Part 2 - Chapter 01 - Gulliver's Travels by Jonathan Swift

II DAĻA. Ceļojums uz BROBDINGNAG.

I NODAĻA

Liela vētra apraksta; ilgi laiva nosūtīt atnest ūdeni, autors iet ar to uz

iepazīt valsti.

Viņš ir palicis krastā, konfiscēts viens no vietējo iedzīvotāju, un ved uz zemnieku

māja. Viņa uzņemšanas, ar vairākiem negadījumiem, kas

tur notika.

Apraksts iedzīvotāju.

Kam ir notiesāts, pēc būtības un laimes, lai aktīvi un nemierīgs dzīvē,

divus mēnešus pēc manas atgriešanās, es atkal atstāju savu dzimteni, un ņēma kuģniecības

Downs, 20 dienas jūnijā, 1702, in

Piedzīvojumu, Captain John Nicholas, Cornish cilvēks, komandieris, kas dodas uz Surat.

Mums bija ļoti pārtikušu gale, līdz nonācām pie Labās Cerības raga, kur mēs

izkraut svaigu ūdeni, bet atklāt noplūdes, mēs unshipped mūsu preces un wintered

tur, lai kapteinis, kas slimo ar

drudzis, mēs nevarējām atstāt Cape līdz marta beigām.

Pēc tam mēs noteikt bura, un bija labs brauciens līdz mēs nodots šaurumam Madagaskaras;

bet kam got uz ziemeļiem no šīs salas, un apmēram pieci grādi dienvidu platuma,

vēji, kas šajās jūrās ir ievēroti

pūst pastāvīgu vienādu gale starp ziemeļiem un rietumiem, no sākuma

Decembra līdz maija sākumam, par aprīlis 19 sāka pūst ar daudz

lielāku vardarbību un vairāk rietumu nekā

parasti, turpinot tāpēc par divdesmit dienām kopā: kuru laikā mēs bijām brauc

maz no Molucca salu austrumos, un apmēram trīs grādiem ziemeļu

no līnijas, jo mūsu kapteinis konstatējusi

Novērošanas viņš ņēma gada 2 maijā, kuras laikā vējš nostājās, un tas bija

ideāls klusums, whereat man nebija nedaudz priecājās.

Bet viņš, cilvēks arī pieredze navigācijā šo jūru, cena mums visiem

sagatavo pret vētru, kas attiecīgi notika nākamajā dienā pēc: no

dienvidu vējš, ko sauc dienvidu musons, sāka noteikt collas

Meklējot tai varētu overblow, mēs ņēmām mūsu garu, bura, un stāvēja uz rokām

priekšējās buras pamatkrāsu; bet padarot sliktos laika apstākļos, mēs izskatījās šautenes bija visu ātri, un pasniedza

bezanbura.

Kuģis gulēja ļoti plašas off, tāpēc mēs domājam, ka labāk spooning pirms jūru, nekā

mēģinot vai hulling.

Mēs reefed priekšgala buru un novietoja Viņu, un velk atpakaļ priekšgala lapu, stūres bija

grūti laika apstākļos. Kuģa valkāja drosmīgi.

Mēs belayed priekšgala uz leju attāluma, bet bura bija sadalīts, un mēs velk uz leju pagalmā, un

ieguva buru laivā, un nesaistītā visas lietas skaidrs no tā.

Tas bija ļoti sīva vētra, jūras lauza dīvaini un bīstami.

Mēs velk off brīdī, kad pātagu-personālam laniard un palīdzēja cilvēks pie stūres.

Mēs nebūtu jāķeras mūsu topmasta bet ļaujiet visi stāvēt, jo viņa scudded pirms

jūra ir ļoti labi, un mēs zinājām, ka top-masta ir augšā, kuģis bija

wholesomer, un kas labāks veids, kā caur jūru, redzot, ka mums bija jūras telpā.

Kad vētra bija galā, mēs nosakām priekšējās buras un galveno buru, un cēla kuģis.

Tad mēs noteikti bezanbura, galvenais-top-bura, un priekšējās daļas top-bura.

Mūsu kurss bija austrumu-ziemeļaustrumiem, vējš bija dienvidrietumos.

