Var šķist, ka valodas mācīšanās ir mazliet kā raķešu zinātne, kaut kas ne no šīs pasaules un vairumam no mums nesasniedzams. Taču tas nav tikai uz mūsu salas mītošo, angliski runājošo vienvalodnieku uzskats. Tā uzskata arī daudzi mūsu valodas ziņā tuvākie radinieki attālākās vietās, piemēram, ASV un Austrālijā. Būsim godīgi: ja runa ir par valodu mācīšanos vai runāšanu tajās, mēs esam tā tipa cilvēki, kam tīk domāt, ka tekoši runājam daudz dažādās valodās, piemēram, džordijā, kivi, koknijā, un kā ar kanādiešu valodu? Nepārprotiet mani! Es ļoti, ļoti lepojos ar savu mančesterieša mantojumu, tomēr es neapgalvotu, ka tā jau ir kļuvusi par atsevišķu valodu. Galu galā mums nav vajadzīgi subtitri, skatoties Coronation Street, vai ne? Lai gan redzu jūs abus sakām, „Man vajag.” (Smiekli) Tomēr par spīti tam, ja jūs dotos pāri Lamanšam vai, kārojot mazliet vairāk piedzīvojumu, pāri Severnas upes estuāram uz Velsu, jūs atklātu, ka tur runāt vēl vienā valodā jeb būt divvalodīgam vienkārši ir realitāte. Tomēr tur un vēl attālākās vietās daudzi joprojām ir pārliecināti, ka tas ir ilgs, izaicinošs, zināmā mērā sāpīgs un, uzdrošinos teikt, biedējošs uzdevums. Šajā telpā ir ap 100 cilvēku, un es minētu, ka bez angļu tiek runāts vēl vismaz 15 citās valodās. Patiesībā 2011. gada tautas skaitīšana atklāja ko satriecošu – 22% londoniešu, tie ir 22%, gandrīz viens no četriem – mājās bez angļu valodas runā arī citā valodā. Es pats, kaut esmu mančesterietis, runāju aptuveni 20 valodās, un aptuveni pusē no tām – tekoši. Un jautājums, ko man lielākoties uzdod, ir: „Kāpēc?” (Smiekli) Atbilde, vismaz man, ir visai vienkārša. Esmu pārliecināts, ka valodu mācīšanās, jebkuras valodas, patiesībā ir viegla. Un gribu jums parādīt, kā. Kā valodnieks, poliglots un pasniedzējs zinu, ko ietver valodas mācīšanās un apgūšana. Viens no lielākajiem šķēršļiem, ar ko mācoties sastopamies, ir mīti. Un es patiešām uzskatu, ka šie mīti jāapgāž. Lai tos efektīvāk atcerētos, es izdomāju šo [angļu valodā] tik jauki un draudzīgi skanošo saīsinājumu D.I.E. (Smiekli) kas amizantā kārtā – ja to uzraksta, nevis izrunā, – vācu valodā ir viens no noteiktajiem artikuliem. Mīts numur viens: mācīties valodu vienkārši ir pārāk grūti. Es nekad nespēšu citā valodā runāt tā, kā runāju valodā, ar ko esmu piedzimis. Runājot tehniski, jūs nepiedzimāt ar valodu. Ikvienam no klātesošajiem varēja gadīties piedzimt, piemēram, ar japāņu valodu. Mēs vienkārši bijām kādas valodas ieskauti, iegremdēti tajā, parasti no ļoti agra vecuma. Taču pasaulē ir cilvēki – patiesībā tādu ir daudz, – kas sākuši mācīties otro vai varbūt pat trešo valodu daudz vēlāk. Un uzminiet nu! Tagad viņi šajā vai šajās valodās runā pilnīgi tekoši, varbūt pat tekošāk nekā tā devētajā dzimtajā valodā. Kāpēc tā? Jo nav tāda pēdējā brīža, līdz kuram cita valoda būtu bijusi jāapgūst. Apdomājiet, cik daudz jums pazīstamu cilvēku saka: „Uh! Mani bērni skolā mācās franču valodu. Es ļoti vēlos, lai viņi to pilnībā apgūst. Bet es nevaru, tas ir neiespējami. Man vienkārši vajadzēja tai pievērsties vairāk skolas laikā.” Lai gan pētījumi atklāj, ka, lai gan bērni jaunu valodu parasti apgūst daudz ātrāk nekā vecāki cilvēki, tie patiesībā esam mēs – varam atviegloti uzelpot – tie esam mēs, pieaugušie, kas valodas apgūst efektīvāk. Kāpēc tā? Jo mums ir mācīšanās pieredze. Mēs jau zinām, kā mācīties. Mīts numur divi: valodas vienkārši nav svarīgas. Man vispār nevajag apgūt jaunu valodu. Kā dzirdam, un diemžēl dzirdam visai bieži – gribēju šo pateikt ar koknija akcentu, bet nedarīšu to, aiztaupīšu sev to kaunu – visi tāpat runā angliski. Bez acīmredzamiem ieguvumiem, ko sniedz vēl viena valoda, piemēram, tādiem finanšu un mentālajiem ieguvumiem kā labāka alga, vairāk darba iespēju, mentālās veselības uzturēšana un tādu neiroloģisku slimību atvairīšana, kā piemēram, Alcheimera slimība, protot citu valodu, mēs varam piekļūt citādi apslēptiem dārgumiem. Kā, piemēram, būtu tikt pie labākas viesnīcas istabas, kā tas gadījās manam onkulim? Pirms došanās brīvdienās uz Turciju, viņš man palūdza atsūtīt dažas turku frāzes un sveicienus, ko viņš varētu iemēģināt viesnīcā. Viņš ierodas, iestiepj koferi, izmet pāris teikumu turciski, un – tadā! – tūlīt pat tiek pie labākas istabas. (Smiekli) Ne vienmēr jūs viesnīcā tiksiet pie labākas istabas, to nevaru jums apsolīt. Taču, varu apsolīt, ka varbūt – tikai varbūt, – pateicoties citai valodai, satiksiet savu mūža mīlestību. Mēs visi atceramies Džeimiju no filmas „Tāda ir mīlestība” mācāmies portugāļu valodu Aurēlijas dēļ. Patiesībā gandrīz viens no desmitiem britiem ir precējies ar kādu, kas dzimis ārpus Lielbritānijas. Turklāt Guardian ziņo par pētījumiem, kas parāda, ka divās vai vairāk valodās runājošie labāk pielāgojas, ir labāk sagatavoti problēmu risināšanai, ka viņiem ir vieglāk izdodas daudzuzdevumu izpilde un prioritāšu noteikšana. Tās noteikti ir pieprasītas prasmes mūslaikos, kad visi, šķiet, esam pielīmēti saviem telefoniem. Interesanti, cik no daudzi no skatītājiem būs pielipuši telefoniem, un cik daudzi no viņiem ir divvalodīgi. Mīts numur trīs: ir jādodas prom no valsts un jābūt vietā, kur attiecīgā valoda tiek runāta, lai to kaut mazliet iemācītos. Nav ne vainas vienkārši sapakoties un pārcelties uz ciematu pilnīgā nekurienē, bet patiesībā tas nav vajadzīgs. Lielais nezināmais: mans brālis un es – ļaušu jums izdomāt, kurš ir kurš; mēs patiesībā esam dvīņi – mans brālis un es, dzīvojot Berlīnē, Vācijā, nolēmām uzņemties izaicinājumu iemācīties turku valodu vien septiņās dienās. Mēs nolēmām iemācīties turku valodu vien septiņās dienās, lai parādītu, ko iespējams izdarīt, vienkārši no sirds tam pievēršoties. Nesaku, ka mums visiem jāsāk mācīties viena valoda nedēļā, vai ka ir iespējams iemācīties pilnīgi visu tik īsā laikā. Varu droši apgalvot, ka ne. Kļūt perfektam nav mērķis. Taču mērķis ir apgūt valodu, cik labi vien iespējams, iespējami īsākā laikā. Tas nozīmē, par nepatiku skolu skolotājiem visā pasaulē, izvēlēties īsākos ceļus. Labākā šo īsceļu iezīme ir to pielietojamība jebkurā valodā, ko vēlamies iemācīties. Un tie turklāt ir tik vienkārši, ka pēcāk, iespējams, domāsiet: „Kāpēc gan es par to neiedomājos?” Apskatīsim šos īsceļus! Numur viens – analizējiet līdzības, pievērsieties līdzīgiem elementiem. Angliski runājošie jau zina tik daudz par citām valodām, jo pati angļu valoda būtībā ir ģermāņu valoda, tajā ir daudz ietekmju un vārdu no daudzām tik dažādām valodām kā latīņu, ebreju un