< Return to Video

Vai reliģija ir laba vai slikta? (Šis ir āķīgs jautājums)

  • 0:01 - 0:05
    Cilvēki visu laiku viskaut ko saka par reliģiju.
  • 0:05 - 0:07
    (Smiekli)
  • 0:07 - 0:09
    Lieliskais, mūžībā aizgājušais
    Kristofers Hičenss
  • 0:09 - 0:11
    sarakstīja grāmatu „Dievs nav varens”,
  • 0:11 - 0:14
    kuras apakšvirsraksts bija
    „Reliģija visu samaitā.'”
  • 0:14 - 0:15
    (Smiekli)
  • 0:15 - 0:19
    Bet pagājušajā mēnesī „TIME” žurnālā
  • 0:19 - 0:23
    rabīns Deivids Volps, kuru, kā noprotu,
    dēvē par Amerikas rabīnu,
  • 0:23 - 0:28
    kurš, lai atsvērtu šo negatīvo
    raksturojumu, ir teicis,
  • 0:28 - 0:31
    ka jebkura veida sociālās pārmaiņas
  • 0:31 - 0:35
    var ieviest tikai
    caur organizēto reliģiju.
  • 0:35 - 0:37
    Šāda veida apgalvojumi par negatīvo
  • 0:37 - 0:40
    un pozitīvo pusi ir ļoti seni.
  • 0:40 - 0:42
    Viens man ir tepat kabatā —
  • 0:42 - 0:48
    no 1. gadsimta p.m.ē.
    To teicis Lukrēcijs,
  • 0:48 - 0:51
    autors poēmai „Par lietu dabu” —
  • 0:51 - 0:55
    „Tantum religio potuit suadere malorum”.
  • 0:55 - 0:59
    Man būtu vajadzējis
    to iemācīties no galvas.
  • 0:59 - 1:01
    Tas nozīmē — „tik daudz ļauna
  • 1:01 - 1:03
    cilvēkus mudina darīt reliģija”,
  • 1:03 - 1:06
    un viņš runāja par Agamemnona lēmumu
  • 1:06 - 1:09
    likt savu meitu Ifigēniju
  • 1:09 - 1:10
    uz upuraltāra,
  • 1:10 - 1:14
    lai saglabātu savas armijas izredzes.
  • 1:14 - 1:17
    Šīs debates par reliģiju
    ir gadsimtiem ilgas,
  • 1:17 - 1:19
    šajā gadījumā patiesībā varam teikt —
  • 1:19 - 1:20
    tūkstošiem gadu ilgas.
  • 1:20 - 1:22
    Cilvēki par to ir daudz runājuši,
  • 1:22 - 1:24
    un teikuši labu un sliktu,
  • 1:24 - 1:27
    un neitrālu par to.
  • 1:27 - 1:29
    Šodien vēlos jūs pārliecināt
  • 1:29 - 1:30
    par ļoti vienkāršu apgalvojumu,
  • 1:30 - 1:33
    proti, šīs debates ir
  • 1:33 - 1:35
    savā ziņā muļķīgas,
  • 1:35 - 1:39
    tāpēc ka nav tāda lieta kā reliģija,
  • 1:39 - 1:41
    par ko izteikt šos apgalvojumus.
  • 1:41 - 1:42
    Nav tāda lieta vārdā „reliģija”,
  • 1:42 - 1:46
    tāpēc tā nevar būt laba vai slikta.
  • 1:46 - 1:48
    Tā pat nevar būt neitrāla.
  • 1:48 - 1:50
    Domājot par apgalvojumiem
  • 1:50 - 1:54
    par lietu neesamību,
  • 1:54 - 1:57
    viens pašsaprotams veids,
    kā mēģināt konstatēt
  • 1:57 - 1:59
    kādas vispārpieņemtas lietas neesamību,
  • 1:59 - 2:01
    būtu piedāvāt šīs lietas definīciju
  • 2:01 - 2:04
    un tad skatīties,
    vai ir kaut kas, kas tai atbilst.
  • 2:04 - 2:09
    Vispirms es sākšu ar šo vienkāršo veidu.
