Kas bija Konfūcijs? – Braiens V. van Nordens

Skaties pilnu mācību video: http://ed.ted.com/lessons/who-was-confucius-bryan-w-van-norden

Lielākā daļa cilvēku atpazīst viņa vārdu un zina, ka viņš ir slavens ar to, ka ir kaut ko pateicis, taču, ņemot vērā viņa mācību ilglaicīgo ietekmi uz pasauli, ļoti maz cilvēku zina, kas patiesībā bija Konfūcijs, ko viņš patiesībā teica un kāpēc. Braiens V. van Nordens atklāj, kas šis noslēpumainais vīrs bija patiesībā.

Sagatavoja – Braiens V. van Nordens; animēja – Tomass Pičardo Espajats.

Lielākā daļa cilvēku atpazīst viņa vārdu

un zina, ka viņš ir slavens
ar to, ka ir kaut ko pateicis,

taču, ņemot vērā viņa mācību
ilglaicīgo ietekmi uz pasauli,

ļoti maz cilvēku zina,
kas patiesībā bija Konfūcijs,

ko viņš patiesībā teica

un kāpēc.

6. gadsimtā p.m.ē. juku laiku Ķīnā,

kur savā starpā karojošas valstiņas
nemitīgi cīnījās par pārākumu

un valdniekus bieži vien nogalināja

– reizēm viņu pašu radinieki, –

Konfūcijs rādīja labsirdības
un godīguma piemēru

un caur savu mācību

kļuva par vienu no Ķīnas
izcilākajiem filozofiem.

Dzimis aristokrāta ģimenē,

bet kopš agras bērnības audzis
nabadzībā tēva pāragrās nāves dēļ,

Konfūcijs iepazina līdzjūtību
pret vienkāršo ļaužu ciešanām,

ko izjuta visa mūža garumā.

Tik tikko spēdams uzturēt
māti un brāli-invalīdu

kā gans un noliktavas grāmatvedis,

kā arī strādājot
citus gadījuma darbus,

Konfūcijs tikai ar pārtikuša drauga
atbalstu varēja studēt Imperatora arhīvos,

kur veidojās viņa pasaules uzskats.

Lai gan daži arhīva antīkos tekstus

uzskatīja par novecojušām
pagātnes paliekām,

Konfūciju tie iedvesmoja.

Studējot un pārdomājot,

Konfūcijs nonāca pie domas,
ka cilvēka raksturs veidojas ģimenē

un apgūstot rituālus,
literatūru un vēsturi.

Šādi audzināts cilvēks
strādā, lai palīdzētu citiem,

vadot tos drīzāk ar morālu iedvesmu
nekā ar rupju spēku.

Lai liktu savu filozofiju lietā,

Konfūcijs kļuva par padomnieku
sava dzimtā apgabala Lū valdniekam.

Taču, kad no cita apgabala Lū valdniekam
kā davānu atsūtīja dejojošu meiteņu trupu

un valdnieks, baudot meitenes,
aizmirsa par saviem pienākumiem,

Konfūcijs ar riebumu no amata atteicās.

Dažus nākamos gadus viņš pavadīja,
ceļojot no viena apgabala uz otru,

mēģinot atrast cienījamu valdnieku,

kam, stingri turoties
pie saviem principiem, kalpot.

Tas nebija viegli.

Saskaņā ar savu filozofiju
un pretēji tā laika paražām

Konfūcijs atrunāja valdniekus no bargu
sodu un militārā spēka izmantošanas

savu zemju pārvaldībā,

jo uzskatīja, ka labs valdnieks

iedvesmo citus sekot pēc pašu gribas,

pateicoties savam ētiskajam valdzinājumam.

Tāpat Konfūcijs uzskatīja,

ka, tā kā mīlestība un cieņa,
ko apgūstam ģimenē,

ir visu citu tikumu pamatā,

personīgie pienākumi pret ģimeni reizēm
ir svarīgāki par pienākumiem pret valsti.

Tāpēc, kad kāds dižciltīgais dižojās,
ka viņa pavalstnieki ir tik godīgi,

ka dēls liecināja pret paša tēvu,

kad tas bija nozadzis aitu,

Konfūcijs dižciltīgajam paziņoja,

ka patiesi godīgi tēvi un dēli
viens otru aizstāv.

Savu ceļojumu laikā
Konfūcijs gandrīz nomira badā,

uz īsu laiku nokļuva cietumā,

un viņa dzīvībai vairākkārt
draudēja briesmas.

Taču viņā nebija rūgtuma.

Konfūcijs ticēja, ka debesīm
ir plāns šai pasaulei,

un viņš mācīja, ka tikumīgs cilvēks

vienmēr var rast prieku mācībās un mūzikā.

Nespējot atrast meklēto valdnieku,

Konfūcijs atgriezās Lū

un kļuva par tik ietekmīgu
skolotāju un filozofu,

ka palīdzēja veidot ķīniešu kultūru

un mēs vēl šobaltdien atpazīstam
viņa vārdu visā pasaulē.

Saviem mācekļiem

Konfūcijs bija dzīvs gudrības iemiesojums,
kas ar savu labo piemēru vadīja citus,

un tie pierakstīja viņa sacīto,

kas galu galā tika apkopots grāmatā,
ko pazīstam ar nosaukumu „Analekti”.

Mūsdienās miljoniem cilvēku visā pasaulē
ievēro konfuciānisma principus,

un, lai gan par viņa vārdu precīzo nozīmi
ir diskutēts gadu tūkstošiem,

jautāts, kā apkopot visu
viņa mācību vienā teikumā,

Konfūcijs pats esot atbildējis:

„Nedari citiem to,
ko negribi, lai citi darītu tev.”

2500 gadus vēlāk
tas joprojām ir gudrs padoms.