Mēs saņēmām pa labi spraudītes uz klāja, mēs cast pie mūsu laikapstākļiem lencēm un liftiem, mēs noteikti

Lee-bikšturi, un velk uz priekšu ar laika apstākļiem, bowlings, un velk tos saspringts,

un belayed viņiem, un velk vairāk bezanbura

sadiegšana uz vēja, un tur viņas pilnībā un ko tik tuvu kā viņa meli.

Šajā vētra, kam sekoja spēcīgs vējš rietumu-dienvidrietumu, mēs

ko, ar manu skaitļošanu, aptuveni 500 līgas uz austrumiem, lai

vecākais matrozis uz klāja nevarēja pateikt, kādā pasaules daļā mēs bijām.

Mūsu noteikumi pasniedza labi, mūsu kuģis bija nelokāms, un mūsu apkalpes visiem labu veselību;

bet mēs gulēja vislielāko briesmu ūdens.

Mēs domājām, ka vislabāk organizēt par pašu kursu, nevis savukārt vairāk ziemeļu,

kas varētu būt celta mums uz ziemeļrietumu daļu no Great Tartary, un uz

Frozen Sea.

Par 16. dienā jūnijā, 1703, zēns uz augstākās mastu atklāja zemi.

No 17., mēs atnāca skatītāju lielu salu, vai kontinenta (jo mēs zinājām nav

vai;), dienvidu pusē, apakšā bija neliels zemes kakla jutting ārā

jūras un strauta pārāk sekla turēt kuģi virs 100 tonnas.

Mēs izmest enkuru laikā līga šajā Creek, un mūsu kapteinis nosūtīja desmiti viņa

vīrieši arī bruņoto ilgi laiva, ar kuģiem, ūdens, ja tādas var atrast.

Es vēlējos viņa atvaļinājuma, lai iet ar viņiem, ka es varētu redzēt valsti un darīt to, kas

atklājumu es varētu. Kad mēs ieradās uz zemes, mēs redzējām ne upē vai

gada pavasarī, ne arī iedzīvotāju zīmi.

Mūsu vīrieši tāpēc gāja uz krasta, lai uzzinātu, kādu svaigu ūdeni, netālu no jūras, un

I walked tikai apmēram jūdzi no otras puses, kur es norādīju valstī visu

neauglīgs un akmeņains.

Es tagad sāka apnicis, un redzot, nekas, lai izklaidētu savu zinātkāri, es atpakaļ

maigi atpakaļ uz strautu un jūras ir pilnas, manuprāt, es redzēju mūsu vīriešus

jau iekāpa laivā, un dzīve uz kuģa airu.

I gatavojas holla pēc tām, lai gan tas bija par maz, lai, kad es

novērots milzīgs radījums pastaigas pēc viņiem jūrā, cik ātri vien varēja: viņš waded

ne daudz dziļākas, nekā viņa ceļgaliem un paņēma

apbrīnojams soļus: bet mūsu vīri bija sākumā viņu pusi līgas, un, jūra

tuvumā ir pilns ar šautras ar nosmailinātu klintis briesmonis nevarēja apdzīt

laiva.

Tas man bija pēc tam teica, lai es DURST nedrīkst palikt, lai aplūkotu jautājumu par piedzīvojumu, bet

skrēja tik ātri, kā es varētu, kā es pirmo reizi devos, un tad uzkāpa stāva kalna,

kas man deva iespēju valsts.

Es atklāju, ka pilnīgi audzē, bet tas, kas pirmo reizi mani pārsteidza, bija garumu

zāle, kas, šādu pamatojumu, kas šķiet tur siens, bija aptuveni divdesmit pēdu

augstas.

Es iekritu šoseja, tik es ņēma to par, lai gan tas kalpoja, lai iedzīvotājiem

tikai kā kāju ceļu cauri jomā miežiem.

Šeit es walked uz kādu laiku, bet varēja redzēt nedaudz par vienu vai otru pusi, ar to tagad

pie ražas novākšanas, un kukurūzas pieaug vismaz četrdesmit kājām.

Es biju stundu ejot uz beigām šajā jomā, kas tika iežogota, kas ar tādu, kas ierobežo

vismaz 120 pēdas augsts, un koki tik cēls, ka es varētu darīt ne

aprēķinot uz to atrašanās augstumu.

Bija stile pāriet no šajā jomā, uz nākamo.

Tas bija četros posmos, un akmens pāriet, kad jums bija augšā.

