< Return to Video

Ketrīna Šulca: Par kļūdīšanos

  • 0:00 - 0:03
    Tātad ir 1995. gads,
  • 0:03 - 0:05
    esmu studente,
  • 0:05 - 0:08
    kopā ar draudzeni dodamies ceļojumā
  • 0:08 - 0:10
    no Providensas Rodailendā
  • 0:10 - 0:12
    uz Portlendu Oregonā.
  • 0:12 - 0:15
    Un ziniet, mēs esam jaunas, bez darba,
  • 0:15 - 0:17
    tāpēc iebraucam visos sānceļos,
  • 0:17 - 0:19
    apskatām štatu parkus
  • 0:19 - 0:22
    un nacionālos mežus --
  • 0:22 - 0:25
    praktiski izvēlamies pašu garāko iespējamo maršrutu.
  • 0:26 - 0:29
    Un kaut kur Dienviddakotas vidienē
  • 0:29 - 0:32
    es vēršos pie draudzenes,
  • 0:32 - 0:34
    lai uzdotu jautājumu,
  • 0:34 - 0:36
    kas mani tirdījis
  • 0:36 - 0:39
    jau 2000 jūdzes.
  • 0:40 - 0:44
    "Kas tas par ķīniešu hieroglifu ceļa malā?"
  • 0:47 - 0:51
    Draudzene manī paveras ar neko neizsakošu skatienu.
  • 0:51 - 0:53
    Patiesībā kāds kungs priekšējā rindā
  • 0:53 - 0:56
    tagad perfekti atdarina šo skatienu.
  • 0:56 - 0:59
    (Smiekli)
  • 0:59 - 1:01
    Un es saku: "Zini,
  • 1:01 - 1:03
    visas tās zīmes
  • 1:03 - 1:06
    ar to ķīniešu hieroglifu."
  • 1:07 - 1:10
    Viņa mani kādu brīdi uzlūko,
  • 1:10 - 1:13
    un tad sāk smieties,
  • 1:13 - 1:15
    jo saprot, par ko es runāju.
  • 1:15 - 1:18
    Un runāju es, lūk, par ko.
  • 1:18 - 1:24
    (Smiekli)
  • 1:24 - 1:28
    Tieši tā, slavenais ķīniešu hieroglifs, kas apzīmē piknika vietu.
  • 1:28 - 1:30
    (Smiekli)
  • 1:30 - 1:34
    Pēdējos piecus dzīves gadus
  • 1:34 - 1:36
    esmu pavadījusi, apdomājot
  • 1:36 - 1:39
    līdzīgus gadījumus --
  • 1:39 - 1:41
    kādēļ dažkārt pārprotam
  • 1:41 - 1:43
    zīmes ap mums
  • 1:43 - 1:46
    un kā uzvedamies, kad tas notiek,
  • 1:46 - 1:50
    un ko tas viss liecina par cilvēku dabu.
  • 1:50 - 1:52
    Citiem vārdiem, kā Kriss jau teica,
  • 1:52 - 1:54
    pēdējos 5 gadus pavadīju, domājot,
  • 1:54 - 1:57
    kā tas ir - kļūdīties.
  • 1:57 - 2:00
    Tas varētu šķist neparasts karjeras pavērsiens,
  • 2:00 - 2:03
    taču tam ir milzu priekšrocība:
  • 2:03 - 2:05
    nekādas konkurences.
  • 2:05 - 2:07
    (Smiekli)
  • 2:07 - 2:10
    Patiesībā vairums cilvēku cenšas
  • 2:10 - 2:13
    izvairīties no domām par kļūdīšanos,
  • 2:13 - 2:15
    vismaz izvairīties no domām par iespēju,
  • 2:15 - 2:17
    ka mums pašiem nav taisnība.
  • 2:17 - 2:19
    Abstraktā līmenī tas ir saprotams.
  • 2:19 - 2:21
    Zinām, ka visi šajā telpā mēdz kļūdīties.
  • 2:22 - 2:25
    Cilvēku suga kā tāda nav nekļūdīga -- jauki.