  • 2:09 - 2:11
    Tātad, ieskatoties vārdnīcās
  • 2:11 - 2:12
    un to apdomājot,
  • 2:12 - 2:15
    viena ļoti dabiska
    reliģijas definīcija ir tā,
  • 2:15 - 2:20
    ka reliģija ietver ticību
    dieviem vai garīgām būtnēm.
  • 2:20 - 2:22
    Kā teicu, tas ir daudzās vārdnīcās,
  • 2:22 - 2:25
    bet to var atrast arī
  • 2:25 - 2:26
    sera Edvarda Tailora darbā,
  • 2:26 - 2:28
    kurš bija pirmais antropoloģijas
    profesors Oksfordā,
  • 2:28 - 2:30
    viens no pirmajiem mūsdienu antropologiem.
  • 2:30 - 2:33
    Savā grāmatā par pirmatnējo kultūru
  • 2:33 - 2:36
    viņš raksta, ka reliģijas sirds ir
    tā dēvētais animisms,
  • 2:36 - 2:37
    kas ir ticība garīgiem spēkiem,
  • 2:37 - 2:40
    ticība gariem.
  • 2:40 - 2:42
    Šīs definīcijas pirmā problēma
  • 2:42 - 2:45
    ir atrodama nesenajā
    Pola Beitija romānā „Tufs”.
  • 2:45 - 2:46
    Tur ir vīrietis, kurš runā ar rabīnu.
  • 2:46 - 2:48
    Rabīns saka, ka viņš netic Dievam.
  • 2:48 - 2:51
    Vīrietis saka: „Tu esi rabīns,
    kā tu vari neticēt Dievam?”
  • 2:51 - 2:54
    Un atbilde ir:
    „Tādēļ ir tik labi būt ebrejam.
  • 2:54 - 2:56
    Tev nav jātic Dievam,
  • 2:56 - 2:59
    tikai tam, ka esi ebrejs.” (Smiekli)
  • 2:59 - 3:02
    Tātad, ja šīs vīrietis ir
    rabīns, ebreju rabīns,
  • 3:02 - 3:05
    un ticēšana Dievam ir svarīga,
    lai būtu reliģiozs,
  • 3:05 - 3:08
    tad mums sanāk diezgan
    neloģisks secinājums —
  • 3:08 - 3:10
    ja reiz ir iespējams būt par ebeju rabīnu,
  • 3:10 - 3:12
    neticot Dievam,
  • 3:12 - 3:15
    jūdaisms nav reliģija.
  • 3:15 - 3:18
    Tā šķiet diezgan neloģiska doma.
  • 3:18 - 3:21
    Lūk, vēl viens pretarguments šim viedoklim.
  • 3:21 - 3:23
    Mans draugs, indiešu draugs,
  • 3:23 - 3:26
    aizgāja pie sava vectēva,
    kad viņš bija ļoti jauns,
  • 3:26 - 3:27
    vēl bērns, un teica viņam:
  • 3:27 - 3:29
    „Es gribu ar tevi parunāt par reliģiju.”
  • 3:29 - 3:30
    Viņa vectēvs sacīja: „Tu esi pārāk jauns.
  • 3:30 - 3:32
    Atnāc vēlreiz, kad būsi pusaudzis.”
  • 3:32 - 3:33
    Viņš atnāca vēlreiz, kad bija pusaudzis,
  • 3:33 - 3:35
    un teica savam vectēvam:
  • 3:35 - 3:37
    „Nu varbūt ir mazliet par vēlu,
  • 3:37 - 3:40
    jo esmu atklājis, ka neticu dieviem.”
  • 3:40 - 3:42
    Viņa vectēvs,
    kurš bija gudrs vīrs, sacīja:
  • 3:42 - 3:46
    „Ak tā, tad tu piederi pie
    hinduisma ateistu filiāles.”
  • 3:46 - 3:48
    (Smiekli)
  • 3:48 - 3:51
    Visbeidzot ir šis kungs,
  • 3:51 - 3:54
    kurš, kā visiem zināms, netic Dievam.
  • 3:54 - 3:56
    Viņa vārds ir Dalailama.
  • 3:56 - 3:58
    Viņš bieži joko, ka ir viens no
    pasaules vadošajiem ateistiem.