Tas bija neiespējami man kāpt šo stilu, jo katrs solis bija sešiem pēdu

augsta, un augšējā akmens aptuveni divdesmit.

Es cenšoties atrast kādu trūkumu dzīvžogu, kad es atklāju vienu no

iedzīvotāju nākamajā laukā, virzās uz stilu, ir vienāda izmēra ar

Tam, ko es redzēju jūru turpināt mūsu laivu.

Viņš izskatījās kā garš kā parasts smaile tornis, un ņēma aptuveni desmit metri katrā

solis, cik tuvu vien es varētu uzminēt.

Es biju pārsteigts ar vislielāko bailes un izbrīnu, un aizskrēja paslēpties myself

kukurūza, no kurienes es viņu redzēju pie augšpusē stilā, atskatoties uz nākamo lauku uz

labās rokas un dzirdēja viņu aicinājumu

balss daudziem grādiem skaļāk nekā runā-trompete: bet troksnis bija tik liela,

gaisa, ka sākumā es, protams, domāja, tas bija pērkons.

Pēc kā seven monstriem, tāpat kā viņš pats, atnāca uz viņu ar plūc-āķiem

savās rokās, katrs āķis par largeness sešu izkaptis.

Šie cilvēki nebija tik labi plaķēti kā pirmo, kuru kalpi un strādnieki tie

šķita, jo pēc dažiem vārdiem, ko viņš runāja, viņi devās gūt graudus

jomā, kurā es gulēju.

Es tur no tiem tikpat liels attālums, kā es varētu, bet bija spiesta pārvietoties ar

lielas grūtības, lai no kukurūzas stublāji reizēm bija ne virs kāju

tālu, lai es diez izspiest manu ķermeni betwixt viņiem.

Tomēr, es pāreju iet uz priekšu, līdz es nonācu pie laukuma daļa, kur

kukurūza bija noteikts ar lietus un vēja.

Šeit tas bija neiespējami man iepriekš solis, lai kātiņi bija tik cieši saistītas,

ka es nevarēju rāpot cauri, un bārdas, kritušo ausis tik stipra un

norādīja, ka viņi caurdurtās caur manu apģērbu manā miesā.

Tajā pašā laikā es dzirdēju pļāvējiem nav simts metrus aiz manis.

Ir diezgan nospiests ar rūpēm, un pilnībā pārvarēt skumjas un izmisumu, es nolieku

nosaka starp divām ridges, un sirsnīgi novēlēja es varētu tur beigās manas dienas.

Es baidās manu pamests atraitnei un bāreņiem bērniem.

Es nožēloja savu muļķību un niķīgums, mēģinot otrā reisa, pret

padomu visiem maniem draugiem un attiecības.

Ar šo briesmīgo viļņojot prātā, es nevarēja iztikt domāt par Lilliput, kuru

iedzīvotāju skatījās uz mani kā vislielākais brīnums, ka kādreiz parādījās pasaulē;

kur es varēju izdarīt imperatora flotes

manā rokā, un veikt šīs citas darbības, kas tiks reģistrētas jebkad

Šīs impērijas hronikās, bet pēcteči ir grūti noticēt tiem,

kaut gan, ko apliecina miljoniem.

Es apdomāju to, ko aizvainojums tai ir jāpierāda, man, lai parādās kā nenozīmīgs in

šī tauta, par vienu liliputs būtu mūsu vidū.

Bet to es iecerētas bija jābūt vismaz no manas nelaimes, jo, kā cilvēku radījumi ir

novērots, ka daudz mežonīgu un nežēlīgu proporcionāli to vairumā, ko es varētu

sagaida, bet, lai varētu kumoss mutē

pirmais starp šiem milzīgas barbari, ka ir jānotiek, lai izmantotu mani?

Neapšaubāmi filozofiem ir taisnība, kad viņi mums saka, ka nekas nav liels vai

mazliet citādi, nekā veicot salīdzinājumu.

Tas varētu būt prieks laimi, ir ļaut Lilliputians atrastu kādu tauta, kur

cilvēki bija niecīgs attiecībā uz viņiem, jo tie bija man.

Un kas zina, bet, ka pat šī apbrīnojams rase mirstīgo var vienlīdzīgi

overmatched kādā tālā pasaules daļā, no kuriem mums ir vēl nav atklāta.

