10 lietas, ko nezinājāt par orgasmu

Grāmatas „Bonk” autore Mērija Rouča ierokas mazpazīstamos zinātniskos pētījumos, no kuriem daļa nāk no tālas pagātnes, lai atklātu 10 pārsteidzošus faktus par orgasmu, no dīvainiem līdz pat komiskiem faktiem. (Šī runa ir domāta pieaugušajiem.)

Labi.

Es jums parādīšu pāris attēlus

no kāda ļoti uzjautrinoša raksta žurnālā
The Journal of Ultrasound in Medicine.

Izaicināšu likteni un apgalvošu,
ka tas ir visuzjautrinošākais raksts.

kāds jebkad publicēts žurnālā.

Tā virsraksts ir
„Masturbēšanas novērojumi dzemdē”.

(Smiekli)

Tātad. Attēla kreisajā pusē redzama roka.
Uz to norāda lielākā bultiņa.

Un labajā pusē dzimumoceklis.
Kā redzat rociņa ir virs tā.

Otrajā attēlā,

radiologa Izraela Maiznera vārdiem:

„Roka, kas satver dzimumlocekli,
atveidojot masturbēšanas kustību.”

Paturiet prātā, tā bija ultrasonogrāfija,

tā kā tur attēls kustētos.

Orgasms ir
veģetatīvās nervu sistēmas reflekss.

Tā ir daļa no nervu sistēmas

kas nodarbojas ar lietām,
ko mēs apzināti nekontrolējam,

piemēram, gremošanu,
pulsu vai uzbudinājumu.

Orgasma refleksu var izraisīt
pārsteidzoši plašs darbību spektrs.

Ģenitāliju stimulēšana. Doh.

Taču arī, Kinzijs intervēja sievieti,

kuru var novest līdz orgasmam,
ja kāds berzē viņas uzaci.

Cilvēkiem ar mugurkaula smadzeņu traumām,

piemēram, paraplēģiju un tetraplēģiju

bieži izveidojas ļoti, ļoti jutīgas zonas

tieši virs ievainojuma,

lai kur tas arī būtu.

Literatūrā aprakstīts
kas tāds kā ceļgala orgasms

Šķiet, visinteresantākais, ko uzgāju,

bija kādas sievietes slimības vēsture,

kurai bija orgasms ikreiz,
kad viņa tīrīja zobus.

(Smiekli)

Kaut kas šajā zobu tīrīšanas
sarežģītajā sajūtu un kustību darbībā

izraisīja orgasmu.

Viņa aizgāja pie neirologa,
kuru tas ļoti ieinteresēja.

Viņš pārbaudīja, vai pie vainas
nebija kaut kas zobu pastā,

taču nē, tā notika
ar visu zīmolu zobu pastām.

Viņas smaganas stimulēja ar zobu bakstāmo,
lai redzētu vai tas to izraisa.

Nē. Tā bija visa tā, kā saka, nodarbe.

Mani visvairāk izbrīnīja tas,

ka gribētos domāt, ka šai sievietei
būtu lieliska mutes higiēna.

(Smiekli)

Diemžēl, žurnāla rakstā bija minēts:

„Viņa uzskatīja, ka viņu apsēduši dēmoni

un savai mutes higiēnai pārgāja
uz mutes skalojamo līdzekli.”

Cik skumji.

(Smiekli)

Kad es strādāju pie savas grāmatas,

es intervēju kādu sievieti,
kas varēja domājot novest sevi līdz orgasmam.

Viņa bija piedalījās pētījumā
Ratgersa Universitātē

Tas nevar nepatikt. Ratgersa.

Tā nu es viņu intervēju
suši restorānā, Oklendā.

Es viņai jautāju:
„Vai tu varētu to izdarīt tepat?”

Un viņa atbildēja:

„Jā, bet vispirms es gribētu
pabeigt maltīti, ja neiebilsti.”

(Smiekli)

Bet pēc tam viņa bija tik laipna
un nodemonstrēja ārpusē uz soliņa.

Tas bija apbrīnojami.
Tas prasīja ap minūti.

Es viņai jautāju:

„Vai tu to dari visu laiku?”

(Smiekli)

„Nē. Parasti, kad pārnāku mājās,
esmu pārāk nogurusi,” viņa atbildēja.

(Smiekli)

Viņa teica, ka pēdējo reizi to darīja

amerikāņu kalniņos.

(Smiekli)

Orgasma galvenā pārvalde,
kas iet gar muguras smadzeņu nerviem,

ir tā sauktās sakrālo nervu saknītes,

kas ir šeit aizmugurē.

Un ja ar elektrodu tiks stimulēts

īstais punkts, tas izraisīs orgasmu.