  • 3:58 - 4:01
    Bet tā ir patiesība,
    jo Dalailamas reliģija
  • 4:01 - 4:04
    neietver ticību Dievam.
  • 4:04 - 4:06
    Jūs, iespējams, domājat,
    ka tas tikai parāda,
  • 4:06 - 4:09
    ka esmu iedevis jums nepareizo definīciju
  • 4:09 - 4:11
    un ka man vajadzētu piedāvāt kādu citu
  • 4:11 - 4:12
    un pārbaudīt to caur šiem piemēriem,
  • 4:12 - 4:15
    un mēģināt atrast kaut ko, kas ietver
  • 4:15 - 4:18
    ateistisko jūdaismu, ateistisko hinduismu
  • 4:18 - 4:21
    un ateistisko budismu kā reliģijas veidus,
  • 4:21 - 4:23
    bet es patiesībā domāju,
    ka tā ir slikta doma,
  • 4:23 - 4:25
    un iemesls, kāpēc es domāju,
    ka tā ir slikta doma,
  • 4:25 - 4:27
    ir, jo es neuzskatu,
  • 4:27 - 4:29
    ka šādi darbojas
    mūsu priekšstats par reliģiju.
  • 4:29 - 4:30
    Manuprāt, mūsu priekšstats par reliģiju
  • 4:30 - 4:33
    patiesībā vairāk līdzinās sarakstam
  • 4:33 - 4:35
    ar paradigmu reliģijām
  • 4:35 - 4:38
    un to apakšgrupām,
  • 4:38 - 4:41
    un, ja parādās kaut kas jauns,
  • 4:41 - 4:42
    kas tiecas kļūt par reliģiju,
  • 4:42 - 4:45
    mēs jautājam:
    „Vai tā līdzinās kādai no šīm?”
  • 4:45 - 4:47
    Ne tā?
  • 4:47 - 4:50
    Manuprāt, mēs šādi domājam
    ne tikai par reliģiju,
  • 4:50 - 4:51
    un tas ir...
  • 4:51 - 4:53
    no mūsu viedokļa
  • 4:53 - 4:55
    labāk lai viss šajā sarakstā ir reliģija,
  • 4:55 - 4:57
    tāpēc es nedomāju,
    ka reliģiju uzskaitījums,
  • 4:57 - 4:59
    kas izslēdz budismu vai jūdaismu,
  • 4:59 - 5:01
    varētu būt labs sākums,
  • 5:01 - 5:04
    jo tie ir mūsu sarakstā.
  • 5:04 - 5:06
    Bet kāpēc mums ir šāds saraksts?
  • 5:06 - 5:07
    Kas notiek?
  • 5:07 - 5:10
    Kā nākas, ka mums ir šāds saraksts?
  • 5:10 - 5:13
    Man šķiet, ka atbilde ir diezgan vienkārša
  • 5:13 - 5:16
    un tāpēc sākotnēja un strīdīga.
  • 5:16 - 5:17
    Esmu pārliecināts,
    ka daudzi tam nepiekritīs,
  • 5:17 - 5:19
    bet, lūk, mans stāsts.
  • 5:19 - 5:21
    Patiess vai nepatiess,
    bet tas ir stāsts, kurš, manuprāt,
  • 5:21 - 5:24
    labi palīdz saprast,
  • 5:24 - 5:25
    kā šis saraksts varēja rasties,
  • 5:25 - 5:27
    un tāpēc palīdz, domājot par to,
  • 5:27 - 5:29
    kāda tam varētu būt nozīme.
  • 5:29 - 5:31
    Manuprāt, atbilde ir tajā,
    ka eiropiešu ceļotāji
  • 5:31 - 5:33
    aptuveni kopš Kolumba laika
  • 5:33 - 5:35
    sāka apceļot pasauli.
  • 5:35 - 5:37
    Viņi nāca no kristiešu kultūras,
  • 5:37 - 5:39
    un, ierodoties jaunā vietā,
  • 5:39 - 5:42
    viņi ievēroja, ka daļa cilvēku
    nepazina kristietību.
  • 5:42 - 5:44
    Tādēļ viņi uzdeva sev jautājumu:
  • 5:44 - 5:47
    „Kas tad viņiem ir, ja ne kristietība?”
