Labi. Es jums parādīšu pāris attēlus no kāda ļoti uzjautrinoša raksta žurnālā The Journal of Ultrasound in Medicine. Izaicināšu likteni un apgalvošu, ka tas ir visuzjautrinošākais raksts. kāds jebkad publicēts žurnālā. Tā virsraksts ir „Masturbēšanas novērojumi dzemdē”. (Smiekli) Tātad. Attēla kreisajā pusē redzama roka. Uz to norāda lielākā bultiņa. Un labajā pusē dzimumoceklis. Kā redzat rociņa ir virs tā. Otrajā attēlā, radiologa Izraela Maiznera vārdiem: „Roka, kas satver dzimumlocekli, atveidojot masturbēšanas kustību.” Paturiet prātā, tā bija ultrasonogrāfija, tā kā tur attēls kustētos. Orgasms ir veģetatīvās nervu sistēmas reflekss. Tā ir daļa no nervu sistēmas kas nodarbojas ar lietām, ko mēs apzināti nekontrolējam, piemēram, gremošanu, pulsu vai uzbudinājumu. Orgasma refleksu var izraisīt pārsteidzoši plašs darbību spektrs. Ģenitāliju stimulēšana. Doh. Taču arī, Kinzijs intervēja sievieti, kuru var novest līdz orgasmam, ja kāds berzē viņas uzaci. Cilvēkiem ar mugurkaula smadzeņu traumām, piemēram, paraplēģiju un tetraplēģiju bieži izveidojas ļoti, ļoti jutīgas zonas tieši virs ievainojuma, lai kur tas arī būtu. Literatūrā aprakstīts kas tāds kā ceļgala orgasms Šķiet, visinteresantākais, ko uzgāju, bija kādas sievietes slimības vēsture, kurai bija orgasms ikreiz, kad viņa tīrīja zobus. (Smiekli) Kaut kas šajā zobu tīrīšanas sarežģītajā sajūtu un kustību darbībā izraisīja orgasmu. Viņa aizgāja pie neirologa, kuru tas ļoti ieinteresēja. Viņš pārbaudīja, vai pie vainas nebija kaut kas zobu pastā, taču nē, tā notika ar visu zīmolu zobu pastām. Viņas smaganas stimulēja ar zobu bakstāmo, lai redzētu vai tas to izraisa. Nē. Tā bija visa tā, kā saka, nodarbe. Mani visvairāk izbrīnīja tas, ka gribētos domāt, ka šai sievietei būtu lieliska mutes higiēna. (Smiekli) Diemžēl, žurnāla rakstā bija minēts: „Viņa uzskatīja, ka viņu apsēduši dēmoni un savai mutes higiēnai pārgāja uz mutes skalojamo līdzekli.” Cik skumji. (Smiekli) Kad es strādāju pie savas grāmatas, es intervēju kādu sievieti, kas varēja domājot novest sevi līdz orgasmam. Viņa bija piedalījās pētījumā Ratgersa Universitātē Tas nevar nepatikt. Ratgersa. Tā nu es viņu intervēju suši restorānā, Oklendā. Es viņai jautāju: „Vai tu varētu to izdarīt tepat?” Un viņa atbildēja: „Jā, bet vispirms es gribētu pabeigt maltīti, ja neiebilsti.” (Smiekli) Bet pēc tam viņa bija tik laipna un nodemonstrēja ārpusē uz soliņa. Tas bija apbrīnojami. Tas prasīja ap minūti. Es viņai jautāju: „Vai tu to dari visu laiku?” (Smiekli) „Nē. Parasti, kad pārnāku mājās, esmu pārāk nogurusi,” viņa atbildēja. (Smiekli) Viņa teica, ka pēdējo reizi to darīja amerikāņu kalniņos. (Smiekli) Orgasma galvenā pārvalde, kas iet gar muguras smadzeņu nerviem, ir tā sauktās sakrālo nervu saknītes, kas ir šeit aizmugurē. Un ja ar elektrodu tiks stimulēts īstais punkts, tas izraisīs orgasmu. Tas ir fakts, ka mirušiem cilvēkiem var izraisīt muguras smadzeņu refleksus. noteikta veida mirušajam, līķim ar pukstošu sirdi. Šis cilvēks ir ar smadzeņu nāvi, noteikti miris, patiešām atdevis galus, bet uzturēts pie dzīvības ar respiratoru, lai orgāni būtu apgādāti ar skābekli to pārstādīšanai. Ja vienam no šiem cilvēkiem ar smadzeņu nāvi tiek kairināts īstais punkts, jūs kaut ko laiku pa laikam redzēsiet. Ir tā sauktais Lācara reflekss. Es centīšos to nodemonstrēt neesot mirusi. Tas ir šādi. Tiek kairināts tas punkts. Mirušais puisis vai meitene izdara....