< Return to Video

Kā Hitlers nāca pie varas? – Alekss Džendlers un Entonijs Hazards

  • 0:07 - 0:08
    Kā Ādolfs Hitlers,
  • 0:08 - 0:13
    tirāns, kas vadīja vienu no
    lielākajiem genocīdiem cilvēces vēsturē,
  • 0:13 - 0:17
    nāca pie varas demokrātiskā valstī?
  • 0:17 - 0:20
    Stāsts sākas Pirmā pasaules kara beigās.
  • 0:20 - 0:23
    Sabiedrotajiem veiksmīgi
    virzoties uz priekšu 1918. gadā,
  • 0:23 - 0:26
    Vācija saprata, ka karš ir nav uzvarams,
  • 0:26 - 0:30
    un parakstīja pamieru,
    tā izbeidzot karadarbību.
  • 0:30 - 0:32
    Tās imperiālajai valdībai sabrūkot,
  • 0:32 - 0:36
    valstī gāja plašumā pilsoņu nemieri
    un darbaļaužu streiki.
  • 0:36 - 0:38
    Bīstoties komunistu revolūcijas,
  • 0:38 - 0:42
    lielākās partijas apvienojās,
    lai sacelšanos apspiestu,
  • 0:42 - 0:45
    izveidojot parlamentāro
    Veimāras republiku.
  • 0:45 - 0:47
    Viens no valdības pirmajiem uzdevumiem
  • 0:47 - 0:52
    bija Sabiedroto uzspiestā
    miera līguma īstenošana.
  • 0:52 - 0:56
    Zaudējušai vairāk nekā desmito daļu
    savas teritorijas un atbruņotai,
  • 0:56 - 1:00
    Vācijai nācās uzņemties
    pilnu atbildību par karu
  • 1:00 - 1:06
    un maksāt reparācijas, novājinot
    tās jau tāpat panīkušo ekonomiku.
  • 1:06 - 1:11
    Daudzi nacionālisti un veterāni
    to uztvēra kā pazemojumu.
  • 1:11 - 1:14
    Tie aplami ticēja, ka karu varēja uzvarēt,
  • 1:14 - 1:19
    ja armiju nebūtu nodevuši
    politiķi un protestētāji.
  • 1:19 - 1:22
    Hitleram šie uzskati kļuva par apsēstību,
  • 1:22 - 1:28
    un viņa fanātisms un paranoiskās mānijas
    lika vainu uzvelt ebrejiem.
  • 1:28 - 1:32
    Tā laika visai antisemītiskajā sabiedrībā,
    viņa vārdi guva atsaucību.
  • 1:32 - 1:35
    Līdz tam laikam simtiem tūkstoši ebreju
  • 1:35 - 1:38
    bija integrējušies vācu sabiedrībā,
  • 1:38 - 1:43
    taču daudzi vācieši tos turpināja
    uzskatīt par nepiederīgiem.
  • 1:43 - 1:48
    Pēc Pirmā pasaules kara ebreju panākumi
    noveda pie nepamatotām apsūdzībām
  • 1:48 - 1:51
    apvērsumu rīkošanā
    un peļņas gūšanā no kara.
  • 1:51 - 1:54
    Svarīgi ir uzsvērt,
    ka šīs sazvērestību teorijas
  • 1:54 - 1:56
    dzima no bailēm,
  • 1:56 - 1:57
    dusmām
  • 1:57 - 1:58
    un fanātisma,
  • 1:58 - 2:00
    nevis faktiem.
  • 2:00 - 2:03
    Tomēr Hitlers ar tām guva panākumus.
  • 2:03 - 2:06
    Kad viņš pievienojās
    mazai nacionālistu politiskajai partijai,
  • 2:06 - 2:10
    viņa manipulatīvās publiskās uzstāšanās
    padarīja Hitleru par tās vadītāju
  • 2:10 - 2:13
    un piesaistīja
    arvien lielākas ļaužu masas.
  • 2:13 - 2:16
    Apvienojot antisemītismu
    un populistisku aizvainojumu,
  • 2:16 - 2:20
    nacisti gan komunismu,
    gan kapitālismu nodevēja
  • 2:20 - 2:25
    par starptautiskām žīdu sazvērestībām
    Vācijas iznīcināšanai.
  • 2:25 - 2:28
    Nacistu partija sākotnēji nebija populāra.
  • 2:28 - 2:31
    Pēc neveiksmīga
    valdības gāšanas mēģinājuma
  • 2:31 - 2:33
    partiju aizliedza
  • 2:33 - 2:36
    un Hitleru ieslodzīja cietumā
    par valsts nodevību.
  • 2:36 - 2:38
    Taču aptuveni gadu pēc atbrīvošanas
  • 2:38 - 2:41
    viņš nekavējoties ķērās
    pie kustības atjaunošanas.
  • 2:41 - 2:45
    Un tad, 1929. gadā,
    pasauli piemeklēja Lielā depresija.
  • 2:45 - 2:49
    Tās laikā Amerikas bankas pārtrauca
    aizdevumu sniegšanu Vācijai,
  • 2:49 - 2:54
    un jau tā novārgusī Vācijas ekonomika
    sabruka vienas nakts laikā.
  • 2:54 - 2:56
    Hitlers cilvēku dusmas
    izmantoja savā labā,
  • 2:56 - 2:58
    piedāvājot tiem ērtus grēkāžus
  • 2:58 - 3:02
    un solījumu atjaunot
    Vācijas kādreizējo varenību.
  • 3:02 - 3:06
    Valdošās partijas izrādījās
    nespējīgas tikt galā ar krīzi,