  • 5:47 - 5:51
    Būtībā šo sarakstu izveidoja.
  • 5:51 - 5:53
    Tas ietver to,
    kas citiem cilvēkiem bija
  • 5:53 - 5:55
    kristietības vietā.
  • 5:55 - 5:59
    Rodas grūtības turpināt šajā virzienā,
  • 5:59 - 6:01
    jo kristietība ir ārkārtīgi,
  • 6:01 - 6:06
    pat šajā sarakstā,
    tā ir ārkārtīgi specifiska tradīcija.
  • 6:06 - 6:07
    Tā ietver visdažādākās lietas,
  • 6:07 - 6:09
    kas ir ļoti, ļoti specifiskas,
  • 6:09 - 6:14
    kas ir kristietības vēstures
    īpatnību rezultāts.
  • 6:14 - 6:16
    Viena lieta tās pamatā,
  • 6:16 - 6:19
    viena lieta, kas ir pamatā
    vairumam kristietības izpratņu,
  • 6:19 - 6:21
    kas ir īpašās kristietības
    vēstures rezultāts —
  • 6:21 - 6:24
    proti, tā ir reliģija,
    kas cieši saistīta ar ticību.
  • 6:24 - 6:27
    Šīs reliģijas cilvēkiem ļoti rūp,
  • 6:27 - 6:30
    vai tu tici pareizajam.
  • 6:30 - 6:32
    Kristietības vēsture,
    iekšējā kristietības vēsture,
  • 6:32 - 6:34
    lielā mērā ir cilvēku
    savstarpējas nogalināšanas vēsture,
  • 6:34 - 6:36
    jo viņi ticēja nepareizajam.
  • 6:36 - 6:38
    Tā ir iesaistīta arī
  • 6:38 - 6:40
    cīņās ar citām reliģijām,
  • 6:40 - 6:43
    protams, sākot ar viduslaikiem,
  • 6:43 - 6:45
    cīņu ar islāmu,
  • 6:45 - 6:48
    kurā atkal neticība,
  • 6:48 - 6:50
    fakts, ka viņi neticēja pareizajam,
  • 6:50 - 6:53
    bija tas, kas kristiešu pasaulei
    šķita tik aizvainojošs.
  • 6:53 - 6:58
    Kristietībai ir ļoti specifiska
    un īpatnēja vēsture,
  • 6:58 - 7:05
    un ne viss, kas reiz ir
    iekļauts šajā sarakstā, ir tāds.
  • 7:05 - 7:07
    Man šķiet ir vēl viena problēma.
  • 7:07 - 7:08
    Notika kas ļoti īpašs,
  • 7:08 - 7:10
    ko pieminēju jau iepriekš —
  • 7:10 - 7:11
    kaut kas īpašs notika
  • 7:11 - 7:13
    tās kristietības vēsturē,
  • 7:13 - 7:15
    kāda sastopama
  • 7:15 - 7:17
    lielākoties ASV mūsdienās,
  • 7:17 - 7:20
    un tas notika 19. gadsimta beigās.
  • 7:20 - 7:22
    Šī specifiskā lieta, kas notika
  • 7:22 - 7:23
    19. gadsimta beigās,
  • 7:23 - 7:25
    bija tāds kā darījums, ko noslēdza
  • 7:25 - 7:28
    starp zinātni,
  • 7:28 - 7:34
    šo jauno intelektuālās autoritātes
    organizēšanas veidu,
  • 7:34 - 7:35
    un reliģiju.
  • 7:35 - 7:37
    Ja iedomājamies 18. gadsimtu, piemēram,
  • 7:37 - 7:38
    ja iedomājamies intelektuālo dzīvi
  • 7:38 - 7:41
    pirms 19. gadsimta beigām,
  • 7:41 - 7:44
    viss, ko darīji, viss, par ko domāji,
  • 7:44 - 7:46
    vienalga, vai tā bija fiziskā pasaule,
  • 7:46 - 7:48
    cilvēka pasaule,
  • 7:48 - 7:51
    dabas pasaule
    bez cilvēka pasaules, vai morāle,
  • 7:51 - 7:52
    viss, ko darīji,
  • 7:52 - 7:54
    visu pielāgoja
  • 7:54 - 7:56
    reliģisku pieņēmumu kopumam,
  • 7:56 - 7:58
    kristiešu pieņēmumiem.