  • 2:26 - 2:29
    Taču, kad runa ir par mani pašlaik,
  • 2:29 - 2:31
    par visu, kam es ticu
  • 2:31 - 2:34
    šeit un tagad,
  • 2:34 - 2:38
    pēkšņi visa abstraktā izpratne par kļūdīšanos
  • 2:38 - 2:41
    izkūp kā dūmi gaisā --
  • 2:41 - 2:44
    un es nevaru iedomāties, kur kļūdos.
  • 2:45 - 2:48
    Un lieta tāda, ka mēs dzīvojam tagadnē, šeit un tagad.
  • 2:48 - 2:51
    Mēs ejam uz sanāksmēm,
  • 2:51 - 2:53
    dodamies ģimenes brīvdienās,
  • 2:53 - 2:57
    piedalāmies aptaujās un vēlēšanās.
  • 2:57 - 3:00
    Tā nu mēs visi dzīvi vadām,
  • 3:00 - 3:02
    ieslēgti šajā mazajā burbulītī,
  • 3:02 - 3:05
    kurā jūtamies ļoti droši par savu taisnību.
  • 3:06 - 3:08
    Manuprāt, tā ir problēma.
  • 3:08 - 3:11
    Manuprāt, tā ir problēma mums kā indivīdiem
  • 3:11 - 3:14
    personiskajā un profesionālajā dzīvē,
  • 3:14 - 3:17
    kā arī kolektīva kultūras problēma.
  • 3:17 - 3:19
    Tādēļ šodien es
  • 3:19 - 3:22
    pirmām kārtām vēlos runāt par to, kāpēc
  • 3:22 - 3:24
    iestrēgstam paštaisnības izjūtā.
  • 3:24 - 3:27
    Otrkārt, kādēļ tā ir problēma.
  • 3:27 - 3:29
    Visbeidzot vēlos jūs pārliecināt,
  • 3:29 - 3:31
    ka no šīm jūtām
  • 3:31 - 3:33
    ir iespējams atbrīvoties
  • 3:33 - 3:35
    un, ja jūs to paveicat,
  • 3:35 - 3:37
    tas ir lieliskākais iespējamais
  • 3:37 - 3:40
    morālais, intelektuālais un radošais sasniegums.
  • 3:42 - 3:44
    Kādēļ mēs tā pieķeramies
  • 3:44 - 3:46
    šīm paštaisnības izjūtām?
  • 3:46 - 3:49
    Viens no iemesliem saistīts ar to, kā jūtamies, kad kļūdāmies.
  • 3:49 - 3:51
    Ļaujiet man jums ko pavaicāt --
  • 3:51 - 3:55
    patiesībā ļaujiet man jums ko pavaicāt, jo jūs esat šeit:
  • 3:55 - 3:58
    Kā tas ir -- emocionāli --
  • 3:58 - 4:01
    kādas ir izjūtas kļūdoties?
  • 4:01 - 4:04
    Šausmīgas. Īkšķis uz leju.
  • 4:04 - 4:06
    Apkaunojošas. Labi, lieliski.
  • 4:06 - 4:08
    Šausmīgi, īkšķis uz leju, apkaunojoši --
  • 4:08 - 4:11
    paldies, tās ir lieliskas atbildes,
  • 4:11 - 4:14
    taču tās ir atbildes uz citu jautājumu.
  • 4:14 - 4:16
    Jūs atbildējāt uz jautājumu:
  • 4:16 - 4:19
    "Kādas ir izjūtas, apjaušot, ka kļūdāties?"
  • 4:19 - 4:23
    (Smiekli)
  • 4:23 - 4:26
    Kļūdas aptveršana izraisa šādas un vēl citas izjūtas, vai ne?
  • 4:26 - 4:29
    Proti, tas var būt postoši, nest atklāsmi,
  • 4:29 - 4:31
    pat būt visai uzjautrinoši,
  • 4:31 - 4:34
    kā mana muļķīgā ķīniešu hieroglifa kļūda.
  • 4:34 - 4:37
    Taču kļūdīšanās kā tāda
  • 4:37 - 4:39
    neraisa nekādas izjūtas.
