Prāts, kas radījis „Tesla”, „SpaceX”, „SolarCity”...

Uzņēmējam Īlonam Maskam ir daudz plānu. „PayPal”, „Tesla Motors” un „SpaceX” dibinātājs sarunājas ar TED kuratoru Krisu Andersonu un apspriež savus nākotnes projektus, starp kuriem ir plašam patērētāju lokam paredzēts elektriskais auto, Saules enerģijas nomas uzņēmums un pilnībā atkārtoti izmantojama raķete.

Kriss Andersons: Īlon, kāds traks sapnis

pārliecinātu tevi mēģināt
stāties pretim autorūpniecībai

un būvēt pilnībā elektrisku auto?

Īlons Masks: Tas sākās vēl studiju laikos.

Es domāju par problēmām, kas visdrīzāk
skars pasaules vai cilvēces nākotni.

Manuprāt, ir ļoti svarīgi,
lai mums būtu ilgtspējīgs transports

un ilgtspējīga enerģijas ražošana.

Šis vispārējais
ilgtspējīgas enerģijas jautājums

ir mūsu gadsimta galvenais uzdevums,

pat neņemot vērā rūpes par vidi.

Pat ja CO2 izmeši videi nāktu par labu,

ogļūdeņraži mums beigsies tik un tā,

un ir jāatrod kāds
ilgtspējīgs enerģijas avots.

K.A.: Lielāko daļu Amerikas elektrības
ražo, dedzinot fosilos kurināmos.

Kāds labums no elektriskā auto,
ko darbina ar šādu elektrību?

Ī.M.: Atbilde iekļauj divus elementus.

Pirmkārt, pat ja lietojat
to pašu izejdegvielu,

bet ražojat enerģiju spēkstacijā
un izmantojat to elektriskā auto uzlādei,

tas joprojām ir labāk.

Ņemsim par piemēru dabasgāzi,

kas ir izplatītākais
ogļūdeņraža kurināmais.

Ja to sadedzina modernā
General Electric dabasgāzes turbīnā,

iegūst ap 60% efektivitāti.

Ja to pašu degvielu izmanto
iekšdedzes dzinēja auto,

iegūst ap 20% efektivitāti.

Jo stacionārā spēkstacijā var atļauties
ko daudz smagāku un apjomīgāku,

kas ļauj ar siltuma pārpalikumu
darbināt tvaika turbīnu,

kas kļūst par sekundārās enerģijas avotu.

Tātad, pat ņemot vērā elektrības pārvades
zudumus un visu pārējo,

pat izmantojot to pašu izejdegvielu
jūs ietaupāt vismaz pusi,

ja uzlādējat elektrisko auto
ar spēkstacijā ražotu enerģiju.

K.A.: Apjoms nodrošina efektivitāti.

Ī.M.: Jā, tā ir.

Otrkārt, mums tik un tā vajag

ilgtspējīgu enerģijas ražošanu,
elektroenerģijas ražošanu.

Ja mums jāatrod veids,
kā elektrību ražot ilgtspējīgi,

ir jēga izmantot elektriskos auto
kā transporta veidu.

K.A.: Mums šeit ir video,
kā tiek salikta Tesla,

kura, ja mēs varētu redzēt pirmo video...

Kas šajā auto ir inovatīvs?

Ī.M.: Lai paātrinātu
elektriskā transporta ieviešanu...

Jāsaka, ka es patiesībā domāju,

ka visi transporta līdzekļi
pāries pilnībā uz elektrību,

izņemot ironiskā kārtā raķetes.

Ņūtona trešo likumu vienkārši nevar apiet.

Jautājums ir, kā paātrināt
elektriskā transporta ieviešanu.

Lai to paveiktu auto jomā,
jāpiedāvā patiešām energoefektīva mašīna.

Tas nozīmē padarīt to ārkārtīgi vieglu.

Šeit redzams

vienīgais ASV ražotais auto, kura virsbūve
un šasija ir viscaur no alumīnija.

