu tik īsā laikā.

Varu droši apgalvot, ka ne.

Kļūt perfektam nav mērķis.

Taču mērķis ir apgūt valodu,
cik labi vien iespējams,

iespējami īsākā laikā.

Tas nozīmē,

par nepatiku skolu skolotājiem
visā pasaulē,

izvēlēties īsākos ceļus.

Labākā šo īsceļu iezīme

ir to pielietojamība jebkurā valodā,
ko vēlamies iemācīties.

Un tie turklāt ir tik vienkārši,
ka pēcāk, iespējams, domāsiet:

„Kāpēc gan es par to neiedomājos?”

Apskatīsim šos īsceļus!

Numur viens – analizējiet līdzības,
pievērsieties līdzīgiem elementiem.

Angliski runājošie

jau zina tik daudz par citām valodām,

jo pati angļu valoda
būtībā ir ģermāņu valoda,

tajā ir daudz ietekmju un vārdu

no daudzām tik dažādām valodām
kā latīņu, ebreju un indiešu.

Šis īsceļš palīdzēs saskatīt
kopsakarības valodā

un palīdzēs uzminēt, ko nozīmē
un kā veidojušies vārdi un teikumi,

ko vēl nesaprotam.

Šajā slaidā mēs, piemēram, redzam,

cik angļu valoda ir tuva
pārējām ģermāņu valodām

un šajā gadījumā pat romāņu valodām

par spīti tam, ka angļu valoda
būtībā ir ģermāņu valoda.

Īsceļš numur divi:
pieturieties pie vienkāršā.

No pirmā acu uzmetiena
var šķist, ka mācāties valodu,

kurai ar jūsējo nav nekā daudz kopīga,

taču, pievēršoties vieglajiem elementiem,
mēs to iemācīsimies daudz ātrāk,

jo ikvienā valodā ir viegli elementi.

Dažās valodās
ir tikai divi vai trīs laiki.

Piemēram, jūs izmantojat
tikai vienu formu „man bija”,

lai pateiktu „man bija”, „man ir bijis”
un „man bija bijis”,

un „es esmu” var būt arī
„es būšu” un „es būtu”.

Citos gadījumos, piemēram, vācu valodā,

sarežģītāks vārdu krājums ir atvasināts

no dažiem vienkāršiem vārdiem
vai darbības vārdiem.

Piemēram, vārds „sprechen”,
kas nozīmē „runāt”,

ir ļāvis sevi izmantot
tādu vārdu darināšanai

kā „besprechen” – „pārrunāt”,
„entsprechen” – „atbilst”,

„versprechen” un „absprechen”
un tā tālāk un tā joprojām.

Īsceļš numur trīs:
pieturieties pie aktuālā.

Jo īpaši procesa sākumā

ir jāpārliecinās, ka tas ir mums aktuāls.

Ne visi mācās vācu valodu,

lai runātu par uzņēmējdarbību
ar kolēģiem Berlīnē.

Padomājiet par to!

Kā angliski runājošie

mēs nebūt nezinām pilnīgi visus vārdus
Oksfordas angļu valodas vārdnīcā.

Tad kāpēc lai mēs pūlētos

atcerēties ikvienu vārdu,
ko sastopam jaunajā valodā?

Mums vienkārši jāpielāgo valoda
mūsu katra īpašajai šī brīža situācijai.

Mācoties valodu, iespējams,
vissvarīgākais ir laiks.

Un ar laiku es nedomāju
gadu gadiem ilgu nebeidzamu mācīšanos,

kā dažiem joprojām labpatīk domāt.

Cik daudz laika vajadzīgs,
lai iemācītos valodu?

Ja nu es teiktu,

ka 30 minūtes dienā
ir labs un efektīvs sākums?

30 minūtes – tik daudz laika
ir mums visiem.

Vai tās būtu desmit minūtes no rīta,
desmit – pēcpusdienā un desmit – vakarā

vai arī 30 minūtes vienā piegājienā;

pa ceļam uz darbu, universitāti, skolu,

vakarā satiekoties ar draugiem
vai braucot vilcienā vai autobusā.

Mums visiem ir šīs minūtes,
ko varam apņemties veltīt mācībām.

Turklāt, mācoties īsākus
laika periodus un regulāri,

valoda mūs tik ļoti nenomāks.

Un vēl labāk –

regulāra mācīšanās ir efektīvāka,

jo, mācoties reizi nedēļā
vai divās, pastāv iespēja,

ka līdz nākamajai mācīšanās reizei,

jūs jau būsiet aizmirsuši,
ko apguvāt iepriekš.

Tāpēc mērķis ir

iekļaut valodu mācīšanos
savā ikdienas rutīnā,

nevis otrādi.

Šādi rīkojoties,

nav iemesla, kāpēc jau pēc viena mēneša

jūs nevarētu jaunajā valodā sazināties.

Šie aktīvie valodas mācīšanās veidi

jāpapildina ar manis tā dēvētajiem
pasīvajiem mācīšanās veidiem.

Brokastojot ieslēdziet radio
un izvēlieties raidstaciju šajā valodā,

iepazīstiet mūziku šajā valodā!