  • 3:06 - 3:11
    bet kreisā spārna opozīciju bija
    pārlieku sadrumstalojušas iekšējās ķildas.
  • 3:11 - 3:15
    Tā nu daļa vīlušās sabiedrības
    pieslējās nacistiem,
  • 3:15 - 3:18
    palielinot partijas
    parlamentā iegūto vietu skaitu
  • 3:18 - 3:23
    no mazāk nekā 3% līdz vairāk nekā 18%
    tikai divu gadu laikā.
  • 3:23 - 3:25
    1932. gadā Hitlers kandidēja
    uz prezidenta amatu,
  • 3:25 - 3:28
    vēlēšanās zaudējot
    ar ordeņiem apbalvotajam kara varonim
  • 3:28 - 3:30
    ģenerālim fon Hindenburgam.
  • 3:30 - 3:36
    Taču iegūtie 36% balsu parādīja
    Hitleram izrādītā atbalsta apmērus.
  • 3:36 - 3:39
    Gadu vēlāk padomdevēji un uzņēmēji
  • 3:39 - 3:43
    pārliecināja Hindenburgu
    iecelt Hitleru par kancleru,
  • 3:43 - 3:47
    cerot tādējādi izmantot viņa popularitāti
    savu mērķu sasniegšanai.
  • 3:47 - 3:50
    Lai gan kanclers bija tikai
    parlamenta administratīvais vadītājs,
  • 3:50 - 3:54
    Hitlers sava amata pilnvaras
    arvien palielināja.
  • 3:54 - 3:57
    Kamēr viņa atbalstītāji
    veidoja militarizētas grupas
  • 3:57 - 3:59
    un cīnījās ar protestētājiem ielās,
  • 3:59 - 4:03
    Hitlers kultivēja bailes
    no komunistu sacelšanās
  • 4:03 - 4:07
    un apgalvoja, ka tikai viņš spēj
    atjaunot likumu un kārtību.
  • 4:07 - 4:09
    Tad, 1933. gadā,
  • 4:09 - 4:14
    kādu gados jaunu strādnieku apsūdzēja
    parlamenta ēkas aizdedzināšanā.
  • 4:14 - 4:17
    Hitlers izmantoja šo gadījumu,
    lai pārliecinātu valdību
  • 4:17 - 4:19
    piešķirt viņam ārkārtas pilnvaras.
  • 4:19 - 4:23
    Dažu mēnešu laikā
    tika aizliegta preses brīvība,
  • 4:23 - 4:25
    izformētas pārējās partijas
  • 4:25 - 4:29
    un pieņemti likumi pret ebrejiem.
  • 4:29 - 4:31
    Daudzus no Hitlera
    pirmajiem radikālajiem atbalstītājiem
  • 4:31 - 4:33
    arestēja un sodīja ar nāvi
  • 4:33 - 4:35
    – tāpat kā iespējamos sāncenšus, –
  • 4:35 - 4:39
    un, kad 1934. gada augustā
    nomira prezidents Hindenburgs,
  • 4:39 - 4:43
    bija skaidrs, ka jaunu vēlēšanu nebūs.
  • 4:43 - 4:44
    Dīvainā kārtā
  • 4:44 - 4:48
    vairumam Hitlera agrīno aktivitāšu
    nevajadzēja masu represijas.
  • 4:48 - 4:51
    Savās runās viņš izmantoja
    ļaužu bailes un niknumu,
  • 4:51 - 4:55
    lai tā gūtu atbalstu sev
    un nacistu partijai.
  • 4:55 - 4:57
    Tikmēr uzņēmēji un inteliģence,
  • 4:57 - 5:00
    gribot būt sabiedriskās domas pusē,
  • 5:00 - 5:01
    Hitleru atbalstīja.
  • 5:01 - 5:03
    Tie pārliecināja sevi un viens otru,
  • 5:03 - 5:07
    ka galējības viņa retorikā
    bija tikai izrādīšanās.
  • 5:07 - 5:09
    Desmitiem gadu vēlāk
    Hitlera nākšana pie varas
  • 5:09 - 5:13
    joprojām ir brīdinājums
    trauslu demokrātisku institūciju liktenim,
  • 5:13 - 5:15
    sastopoties ar saniknotām ļaužu masām
  • 5:15 - 5:19
    un vadoni, kas gatavs barot to dusmas
    un izmantot to bailes.
Title:
Kā Hitlers nāca pie varas? – Alekss Džendlers un Entonijs Hazards
Description:

Skaties pilnu nodarbību: http://ed.ted.com/lessons/how-did-hitler-rise-to-power-alex-gendler-and-anthony-hazard

Desmitiem gadu pēc Trešā reiha sabrukuma šķiet neiespējami saprast, kā Ādolfs Hitlers, tirāns, kas vadīja vienu no lielākajiem genocīdiem cilvēces vēsturē, vispār varēja nākt pie varas demokrātiskā valstī. Kā tad tas īsti notika un vai tas varētu atkārtoties? Alekss Džendlers un Entonijs Hazards iedziļinās vēsturē un apstākļos, kas ļāva Hitleram kļūt par Vācijas fīreru.

Sagatavoja – Alekss Džendlers un Entonijs Hazards; animēja – Uncle Ginger.
more » « less
Video Language:
English
Team:
closed TED
Project:
TED-Ed
Duration:
05:37

Latvian subtitles

Revisions Compare revisions

Our website uses cookies for analysis purposes.