Mēs patiesībā izmantojām
daudz raķešu dizaina tehnoloģiju,

lai auto padarītu vieglu,
neskatoties uz ļoti lielo bateriju paketi.

Tam ir arī viszemākais pretestības
koeficients starp šāda izmēra auto.

Tādējādi enerģijas patēriņš ir ļoti zems,

un tam ir vismodernākā bateriju pakete,

kas nodrošina konkurētspējīgu
nobraukumu ar vienu uzlādi,

proti, ap 400 kilometriem.

K.A.: Bateriju paketes gan ir ļoti smagas,

bet, jūsuprāt, matemātika
tomēr var nostrādāt –

apvienojot vieglu virsbūvi
ar smagu bateriju,

var panākt iespaidīgu efektivitāti.

Ī.M.: Tieši tā, visam pārējam
šajā auto jābūt ļoti vieglam,

lai kompensētu bateriju svaru,

turklāt jābūt zemam pretestības
koeficientam, lai panāktu labu nobraukumu.

Model S pircēji savā starpā
pat savā ziņā sacenšas,

kurš sasniegs tālāko nobraukumu.

Šķiet, kādam nesen ar vienu uzlādi
izdevās nobraukt 676 kilometrus.

K.A.: Bruno Baudens, kurš ir šeit,
to paveica, pārspējot pasaules rekordu.

Ī.M.: Apsveicu!
K.A.: Tā bija labā ziņa.

Sliktā ziņa –

viņam nācās braukt ar nemainīgu ātrumu,
29 kilometriem stundā,

un viņu apstādināja policija.

(Smiekli)

Ī.M.: Bet jūs noteikti varat braukt...

Ja normālos apstākļos braucat
ar ātrumu 95 kilometri stundā,

400 kilometri ir saprātīgs skaitlis.

K.A.: Parādīsim otro video,
kurā redzama Tesla darbībā uz ledus.

Ne pavisam ne akmens
The New York Times lauciņā, starp citu.

Kas, braucot ar šo auto,
pārsteidz visvairāk?

Ī.M.: Radot elektroauto,
tā jutīgums ir neticams.

Tāpēc mēs vēlējāmies,
lai cilvēki justos tā,

it kā tie gandrīz saplūstu ar auto,

justos pilnībā vienoti ar auto,

un, griežot stūri un paātrinot,
tas vienkārši notiek,

it kā mašīnai būtu ESP.

Ar elektrisko auto
to var paveikt tā jutības dēļ.

Ar benzīna auto to nevar.

Manuprāt, tā ir milzīga starpība,

un to var izjust tikai
izmēģinājuma brauciena laikā.

K.A.: Šis ir skaists, bet dārgs auto.

Vai ir plāns, kā to padarīt pieejamu
plašam patērētāju lokam?

Ī.M.: Teslas mērķis vienmēr ir bijis
iekļauties trīs soļu procesā,

kur pirmā versija ir dārgs auto
mazā apjomā,

otrā versija ir vidēji dārgs
vidējā ražošanas apjomā,

un trešā versija būtu
zemas cenas, liela apjoma auto.

Pašlaik mēs esam otrajā posmā.

Mums bija Roadster,
100 000 dolāru vērts sporta auto.

Tad bija Model S, kas maksā,
sākot no aptuveni 50 000 dolāru.

Un trešā paaudzes auto, kas, cerams,
iznāks pēc trim vai četriem gadiem,

maksās 30 000 dolāru.

Bet vienmēr, kad parādās
jauna tehnoloģija,

tai parasti vajag trīs galvenās versijas,

lai to padarītu par pievilcīgu
masu produktu.

Es domāju, mēs ejam tajā virzienā,

un esmu drošs, ka pie tā nonāksim.

K.A.: Pašlaik, ja nav jābrauc tālu,

var aizbraukt, atbraukt atpakaļ
un uzlādēt auto mājās.