  • 7:58 - 7:59
    Tu nevarēji runāt
  • 7:59 - 8:01
    par dabas pasauli,
  • 8:01 - 8:04
    nepieminot tās saistību,
  • 8:04 - 8:06
    piemēram, ar stāstu par pasaules radīšanu
  • 8:06 - 8:07
    Ābrahāma tradīcijā,
  • 8:07 - 8:10
    pasaules radīšanas stāstu
    pirmajā Tora grāmatā.
  • 8:10 - 8:14
    Viss tika likts šādā te ietvarā.
  • 8:14 - 8:16
    Bet 19. gadsimta beigās tas mainījās,
  • 8:16 - 8:18
    un pirmo reizi cilvēkiem bija iespējams
  • 8:18 - 8:21
    veidot nopietnas, intelektuālas karjeras
  • 8:21 - 8:23
    kā dabas vēsturniekiem,
    kā piemēram, Darvins.
  • 8:23 - 8:25
    Darvinu satrauca attiecības starp
  • 8:25 - 8:27
    viņa teikto un reliģijas patiesībām,
  • 8:27 - 8:29
    bet viņš varēja turpināt rakstīt grāmatas
  • 8:29 - 8:31
    par savu tematu,
  • 8:31 - 8:34
    bez vajadzības norādīt,
    kāda bija šī saikne
  • 8:34 - 8:35
    ar reliģiju.
  • 8:35 - 8:38
    Līdzīgi par to arvien vairāk
    varēja runāt ģeologi.
  • 8:38 - 8:39
    Ja ģeologs 19. gs. sākumā
  • 8:39 - 8:41
    izteica apgalvojumus par Zemes vecumu,
  • 8:41 - 8:43
    tam bija jāskaidro, vai tas atbilst
  • 8:43 - 8:44
    un kā tas atbilst vai neatbilst
  • 8:44 - 8:48
    1. Mozus grāmatā
    norādītajam Zemes vecumam.
  • 8:48 - 8:49
    19. gadsimta beigās
  • 8:49 - 8:50
    varēja vienkārši uzrakstīt
    ģeoloģijas grāmatu
  • 8:50 - 8:53
    un izteikt apgalvojumus par Zemes vecumu.
  • 8:53 - 8:55
    Tā ir pamatīga pārmaiņa,
    un rodas šis sadalījums
  • 8:55 - 8:57
    šī intelektuālā darba dalīšana,
    kā es to saucu,
  • 8:57 - 9:00
    un tā nostiprinās, līdz beidzot
  • 9:00 - 9:03
    19. gadsimta beigās Eiropā
  • 9:03 - 9:05
    notiek īsta intelektuālā darba dalīšana,
  • 9:05 - 9:07
    un ir iespēja pievērsties
    dažādām nopietnām lietām,
  • 9:07 - 9:11
    tostarp, arvien vairāk pat filozofijai,
  • 9:11 - 9:14
    neļaujot sevi ierobežot domai:
  • 9:14 - 9:16
    „Manis teiktajam ir jābūt saskaņā
  • 9:16 - 9:19
    ar dziļajām patiesībām, ko man sniedz
  • 9:19 - 9:21
    mūsu reliģija.”
  • 9:21 - 9:24
    Iedomājieties kādu, kurš nokļūst
  • 9:24 - 9:27
    no tās pasaules,
    19. gadsimta beigu pasaules,
  • 9:27 - 9:31
    valstī, kurā uzaugu es, Ganā,
  • 9:31 - 9:34
    sabiedrībā, kurā es uzaugu, Asantē,
  • 9:34 - 9:35
    ienākot šajā pasaulē
  • 9:35 - 9:37
    20. gadsmita mijā
  • 9:37 - 9:39
    ar jautājumu, kurš radīja sarakstu:
  • 9:39 - 9:43
    „Kas viņiem ir kristietības vietā?”
  • 9:43 - 9:46
    Lūk, viena lieta, ko viņš pamanītu,
  • 9:46 - 9:48
    un, starp citu, bija cilvēks,
    kurš tiešām to izdarīja.