Nobijies un apmulsis, jo man bija, es varētu iztikt, kas notiek ar šīm pārdomām,

kad viens no pļāvējiem tuvojas desmit metri no kores, kur es gulēju, kas mani

aizturēt, ka ar nākamo soli es

var squashed līdz nāvei ar savu kāju, vai sagriezts divās ar viņa plūc āķa.

Un tāpēc, kad viņš atkal par to, lai pārvietotos, es iekliedzos tik skaļi kā bailes varētu

me: pēc kā milzīgs radījums trod īss, un, skatoties apkārt ar viņu kādu

laikā pēc pēdējās espied man, kā es gulēja uz zemes.

Viņš uzskata, awhile, ar piesardzību kādam, kurš cenšas likt tur par mazu

bīstamu dzīvnieku tādā veidā, ka tas nav iespējams vai nu saskrāpēt vai iekost

viņam, kā es pats esmu reizēm tiek darīts ar Anglijā zebiekste.

Beidzot viņš uzdrošinājās mani ņemt aiz, pa vidu, starp viņa pare-pirkstu un

thumb, un ko man trīs metri no viņa acis, ka viņš varētu ieraudzīt savu formu

vairāk perfekti.

Man likās, viņa izpratnē, un mana laime man deva tik daudz klātbūtnē prātā, ka es

jāatrisina nevis cīnīties ir vismazāk, kā viņš tur mani gaisā virs sešdesmit pēdu no

zemi, lai gan viņš moka ieknieba

manas puses, baidoties es izslīd caur pirkstiem.

Viss, ko es riskēju bija paaugstināt manas acis pret sauli, un vietu, manas rokas

kopā supplicating stāju, un runāt dažus vārdus pazemīgā grūtsirdība

tonis, kas piemēroti ar nosacījumu, es pēc tam tika

in: Es aizturēts ik brīdi, ka viņš domuzīme man pret zemi, kā mēs

parasti jebkurš maz pretīgus dzīvnieks, kas mums ir prātā, lai iznīcinātu.

Bet mana laba zvaigzne būtu tā, ka viņš parādījās gandarīts ar savu balsi un

žestus, un sāka skatīties uz mani kā zinātkāre, daudz domājām, dzirdot mani

izrunāt artikulēt vārdiem, lai gan viņš nevarēja saprast tos.

Tajā pašā laikā man nebija spējīgs iztikt bez nopūtas un kaisošo asaras, un pagrieziena mani

galvu pret manu pusēs, ļaujot viņam zināt, kā arī es varētu, cik nežēlīgi es biju ievainots

spiedienu viņa īkšķi un pirkstiem.

Viņš šķita aizturēt savu nozīmi, jo, paceļot lappet viņa mētelis, viņš laiž

mani maigi tajā, un uzreiz skrēja man līdzi uz savu kungu, kurš bija

būtisku lauksaimnieks, un tā pati persona man vispirms bija redzējis šajā jomā.

Lauksaimnieks, kam (kā es domāju to talk) saņēmuši šādu kontā mani par savu

kalps, varētu dot viņam, paņēma kādu mazu salmu, par lielumu spieķi

personāls un ar to pacēla lappets

manu mēteli, kas, šķiet, viņš domāja par kādu, kas aptver, ka daba devusi

mani. Viņš blew manu matu malā, lai labāk

Ņemot vērā manu seju.

Viņš nosauca savu Hinds par viņu, un jautāja, kā es pēc tam uzzināju, vai tie

bija redzējis jomās jebkurā maz būtne, kas līdzinājās mani.

Viņš nolika mani klusu, pamatojoties uz četrrāpus, bet es saņēmu uzreiz uz augšu, un

gāja lēnām uz priekšu un atpakaļ, lai ļautu šiem cilvēkiem redzēt, man nebija nodoma darboties

prom.

Viņi visi nosēdās aplī par mani, labāk ievērot savas kustības.

Es novilka cepuri, un ir zema priekšgala virzienā, ir lauksaimnieks.

Es nokritu uz manu ceļgaliem, un pacēla manu roku un acis, un runāja vairākus vārdus kā skaļi

kā es varētu: Paņēmu maku zelta no manas kabatas, un pazemīgi iesniedza to viņam.