Valstī nav milzīga
ātrās uzlādes punktu tīkla.

Vai, tavuprāt, tādu
tiešām izdosies izveidot,

vai arī uzlādes punkti būs
tikai uz dažiem galvenajiem maršrutiem?

Ī.M.: Patiesībā uzlādes punktu
ir daudz vairāk, nekā ļaudis domā,

un Tesla ir attīstījusi

tā saucamo superuzlādes tehnoloģiju.

Mēs to piedāvājam kopā ar Model S iegādi
bez maksas, uz visiem laikiem.

Tas ir kas tāds, ko varbūt daudzi nezina.

Patiesībā Kalifornija un Nevada
ir pilnībā pārklāta,

un arī austrumu piekraste
no Bostonas līdz Vašingtonai ir pārklāta.

Līdz šī gada beigām varēs aizbraukt
no Losandželesas līdz Ņujorkai,

izmantojot tikai superuzlādes tīklu,

kas uzlādē piecreiz ātrāk nekā parasti.

Galvenais ir ievērot braukšanas
un atpūtas laika proporciju –

aptuveni seši līdz septiņi pret vienu.

Tātad, ja braucat trīs stundas,
jūs apstājaties uz 20 līdz 30 minūtēm,

jo tik ilgi parasti cilvēki atpūšas.

Tātad, ja ceļu uzsākat 9 no rīta,

ap pusdienlaiku jūs apstājaties paēst,

aiziet uz tualeti, padzert kafiju,
pirms turpināt ceļu.

K.A.: Tātad jūs patērētājiem piedāvājat
pilnu uzlādi stundas laikā?

Tas ir normāli – nedomājiet,
ka paspēsiet 10 minūtēs.

Ir jāgaida stundu, bet labā ziņa ir tā,
ka palīdzat glābt pasauli,

un elektrība, starp citu, ir par brīvu,
par to nav jāmaksā.

Ī.M.: Patiesībā mēs no cilvēkiem sagaidām,

ka tie apstāsies uz aptuveni
20 līdz 30 minūtēm, nevis uz stundu.

Labāk ir nobraukt aptuveni 270 kilometrus

tad apstāties uz pusstundu
un tad turpināt.

Tāds ir dabiskais brauciena ritms.

K.A.: Labi. Tas ir tikai viens spieķis
jūsu enerģijas ritenī.

Tu esi strādājis pie uzņēmuma SolarCity.

Kas tajā ir neparasts?

Ī.M.: Kā jau iepriekš minēju,

mums vajag ilgtspējīgu elektrības ražošanu

un arī tās patēriņu,

tāpēc esmu visai pārliecināts,

ka galvenais avots
enerģijas ražošanā būs Saule,

tā patiesībā ir netiešā kodolsintēze.

Mums pie debesīm ir šis milzu
kodolsintēzes ģenerators – Saule, –

un mums vienkārši jāievāc
drusku no tās enerģijas

civilizācijas vajadzībām.

Ko daudzi zina, bet neapzinās,

ka pasauli jau tagad gandrīz pilnībā
apgādā Saules enerģija.

Ja Saules nebūtu, mēs būtu
sasalusi ledus bumba,

mīnus 270 grādi pēc Celsija,

un Saule dod enerģiju
visai nokrišņu sistēmai.

Visa ekosistēma izmanto Saules enerģiju.

K.A.: Bet benzīna litrā

būtībā ir tūkstošiem gadu
koncentrētas Saules enerģijas,

tāpēc ir grūti pašlaik aprēķināt
Saules enerģijas priekšrocības,

lai tā kaut daļēji spētu konkurēt,

piemēram, ar dabasgāzi,
slānekļa dabasgāzi.

Kā tu to izveidosi par
konkurētspējīgu uzņēmumu?

Ī.M.: Patiesībā esmu pārliecināts,

ka Saules enerģija itin viegli
pārspēs visu, ieskaitot dabasgāzi.