Tas ne tikai palīdzēs pierast pie skaņām,

intonācijas un ritma –

saklausītie vārdi
ļaus arī izveidot asociācijas,

jo jūs zināsiet dziesmas

un varēsiet tos asociēt ar šīm dziesmām,

tādējādi paplašinot vārdu krājumu.

Jums bijusi grūta diena?

Palutiniet sevi ar seriālu
vai filmu šajā valodā!

Uzlieciet subtitrus,

un tad arī citi varēs jums piebiedroties.

Mēs zinām, kā visi šķiet gluži vai traki

uz skandināvu detektīvseriāliem,

no kuriem daži ierunāti angliski –
skatieties tos oriģinālvalodā!

To darot,

jūs būsiet labi sākuši,

lai turpinātu un patiešām
apgūtu kāroto valodu.

Ir trīs noteikumi,

ko man labpatīk dēvēt
par valodu mācīšanās zelta likumiem,

ko vajadzētu ievērot ikvienam no mums,

ķeroties klāt jaunai valodai.

Pirmais likums – uzmanību! –

pirmais likums ir izdzīvot valodu.

Runāt tajā, lasīt tajā,
rakstīt tajā, sapņot tajā,

pat dziedāt tajā, dziedāt pie sevis.

Sākot mācīties grieķu valodu,

mēs ar brāli nolēmām
rakstīt dziesmas šajā valodā.

Nebaidieties, es nemēģināšu
iedzīt kaunā savu brāli,

un es pavisam noteikti
jums šorīt nedziedāšu.

Taču, lai valodu patiešām apgūtu,

tā jāpadara par savējo, jāpieņem.

Kāpēc gan neuzlikt apgūstamo valodu
savā telefonā vai datorā?

Numur divi – kļūdieties!

Jā, jūs sadzirdējāt pareizi.

Pieļaujiet tik daudz kļūdu,
cik vien vēlaties!

Kāpēc?

Jo kļūdoties mēs mācāmies.

Tas patiesībā ir vienīgais veids,
kā kaut ko iemācīties pareizi.

No bērniem mēs kļūdas pat sagaidām.

Taču kā pieaugušie
mēs par tām raizējamies,

jo tās liek mums justies ievainojamiem.

Jau pašā sākumā atzīstot,

ka nezinām visu,
ko par šo valodu varētu zināt,

mēs nebūt nekavēsim sevi to iemācīties.

Patiesībā šāda atzīšanās
mums dos brīvību to iemācīties.

Tāpēc uz priekšu – kļūdieties,
cik vien jums tīk!

Pēdējais likums –

un šis ir vissvarīgākais, bez šī nu nekā –

padariet mācīšanos aizraujošu!

Gramatikas likumi
ne vienmēr ir aizraujoši.

Tas ir, man gramatika ļoti patīk,

bet es saprotu,
ka tā ne visus tik ļoti aizrauj,

nezinu gan, kāpēc.

Taču atcerieties –
visu, ko varat darīt [dzimtajā] valodā,

jūs varat darīt arī jebkurā citā valodā,

tā ka padariet mācīšanos aizraujošu!

Un patiesībā, padarot to aizraujošu,
padarot šo procesu izklaidējošu,

jūs palīdzat paši sevi
saglabāt motivāciju.

Un, jo motivētāki esat,
jo lielāka iespēja, ka jums izdosies.

Tāpēc ļaujiet savam radošumam brīvu vaļu!

Vēl viena ļoti laba lieta –

kāpēc gan nepamēģināt
un neiesaistīt citus?

Piemēram, kolēģus, draugus,
pārvēršot to mazā, draudzīgā sacensībā.

Patiesībā pētījumi rāda,
ka, iesaistoties draudzīgā sacensībā,

ir daudz lielākas iespējas,
ka jums izdosies

un ka sanāks rezultāts būs labāks.

Valodas bieži uztver kā lielo nezināmo.

Mēs mēdzam tās uzskatīt par kaut ko svešu,

lai gan zinām par tām tik daudz,

jo visās cilvēku valodās
ir savi dīvainie un tomēr skaistie veidi,

kā paust idejas, konceptus un realitāti,

pat ja sākotnēji to nenojaušam.

Ienirstot nezināmajā
un apjaušot pazīstamo,

mēs spēsim spēsim apgūt

vienu no efektīgākajām prasmēm, kas sniedz
vislielāko piepildījumu un gandarījumu,

proti, komunikāciju starp cilvēkiem.

Un kurš gan spētu atturēties
un negribētu iemācīties

šādas valodu pērles?

Pirmā būtu, kā francūži saka,

(franciski) ayez les dents longues,
kas nozīmē „esi godkārīgs”.

Burtiski gan tas nozīmē
„lai tev gari zobi”.

(Smiekli)

Manējie nav tik gari.

Es vēlētos jums visiem itāliski novēlēt

(itāliski) in bocca al lupo,
kas nozīmē „veiksmi!”,

taču burtiskais tulkojums ir
„vilkam mutē”.

(Smiekli)

Un noslēgumā, kā saka ukrainiski,

(ukrainiski) skiļki mov ti znaješ,
stiļki raziv ti ļudina,

kas nozīmē

„cik valodu pratīsi, tik dzīvju dzīvosi”.

Izbaudiet jaunas valodas mācīšanos!

(Aplausi)