  • 9:48 - 9:50
    Tas bija kapteinis Retrijs,
  • 9:50 - 9:51
    britu valdības sūtīts antropologs,
  • 9:51 - 9:53
    kurš uzrakstīja grāmatu
    par Asantes reliģiju.
  • 9:53 - 9:56
    Šis ir dvēseles disks.
  • 9:56 - 9:58
    Britu muzejā tādu ir daudz.
  • 9:58 - 10:00
    Es varētu pastāstīt
    interesantu, citādāku stāstu,
  • 10:00 - 10:02
    kā tas gadījās, ka tik daudz lietu
  • 10:02 - 10:04
    no manas sabiedrības nonāca Britu muzejā,
  • 10:04 - 10:07
    bet tam mums nav laika.
  • 10:07 - 10:09
    Tātad šis objekts ir dvēseles disks.
  • 10:09 - 10:10
    Kas ir dvēseles disks?
  • 10:10 - 10:11
    To nēsāja ap kaklu
  • 10:11 - 10:14
    Asantes karaļa dvēseļu mazgātāji.
  • 10:14 - 10:17
    Kāds bija viņu darbs?
    Mazgāt karaļa dvēseli.
  • 10:18 - 10:19
    Tas prasītu daudz laika —
  • 10:19 - 10:23
    paskaidrot, kā dvēsele
    varēja būt mazgājama.
  • 10:23 - 10:26
    Bet Retrijs zināja, ka tā ir reliģija,
  • 10:26 - 10:29
    jo bija iesaistītas dvēseles.
  • 10:30 - 10:31
    Līdzīgā kārtā
  • 10:31 - 10:33
    bija daudz citu lietu un paradumu.
  • 10:33 - 10:36
    Piemēram, iedzerot, gandrīz ik reizi
  • 10:36 - 10:38
    viņi mazliet izlēja uz zemes,
  • 10:38 - 10:39
    ziedojot dieviem
  • 10:39 - 10:41
    un iedodot mazliet senčiem.
  • 10:41 - 10:43
    Mans tēvs tā darīja.
    Ikreiz, atverot viskija pudeli,
  • 10:43 - 10:46
    — ar prieku varu teikt,
    tas bija ļoti bieži —
  • 10:46 - 10:48
    viņš to atkorķēja un
    mazliet izlēja uz zemes,
  • 10:48 - 10:50
    un viņš runāja
  • 10:50 - 10:53
    ar Akroma-Ampimu, mūsu ciltstēvu,
  • 10:53 - 10:55
    vai Jao Antoniju, mana vectēva brāli.
  • 10:55 - 10:57
    Viņš ar tiem sarunājās,
  • 10:57 - 10:59
    piedāvāja viņiem mazliet no tā.
  • 10:59 - 11:02
    Visbeidzot bija milzīgas
    publiskās ceremonijas.
  • 11:02 - 11:04
    Šis ir 19. gadsimta sākuma zīmējums,
  • 11:04 - 11:05
    ko zīmējis cits britu militārā virsnieks —
  • 11:05 - 11:06
    no ceremonijas,
  • 11:06 - 11:09
    kurā bija iesaistīts karalis.
  • 11:09 - 11:10
    Karaļa darbs,
  • 11:10 - 11:12
    liela daļa no viņa darba,
  • 11:12 - 11:15
    neskaitot karagājienus u. tml. lietas,
  • 11:15 - 11:18
    bija rūpēties par savu priekšteču kapenēm.
  • 11:18 - 11:20
    Kad karalis nomira,
  • 11:20 - 11:22
    krēslu, uz kura viņš sēdēja,
    nokrāsoja melnu
  • 11:22 - 11:25
    un novietoja karaļa senču templī,
  • 11:25 - 11:27
    un ik pēc 40 dienām
  • 11:27 - 11:29
    Asantes karalim bija jāiet
    un jāveic rituāls
  • 11:29 - 11:30
    saviem senčiem par godu.
  • 11:30 - 11:31
    Tā ir liela daļa viņa darba,
  • 11:31 - 11:33
    un cilvēki domā, ja viņš to nedarīs,
  • 11:33 - 11:35
    viss saies grīstē.