K.A.: Kā?

(Aplausi)

Ī.M.: Tam tā jābūt.

Ja ne, tad mums draud
lielas nepatikšanas.

K.A.: Bet jūs nepārdodat
saules paneļus patērētājiem.

Ko jūs darāt?

Ī.M.: Patiesībā pārdodam gan.

Saules enerģijas sistēmu
var nopirkt vai iznomāt.

Vairums izvēlas nomāt.

Saules enerģijas priekšrocība ir tā,

ka tai nav degvielas vai darbības izmaksu,

līdzko sistēma uzstādīta,
tā vienkārši tur stāv.

Tā strādā desmitiem gadu.

Tā droši vien strādās gadsimtu.

Tāpēc galvenais uzdevums
ir samazināt uzstādīšanas izmaksas

un tad samazināt finansēšanas izmaksas
aizņēmuma procentu dēļ,

jo tie ir divi galvenie faktori,
kas ietekmē Saules enerģijas izmaksas.

Un mēs esam spēruši
lielu soli šajā virzienā,

tāpēc esmu pārliecināts,
ka pārspēsim dabasgāzi.

K.A.: Tātad jūsu šā brīža
piedāvājums patērētājiem ir

nemaksāt tik daudz uz priekšu?

Ī.M.: Nemaksāt neko.

K.A.: Nemaksāt uz priekšu neko.
Mēs uzstādīsim paneļus uz jūsu jumta.

Jūs maksāsiet...
kāds parasti ir nomas līguma termiņš?

Ī.M.: Parasti termiņš ir 20 gadu,

bet piedāvājuma priekšrocība,
kā jau minēji, ir diezgan vienkārša.

Nekādu sākotnējo ieguldījumu
mazāks elektrības rēķins.

Diezgan labs darījums.

K.A.: Izskatās pēc ieguvuma patērētājam.

Nekāda riska, un maksājat
mazāk nekā līdz šim.

Bet jūsu sapnis ir, ka... ?

Kam pieder elektrība
no šiem paneļiem ilgtermiņā?

Kā jūs kā uzņēmums no tā pelnāt?

Ī.M.: Principā SolarCity
iegūst naudu kapitālieguldījumam,

teiksim, no kāda uzņēmuma vai bankas.

Google ir viens no mūsu
lielākajiem partneriem.

Un viņi no šī ieguldītā kapitāla
plāno gūt peļņu.

Ar šo kapitālu SolarCity nopērk
un uzstāda uz jumta paneļus,

un iekasē no mājas vai uzņēmuma īpašnieka
mēneša nomas maksu,

kas tomēr ir mazāka
nekā rēķins par elektrību.

K.A.: Bet jūs paši no šīs elektrības
iegūstat ilgtermiņa labumu.

Jūs veidojat tādu kā jauna veida
izkliedētu enerģijas apgādi?

Ī.M.: Tieši tā.

Tas nozīmē milzīgu,
izkliedētu enerģijas apgādi.

Manuprāt, tas ir labi,

jo enerģijas apgāde ir bijusi monopols
un cilvēkiem nav bijusi nekāda izvēle.

Principā pirmo reizi
šim monopolam ir konkurence,

jo sadales līnijas līdz šim piederējušas
tikai enerģijas apgādes uzņēmumiem,

bet tagad tās ir uz jūsu jumta.

Tāpēc es domāju, ka tas stiprina
namīpašnieku un uzņēmumu pozīciju.

K.A.: Un tu patiešām spēj
iedomāties nākotni,

kur lielāko daļu enerģijas Amerikā

tuvāko desmit vai divdesmit gadu,
vai tavas dzīves laikā, iegūst no Saules?

Ī.M.: Esmu pilnīgi pārliecināts, ka Saule
būs nozīmīgs enerģijas avots,

ļoti iespējams, ka galvenais,

un es paredzu, ka tas kļūs nozīmīgs
tuvākajos 20 gados.

