Radžešs Rao: Rozetas akmens Indas ielejas rakstībai

Radžešu Rao apbur „visu krustvārdu mīklu māte” jeb 4000 gadus vecās Indas ielejas rakstības atšifrēšana. TED 2011 viņš stāsta, kā viņš izmanto mūsdienu skaitļošanas paņēmienus Indas valodu lasīšanai, meklējot ceļu uz šīs senās civilizācijas izpratni.

Es gribētu sākt ar domu eksperimentu.

Iedomājieties, ka esam 4000 gadus tālā nākotnē.

Civilizācija, kādu mēs to pazīstam,

ir beigusi pastāvēt —

nav grāmatu,

nav elektronisko ierīču,

nav Facebook vai Twitter.

Visas zināšanas par angļu valodu un angļu valodas alfabētu

ir zudušas.

Nu iedomājieties arheologus,

rokamies cauri kādām mūsu pilsētas drupām.

Ko viņi varētu atrast?

Iespējams, kādus taisnstūra formas plastmasa gabalus

ar dīvainiem simboliem.

Varbūt kādus apaļus metāla gabalus.

Varbūt kādas cilindriskas tvertnes

ar kaut kādiem simboliem uz tām.

Varbūt kāda arheoloģe uzreiz kļūs par slavenību,

kad viņa atklās

kaut kur Ziemeļamerikas kalnos apraktas

milzīgas šo pašu simbolu versijas.

Tagad pajautāsim sev,

ko gan šādi artefakti par mums pateiktu

cilvēkiem 4000 gadus tālā nākotnē?

Šis nav hipotētisks jautājums.

Īstenībā šis ir tieši tāds jautājums, ar kuru saskaramies,

mēģinot izprast Indas ielejas civilizāciju,

kas pastāvēja pirms 4000 gadiem.

Indas civilizācija pastāvēja nosacīti vienā laikā

līdzās daudz labāk pazīstamākajām Ēģiptes un Divupes civilizācijām,

taču tā patiesībā bija daudz lielāka kā katra no šīm civilizācijām.

Tā aizņēma teritoriju

līdz apmēram viena miljona kvadrātkilometru platībai,

kas ietver mūsdienu Pakistānu,

ziemeļrietumu Indiju,

un daļas no Afganistānas un Irānas.

Tā kā tā bija tik milzīga civilizācija,

varētu sagaidīt, ka uzzināsim par vareniem valdniekiem, karaļiem

un milzīgiem, šos varenos karaļus godinošiem pieminekļiem.

Kā izrādās,

arheologi neko no tā nav atraduši.

Viņi atrada tādus mazus priekšmetus kā šos.

Lūk, viens šāda priekšmeta piemērs.

Pats par sevi saprotams, ka šī ir kopija.

Bet kas gan bija šis cilvēks?

Karalis? Dievs?

Priesteris?

Vai varbūt kāds parasts cilvēks

kā jūs vai es?

Mēs nezinām.

Tomēr Indas ielejas cilvēki atstāja arī aprakstītus artefaktus.

Nu, ne gluži plastmasas gabalus,

bet akmens zīmogus, vara plāksnes,

māla traukus un, pārsteidzošā kārtā,

vienu lielu izkārtnes dēli,

ko atrada apraktu pilsētas vārtu tuvumā.

Mēs gan nezinām vai uz tās rakstīts „Holivuda”,

vai arī pat „Bolivuda.”

Īstenībā mēs pat nezinām,

kas rakstīts uz jebkura no šiem priekšmetiem,

jo Indas ielejas rakstība vēl nav atšifrēta.

Mēs nezinām, ko šie simboli nozīmē.

Simbolus visbiežāk atrod uz zīmogiem.

Vienu šādu priekšmetu jūs redzat augšā.

Tas ir kvadrātveida priekšmets ar vienradzim līdzīgo dzīvnieku uz tā.

Tas ir viens izcils mākslas darbs.