Tas ir fakts, ka mirušiem cilvēkiem
var izraisīt muguras smadzeņu refleksus.

noteikta veida mirušajam,
līķim ar pukstošu sirdi.

Šis cilvēks ir ar smadzeņu nāvi,

noteikti miris, patiešām atdevis galus,

bet uzturēts pie dzīvības ar respiratoru,

lai orgāni būtu apgādāti ar skābekli
to pārstādīšanai.

Ja vienam no šiem cilvēkiem
ar smadzeņu nāvi

tiek kairināts īstais punkts,

jūs kaut ko laiku pa laikam redzēsiet.

Ir tā sauktais Lācara reflekss.

Es centīšos to nodemonstrēt neesot mirusi.

Tas ir šādi. Tiek kairināts tas punkts.

Mirušais puisis vai meitene izdara....šādi.

Diezgan nepatīkami tiem,
kuri strādā patoloģiju laboratorijās.

(Smiekli)

Ja jau mirušam cilvēkam
var izraisīt Lācara refleksu,

kapēc gan ne orgasma refleksu?

Es uzdevu šo jautājumu
smadzeņu nāves ekspertei

Stefanijai Mannai, kas bija gana neapdomīga,
lai atbildētu uz maniem e-pastiem.

(Smiekli)

Es jautāju: „Vai būtu iespējams
izraisīt orgasmu mirušam cilvēkam?”

Viņa atbildēja: „Jā, ja sakrālie nervi
ir apgādāti ar skābekli,

tas patiešām būtu iespējams.”

Protams, mirušajam
tas nebūtu diez ko interesanti.

Bet tas būtu orgasms

(Smiekli)

šā vai tā.

Alabamas Universitātē ir kāda zinātniece,

kura veic orgasma izpēti.

Es viņai teicu:
„Tev vajadzētu veikt eksperimentu.

Saproti? Strādājot universitātē,
tu vari tikt pie līķiem.”

Es teicu:
„Tev to tiešām vajadzētu izdarīt.”

Viņa atbildēja: „Tam gan tu dabū atļauju
no līķu revīzijas komisijas.”

(Smiekli)

Saskaņā ar 1930. gada
laulību rokasgrāmatas autoru

Teodoru Van de Veldi,

sievietes elpā ir jūtama
viegla spermas smarža

kādu stundu pēc dzimumakta.

Teodors van de Velde
savā ziņā bija spermas pazinējs.

(Smiekli)

Viņš raksta grāmatu „Ideāla laulība”.

Ļoti heteroseksuāls puisis.

Bet savā grāmatā
„Ideālā laulība” viņš rakstīja,

ka varot atšķirt jauna vīrieša spermu

kurai esot svaiga, uzmundrinoša smarža,

no nobrieduša vīrieša spermas,
kura sperma smaržojot, citēju:

„Ārkārtīgi līdzīgi
Spānijas kastaņas ziedu smaržai.

Kam diezgan spirgti ziedošam

un tajā pat laikā ārkārtīgi sīvam.”

(Smiekli)

Labi. 1999.gadā Izraēlā
kāds vīrietis sāka žagoties.

Un šī bija viena no tām reizēm,
kad to nevarēja apturēt.

Viņš izmēģināja visu, ko ieteica draugi.

Nekas nelīdzēja.

Gāja dienas.

Kādudien vīrietis joprojām žagodamies,
pārgulēja ar savu sievu.

Un raugi! Žagas pazuda.

Viņš to izstāstīja ārstam,
kurš publicēja lietas pārskatu.

Kanādas medicīnas žurnālā ar virsrakstu

„Dzimumakts
kā potenciāls pretlīdzeklis žagām.”

Es dievinu šo rakstu,
jo vienubrīd viņi iesaka

brīvajiem žagu nomāktajiem
pamēģināt masturbēšanu.

(Smiekli)

Es to dievinu,
jo ir vesela demogrāfiska grupa:

brīvi žagu nomāktie.

(Smiekli)

Precējies. Brīvs.
Brīvs žagu pārņemts cilvēks.

1900. gadu sākumā

daudzi ginekologi uzskatīja,
ka sievietes orgasma

saraušanās palīdz uzsūkt spermu
augšup pa dzemdes kaklu

un savā veidā
to ļoti ātri nogādāt līdz olšūnai.

tādējādi palielinot
apaugļošanās iespējamību.

To sauca par „uzsūkšanas” teoriju.

(Smiekli)

Ja atgriežamies pie Hipokrata,

ārsti uzskatīja, ka sievietes orgasms

bija ne vien apaugļošanai noderīgs,
bet pat vajadzīgs.

Toreiz ārsti
nenogurdami stāstīja vīriešiem,

cik nozīmīga ir sievu apmierināšana.