šādi. Diezgan nepatīkami tiem, kuri strādā patoloģiju laboratorijās. (Smiekli) Ja jau mirušam cilvēkam var izraisīt Lācara refleksu, kapēc gan ne orgasma refleksu? Es uzdevu šo jautājumu smadzeņu nāves ekspertei Stefanijai Mannai, kas bija gana neapdomīga, lai atbildētu uz maniem e-pastiem. (Smiekli) Es jautāju: „Vai būtu iespējams izraisīt orgasmu mirušam cilvēkam?” Viņa atbildēja: „Jā, ja sakrālie nervi ir apgādāti ar skābekli, tas patiešām būtu iespējams.” Protams, mirušajam tas nebūtu diez ko interesanti. Bet tas būtu orgasms (Smiekli) šā vai tā. Alabamas Universitātē ir kāda zinātniece, kura veic orgasma izpēti. Es viņai teicu: „Tev vajadzētu veikt eksperimentu. Saproti? Strādājot universitātē, tu vari tikt pie līķiem.” Es teicu: „Tev to tiešām vajadzētu izdarīt.” Viņa atbildēja: „Tam gan tu dabū atļauju no līķu revīzijas komisijas.” (Smiekli) Saskaņā ar 1930. gada laulību rokasgrāmatas autoru Teodoru Van de Veldi, sievietes elpā ir jūtama viegla spermas smarža kādu stundu pēc dzimumakta. Teodors van de Velde savā ziņā bija spermas pazinējs. (Smiekli) Viņš raksta grāmatu „Ideāla laulība”. Ļoti heteroseksuāls puisis. Bet savā grāmatā „Ideālā laulība” viņš rakstīja, ka varot atšķirt jauna vīrieša spermu kurai esot svaiga, uzmundrinoša smarža, no nobrieduša vīrieša spermas, kura sperma smaržojot, citēju: „Ārkārtīgi līdzīgi Spānijas kastaņas ziedu smaržai. Kam diezgan spirgti ziedošam un tajā pat laikā ārkārtīgi sīvam.” (Smiekli) Labi. 1999.gadā Izraēlā kāds vīrietis sāka žagoties. Un šī bija viena no tām reizēm, kad to nevarēja apturēt. Viņš izmēģināja visu, ko ieteica draugi. Nekas nelīdzēja. Gāja dienas. Kādudien vīrietis joprojām žagodamies, pārgulēja ar savu sievu. Un raugi! Žagas pazuda. Viņš to izstāstīja ārstam, kurš publicēja lietas pārskatu. Kanādas medicīnas žurnālā ar virsrakstu „Dzimumakts kā potenciāls pretlīdzeklis žagām.” Es dievinu šo rakstu, jo vienubrīd viņi iesaka brīvajiem žagu nomāktajiem pamēģināt masturbēšanu. (Smiekli) Es to dievinu, jo ir vesela demogrāfiska grupa: brīvi žagu nomāktie. (Smiekli) Precējies. Brīvs. Brīvs žagu pārņemts cilvēks. 1900. gadu sākumā daudzi ginekologi uzskatīja, ka sievietes orgasma saraušanās palīdz uzsūkt spermu augšup pa dzemdes kaklu un savā veidā to ļoti ātri nogādāt līdz olšūnai. tādējādi palielinot apaugļošanās iespējamību. To sauca par „uzsūkšanas” teoriju. (Smiekli) Ja atgriežamies pie Hipokrata, ārsti uzskatīja, ka sievietes orgasms bija ne vien apaugļošanai noderīgs, bet pat vajadzīgs. Toreiz ārsti nenogurdami stāstīja vīriešiem, cik nozīmīga ir sievu apmierināšana. Laulību rokasgrāmatas autoram un spermas ostītājam Teodoram van de Veldem — (Smiekli) grāmatā ir rindiņa. Es viņu dievinu. Es no Teodora van de Veldes guvu lielu pieredzi. Viņa grāmatā bija tāda rindiņa, kas, iespējams, nāk no Hābsburgu dinastijas. Tur bijusi imperatore Marija Terēza kurai bija grutības ieņemt bērnu. Acīmredzot karaliskā galma ārsts viņai teicis: „Es uzskatu, ka jūsu vissvētākās majestātes vulva būtu kādu laiku pirms dzimumsakariem tīkami jāsatrauc." (Smiekli) Acīmredzot, neesmu pārliecinājusies, tas kaut kur ir dokumentēts. Māsterss un Džonsons: nu mēs pārlecam uz 1950. gadiem. Māsterss un Džonsons bija „uzsūkšanas” skeptiķi, ko arī ir visai smieklīgi teikt. Viņi tam neticēja. Viņi kā Māsterss un Džonsons nolēma, ka vajadzētu tam ķerties klāt. Viņi laboratorijā ieveda, šķiet, piecas sievietes, un katru aprīkoja ar dzemdes kakla uzmavu, kurā bija mākslīga sperma. Mākslīgajā spermā bija kontrastviela, kas ir redzama rentgena staros Tie bija 1950.gadi. Lai nu kā, šīs sievietes sēdēja rentgenaparāta priekšā un masturbēja. Māsterss un Džonsons skatījās, vai sperma netiek sūkta augšup. Neatklāja nevienu liecību par „uzsūkšanu”. Jūs varbūt prātojat: „Kā var pagatavot mākslīgu spermu?” (Smiekli) Man ir atbilde. Pat divas! Var izmantot miltus un ūdeni vai kukurūzas cieti un ūdeni. Patiesībā literatūrā es atradu 3 dažādas receptes. (Smiekli) Mana mīļākā ir tā, kurā rakstīts... uzskaitītas ir sastāvdaļas, un receptē būs sacīts, piemēram, „Sanāks divi duči kēksiņu.” Šajā gadījumā: „Sanāks viens spermas paraugs." (Smiekli) Ir vēl veids, kā orgasms varētu veicināt auglību. Tas ir saistīts ar vīriešiem. Spermā, kas no ķermeņa netiek izvadīta vismaz nedēļu, sāk veidoties novirzes, kas padara to mazāk efektīvu, kad ar galvu jāieurbjas olšūnā. Britu seksologs Rojs Levins ir izteicis pieņēmumu, ka šī iemesla dēļ vīrieši ir kļuvuši tik aizrautīgi un bieži masturbētāji. Viņš teica: „Ja es sevi atbrīvoju no vecās, tiek saražota jauna sperma.” Kas šķita interesanta doma, teorija. Tagad jums ir evolucionārs attaisnojums. (Smiekli) Labi. (Smiekli) Labiņi. Dzīvnieku valstī ir vērā ņemami „uzsūkšanas” pierādījumi. Piemēram, cūkas. Dānijā, Dānijas Nacionālā cūku audzēšanas komiteja atklājusi, ja seksuāli stimulē sivēnmāti, kamēr to mākslīgi apaugļo, metienā būs novērojams 6% pieaugums, proti, sivēniņu skaita pieaugums. Tā nu viņi nāca klajā ar sivēnmāšu piecu punktu stimulēšanas plānu. Viņi panāca, ka zemnieki kūtī pielika plakātus, un viņiem ir DVD. Man ir šī DVD kopija. (Smiekli) Šī būs mana atklāšana, jo es jums parādīšu videoklipu. (Smiekli) Tā..labi. Tad nu aiziet, la-la-la, dodamies uz darbu. Viss izskatās ļoti nevainīgi. Viņš darīs ar rokām to, ko kuilis darītu ar šņukuru, jo viņam nav roku. Jā. (Smiekli) Redz kā. Kuilim ir ļoti dīvaini paņēmieni kā izrādīt uzmanību. (Smiekli) Tas ir, lai imitētu kuiļa svaru. (Smiekli) Jums jāzina, ka cūkas klitors atrodas maksts iekšpusē. Šī varētu būt sava veida viņas uzbudināšana. Nu lūk. (Smiekli) Un laimīgās beigas. (Aplausi) Es dievinu šo video. Sākumā šajā video ir vieta, kur pievelk klāt viņa roku, uz kuras ir