Un cik liels, jūsuprāt, tas ir?

Varbūt tik liels?

Vai varbūt tik liels?

Ļaujiet man jums parādīt.

Lūk, viena šāda zīmoga kopija.

Tas ir tikai apmēram divarpus reiz divarpus centimetru liels,

diezgan niecīgs.

Kādam mērķim tie tika lietoti?

Mēs zinām, ka tos izmantoja apzīmogojot māla birkas,

kas bija pievienotas preču saiņiem, kurus sūtīja no vienas vietas uz otru.

Vai zināt iepakojuma kvītis, kas ir uz jūsu FedEx kastēm?

Šos zīmogus izmantoja, lai pagatavotu šādas iepakojuma kvītis.

Jums varētu interesēt, kāds ir šo priekšmetu

teksta saturs.

Varbūt tas ir sūtītāja vārds,

vai kādas ziņas par pašām precēm,

kas tiek sūtītas no vienas vietas uz otru, mēs nezinām.

Lai atbildētu uz šo jautājumu, nepieciešams atšifrēt rakstību.

Rakstības atšifrēšana

nav tikai intelektuāla mīkla,

tā pat ir kļuvusi par jautājumu,

kas cieši vijas cauri

Dienvidāzijas politikai un kultūras vēsturei.

Rakstība faktiski kļuvusi par sava veida kaujas lauku

trīs dažādām cilvēku grupām.

Vispirms, ir cilvēku grupa,

kas ir ļoti kaislīga savos uzskatos,

ka Indas rakstība

vispār nav valodas pieraksts.

Šie cilvēki uzskata, ka šie simboli

ir ļoti līdzīgi tiem simboliem, kurus jūs varat atrast uz ceļazīmēm

vai vairogu emblēmām.

Ir otra cilvēku grupa,

kuri uzskata, ka Indas rakstība attēlo kādu indoeiropiešu valodu.

Ja šodien paskatītos uz Indijas karti,

jūs redzētu, ka lielākā daļa valodu, kurās runā Ziemeļindijā

pieder indoeiropiešu valodu saimei.

Tāpēc daži cilvēki uzskata, ka Indas rakstība

ir kādas senas indoeiropiešu valodas, piemēram, kā sanskrita, rakstība.

Ir vēl pēdējā cilvēku grupa,

kuri domā, ka Indas ielejas iedzīvotāji

bija mūsdienu Dienvidindijā dzīvojošo cilvēku senči.

Šie cilvēki apgalvo, ka Indas rakstība

attēlo senu

dravīdu valodu saimes formu,

kas ir valodu saime, kuras valodās mūsdienās runā daudz kur Dienvidindijā.

Un šīs teorijas atbalstītāji

norāda uz mazu, dravīdu valodās runājošu cilvēku apdzīvotu apgabalu ziemeļos,

patiesībā tuvu Afganistānai,

un viņi apgalvo, ka varbūt kādreiz senatnē

dravīdu valodās runāja viscaur Indijā,

un ka tas norāda,

ka Indas civilizācija arī, iespējams, bija dravīdu izcelsmes.

Kura no šīm hipotēzēm varētu būt patiesa?

Mēs nezinām, taču varbūt, ja izdotos atšifrēt rakstību,

varētu atbildēt uz šo jautājumu.

Taču rakstības atšifrēšana ir ļoti sarežģīts uzdevums.

Pirmkārt, mums nav Rozetas akmens.

Es nedomāju datorprogrammu,

es domāju senu artefaktu,

kas satur tajā pašā tekstā,

gan zināmus, gan nezināmus teksta fragmentus.

Indas ielejas rakstībai mums šāda artefakta nav.

Turklāt mēs pat nezinām kādā valodā viņi runāja.

Un, kas visu padara vēl ļaunāku,

vairums tekstu, kas mums ir, ir ārkārtīgi īsi.