Es par to esmu saderējis.

K.A.: Kā tu definē nozīmīgumu?

Ī.M.: Vairāk no Saules
nekā no citiem avotiem.

K.A.: Ar ko tu par to saderēji?

Ī.M.: Ar draugu, kas paliks anonīms.

K.A.: Mēs nevienam neteiksim.

(Smiekli)

Ī.M.: Es saderēju, šķiet,
pirms diviem, trim gadiem.

Tātad pēc aptuveni 18 gadiem,

es domāju, mēs no Saules iegūsim
vairāk enerģijas nekā no citiem avotiem.

K.A.: Labi, atgriezīsimies pie trakām
derībām, ko noslēdzi, šķiet, pats ar sevi.

Tu nopelnīji ar PayPal pārdošanu.

Tu nolēmi izveidot kosmosa uzņēmumu.

Kurš gan uz šīs planētas
uzsāktu kaut ko tādu?

(Smiekli)

Ī.M.: Man bieži to jautā, tas tiesa.

Cilvēki saka: "Vai esi dzirdējis joku

par puisi, kas kosmosa industrijā
tika pie neliela kapitāla?"

Un atbilde, protams, ir:
"Jā, sākumā viņa kapitāls bija liels."

(Smiekli)

Un es stāstu cilvēkiem,

ka mēģināju atrast ātrāko veidu,
kā lielu kapitālu pārvērst mazā.

Un viņi skatās uz mani
un saka: "Nopietni?"

K.A.: Un dīvainā kārtā tā arī bija.

Kas notika?

Ī.M.: Gandrīz nogāja greizi.

Mēs bijām tuvu bankrotam,

bet 2008. gadā mums izdevās tam tikt pāri.

SpaceX mērķis ir mēģināt
attīstīt raķešu tehnoloģiju,

jo īpaši mēģināt rast risinājumu,

kas, manuprāt, ir vitāls,
lai cilvēce varētu ceļot kosmosā,

tas ir, uzbūvēt ātri un pilnībā
atkal izmantojamu raķeti.

K.A.: Vai cilvēce ceļos kosmosā?

Vai tas ir tavs sapnis kopš mazotnes?

Tu sapņoji par Marsu un vēl tālāk?

Ī.M.: Es bērnībā tiešām būvēju raķetes,
bet nedomāju, ka darīšu kaut ko šādu.

Tas bija drīzāk no skatpunkta:

kam jānotiek, lai nākotne

būtu interesanta un iedvesmojoša?

Un es domāju, ka, ielūkojoties
nākotnē, ir milzīga starpība,

starp kosmosā ceļojošu cilvēci,

kas apceļo zvaigznes
un dažādas planētas, –

manuprāt, tas ir patiešām aizraujoši –

un cilvēci, kas uz mūžīgiem laikiem
spiesta dzīvot uz Zemes,

līdz kādam notikumam, kad viss izmirst.

K.A.: Jums kaut kā ir izdevies samazināt
raķetes būvniecības izmaksas

par 75 procentiem,
atkarībā no aprēķinu veida.

Kā jūs to paveicāt?

NASA ir to darījusi gadiem.

Kā tas izdevās jums?

Ī.M.: Mēs veicām nozīmīgus uzlabojumus

korpusa, dzinēju, elektronikas
un starta operācijas tehnoloģijā.

Mūsu ieviesto inovāciju saraksts ir garš,

to ir diezgan grūti aprakstīt
šīs runas ietvaros, bet...

K.A.: Daļēji arī tādēļ,
ka jūs var nokopēt, vai ne?

Jūs neesat to visu patentējuši,
kas, manuprāt, ir ļoti interesanti.

Ī.M.: Nē, mēs nepatentējam.

K.A.: Jūsuprāt, patentēt
ir bīstamāk nekā nepatentēt?

Ī.M.: Tā kā mūsu galvenie konkurenti
ir valstu valdības,

patenttiesību ievērošana
ir diezgan apšaubāma.