Laulību rokasgrāmatas autoram
un spermas ostītājam Teodoram van de Veldem —

(Smiekli)

grāmatā ir rindiņa.

Es viņu dievinu.

Es no Teodora van de Veldes
guvu lielu pieredzi.

Viņa grāmatā bija tāda rindiņa,

kas, iespējams,
nāk no Hābsburgu dinastijas.

Tur bijusi imperatore Marija Terēza

kurai bija grutības ieņemt bērnu.

Acīmredzot karaliskā galma ārsts viņai teicis:

„Es uzskatu,
ka jūsu vissvētākās majestātes vulva

būtu kādu laiku
pirms dzimumsakariem tīkami jāsatrauc."

(Smiekli)

Acīmredzot, neesmu pārliecinājusies,
tas kaut kur ir dokumentēts.

Māsterss un Džonsons:

nu mēs pārlecam uz 1950. gadiem.

Māsterss un Džonsons
bija „uzsūkšanas” skeptiķi,

ko arī ir visai smieklīgi teikt.

Viņi tam neticēja.

Viņi kā Māsterss un Džonsons nolēma,

ka vajadzētu tam ķerties klāt.

Viņi laboratorijā ieveda,
šķiet, piecas sievietes,

un katru aprīkoja ar dzemdes kakla uzmavu,
kurā bija mākslīga sperma.

Mākslīgajā spermā bija kontrastviela,

kas ir redzama rentgena staros

Tie bija 1950.gadi.

Lai nu kā, šīs sievietes
sēdēja rentgenaparāta priekšā

un masturbēja.

Māsterss un Džonsons skatījās,
vai sperma netiek sūkta augšup.

Neatklāja nevienu liecību par „uzsūkšanu”.

Jūs varbūt prātojat:
„Kā var pagatavot mākslīgu spermu?”

(Smiekli)

Man ir atbilde. Pat divas!

Var izmantot miltus un ūdeni
vai kukurūzas cieti un ūdeni.

Patiesībā literatūrā
es atradu 3 dažādas receptes.

(Smiekli)

Mana mīļākā ir tā, kurā rakstīts...

uzskaitītas ir sastāvdaļas,

un receptē būs sacīts, piemēram,

„Sanāks divi duči kēksiņu.”

Šajā gadījumā:
„Sanāks viens spermas paraugs."

(Smiekli)

Ir vēl veids,
kā orgasms varētu veicināt auglību.

Tas ir saistīts ar vīriešiem.

Spermā, kas no ķermeņa
netiek izvadīta vismaz nedēļu,

sāk veidoties novirzes,

kas padara to mazāk efektīvu,
kad ar galvu jāieurbjas olšūnā.

Britu seksologs Rojs Levins
ir izteicis pieņēmumu,

ka šī iemesla dēļ vīrieši

ir kļuvuši tik aizrautīgi
un bieži masturbētāji.

Viņš teica: „Ja es sevi atbrīvoju no vecās,
tiek saražota jauna sperma.”

Kas šķita interesanta doma, teorija.

Tagad jums ir evolucionārs attaisnojums.

(Smiekli)

Labi.

(Smiekli)

Labiņi. Dzīvnieku valstī
ir vērā ņemami „uzsūkšanas” pierādījumi.

Piemēram, cūkas.

Dānijā, Dānijas Nacionālā
cūku audzēšanas komiteja

atklājusi, ja seksuāli stimulē sivēnmāti,

kamēr to mākslīgi apaugļo,

metienā būs novērojams 6% pieaugums,

proti, sivēniņu skaita pieaugums.

Tā nu viņi nāca klajā ar sivēnmāšu
piecu punktu stimulēšanas plānu.

Viņi panāca, ka zemnieki
kūtī pielika plakātus, un viņiem ir DVD.

Man ir šī DVD kopija.

(Smiekli)

Šī būs mana atklāšana,
jo es jums parādīšu videoklipu.

(Smiekli)

Tā..labi.

Tad nu aiziet, la-la-la,
dodamies uz darbu.

Viss izskatās ļoti nevainīgi.

Viņš darīs ar rokām to,

ko kuilis darītu ar šņukuru,
jo viņam nav roku. Jā.

(Smiekli)

Redz kā.

Kuilim ir ļoti dīvaini paņēmieni
kā izrādīt uzmanību.

(Smiekli)

Tas ir, lai imitētu kuiļa svaru.

(Smiekli)

Jums jāzina, ka cūkas klitors
atrodas maksts iekšpusē.

Šī varētu būt
sava veida viņas uzbudināšana.

Nu lūk.

(Smiekli)

Un laimīgās beigas.

(Aplausi)

Es dievinu šo video.