Kā es jums jau rādīju, tie parasti ir atrodami uz šiem zīmogiem,

kas ir ļoti, ļoti niecīgi.

Ar šiem milzīgajiem šķēršļiem

varētu brīnīties un bažīties

vai vispār kādreiz būs iespējams Indas rakstību atšifrēt.

Atlikušajā runā

es gribētu pastāstīt kā es beidzu raizēties

un iemācījos mīlēt Indas rakstības radīto izaicinājumu.

Indas raksts mani vienmēr ir apbūris,

kopš es par to lasīju vidusskolas mācību grāmatā.

Kāpēc gan es biju apburts?

Tā ir pēdējā nozīmīgākā, vēl neatšifrētā rakstība no senās pasaules.

Savā karjeras ceļā esmu kļuvis par neiroinformātiķi,

tādēļ savā ikdienas darbā

es radu smadzeņu datormodeļus,

lai saprastu kā smadzenes veido prognozes,

kā smadzenes veic izvēles,

kā smadzenes mācās un tā tālāk.

Taču 2007. gadā mūsu ceļi ar Indas rakstību atkal krustojās.

Tobrīd es biju Indijā,

un man bija brīnišķīgā iespēja

satikt vairākus Indijas zinātniekus,

kas izmantoja datormodeļus, lai analizētu šo rakstību.

Tobrīd es sapratu,

ka man ir iespēja sadarboties ar šiem zinātniekiem,

un tāpēc es izmantoju šo izdevību.

Es gribētu aprakstīt dažus no mūsu atrastajiem rezultātiem.

Vai, vēl jo labāk, atšifrēsim kopīgi.

Vai esat gatavi?

Pirmais, kas jādara, kad jums ir vēl neatšifrēta rakstība,

ir izdomāt rakstības virzienu.

Lūk, divi teksti ar dažiem simboliem.

Vai jūs varat man pateikt

vai rakstības virziens ir no labās uz kreiso vai no kreisās uz labo pusi?

Es došu jums pāris sekundes.

Labi. Cik daudz par virzienu no labās uz kreiso? Labi.

Labi. No kreisās uz labo?

Ā, gandrīz 50 pret 50. Labi.

Atbilde ir:

ja jūs paveraties uz abu tekstu kreisām pusēm,

jūs pamanīsit, ka tur zīmes ir saspiestas,

un, šķiet, ka pirms 4000 gadiem,

kad rakstveži rakstīja no labās uz kreiso pusi,

viņiem izbeidzās vieta.

Tādēļ viņiem bija zīmes jāiespiež.

Viena no šīm zīmēm arī atrodas zem augšējā teksta.

Šis norāda, ka rakstības virziens

droši vien bija no labās uz kreiso pusi

un tā ir viena no pirmajām lietām, ko zinām,

ka teksta virzība ir ļoti nozīmīgs aspekts valodu pierakstos.

Un Indas rakstībai tagad piemīt

šī noteiktā īpašība.

Kādas citas valodas pazīmes uzrāda šī rakstība?

Valodās ir noteiktas likumsakarības.

Ja es jums piedāvātu burtu „Q”

un palūgtu prognozēt, kas būs nākamais burts, kā jums šķiet, kas tas būtu?

Lielākā daļa no jums teica „U”, kas ir pareizi.

Ja es jums palūgtu paredzēt vēl vienu burtu,

kā jums šķiet, kas tas būtu?

Šeit jau domas dalās. Tur varētu būt „E”, varētu būt „I”, varētu būt „A”,

bet noteikti ne „B”, „C” vai „D”, vai ne?

Indas rakstībai arī piemīt līdzīgas likumsakarības.

Ir ļoti daudz tekstu, kuri sākas ar šo rombveidīgo simbolu.

Un tam, savukārt, mēdz sekot

šis pēdiņām līdzīgais simbols.

Šis ļoti līdzinās „Q” un „U” piemēram.