(Smiekli) (Aplausi)

K.A.: Ļoti, ļoti interesanti.

Bet lielākā inovācija ir vēl priekšā,
un jūs pie tās strādājat.

Pastāsti par to!

Ī.M.: Jā, tātad lielā inovācija...

K.A.: Varbūt parādīsim to video,
un tu varētu pastāstīt, kas tur notiek.

Ī.M.: Protams.

Tātad ar raķetēm lieta tāda,
ka tās ir vienreizlietojamas.

Visas raķetes pašreiz
ir vienreiz lietojamas.

Space Shuttle bija mēģinājums
izveidot vairākkārt lietojamu raķeti,

bet pat tā galveno tvertni
katrreiz atmeta,

un, lai atkal izmantotu
vairākkārt izmantojamās daļas,

vajadzēja ieguldīt 10 000 cilvēku komandas
deviņu mēnešu darbu.

Tāpēc katrs Space Shuttle lidojums
izmaksāja miljards dolāru.

Tas, protams, ne visai labi...

K.A.: Kas tur tikko notika?
Vai mēs redzējām, ka kaut kas nosēdās?

Ī.M.: Tieši tā.

Ir svarīgi, lai raķetes posmi
spētu atgriezties palaišanas vietā

un dažu stundu laikā
būtu gatavi jaunam startam.

K.A.: Oho! Vairākkārt lietojamas raķetes!

Ī.M.: Jā. (Aplausi)

Un daudzi neapzinās to,

ka propelenta degvielas izmaksas
ir ļoti mazas,

līdzīgi kā reaktīvajai lidmašīnai.

Tātad propelenta izmaksas
ir aptuveni 0,3 procenti

no raķetes izmaksām.

Tāpēc kosmosa lidojuma izmaksas var
samazināt, teiksim, apmēram simtkārtīgi,

ja raķeti var atkal efektīvi izmantot.

Tādēļ tas ir tik svarīgi.

Jebkurš mūsu izmantotais
transporta veids –

vai tās būtu lidmašīnas, vilcieni,
auto, velosipēdi vai zirgi –

ir atkalizmantojami, izņemot raķetes.

Tāpēc, lai kļūtu par kosmosa ceļotāju
civilizāciju, šī problēma jāatrisina.

K.A.: Tu man iepriekš jautāji,

cik populāri būtu kruīza ceļojumi,
ja pēc katra no tiem kuģi sadedzinātu.

Ī.M.: Daži kruīzi acīmredzot
ir ļoti problemātiski.

(Smiekli)

K.A.: Noteikti daudz dārgāki.

Tātad tā ir potenciāli
pilnīgi graujoša tehnoloģija,

un, manuprāt, bruģē ceļu tavam sapnim

par plaša mēroga ceļošanu uz Marsu.

Tu vēlētos redzēt koloniju uz Marsa.

Ī.M.: Tieši tā.

SpaceX vai kādai uzņēmumu
un valdību sadarbības grupai

jāvirzās uz to, lai dzīvība izplatītos
uz dažādām planētām

un mēs nodibinātu bāzi uz citas planētas,

uz Marsa, kas ir vienīgā
reālistiskā iespēja,

un tad paplašinātu šo bāzi,

līdz mēs kļūtu par īstu daudzplanētu sugu.

K.A.: Cik tālu tad esat ar šo
"padarīsim to vairākkārt lietojamu"?

Kā ar to sokas?

Tikko redzētais bija
tikai simulācijas video.

Kā ar to veicas?

Ī.M.: Mēs pēdējā laikā esam
krietni pavirzījušies uz priekšu

ar projektu, ko dēvējam
par "Sienāža testa projektu,"

kurā testējam vertikālo nosēšanos,

kas ir sarežģītā lidojuma noslēguma fāze.

Un mums ir labi rezultāti.