  • 4:39 - 4:42
    Lūk, analoģija.
  • 4:42 - 4:44
    Vai atceraties to Loony Tunes multfilmu,
  • 4:44 - 4:46
    kurā ir šis nožēlojamais koijots,
  • 4:46 - 4:48
    kurš vienmēr dzenas pakaļ, bet nekad nenoķer putnu?
  • 4:48 - 4:51
    Gandrīz katrā multfilmas sērijā
  • 4:51 - 4:53
    ir tāds brīdis, kad koijots dzenas putnam pakaļ
  • 4:53 - 4:55
    un putns pārskrien pāri kraujas malai.
  • 4:55 - 4:58
    Tā kā viņš ir putns un prot lidot, viss ir kārtībā.
  • 4:58 - 5:02
    Lieta tāda, ka koijots seko un arī pārskrien pāri kraujai.
  • 5:02 - 5:04
    Un smieklīgi --
  • 5:04 - 5:06
    vismaz tad, ja jums ir 6 gadi --
  • 5:06 - 5:08
    ir tas, ka arī ar koijotu nekas nenotiek.
  • 5:08 - 5:10
    Viņš vienkārši turpina skriet --
  • 5:10 - 5:12
    līdz brīdim, kad paskatās lejup
  • 5:12 - 5:15
    un aptver, ka karājas gaisā.
  • 5:15 - 5:18
    Tad viņš krīt.
  • 5:19 - 5:21
    Kad mēs kļūdāmies --
  • 5:21 - 5:24
    nevis kad to aptveram, bet pirms tam --
  • 5:24 - 5:27
    mēs līdzināmies šim koijotam
  • 5:27 - 5:30
    pēc pārskriešanas pāri kraujai, pirms paskatīšanās lejup.
  • 5:31 - 5:34
    Mēs jau esam kļūdījušies,
  • 5:34 - 5:36
    mums jau ir ziepes,
  • 5:36 - 5:39
    taču jūtamies, it kā būtu uz cietas zemes.
  • 5:40 - 5:43
    Tāpēc man jāizlabo iepriekš sacītais.
  • 5:43 - 5:46
    Kļūdīšanās izraisa izjūtas -
  • 5:46 - 5:49
    kļūdījušies mēs jūtamies, it kā mums būtu taisnība.
  • 5:49 - 5:52
    (Smiekli)
  • 5:52 - 5:55
    Tas ir viens, strukturāls, iemesls,
  • 5:55 - 5:57
    kādēļ iestrēgstam paštaisnumā.
  • 5:57 - 5:59
    Es to saucu par kļūdu aklumu.
  • 5:59 - 6:01
    Lielākoties
  • 6:01 - 6:04
    mūsos nekas neliecina par to,
  • 6:04 - 6:06
    ka mēs kaut kur kļūdāmies,
  • 6:06 - 6:09
    līdz ir par vēlu.
  • 6:09 - 6:12
    Taču ir vēl arī otrs iemesls iestrēgšanai --
  • 6:12 - 6:14
    un šis ir saistīts ar kultūru.
  • 6:15 - 6:18
    Atcerieties pamatskolas laiku.
  • 6:18 - 6:20
    Jūs sēžat klasē,
  • 6:20 - 6:23
    un skolotājs atdod jums izlabotos pārbaudes darbus,
  • 6:23 - 6:25
    viens no tiem izskatās šādi.
  • 6:25 - 6:27
    Tas, starp citu, nav mans.
  • 6:27 - 6:29
    (Smiekli)
  • 6:29 - 6:32
    Tā nu jūs esat skolā
  • 6:32 - 6:34
    un zināt, ko tieši domāt
  • 6:34 - 6:37
    par bērnu, kuram pieder šis darbs.
  • 6:37 - 6:40
    Viņš ir muļķis, nekārtības cēlājs,
  • 6:40 - 6:43
    tas, kurš nekad nepilda mājasdarbus.