laulības gredzens, it kā teikdami: „Viss kārtībā, tas ir tikai viņa darbs. Viņam tiešām patīk sievietes.” (Smiekli) Kad biju Dānijā, mani uzņēma Anna Marija Es jautāju: „Kāpēc jūs vienkārši nestimulējat cūkas klitoru? Kāpēc zemnieki to nedara? Tas nav viens no jūsu 5 soļiem.” Man jānolasa, ko viņa teica, jo mani tas sajūsmina. Viņa teica: „Bija ļoti grūti panākt, ka zemnieki pieskaras zem vulvas. Tāpēc mēs nolēmām klitoru pagaidām vēl nepieminēt.” (Smiekli) Kautrīgie, bet ambiciozie cūku audzētāji var iegādāties — tā ir taisnība — sivēnmāšu vibratoru. kas karājas pie spermas pievadcaurulītes, lai tā vibrē. Kā jau minēju, klitors ir maksts iekšpusē. Iespējams, mazliet uzbudinošāk nekā izskatās. Vēl es viņai teicu: „Šīs cūkas. Droši vien pamanījāt, ka sivēnmāte neizskatījās ekstāzē.” Viņa atbildēja: „To jūs nevarat zināt, jo dzīvnieki sejā neizrāda sāpes vai baudu tā, kā to darām mēs. Cūkas, piemēram, ir vairāk kā suņi. Viņi izmanto sejas augšdaļu. Ausis ir ļoti izteiksmīgas. Tu nekad nevari būt drošs, kas ar cūku tobrīd notiek. No otras puses, mēs, primāti, vairāk izmantojam mutes, Šāda ir lāču makaka seja ejakulējot. (Smiekli) Pats interesantākais, tas ticis novērots makaku mātītēm, bet tikai aplecot citu mātīti. (Smiekli) Māsterss un Džonsons. Viņi 1950. gados nolēma: labi, mēs noskaidrosim visu cilvēka seksuālās atbildes reakcijas ciklu. No priekšspēles līdz pat orgasmam. Viss, kas notiek cilvēka ķermenī. Labi, sievietēm, liela daļa no tā notiek iekšpusē. Tas neapstādināja Māstersu un Džonsonu. Viņi izveidoja mākslīgu kopošanās ierīci. Būtībā dzimumlocekļa formas kamera ar dzinēju. Tur ir falls kārtīgs akrila falls ar kameru un gaismiņu, kas ir pievienota dzinējam, kas kustas apmēram šādi. Sievietei ar to būtu sekss. To viņas arī darītu. Diezgan apbrīnojami. Par nožēlu šī ierīce ir izjaukta. Tas ir šausmīgi. Ne jau tāpēc, ka gribēju to lietot. Es gribēju to redzēt. (Smiekli) Kādā jaukā dienā Alfrēds Kinzijs izlēma aprēķināt vidējo attālumu, kādu var veikt ejakulēta sperma. Tā nebija vienkārši ziņkāre. Dakteris Kinzijs bija dzirdējis — 20. gadsimta 40. gados tā bija tāda kā teorija — ka spēks, ar kādu sperma tiek mesta pret dzemdes kaklu, bija auglības noteicošais faktors. Kinzijs domāja, ka tās ir muļķības, tāpēc ķērās pie darba. Savā laboratorijā viņš sapulcināja 300 vīriešus ar mērlentu un videokameru. (Smiekli) Turklāt viņš atklāja, ka trim ceturtdaļām vīriešu tā savā ziņā vienkārši izšļakstījās. Tā netika izšļākta vai sviesta, vai ejakulēta ar lielu spēku. Tomēr, rekordists trāpīja netālu no 2,5 metru atzīmes, kas ir iespaidīgi. (Smiekli) (Aplausi) Jā. Tieši tā. (Smiekli) Diemžēl, viņš ir anonīms. Viņa vārds nav minēts. (Smiekli) Savā grāmatā eksperimenta aprakstā Kinzijs rakstīja: „Uz austrumu paklājiem tika uzklāti divi palagi, lai tos pasargātu.” (Smiekli) Tas ir mans otrs mīļākais teksts no visa Alfrēda Kinzija portfolio Mana mīļākais: „Žurku pārošanās laikā to priekšā izkaisītas siera drupatas iztraucēs mātīti, bet ne tēviņu.” (Smiekli) Liels paldies! (Aplausi) Paldies!