Viņš to saņēma par palmu no viņa puses, tad piemēro to tuvu viņa acīs, lai redzētu

kas tas bija, un pēc tam pagriežot to vairākas reizes ar punktu pin

(Ko viņš paņēma no viņa piedurkne,), taču varētu neko no tā.

Pēc kā es zīme, ka viņam ir vieta viņa roku uz zemes.

Es tad ņēma maku, un, atverot to, izlej visu zeltu viņa plaukstu.

Bija seši Spānijas gabalu četras pistoles katra, blakus divdesmit vai trīsdesmit

mazākas monētas.

Es viņu redzēju slapju galu viņa mazā pirkstiņa uz viņa mēli, un aizņem vienu no maniem

lielāko gabalu, un tad vēl, bet viņš, šķiet, ir pilnīgi nekompetents, ko viņi

bija.

Viņš sniedza man zīmi, lai viņus atkal manā maku un maku atkal manā kabatā,

kas, pēc piedāvājot viņam vairākas reizes, es domāju, ka vislabāk to darīt.

Lauksaimnieks, šajā laikā, bija pārliecināta, man ir racionāla būtne.

Viņš runāja bieži pie manis, bet viņa balss skaņas caurdurtās ausīs, piemēram, ka ūdens

mill, bet viņa vārdi bija formulēt pietiekami.

Es atbildēju tik skaļi kā es varētu vairākās valodās, un viņš bieži uzlika savas auss iekšienē

divas rājas no manis: bet velti, jo mēs bijām pilnīgi nesaprotami viens otram.

Tad viņš sūtīja savus kalpus viņu darbam, un ņemot kabatas lakatiņu no viņa

kabatā, viņš divas reizes un izplatīt to uz viņa kreisās rokas, ko viņš laiž plakaniski uz

zemi ar plaukstu uz augšu, padarot mani

zīme, lai soli to, jo es varētu viegli izdarīt, jo tas nebija iepriekš pēdu biezumā.

Es domāju, ka manas puses, lai paklausīt, un, baidoties no krišanas, kas sevi visā garumā pēc

the kabatlakats, pārējo, par kuru viņš lapped mani uz galvas

papildu drošību, un šādā veidā, ko man uz savu māju.

Tur viņš sauc savu sievu, un parādīja man viņas, bet viņa kliedza un skrēja atpakaļ, kā

sievietes Anglijā do redzot krupis vai zirneklis.

Taču, kad viņa bija, bet redzējis manu uzvedību, un cik labi es novēroja

pazīmes, viņas vīrs, kas, viņa bija drīz jāsaskaņo, un pakāpeniski pieauga ļoti

konkursu par mani.

Tas bija ap divpadsmit pusdienlaikā, un kalps ievesti vakariņas.

Tas bija tikai viens būtisks trauciņā gaļas (derīgs plain stāvokli

Vīrs,) Traukā apmēram četrus ar divdesmit pēdu diametrā.

Uzņēmums bija lauksaimnieks un viņa sieva, trīs bērni, un vecā vecmāmiņa.

Kad viņi bija apsēdās, lauksaimnieks novieto mani tālāk no viņu galda,

kas bija trīsdesmit pēdu augstumā no grīdas.

Es biju šausmīgs bailēm, un tur cik es varētu no malas, baidoties no

samazinās.

Sieva samaļ mazliet gaļas, tad sabruka maizi uz tranšeju racējs, un

nolika to manā priekšā.

Es viņai zemu loku, paņēma manu nazi un dakšiņu, un nokrita ēst, kas deva tiem

pārsniedz prieks.

Saimniece nosūtīts kalponi par nelielu DRAM cup, kas notika apmēram divas galonu, un

piepilda to ar dzērienu; es stājos kuģis ar daudz grūtības ar abām rokām, un

Vairumā cieņpilni dzēra viņai

lēdija veselību, paužot vārdi tik skaļi kā es varētu angļu valodā, kas padarīja

Uzņēmums smieties tik sirsnīgi, ka es biju gandrīz deafened ar troksni.

Šis šķidrums garšoja kā mazu ābolu sidrs, un nebija nepatīkama.

Tad kungs lika man zīmi, lai nāk pie viņa tranšeju racējs pusi, bet kā man gāja uz

tabulu, atrodoties pārsteigumu visu laiku, jo iecietīga lasītājs būs viegli

iecerēt un attaisnojums, man gadījās paklupt

pret garoza, un samazinājās dzīvoklis uz manas sejas, bet nebija saņēmusi ievainots.