Savukārt šim simbolam var sekot

šie zivjveidīgie simboli un citas zīmes,

taču nekad šīs citas, apakšējās zīmes.

Turklāt ir dažas zīmes,

kuras visbiežāk mēdz atrasties tekstu beigās,

piemēram, kā šī krūkas formas zīme,

un šī zīme patiesībā ir

visbiežāk atrodamā zīme visā rakstībā.

Ar šīm likumsakarībām, mums radās šāda doma.

Bija doma izmantot datoru,

lai apgūtu šīs likumsakarības,

un tā mēs datorā ievadījām pastāvošos tekstus.

Dators apguva statistisko modeli,

kuri simboli mēdz gadīties kopā

un kuri simboli mēdz sekot viens otram.

Ar šādu datormodeli

mēs to varam pārbaudīt uzdodot tam jautājumus.

Mēs varētu ar nolūku izdzēst dažus simbolus,

un prasīt tam paredzēt, kas būs trūkstošie simboli.

Lūk, daži piemēri.

Jūs varat to uzskatīt

par, iespējams, vissenāko

„Laimes rata” spēli.

Mēs atklājām,

ka dators bija veiksmīgs 75 procentos gadījumu

pareizā simbola paredzēšanā.

Pārējos gadījumos

parasti vai nu otrais vai trešais minējums bija pareizā atbilde.

Šai attiecīgajai procedūrai

ir arī praktisks pielietojums.

Ļoti daudzi no šiem tekstiem ir bojāti.

Lūk, viena šāda teksta piemērs.

Nu mēs varam izmantot datormodeli, lai papildinātu šo tekstu

un veiktu minējuma paredzējumu.

Lūk, piemērs ar prognozēto simbolu.

Tas varētu būt ļoti noderīgi rakstības atšifrēšanas gaitā,

radot vairāk datus, ko varam analizēt.

Ir vēl viena lieta, ko jūs varat paveikt ar datormodeli.

Iedomājieties pērtiķi

sēžam pie klaviatūras.

Jūs droši vien iegūtu nejaušu burtu jucekli, kas izskatītos šādi.

Saka, ka šādam burtu juceklim,

piemīt ļoti augsta entropija.

Tas ir termins no fizikas un informācijas teorijas.

Vienkārši uztveriet to kā nejaušu burtu jucekli.

Cik daudziem no jums kādreiz ir gadījies izliet kafiju uz tastatūras?

Jūs varbūt esat saskārušies ar iestrēgušā taustiņa problēmu,

tādējādi, būtībā tas pats simbols tiek atkārtots vēl un vēl.

Saka, ka šāda virknei ir ļoti zema entropija,

jo tajā nav nekādas variācijas.

Valodai, savukārt, ir vidējs entropijas līmenis

tas nav ne pārāk stingrs

ne arī pārāk nejaušs.

Kā ir ar Indas rakstību?

Lūk, diagramma, kurā izkārtota vesels lērums ar entropiju virknēm.

Pašā augšā jūs atradīsit vienmērīgi nejaušas virknes,

kurās ir nejaušs burtu juceklis,

un, interesantā kārtā, tur mēs arī atrodam

DNS sekvenci no cilvēka genoma un instrumentālo mūziku.

Abas šīs ir ļoti, ļoti elastīgas,

kas ir iemesls, kāpēc tās atradīsit ļoti plašā diapazonā.

Un zemajā skalas galā

jūs atradīsiet neelastīgas virknes. Virknes, kas sastāv no vieniem A

un jūs atradīsit arī datorprogrammas,

šajā gadījumā Fortran valodu,

kas pakļaujas ļoti stingriem noteikumiem.

Valodu pieraksti

aizņem vidējo diapazona apgabalu.

Kā ir ar Indas rakstību?

Mēs atklājām, ka Indas rakstība

ievietojas apgabalā ar valodu rakstībām.

Kad šos rezultātus pirmoreiz publicēja,

tie bija ļoti apstrīdēti.