  • 6:43 - 6:46
    Līdz 9 gadu vecumam
  • 6:46 - 6:48
    jūs jau esat iemācījies, ka, pirmkārt,
  • 6:48 - 6:50
    cilvēki, kuri mēdz kļūdīties,
  • 6:50 - 6:53
    ir slinki, bezatbildīgi tumsoņas --
  • 6:53 - 6:55
    un, otrkārt,
  • 6:55 - 6:57
    ka dzīvē iespējams gūt panākumus,
  • 6:57 - 7:00
    nekad nepieļaujot nevienu kļūdu.
  • 7:01 - 7:05
    Šīs nederīgās mācības esam pienācīgi apguvuši.
  • 7:06 - 7:08
    Un daudzi no mums --
  • 7:08 - 7:12
    pieļauju, it īpaši šajā zālē,
  • 7:12 - 7:14
    tiek ar to galā, kļūstot
  • 7:14 - 7:16
    par maziem izcilniekiem,
  • 7:16 - 7:19
    pārcentīgiem perfekcionistiem.
  • 7:19 - 7:21
    Vai ne,
  • 7:21 - 7:25
    finanšu ierēdņa, astrofiziķa, ultramaratonista kungs?
  • 7:25 - 7:32
    (Smiekli)
  • 7:32 - 7:36
    Izrādās, jūs visi esat finanšu ierēdņi, astrofiziķi, ultramaratonisti.
  • 7:36 - 7:38
    Labi, lai tā būtu.
  • 7:38 - 7:41
    Tikai mēs pārbīstamies,
  • 7:41 - 7:43
    pieļaujot iespēju, ka kaut kur esam kļūdījušies.
  • 7:43 - 7:46
    Tāpēc, ka saskaņā ar šo,
  • 7:46 - 7:48
    kļūdīšanās norāda
  • 7:48 - 7:51
    uz nepilnību mūsos.
  • 7:51 - 7:53
    Tāpēc jāuzstāj uz to, ka mums taisnība,
  • 7:53 - 7:55
    tā mēs jutīsimies gudri un atbildīgi,
  • 7:55 - 7:58
    šķīsti un droši.
  • 7:59 - 8:01
    Ļaujiet man jums ko pastāstīt.
  • 8:01 - 8:03
    Pirms pāris gadiem
  • 8:03 - 8:06
    sieviete ieradās "Beth Israel Deaconess" medicīnas centrā uz operāciju.
  • 8:06 - 8:08
    "Beth Israel" atrodas Bostonā.
  • 8:08 - 8:10
    Tā ir Hārvardas medicīnas institūta slimnīca --
  • 8:10 - 8:12
    viena no labākajām visā valstī.
  • 8:12 - 8:15
    Tā nu šī sieviete ierodas, viņu aizved uz operāciju zāli.
  • 8:15 - 8:17
    Anestēzija, ķirurgs padara savu,
  • 8:17 - 8:20
    uzliek šuves un nosūta uz pēcoperāciju telpu.
  • 8:20 - 8:23
    Viss šķiet pilnīgā kārtībā.
  • 8:23 - 8:26
    Viņa pamostas, palūkojas uz sevi
  • 8:26 - 8:30
    un jautā: "Kāpēc apsēji ir nepareizajā ķermeņa pusē?"
  • 8:30 - 8:33
    Nu, nepareizā viņas ķermeņa puse ir apsējos,
  • 8:33 - 8:35
    jo ķirurgs ir veicis operāciju
  • 8:35 - 8:38
    viņas kreisajai kājai labās vietā.
  • 8:39 - 8:42
    Kad veselības aprūpes kvalitātes viceprezidents
  • 8:42 - 8:45
    izteicās par šo starpgadījumu,
  • 8:45 - 8:48
    viņš pateica ko ļoti interesantu.
  • 8:48 - 8:51
    Viņš sacīja: "Nezin kāpēc
  • 8:51 - 8:53
    ķirurgs vienkārši jutās tā,
  • 8:53 - 8:55
    it kā atrastos pareizajā pacienta pusē".