Sākumā šajā video ir vieta,

kur pievelk klāt viņa roku,
uz kuras ir laulības gredzens,

it kā teikdami:
„Viss kārtībā, tas ir tikai viņa darbs.

Viņam tiešām patīk sievietes.”

(Smiekli)

Kad biju Dānijā, mani uzņēma Anna Marija

Es jautāju: „Kāpēc jūs
vienkārši nestimulējat cūkas klitoru?

Kāpēc zemnieki to nedara?

Tas nav viens no jūsu 5 soļiem.”

Man jānolasa, ko viņa teica,
jo mani tas sajūsmina.

Viņa teica: „Bija ļoti grūti

panākt, ka zemnieki pieskaras zem vulvas.

Tāpēc mēs nolēmām klitoru
pagaidām vēl nepieminēt.”

(Smiekli)

Kautrīgie, bet ambiciozie
cūku audzētāji var iegādāties — tā ir taisnība —

sivēnmāšu vibratoru.

kas karājas pie spermas
pievadcaurulītes, lai tā vibrē.

Kā jau minēju,
klitors ir maksts iekšpusē.

Iespējams, mazliet uzbudinošāk nekā izskatās.

Vēl es viņai teicu:

„Šīs cūkas. Droši vien pamanījāt,

ka sivēnmāte neizskatījās ekstāzē.”

Viņa atbildēja: „To jūs nevarat zināt,

jo dzīvnieki sejā neizrāda

sāpes vai baudu tā, kā to darām mēs.

Cūkas, piemēram, ir vairāk kā suņi.

Viņi izmanto sejas augšdaļu.
Ausis ir ļoti izteiksmīgas.

Tu nekad nevari būt drošs,
kas ar cūku tobrīd notiek.

No otras puses, mēs,
primāti, vairāk izmantojam mutes,

Šāda ir lāču makaka seja ejakulējot.

(Smiekli)

Pats interesantākais,
tas ticis novērots makaku mātītēm,

bet tikai aplecot citu mātīti.

(Smiekli)

Māsterss un Džonsons.

Viņi 1950. gados nolēma:
labi, mēs noskaidrosim

visu cilvēka seksuālās atbildes reakcijas ciklu.

No priekšspēles līdz pat orgasmam.

Viss, kas notiek cilvēka ķermenī.

Labi, sievietēm, liela daļa no tā notiek iekšpusē.

Tas neapstādināja Māstersu un Džonsonu.

Viņi izveidoja mākslīgu kopošanās ierīci.

Būtībā
dzimumlocekļa formas kamera ar dzinēju.

Tur ir falls

kārtīgs akrila falls
ar kameru un gaismiņu,

kas ir pievienota dzinējam,
kas kustas apmēram šādi.

Sievietei ar to būtu sekss.

To viņas arī darītu. Diezgan apbrīnojami.

Par nožēlu šī ierīce ir izjaukta.

Tas ir šausmīgi.
Ne jau tāpēc, ka gribēju to lietot.

Es gribēju to redzēt.

(Smiekli)

Kādā jaukā dienā

Alfrēds Kinzijs izlēma aprēķināt

vidējo attālumu,
kādu var veikt ejakulēta sperma.

Tā nebija vienkārši ziņkāre.

Dakteris Kinzijs bija dzirdējis

— 20. gadsimta 40. gados
tā bija tāda kā teorija —

ka spēks, ar kādu
sperma tiek mesta pret dzemdes kaklu,

bija auglības noteicošais faktors.

Kinzijs domāja, ka tās ir muļķības,
tāpēc ķērās pie darba.

Savā laboratorijā viņš sapulcināja

300 vīriešus ar mērlentu un videokameru.

(Smiekli)

Turklāt viņš atklāja,
ka trim ceturtdaļām vīriešu

tā savā ziņā vienkārši izšļakstījās.

Tā netika izšļākta vai sviesta,
vai ejakulēta ar lielu spēku.

Tomēr, rekordists

trāpīja netālu no
2,5 metru atzīmes, kas ir iespaidīgi.

(Smiekli)

(Aplausi)

Jā. Tieši tā.

(Smiekli)

Diemžēl, viņš ir anonīms.
Viņa vārds nav minēts.

(Smiekli)

Savā grāmatā eksperimenta aprakstā

Kinzijs rakstīja:

„Uz austrumu paklājiem tika uzklāti
divi palagi, lai tos pasargātu.”

(Smiekli)

Tas ir mans otrs mīļākais teksts
no visa Alfrēda Kinzija portfolio

Mana mīļākais: „Žurku pārošanās laikā
to priekšā izkaisītas siera drupatas

iztraucēs mātīti, bet ne tēviņu.”

(Smiekli)

Liels paldies!

(Aplausi)

Paldies!