Bija cilvēki, kas sacēla traci,

šie cilvēki bija tie, kas uzskatīja,

ka Indas rakstība nav valodas pieraksts.

Es pat sāku saņemt naidīgas vēstules.

Mani studenti ieteica

man nopietni apsvērt domu pieņemt kāda veida aizsardzību.

Kas gan būtu domājis,

ka atšifrēšana varētu būt bīstama profesija?

Ko mums patiesībā parāda šis rezultāts?

Tas parāda, ka Indas rakstībai

piemīt nozīmīga valodas iezīmes.

Tāpēc, kā jau mēdz teikt,

ja tas izskatās pēc valodas pieraksta,

un uzvedās kā valodas pieraksts,

tad mums, iespējams, ir darīšana ar valodas pierakstu.

Kādi vēl ir pierādījumi,

ka ar šo rakstību varētu kodēt valodu?

Nu, valodu rakstības īstenībā var šifrēt vairākās valodās.

Piemēram, lūk, viens un tas pats teikums

angliski un nīderlandiski,

izmantojot tos pašus alfabēta burtus.

Ja jūs neprotat nīderlandiešu valodu un protat tikai angļu,

un ja es jums parādītu dažus vārdus nīderlandiski,

jūs man pateiksit, ka šajos vārdos ir

dažas ļoti neparastas likumsakarības.

Dažas lietas nav pareizas

un jūs teiksiet, ka šie vārdi visticamāk nav angļu valodas vārdi.

Tas pats notiek Indas rakstības gadījumā.

Dators atrada dažus tekstus,

divi no tiem parādīti šeit,

kuriem piemīt ļoti neparastas likumsakarības.

Piemēram, pirmais teksts:

šeit ir šīs krūkas-formas zīmes dubultošanās.

Šī ir visbiežāk sastopamā zīme

Indas rakstībā,

un tikai šajā tekstā

tā parādās dubultota pārī.

Kāpēc tā ir?

Mēs devāmies atpakaļ un noskaidrojām, kur tieši šie teksti tika atrasti,

un, izrādās, tie tika atrasti

ļoti, ļoti tālu prom no Indas ielejas.

Tie tika atrasti mūsdienu Irākā un Irānā.

Un kādēļ gan tie tika atrasti tur?

Es jums neminēju,

ka Indas cilvēki ļoti daudz nodarbojās ar tirdzniecību.

Viņi tirgojās ar tautām diezgan tālu no vietām, kur viņi dzīvoja,

un tātad, šajā gadījumā, viņi ceļoja pa jūru

līdz pat Divupei, mūsdienu Irākai.

Un šķiet, tas, kas šeit notika

ir, ka Indas tirgotāji

izmantoja šo rakstību, lai pierakstītu kādu svešvalodu.

Tieši tā kā mūsu piemērā par angļu un nīderlandiešu valodām.

Tas izskaidrotu, kāpēc ir šīs dīvainās likumsakarības,

kas tik ļoti atšķiras no tām, ko jūs redzat tekstos,

kas ir atrodami Indas ielejā.

Šis norāda, ka to pašu rakstību, Indas rakstību,

varētu izmantot, lai pierakstītu dažādas valodas.

Līdzšinējie rezultāti šķiet norāda uz secinājumu,

ka Indas rakstība droši vien attēlo valodas pierakstu.

Ja tā attēlo valodu,

tad kā lai mēs lasām šos simbolus?

Tas ir mūsu nākamais lielais izaicinājums.

Jūs ievērosit, ka daudzi no simboliem

izskatās kā zīmējumi ar cilvēkiem, kukaiņiem,

zivīm un putniem.

Vissenākajās rakstībās

izmanto rēbusa principu,

proti, izmantot zīmējumus vārdu attēlošanai.

Piemēram, lūk, vārds.

Vai jūs to varat uzrakstīt izmantojot zīmējumus?