  • 8:55 - 8:58
    (Smiekli)
  • 9:00 - 9:02
    Šī stāsta morāle ir tāda,
  • 9:02 - 9:05
    ka pārliecīga uzticēšanās izjūtām
  • 9:05 - 9:08
    par to, ka esat jebkā pareizajā pusē,
  • 9:08 - 9:11
    var būt ārkārtīgi bīstama.
  • 9:11 - 9:14
    Šī iekšējā taisnīguma izjūta,
  • 9:14 - 9:16
    ko mēs tik bieži pieredzam,
  • 9:16 - 9:18
    nav uzticams ceļvedis tajā,
  • 9:18 - 9:21
    kas patiesībā notiek apkārtējā pasaulē.
  • 9:21 - 9:23
    Kad uzvedamies tā, it kā tā būtu,
  • 9:23 - 9:27
    vairs neapsverot iespēju, ka, iespējams, kļūdāmies,
  • 9:27 - 9:29
    nu tad nonākam pie tādas rīcības
  • 9:29 - 9:33
    kā 200 miljonu galonu naftas izgāšana Meksikas līcī
  • 9:33 - 9:36
    vai globālās ekonomikas sagraušana.
  • 9:37 - 9:40
    Tā ir samilzusi praktiskā problēma.
  • 9:40 - 9:43
    Taču tā ir arī liela sociāla problēma.
  • 9:43 - 9:47
    Padomājiet mirkli, ko nozīmē just, ka jums ir taisnība.
  • 9:47 - 9:49
    Tas nozīmē, ka ticat - jūsu pieņēmumi
  • 9:49 - 9:52
    perfekti atspoguļo realitāti.
  • 9:52 - 9:54
    Un, kad jūs tā jūtaties,
  • 9:54 - 9:56
    jums ir jārisina jautājums,
  • 9:56 - 9:58
    proti - ar ko izskaidrojams tas,
  • 9:58 - 10:01
    ka ir cilvēki, kuri jums nepiekrīt?
  • 10:01 - 10:04
    Izrādās, vairākums to izskaidro tieši tāpat,
  • 10:04 - 10:07
    pieķeroties virknei neveiksmīgu pieņēmumu.
  • 10:08 - 10:11
    Kad mums nepiekrīt, parasti vispirms
  • 10:11 - 10:14
    pieņemam, ka cilvēki nezina.
  • 10:14 - 10:16
    Viņiem nav pieejas tai pašai informācijai,
  • 10:16 - 10:19
    un, kad būsim dāsni dalījušies šajā informācijā,
  • 10:19 - 10:22
    viņi ieraudzīs gaismu un pārnāks mūsu pusē.
  • 10:22 - 10:25
    Kad tas nedarbojas,
  • 10:25 - 10:27
    kad izrādās, šiem cilvēkiem zināmi visi tie paši fakti, kas mums,
  • 10:27 - 10:29
    bet viņi vēl aizvien mums nepiekrīt,
  • 10:29 - 10:31
    mēs nonākam pie otrā pieņēmuma,
  • 10:31 - 10:33
    proti, ka viņi ir nejēgas.
  • 10:33 - 10:35
    (Smiekli)
  • 10:35 - 10:37
    Viņiem ir visi pareizie puzles gabaliņi,
  • 10:37 - 10:40
    taču trūkst prātiņa, lai tos pareizi saliktu kopā.
  • 10:40 - 10:42
    Kad arī tas nedarbojas,
  • 10:42 - 10:45
    kad atklājam - cilvēkiem, kuri mums nepiekrīt,
  • 10:45 - 10:47
    zināmi visi tie paši fakti, kas mums,
  • 10:47 - 10:50
    un viņi patiesībā ir visai gudri,
  • 10:50 - 10:53
    veicam trešo pieņēmumu:
  • 10:53 - 10:56
    viņi zina patiesību
  • 10:56 - 10:58
    un to apzināti izkropļo
  • 10:58 - 11:01
    savu ļauno nolūku dēļ.
  • 11:02 - 11:04
    Tā ir katastrofa.