Es piecēlos nekavējoties un ievērojot labiem cilvēkiem būt daudz bažas, es paņēmu

mana cepure (ko es tur padusē no labas manieres,) un ilgviļņu tā pār manu galvu,

veic trīs huzzas, lai parādītu man nebija got nav ļaunums ar manu kritienu.

Bet virzās uz priekšu virzienā mans meistars (kā es turpmāk zvanu viņam,) viņa jaunākais

dēls, kurš sēdēja blakus viņam, arkas zēns apmēram desmit gadus veca, paņēma mani ar

kājām, un tur mani tik augstu gaisā, ka

Man drebēja ik ekstremitātes: bet viņa tēvs izrāva mani no viņa, un tajā pašā laikā

deva viņam šāda kaste uz kreisās auss, kā to varētu cirst Eiropas pulks

zirgs pie zemes, pasūtot viņam ir ņemta no tabulas.

Bet baidīties zēns varētu parādā man spīti, un labi atceroties to, kā nerātnu

visi no mums bērni, protams, ir zvirbuļus, trušiem, jauni kaķēni, un kucēns

suņiem, es nokritu uz manu ceļgaliem, un norādot uz

zēns, kas manu kapteini, lai saprastu, kā arī es varētu, ka es vēlējos viņa dēls

varētu būt piedošanu.

Tēvs ievēroti, un zēns paņēma vietu vēlreiz, pēc kā es devos uz viņu, un

noskūpstīja viņa roku, kuru mans meistars paņēma un lika viņam stroke man viegli ar to.

Vidū vakariņas, mana mīļākā mīļākie kaķis uzlēca klēpī.

Es dzirdēju troksni, man aiz muguras, piemēram, ka no divpadsmit ganāmpulka, audēju darbā; un pagriežot

manu galvu, es atklāju, tā rīkojās, no purring šo dzīvnieku, kas šķita

trīs reizes lielāks nekā vērsis, kā es

aprēķina, skatu ar viņas galvu, un viņas ķepām vienu, bet kundze bija krūti

un glāstīja viņas.

Šī būtne sejā niknums vispār discomposed mani;

lai gan man stāvēja tālāk galda galā, virs piecdesmit pēdu off un, kaut gan

mana saimniece turēja viņas ātri, baidoties viņa

var dot pavasarī, un konfiscēt man viņas talons.

Bet tas notika nebija nekādas briesmas, jo kaķis bija ne mazāk paziņojums no manis

kad mans meistars laiž mani trīs metri no viņas.

Un kā es esam vienmēr teicis, un konstatēja, taisnība, ko pieredze manā ceļojumi, ka

peld vai atklājot bijības sīva dzīvnieku, ir noteiktā veidā, lai padarītu to īstenot

vai tev uzbrukt, tāpēc es atrisināt, šajā

bīstami situācijā, lai parādītu, nekādā veidā, kas rada bažas.

I walked ar bezbailība piecas vai sešas reizes pirms ļoti galvas kaķis, un nāca

ietvaros pusi pagalmā no viņas, pēc kā viņa pievērsa sev atpakaļ, it kā viņa bija vairāk

baidās no manis: Man bija tik aizturēšanas

attiecībā uz suņiem, trīs, apakšā vai četras ienāca istabā, jo tas parasti ir

zemnieku mājas, no kurām viena bija angļu dogs, kas vienāda vairumā četriem ziloņiem,

un citu kurts, nedaudz garāki nekā angļu dogs, bet ne tik liels.

Kad vakariņas bija gandrīz izdarīts, māsa nāca ar bērnu, gadu vecs viņas rokās,

kuram tieši spied mani, un sāka spiegt, ka Jums varētu būt dzirdējuši no

Londonas tilts uz Chelsea, pēc parastā

retorikas zīdaiņu, lai iegūtu man plaything.

Māte, no tīra indulgence, aizveda mani uz augšu, un nodot mani uz bērnu, kurš

šobrīd sagrāba mani pa vidu, un saņēma manu galvu savā mutē, kur es rēca tik

skaļi, ka ezis tika frighted, un ļaujiet

man piliens, un es infallibly būt salauza manu kaklu, ja māte nebūtu turēja

priekšauts ar mani.