Došu jums pāris sekundes.

Sanāca?

Labi. Lieliski.

Lūk, mans atrisinājums.

Jūs varētu izmantot bites zīmējumu, kurai seko lapas zīmējums,

sanāk „ticība” [angliski fonētiski: bee + leaf = belief].

Varētu būt citi atrisinājumi.

Indas rakstības gadījumā,

problēma ir apgriezta otrādāk.

Katram no attēliem ir jāizdomā skaņas

tā, lai visai simbolu virknei būtu jēga.

Gandrīz tā kā krustvārdu mīklā,

izņemot to, ka šī ir visu krustvārdu mīklu māte,

jo likmes ir tik augstas, ja to izdodas atrisināt.

Mani kolēģi, Iravatams Mahadevans un Asko Parpola,

ir pavirzījušies uz priekšu šīs problēmas atrisināšanā.

Es gribētu jums parādīt Parpolas darba piemēru.

Lūk, kāds ļoti īss teksts.

Tas satur septiņas vertikālas līnijas, kurām seko šī zivjveidīgā zīme.

Un es gribētu minēt, ka šos zīmogus izmantoja

lai apzīmogotu māla birkas,

kas bija pievienotas preču saiņiem,

tā kā samērā iespējams, ka šīs birkas, vismaz dažas no tām,

ietver tirgotāju vārdus.

Un kā izrādās, Indijā

ir sena tradīcija

personvārdus balstīt uz horoskopiem

un dzimšanas laikā valdošajiem zvaigznājiem.

Dravīdu valodās

vārds zivs ir „mīn”,

kas izklausās tieši kā vārds „zvaigzne”.

Un tā, septiņas zvaigznes

nozīmētu „elu mīn”,

kas ir dravīdu vārds

Lielo Greizo Ratu zvaigznājam.

Līdzīgi ir vēl cita virkne ar sešām zvaigznēm,

kas tulkotos kā „aru mīn”,

kas ir sens dravīdu vārds

zvaigžņu kopai Sietiņš.

Visbeidzot, ir citas kombinācijas,

kā šī zivs zīme ar kaut ko virs tās, kas izskatās kā jumts.

To varētu tulkot kā „mej mīn”,

kas ir sens dravīdu vārds planētai Saturns.

Tas bija diezgan aizraujoši.

Izskatās, ka mēs kaut kur nokļūstam.

Taču vai tas pierāda,

ka šajos zīmogos ir dravīdu vārdi,

kas balstīti uz planētām un zvaigznājiem?

Nu, vēl nē.

Mums nav vēl veida kā apstiprināt

tieši šīs interpretācijas,

taču, ja arvien vairāk šādi lasījumi izrādīsies jēgpilni,

un, ja garākas un garākas virknes

izrādīsies pareizas,

tad mēs zināsim, ka esam uz pareizā ceļa.

Šodien

mēs varam uzrakstīt tādu vārdu kā TED

ēģiptiešu hieroglifos un ķīļrakstā,

jo abi no šiem bija atšifrēti

19. gadsimtā.

Šo divu rakstību atšifrēšana

ļāva šīm civilizācijām atkal ar mums tieši runāt.

Maiji

sāka ar mums runāt 20. gadsimtā,

taču Indas civilizācija vēl klusē.

Kādēļ lai mums tas rūpētu?

Indas civilizācija nepieder

tikai dienvidindiešiem vai ziemeļindiešiem,

vai pakistāņiem,

tā pieder mums visiem.

Šie ir mūsu senči —

jūsējie un mūsējie.

Viņus apklusināja

kāds nelaimīgs vēstures gadījums.

Ja mēs atšifrēsim šo rakstību,

mēs ļautu viņiem atkal ar mums runāt.

Ko viņi mums teiktu?

Ko mēs par viņiem uzzinātu? Un par mums?

Es nevaru sagaidīt, kad uzzināšu.

Paldies.

(Aplausi)