indiešu. Šis īsceļš palīdzēs saskatīt kopsakarības valodā un palīdzēs uzminēt, ko nozīmē un kā veidojušies vārdi un teikumi, ko vēl nesaprotam. Šajā slaidā mēs, piemēram, redzam, cik angļu valoda ir tuva pārējām ģermāņu valodām un šajā gadījumā pat romāņu valodām par spīti tam, ka angļu valoda būtībā ir ģermāņu valoda. Īsceļš numur divi: pieturieties pie vienkāršā. No pirmā acu uzmetiena var šķist, ka mācāties valodu, kurai ar jūsējo nav nekā daudz kopīga, taču, pievēršoties vieglajiem elementiem, mēs to iemācīsimies daudz ātrāk, jo ikvienā valodā ir viegli elementi. Dažās valodās ir tikai divi vai trīs laiki. Piemēram, jūs izmantojat tikai vienu formu „man bija”, lai pateiktu „man bija”, „man ir bijis” un „man bija bijis”, un „es esmu” var būt arī „es būšu” un „es būtu”. Citos gadījumos, piemēram, vācu valodā, sarežģītāks vārdu krājums ir atvasināts no dažiem vienkāršiem vārdiem vai darbības vārdiem. Piemēram, vārds „sprechen”, kas nozīmē „runāt”, ir ļāvis sevi izmantot tādu vārdu darināšanai kā „besprechen” – „pārrunāt”, „entsprechen” – „atbilst”, „versprechen” un „absprechen” un tā tālāk un tā joprojām. Īsceļš numur trīs: pieturieties pie aktuālā. Jo īpaši procesa sākumā ir jāpārliecinās, ka tas ir mums aktuāls. Ne visi mācās vācu valodu, lai runātu par uzņēmējdarbību ar kolēģiem Berlīnē. Padomājiet par to! Kā angliski runājošie mēs nebūt nezinām pilnīgi visus vārdus Oksfordas angļu valodas vārdnīcā. Tad kāpēc lai mēs pūlētos atcerēties ikvienu vārdu, ko sastopam jaunajā valodā? Mums vienkārši jāpielāgo valoda mūsu katra īpašajai šī brīža situācijai. Mācoties valodu, iespējams, vissvarīgākais ir laiks. Un ar laiku es nedomāju gadu gadiem ilgu nebeidzamu mācīšanos, kā dažiem joprojām labpatīk domāt. Cik daudz laika vajadzīgs, lai iemācītos valodu? Ja nu es teiktu, ka 30 minūtes dienā ir labs un efektīvs sākums? 30 minūtes – tik daudz laika ir mums visiem. Vai tās būtu desmit minūtes no rīta, desmit – pēcpusdienā un desmit – vakarā vai arī 30 minūtes vienā piegājienā; pa ceļam uz darbu, universitāti, skolu, vakarā satiekoties ar draugiem vai braucot vilcienā vai autobusā. Mums visiem ir šīs minūtes, ko varam apņemties veltīt mācībām. Turklāt, mācoties īsākus laika periodus un regulāri, valoda mūs tik ļoti nenomāks. Un vēl labāk – regulāra mācīšanās ir efektīvāka, jo, mācoties reizi nedēļā vai divās, pastāv iespēja, ka līdz nākamajai mācīšanās reizei, jūs jau būsiet aizmirsuši, ko apguvāt iepriekš. Tāpēc mērķis ir iekļaut valodu mācīšanos savā ikdienas rutīnā, nevis otrādi. Šādi rīkojoties, nav iemesla, kāpēc jau pēc viena mēneša jūs nevarētu jaunajā valodā sazināties. Šie aktīvie valodas mācīšanās veidi jāpapildina ar manis tā dēvētajiem pasīvajiem mācīšanās veidiem. Brokastojot ieslēdziet radio un izvēlieties raidstaciju šajā valodā, iepazīstiet mūziku šajā valodā! Tas ne tikai palīdzēs pierast pie skaņām, intonācijas un ritma – saklausītie vārdi ļaus arī izveidot asociācijas, jo jūs zināsiet dziesmas un varēsiet tos asociēt ar šīm dziesmām, tādējādi paplašinot vārdu krājumu. Jums bijusi grūta diena? Palutiniet sevi ar seriālu vai filmu šajā valodā! Uzlieciet subtitrus, un tad arī citi varēs jums piebiedroties. Mēs zinām, kā visi šķiet gluži vai traki uz skandināvu