  • 11:04 - 11:07
    Šī pieķeršanās savam paštaisnumam
  • 11:07 - 11:09
    mums neļauj novērst kļūdas,
  • 11:09 - 11:11
    kad tas ir absolūti nepieciešams,
  • 11:11 - 11:14
    un izraisa briesmīgu savstarpējo saskarsmi.
  • 11:15 - 11:17
    Taču mani visvairāk kaitina
  • 11:17 - 11:20
    un vistraģiskāk šķiet tas,
  • 11:20 - 11:24
    ka tiek aizmirsts cilvēcīgums.
  • 11:24 - 11:26
    Mēs it kā vēlamies iztēloties,
  • 11:26 - 11:29
    ka mūsu prāts ir šis ideāli caurspīdīgais logs,
  • 11:29 - 11:31
    pa kuru mēs lūkojamies
  • 11:31 - 11:34
    un aprakstām pasauli, kāda tā mums paveras.
  • 11:34 - 11:36
    Gribam, lai ikviens lūkotos pa vienu un to pašu logu
  • 11:36 - 11:38
    un redzētu tās pašas lietas.
  • 11:38 - 11:40
    Tā nav,
  • 11:40 - 11:43
    un, ja būtu, dzīve izrādītos neticami garlaicīga.
  • 11:43 - 11:46
    Jūsu prāta burvība
  • 11:46 - 11:49
    neslēpjas tajā, ka redzat pasauli, kāda tā ir.
  • 11:50 - 11:53
    Tā slēpjas tajā, ka redzat to, kāda tā nav.
  • 11:54 - 11:56
    Spējam atcerēties pagātni,
  • 11:56 - 11:59
    domāt par nākotni
  • 11:59 - 12:01
    un iztēloties, kā ir
  • 12:01 - 12:04
    būt kādam citam kādā citā vietā.
  • 12:04 - 12:06
    Un mēs visi to darām nedaudz atšķirīgi,
  • 12:06 - 12:08
    tādēļ varam vērties vienās un tajās pašās naksnīgajās debesīs
  • 12:08 - 12:10
    un redzēt šo,
  • 12:10 - 12:12
    arī šo
  • 12:12 - 12:15
    un vēl šo.
  • 12:15 - 12:18
    Un, jā, tādēļ mēs arī kļūdāmies.
  • 12:19 - 12:21
    1200 gadus pirms Dekarta slavenā izteikuma
  • 12:21 - 12:23
    "Es domāju, tātad es esmu",
  • 12:23 - 12:25
    kāds zellis, Svētais Augustīns, apsēdās
  • 12:25 - 12:28
    un uzrakstīja: "Fallor ergo sum" --
  • 12:28 - 12:32
    "Es kļūdos, tātad es esmu".
  • 12:32 - 12:34
    Augustīns saprata,
  • 12:34 - 12:36
    ka mūsu spēja visu sačakarēt
  • 12:36 - 12:38
    nav apkaunojošs defekts
  • 12:38 - 12:40
    cilvēka sistēmā,
  • 12:40 - 12:43
    kaut kas, ko varam likvidēt vai pārvarēt.
  • 12:43 - 12:46
    Tas nosaka to, kas mēs esam.
  • 12:46 - 12:48
    Jo, atšķirībā no Dieva,
  • 12:48 - 12:51
    mēs īsti nezinām, kas notiek tur ārā.
  • 12:51 - 12:54
    Un, atšķirībā no citiem dzīvniekiem,
  • 12:54 - 12:58
    mēs esam pārņemti ar centieniem to izprātot.
  • 12:58 - 13:00
    Man šī apsēstība
  • 13:00 - 13:02
    ir visas mūsu produktivitātes un radošuma
  • 13:02 - 13:05
    avots un saknes.
  • 13:05 - 13:08
    Pagājušogad, dažādu iemeslu dēļ,
  • 13:08 - 13:10
    noklausījos vairākas Sabiedriskā radio raidījuma
  • 13:10 - 13:12
    "This American Life" sērijas.
  • 13:12 - 13:15
    Tā nu es klausos un klausos,
  • 13:15 - 13:18
    līdz vienā brīdī man šķiet,
  • 13:18 - 13:21
    ka visi šie stāsti ir par kļūdīšanos.