Aukle, klusā viņas babe, izmantoja grabēt, kas bija sava veida dobās kuģa

piepildīts ar lielu akmeņu, un jānostiprina ar kabeli bērna jostasvietas: bet visi

veltīgi, tāpēc, ka viņa bija spiesta piemērot pēdējo līdzeklis, piešķirot tam sūkāt.

Man jāatzīstas, nekādi priekšmeti, kas kādreiz riebumu mani tik daudz, kā redzi viņas monstrozo

krūšu, ko es nevaru pateikt, ko salīdzināt ar, tāpēc, lai radītu ziņkārīgs lasītājs

ideja tā gabarītiem, formu un krāsu.

Tā bija ievērojama sešas pēdas, un nevarēja būt mazāks par sešpadsmit apkārtmērā.

Nipelis bija aptuveni puse no bigness no manas galvas, un nokrāsu, gan to un zemnīca,

tik dažādas ar plankumiem, pimples, un vasaras raibumi, ka nekas varētu parādīties vairāk

pretīgs, jo es bija gandrīz neredzamā vietā viņas,

viņa sēž uz leju, ērtāk dot sūkāt, un man stāv uz galda.

Tas lika man padomāt par patieso ādas mūsu angļu dāmām, kas šķiet tik skaists

pie mums, tikai tāpēc, ka tie ir mūsu pašu izmēru, un to defektus nevar redzēt, bet

ar palielināmo stiklu un, ja mēs atrodam

ar eksperimentu, ka vienkāršāko un visbaltāko āda izskatās nelīdzena, rupjš, un

slikti krāsas.

Es atceros, kad es biju pie Lilliput, sejas, šo deminutīvs cilvēki

parādījās man taisnīgi pasaulē, un runā, uz šo jautājumu ar personu,

mācīšanās tur, kas bija intīmas

mans draugs, viņš teica, ka mana seja parādījās daudz godīgāka un gludāka, kad viņš

skatījās uz mani no zemes, nekā tas bija pēc tuvāk apskatīt, kad es paņēmu viņu uz augšu

manu roku, un atnesa viņam tuvu, kuru viņš

atzinās, bija sākumā ļoti šokējoši redzes.

Viņš teica, "viņš varētu atklāt lielu caurumu manā ādā, ka man bārdu celmiem tika

desmit reizes stiprāks par sari no kuiļa, un mana sejas veido vairākas

krāsas pavisam nepatīkams: "kaut gan

Man ir beg atstāt pateikt sev, ka es esmu par taisnīgu, jo vairums no mana dzimuma un valsti,

un ļoti maz iededzis visas manas ceļojumi.

No otras puses, discoursing no šīs imperatora galma dāmas, viņš izmantoja, lai

man, "viens bija vasaras raibumi, cits pārāk plaša mute, 1 / 3 pārāk liels deguns;"

nekas, kas man bija iespēja atšķirt.

Es atzīstos, šīs pārdomas bija pietiekami saprotami, kas tomēr, es nevarēju

iztikt, citādi lasītājs varētu domāt tie lielāko radības tika faktiski deformētu: par

Man ir darīt to taisnīgumu teikt, tie ir

comely rases cilvēku, un jo īpaši mana kunga sejas iezīmes,

lai gan viņš bija, bet lauksaimnieks, kad es redzēju viņu no augstuma sešdesmit pēdu, parādījās

ļoti labi proporcionāli.

Kad vakariņas bija izdarīts, mans kungs izgāja uz viņa strādnieki, un, kā es varētu noskaidrot,

viņa balss un žestu, deva viņa sieva stingri maksas, lai rūpētos par mani.

Es biju ļoti noguris, un jāiznīcina gulēt, ko mana mīļākā uztvert viņa

mani uz viņas gultā, un uz mani ar tīru baltu mutautiņu, bet lielāku un

rupjajām nekā grotbura cilvēks-of-kara.

Es gulēju apmēram divas stundas, un sapņoja, es biju mājās kopā ar savu sievu un bērniem, kas

pasliktina manas bēdas, kad es awaked, un atklāju sevi vien plašā telpā, starp

divi un trīs simti pēdu plats, un virs

200 augsta, guļ gultā twenty metri plata.

Mana saimniece bija aizgājusi par viņas sadzīves lietām, un bija aizslēgtas mani iekšā

Gulta bija astoņus metrus no grīdas.