detektīvseriāliem, no kuriem daži ierunāti angliski – skatieties tos oriģinālvalodā! To darot, jūs būsiet labi sākuši, lai turpinātu un patiešām apgūtu kāroto valodu. Ir trīs noteikumi, ko man labpatīk dēvēt par valodu mācīšanās zelta likumiem, ko vajadzētu ievērot ikvienam no mums, ķeroties klāt jaunai valodai. Pirmais likums – uzmanību! – pirmais likums ir izdzīvot valodu. Runāt tajā, lasīt tajā, rakstīt tajā, sapņot tajā, pat dziedāt tajā, dziedāt pie sevis. Sākot mācīties grieķu valodu, mēs ar brāli nolēmām rakstīt dziesmas šajā valodā. Nebaidieties, es nemēģināšu iedzīt kaunā savu brāli, un es pavisam noteikti jums šorīt nedziedāšu. Taču, lai valodu patiešām apgūtu, tā jāpadara par savējo, jāpieņem. Kāpēc gan neuzlikt apgūstamo valodu savā telefonā vai datorā? Numur divi – kļūdieties! Jā, jūs sadzirdējāt pareizi. Pieļaujiet tik daudz kļūdu, cik vien vēlaties! Kāpēc? Jo kļūdoties mēs mācāmies. Tas patiesībā ir vienīgais veids, kā kaut ko iemācīties pareizi. No bērniem mēs kļūdas pat sagaidām. Taču kā pieaugušie mēs par tām raizējamies, jo tās liek mums justies ievainojamiem. Jau pašā sākumā atzīstot, ka nezinām visu, ko par šo valodu varētu zināt, mēs nebūt nekavēsim sevi to iemācīties. Patiesībā šāda atzīšanās mums dos brīvību to iemācīties. Tāpēc uz priekšu – kļūdieties, cik vien jums tīk! Pēdējais likums – un šis ir vissvarīgākais, bez šī nu nekā – padariet mācīšanos aizraujošu! Gramatikas likumi ne vienmēr ir aizraujoši. Tas ir, man gramatika ļoti patīk, bet es saprotu, ka tā ne visus tik ļoti aizrauj, nezinu gan, kāpēc. Taču atcerieties – visu, ko varat darīt [dzimtajā] valodā, jūs varat darīt arī jebkurā citā valodā, tā ka padariet mācīšanos aizraujošu! Un patiesībā, padarot to aizraujošu, padarot šo procesu izklaidējošu, jūs palīdzat paši sevi saglabāt motivāciju. Un, jo motivētāki esat, jo lielāka iespēja, ka jums izdosies. Tāpēc ļaujiet savam radošumam brīvu vaļu! Vēl viena ļoti laba lieta – kāpēc gan nepamēģināt un neiesaistīt citus? Piemēram, kolēģus, draugus, pārvēršot to mazā, draudzīgā sacensībā. Patiesībā pētījumi rāda, ka, iesaistoties draudzīgā sacensībā, ir daudz lielākas iespējas, ka jums izdosies un ka sanāks rezultāts būs labāks. Valodas bieži uztver kā lielo nezināmo. Mēs mēdzam tās uzskatīt par kaut ko svešu, lai gan zinām par tām tik daudz, jo visās cilvēku valodās ir savi dīvainie un tomēr skaistie veidi, kā paust idejas, konceptus un realitāti, pat ja sākotnēji to nenojaušam. Ienirstot nezināmajā un apjaušot pazīstamo, mēs spēsim spēsim apgūt vienu no efektīgākajām prasmēm, kas sniedz vislielāko piepildījumu un gandarījumu, proti, komunikāciju starp cilvēkiem. Un kurš gan spētu atturēties un negribētu iemācīties šādas valodu pērles? Pirmā būtu, kā francūži saka, (franciski) ayez les dents longues, kas nozīmē „esi godkārīgs”. Burtiski gan tas nozīmē „lai tev gari zobi”. (Smiekli) Manējie nav tik gari. Es vēlētos jums visiem itāliski novēlēt (itāliski) in bocca al lupo, kas nozīmē „veiksmi!”, taču burtiskais tulkojums ir „vilkam mutē”. (Smiekli) Un noslēgumā, kā saka ukrainiski, (ukrainiski) skiļki mov ti znaješ, stiļki raziv ti ļudina, kas nozīmē „cik valodu pratīsi, tik dzīvju dzīvosi”. Izbaudiet jaunas valodas mācīšanos! (Aplausi)