  • 13:22 - 13:24
    Mana pirmā doma bija:
  • 13:24 - 13:26
    "Nu es eju sviestā.
  • 13:26 - 13:28
    Esmu kļuvusi par plānprātīgo kļūdu sieviņu.
  • 13:28 - 13:30
    Iztēlojos to visā, ko redzu."
  • 13:30 - 13:32
    Tā ir gadījies.
  • 13:32 - 13:34
    Taču pāris mēnešus vēlāk
  • 13:34 - 13:36
    man bija izdevība intervēt Iru Glasu, kurš ir raidījuma vadītājs.
  • 13:36 - 13:38
    Pieminēju to viņam,
  • 13:38 - 13:41
    un viņš teica: "Nē, patiesībā, tā arī ir.
  • 13:41 - 13:43
    Īstenībā," viņš sacīja,
  • 13:43 - 13:45
    "mūsu komandā joko,
  • 13:45 - 13:47
    ka ikvienai mūsu raidījuma sērijai
  • 13:47 - 13:50
    ir viena un tā pati kripto-tēma.
  • 13:50 - 13:52
    Un šī kripto-tēma ir:
  • 13:52 - 13:55
    "Domāju, ka notiks tā,
  • 13:55 - 13:58
    bet notika pavisam citādi."
  • 13:58 - 14:01
    Un lieta tāda", apgalvo Glass, "ka mums tas vajadzīgs.
  • 14:01 - 14:03
    Mums nepieciešami šie
  • 14:03 - 14:05
    pārsteiguma, apvērsuma un maldīšanās mirkļi,
  • 14:05 - 14:07
    lai stāsti spētu funkcionēt".
  • 14:07 - 14:09
    Mums pārējiem, auditorijas pārstāvjiem,
  • 14:09 - 14:12
    kā klausītājiem, lasītājiem
  • 14:12 - 14:14
    tādi stāsti iet pie sirds.
  • 14:14 - 14:17
    Mums patīk sižeta pavērsieni,
  • 14:17 - 14:20
    viltus pavedieni un pārsteidzošas beigas.
  • 14:20 - 14:23
    Ciktāl tas attiecas uz mūsu stāstiem,
  • 14:23 - 14:26
    mēs mīlam kļūdīties.
  • 14:26 - 14:28
    Taču, ziniet, mūsu stāsti ir tādi,
  • 14:28 - 14:31
    jo tādas ir mūsu dzīves.
  • 14:31 - 14:34
    Mēs domājam, ka kaut kas notiks tā,
  • 14:34 - 14:37
    bet notiek pavisam citādi.
  • 14:37 - 14:39
    Džordžs Bušs domāja, ka iekaros Irāku,
  • 14:39 - 14:41
    atradīs masu iznīcināšanas ieroču čupiņu,
  • 14:41 - 14:44
    atbrīvos tautu un Tuvajos Austrumos ieviesīs demokrātiju.
  • 14:45 - 14:47
    Un notika citādi.
  • 14:48 - 14:50
    Hosni Mubaraks
  • 14:50 - 14:52
    domāja, ka līdz mūža galam būs Ēģiptes diktators,
  • 14:52 - 14:54
    līdz kļūs pārāk vecs vai slims
  • 14:54 - 14:57
    un varēs nodot varas grožus dēla rokās.
  • 14:57 - 15:00
    Un notika gluži citādi.
  • 15:01 - 15:03
    Varbūt jūs domājāt,
  • 15:03 - 15:05
    ka izaugsiet, apprecēsiet savu vidusskolas sirdsāķīti,
  • 15:05 - 15:08
    pārcelsieties uz dzimto pilsētu, kopā audzināsiet bērnu bariņu.
  • 15:09 - 15:12
    Tā vietā notika kas cits.
  • 15:12 - 15:14
    Un man jums jāsaka,
  • 15:14 - 15:16
    biju domājusi, ka rakstu neticami nūģisku grāmatu
  • 15:16 - 15:18
    par tēmu, kas visiem riebjas,
  • 15:18 - 15:21
    auditorijai, kas nekad nematerializēsies.