  • 11:35 - 11:37
    Tātad viņš ir reliģiska figūra,
  • 11:37 - 11:38
    kā teiktu Retrijs,
  • 11:38 - 11:40
    un politiska figūra.
  • 11:40 - 11:46
    Tātad šis viss
    Retrija izpratnē būtu reliģija,
  • 11:46 - 11:48
    taču mana galvenā doma ir, ka, ieskatoties
  • 11:48 - 11:49
    šo cilvēku dzīvēs,
  • 11:49 - 11:52
    mēs arī saprotam,
    ka ikreiz, kaut ko darot,
  • 11:52 - 11:54
    viņi apzinās savus priekštečus.
  • 11:54 - 11:56
    Katru rītu brokastu laikā
  • 11:56 - 11:58
    tu vari iziet ārā, mājas priekšā,
  • 11:58 - 12:01
    un ziedot dieva kokam, niamdjuā,
  • 12:01 - 12:02
    savas mājas ārpusē,
  • 12:02 - 12:04
    un atkal runāt ar dieviem,
  • 12:04 - 12:05
    gan augstajiem, gan zemajiem,
  • 12:05 - 12:06
    ar senčiem un citiem.
  • 12:06 - 12:08
    Šī nav tā pasaule,
  • 12:08 - 12:12
    kurā reliģija un zinātne būtu nodalītas.
  • 12:12 - 12:13
    Reliģiju nenodala
  • 12:13 - 12:15
    no pārējām dzīves jomām.
  • 12:15 - 12:17
    Lai izprastu šo pasauli,
  • 12:17 - 12:18
    ir ļoti svarīgi saprast,
  • 12:18 - 12:20
    ka tā ir pasaule, kurā to,
  • 12:20 - 12:22
    ko mūsu labā dara zinātne,
  • 12:22 - 12:25
    tur dara, kā Retrijs to sauktu, reliģija,
  • 12:25 - 12:27
    jo, ja viņi grib kaut ko izskaidrot,
  • 12:27 - 12:28
    ja viņi grib zināt, kāpēc iznīka raža,
  • 12:28 - 12:30
    ja viņi grib zināt, kāpēc līst,
  • 12:30 - 12:32
    vai nelīst, ja viņiem vajadzīgs lietus,
  • 12:32 - 12:34
    ja viņi grib zināt, kāpēc
  • 12:34 - 12:37
    nomira viņu vectēvs,
  • 12:37 - 12:39
    viņi vērsīsies pie tām pašām struktūrām,
  • 12:39 - 12:41
    tās pašas valodas,
  • 12:41 - 12:43
    runās ar tiem pašiem dieviem.
  • 12:43 - 12:45
    Citiem vārdiem, šī lielā
  • 12:45 - 12:48
    zinātnes un reliģijas
    nodalīšana nav notikusi.
  • 12:48 - 12:51
    Tā būtu tik vien kā vēstures dīvainība,
  • 12:51 - 12:55
    ja neņemam vērā, ka lielā daļā pasaules
  • 12:55 - 12:58
    tā joprojām ir patiesība.
  • 12:58 - 13:01
    Nesen man bija tas gods būt kāzās
  • 13:01 - 13:02
    ziemeļu Namībijā,
  • 13:02 - 13:04
    30 km uz dienvidiem no Angolas robežas,
  • 13:04 - 13:06
    200 iedzīvotāju ciematā.
  • 13:06 - 13:08
    Tie bija mūsdienīgi cilvēki.
  • 13:08 - 13:09
    Tur bija Ūna Čaplina,
  • 13:09 - 13:11
    par kuru varbūt esat dzirdējuši.
  • 13:11 - 13:13
    Kāds ciema iedzīvotājs piegāja pie viņas
  • 13:13 - 13:16
    un teica: „Esmu tevi
    redzējis „Troņu spēlē”.”
  • 13:16 - 13:19
    Tie nebija no mūsu
    pasaules izolēti cilvēki,
  • 13:19 - 13:20
    bet, lai vai kā, viņiem
  • 13:20 - 13:23
    dievi un gari vēl joprojām pastāv.