K.A.: Vai varam to redzēt?
Ī.M.: Jā.

Lai palīdzētu aptvert mērogu –

mēs saģērbām kovboju
Džonija Keša drēbēs

un pieskrūvējām šo manekenu
pie raķetes korpusa.

(Smiekli)

K.A.: Skaidrs, paskatīsimies vēlreiz,
jo tas ir vienreizēji, ja tā padomā.

Nekas tāds iepriekš nav redzēts.

Raķete uzlido un tad...

Ī.M.: Jā, raķete ir divpadsmitstāvu
mājas augstumā.

(Raķetes palaišana)

Tagad tā lidinās apuveni 40 metru augstumā

un pastāvīgi regulē

galvenā dzinēja leņķi, slīpumu un novirzi,

un novērš apgāšanos
ar aukstas gāzes pūtējiem.

K.A.: Kolosāli!

(Aplausi)

Īlon, kā tev tas izdodas?

Šie projekti – PayPal, SolarCity,

Tesla, SpaceX – tie ir tik ļoti dažādi,

tik ambicioza mēroga projekti.

Kā gan viens cilvēks

spēj radīt tik daudz inovāciju?

Kas tevī tāds ir?

Ī.M.: Es īstenībā nezinu.

Man tev nav labas atbildes.

Es daudz strādāju. Ļoti daudz.

K.A.: Man ir teorija.

Ī.M.: Labi, kāda?

K.A.: Pēc manas teorijas

tev piemīt spēja
par dizainu domāt sistēmiski

un sasaistīt kopā dizainu,
tehnoloģiju un uzņēmējdarbību,

ja TED būtu TUD jeb tehnoloģija,
uzņēmējdarbība un dizains,

apvienojot tos vienā,

sintezējot to tā, kā spēj tikai retais,

turklāt – un tas ir ļoti būtiski –

tu esi tik sasodīti pārliecināts
par šo sintezēto paketi,

ka uzņemies neprātīgu risku.

Tu liec uz spēles visu savu kapitālu,
turklāt esi to jau darījis vairākkārt.

Gandrīz neviens cits to nespēj.

Vai tas ir... vai vari padalīties
ar šī noslēpuma recepti?

Vai mēs to varam iekļaut izglītībā?

Vai to var iemācīties?

Tevis paveiktais ir neticams!

Ī.M.: Paldies. Paldies tev.

Manuprāt, domāšanai ir kāds labs satvars,

proti, fizika, tādi kā galvenie
spriešanas principi.

Galvenokārt tas ir... ar to es domāju,

lietu izprašana līdz to pamatiem,
un spriešana augšup, sākot no tiem,

nevis spriežot analoģiski.

Dzīvē mēs lielākoties domājam analoģijās,

kas būtībā nozīmē citu cilvēku paveiktā
kopēšanu ar nelielām variācijām.

Un tas ir vajadzīgs, citādi psiholoģiski
nebūtu iespējams dzīvot.

Bet, ja vēlaties uzsākt ko jaunu,

jāliek lietā fizikas pieeja.

Fizika patiešām ļauj atklāt

jaunas lietas, kas nav intuitīvas,
kā piemēram, kvantu mehānika.

Tā nepavisam nav intuitīva.

Es domāju, tas ir ļoti svarīgi,

un es arī domāju, ka jāieklausās kritikā

un to jāpieņem, sevišķi no draugiem.

Tas izklausās vienkārši,

bet to dara retais,

un tas ārkārtīgi palīdz.

K.A.: Zēni un meitenes,
kas šo skatās, mācieties fiziku!

Mācieties no šī vīra!

Īlon Mask, kaut mums būtu visa diena!
Bet liels paldies, ka atnāci uz TED.

Ī.M.: Paldies.

K.A.: Tas bija lieliski.
Tas patiešām bija lieliski.

Paskat!

(Aplausi)

Vienkārši paklanies!

(Applausi)

Tas bija fantastiski.

Liels paldies.