  • 15:21 - 15:23
    Un notika gluži citādi.
  • 15:23 - 15:25
    (Smiekli)
  • 15:25 - 15:27
    Proti, tāda ir dzīve.
  • 15:27 - 15:29
    Vai tas uz labu vai ļaunu,
  • 15:29 - 15:32
    bet mēs radām šos neticamos stāstus
  • 15:32 - 15:34
    par pasauli sev apkārt,
  • 15:34 - 15:37
    un tad pasaule pavēršas un mūs pārsteidz.
  • 15:40 - 15:43
    Neapvainojieties, bet visa šī konference
  • 15:43 - 15:45
    ir neticams piemineklis
  • 15:45 - 15:47
    mūsu spējai kļūdīties.
  • 15:47 - 15:49
    Tikko pavadījām nedēļu,
  • 15:49 - 15:51
    pārspriežot inovācijas, sasniegumus,
  • 15:51 - 15:53
    un uzlabojumus,
  • 15:53 - 15:56
    taču, vai zināt, kam mums visas šīs inovācijas,
  • 15:56 - 15:58
    sasniegumi un uzlabojumi nepieciešami?
  • 15:58 - 16:00
    Tāpēc, ka puse no visa
  • 16:00 - 16:03
    pārsteidzošākā un pasauli mainošākā --
  • 16:03 - 16:05
    TED 1998 --
  • 16:05 - 16:07
    eh.
  • 16:07 - 16:11
    (Smiekli)
  • 16:11 - 16:13
    Izvērtās gluži citādi, vai ne.
  • 16:13 - 16:15
    (Smiekli)
  • 16:15 - 16:18
    Kur ir mana raķešjosta, Kris?
  • 16:18 - 16:22
    (Smiekli)
  • 16:22 - 16:27
    (Aplausi)
  • 16:27 - 16:30
    Te nu mēs atkal esam.
  • 16:30 - 16:32
    Un tā tas notiek.
  • 16:32 - 16:34
    Mums rodas cita doma.
  • 16:34 - 16:37
    Stāstām jaunu stāstu.
  • 16:37 - 16:40
    Rīkojam citu konferenci.
  • 16:40 - 16:42
    Šīs tēma,
  • 16:42 - 16:44
    kā jau būsiet dzirdējuši savas 7 miljons reizes,
  • 16:44 - 16:46
    ir brīnuma atklāšana no jauna.
  • 16:46 - 16:48
    Un man
  • 16:48 - 16:51
    patiesa brīnuma atklāsmei
  • 16:51 - 16:53
    nepieciešams izkāpt
  • 16:53 - 16:59
    no tās sīkās, izbiedētās paštaisnuma kastes
  • 16:59 - 17:02
    un palūkoties vienam uz otru,
  • 17:02 - 17:05
    palūkoties uz bezgalību,
  • 17:05 - 17:08
    sarežģītību un noslēpumainību,
  • 17:08 - 17:11
    kas ir šis visums.
  • 17:11 - 17:14
    Un spēt sacīt:
  • 17:14 - 17:18
    "Oho, es nezinu.
  • 17:18 - 17:20
    Varbūt es kļūdos."
  • 17:20 - 17:22
    Paldies
  • 17:22 - 17:25
    (Aplausi)
  • 17:25 - 17:27
    Paldies jums.
  • 17:27 - 17:30
    (Aplausi)
Title:
Ketrīna Šulca: Par kļūdīšanos
Speaker:
Kathryn Schulz
Description:

Vairums no mums darīs jebko, lai tikai nekļūdītos. Un ja nu tā ir kļūda? "Kļūdoloģe" Ketrīna Šulca vilinoši pierāda, ka mūsu maldīgums ir ne vien atzīstams, bet arī apsveicams.
more » « less
Video Language:
English
Team:
closed TED
Project:
TEDTalks
Duration:
17:31
Ieva Zarina added a translation

Latvian subtitles

Revisions

Our website uses cookies for analysis purposes.