  • 13:23 - 13:25
    Kad mēs autobusā braukājām
  • 13:25 - 13:27
    no vienas ceremonijas uz otru,
  • 13:27 - 13:30
    viņi lūdza ne tikai vispārīgi,
  • 13:30 - 13:31
    bet arī par drošību ceļojuma laikā,
  • 13:31 - 13:32
    un viņi to darīja no sirds.
  • 13:32 - 13:35
    Kad viņi man teica, ka mana māte,
  • 13:35 - 13:37
    līgavaiņa vecmamma,
  • 13:37 - 13:39
    ir ar mums, viņi nedomāja
    to pārnestā nozīmē.
  • 13:39 - 13:42
    Viņi domāja, lai gan viņa ir mirusi,
  • 13:42 - 13:45
    viņuprāt, viņa joprojām ir kopā ar mums.
  • 13:45 - 13:47
    Lielā daļā pasaules mūsdienās —
  • 13:47 - 13:49
    šī zinātnes un reliģijas nodalīšana
  • 13:49 - 13:51
    lielā daļā mūsdienu pasaules nav notikusi,
  • 13:51 - 13:55
    un, kā jau teicu, tie nav...
  • 13:55 - 14:00
    Šis puisis reiz strādāja
    „Chase” un Pasaules Bankā.
  • 14:00 - 14:02
    Viņi tāpat kā mēs ir pasaules līdzpilsoņi,
  • 14:02 - 14:04
    taču viņi nāk no vietas, kur reliģija
  • 14:04 - 14:06
    ieņem pavisam citādu lomu.
  • 14:06 - 14:08
    Tāpēc es gribētu,
    lai nākamreiz, kad kāds grib
  • 14:08 - 14:11
    izdarīt plašus vispārinājumus par reliģiju,
  • 14:11 - 14:13
    jūs apdomātu, ka varbūt nemaz nepastāv
  • 14:13 - 14:16
    tāda lieta kā reliģija,
  • 14:16 - 14:17
    un tādēļ viņu teiktais
  • 14:17 - 14:20
    nemaz nevar būt taisnība.
  • 14:20 - 14:23
    (Aplausi)
Title:
Vai reliģija ir laba vai slikta? (Šis ir āķīgs jautājums)
Speaker:
Kvame Entonijs Apaija
Description:

Reliģijas vārdā tiek darīts daudz labu lietu un arī sliktu. Bet kas tieši ir reliģija — vai tā pati par sevi ir laba vai slikta? Filozofs Kvame Entonijs Apaija piedāvā dāsnu un pārsteidzošu ieskatu.

more » « less
Video Language:
English
Team:
closed TED
Project:
TEDTalks
Duration:
14:40
  • Sveika, Laura!

    Pārskatīju Tavu tulkojumu, un zemāk ir daži piezīmes, ko un kāpēc mainīju. Droši jautā, ja nav skaidras citas izmaiņas vai kaut kam nepiekrīti.

    Viena būtiska lieta - zīmju skaits subtitrā un līnijā:
    - max 84 zīmes subtitrā;
    - max 42 vienā līnijā (2 līnijās var sadalīt ar Shift+Enter)
    Vairāk par šo te: http://translations.ted.org/wiki/How_to_Tackle_a_Transcript#How_to_divide_the_text_into_subtitles

    0:51
    “Tantum religio potuit suadere malorum. (To such heights of evil are men driven by religion.)” ― Lucretius, The Way Things Are: The De Rerum Natura.
    So much wrong could religion induce

    1:45
    indifferent - neitrāla? vienaldzīga?

    8:37 - 8:43
    9:45 - 9:49
    ...un citur
    - pārfrāzēju, lai samazinātu zīmju skaitu.

  • Pirms apstiprināšanas pārlaidu acis tulkojumam. Palaboju vairākās vietās no angļu valodas pārnestās un, manuprāt, neveiklās teikumu konstrukcijas un vārdu secību (piemēram, 0:11 un 9:13). Ieteikums izvairīties no katra vārda „thing” iekļaušanas tulkojumā, piemēram, „say many things” — „saka daudz ko”, nevis „saka daudzas lietas”. Mazliet parevidēju arī ciešamās kārtas un saliktos laikus. Ja ir kādi komentāri vai iebildumi droši raksti!

    Kristaps

Latvian subtitles

Revisions Compare revisions