Daži dabiskās vajadzības, nepieciešams man, lai saņemtu uz leju, es DURST nav paredzēti, lai zvanu, un, ja es

bija, tas bijis veltīgi, ar tādu balsi kā raktuves, ir tik liels attālums

no telpas, kur es guļu uz virtuvi, kur ģimene tur.

Kamēr es šādos apstākļos, divi žurkām izlīda līdz aizkarus, un skrēja

smaržo uz priekšu un atpakaļ gultā.

Viens no viņiem pienāca gandrīz uz manu seju, pēc kā es pieauga bailēm, un izvilka

mans pakaramais, lai aizstāvētu sevi.

Šie briesmīgs dzīvnieki bija drosmi, lai uzbruktu man abās pusēs, un viens no tiem

notika viņa priekšējās kājas pie manas apkakles, bet man bija laime atārdīt vēderu pirms

viņš varētu darīt mani jebkurā ļaunums.

Viņš krita pie kājām, un citi, redzot liktenis viņa biedrs, kas savu

aizbēgt, bet ne bez viena laba brūces uz muguras, kas man deva viņam, kā viņš bēga, un

kas asinis palaist trickling no viņa.

Pēc tam izmantot, man gāja lēnām uz priekšu un atpakaļ gultā, lai atgūtu savu elpu un

zaudējumu gariem.

Šie radījumi bija izmēru lielu angļu dogs, bet bezgalīgi vairāk izveicīgs un

sīva, tāpēc ka, ja man bija pacēlies manu jostu, pirms es devos gulēt, man ir jābūt

infallibly bija saplēstas gabalos un apēda.

Es mēra astes mirušo žurkas, un konstatēja, ka tas ir divas rājas garš, kas vēlas

collas, bet tas gāja pret manu kuņģī vilkt liemeņa pie gultas, kur tas gulēja

joprojām asiņo, es vēroju tas bija vēl dažas

dzīvi, bet ar spēcīgu slīpsvītra pāri kaklam, es rūpīgi nosūtīts to.

Drīz pēc manas saimniece ienāca istabā, kuras redzot, man visu asiņaina, skrēja un aizveda mani

up viņas roku.

Es norādīju uz mirušu žurku, smaidoši, un padarīt citas pazīmes, lai pierādītu, man nebija ievainots;

whereat viņa bija ļoti priecājās, aicinot kalpone, lai uzsāktu mirušos žurkas ar

pāris knaibles, un mest to ārā pa logu.

Tad viņa, kas mani uz galda, kur es parādīju viņai savu pakaramais visu asiņaina, un noslaukot to

manu mēteli lappet, atgriezās to makstī.

Man bija nospiests darīt vairāk, nekā viena lieta, kas vēl nevar darīt man, un

Tādēļ centies, lai mans saimniecei saprotu, ka es vēlējos noteiks

uz grīdas, kura pēc tam, kad viņa bija darīts, mana

biklums nebūtu jācieš man izteikt sevi tālāk, nevis norādot uz

durvīm un palocīdamies vairākas reizes.

Laba sieviete ar lielām pūlēm, beidzot uztver, ko es gribētu būt, un

ņemot man atkal rokā, iegāja dārzā, kur viņa, kas mani uz leju.

Es devos uz vienu pusi apmēram 200 metri, un beckoning viņas neskatīties vai

sekot mani, es slēpa sevi starp divām lapām skābenes, un tur novada

vajadzībām raksturs.

Es ceru, ka maigs lasītājs būs attaisnojums mani par šiem mājokļa un līdzīgi dati,

kuru tomēr nenozīmīgi tie var parādīties uz groveling vulgāri prātus, tomēr būs

noteikti noderēs filozofs palielināt viņa

domas un iztēle, un piemērot tos ienākumus no valsts, gan privātajā

dzīve, kas bija mana vienīgā dizaina Iesniedzot šo un citiem kontiem mana

ceļo uz pasaulē; kur esmu bijis

galvenokārt studējošs patiesības, neietekmējot nevienu rotas mācību vai

stilu.

Bet visu ainu par šo ceļojumu, kas tik spēcīgs iespaids par manu prātu, un ir tik

dziļi noteikti manā atmiņā, ka, apņemoties to uz papīra man nav nesniegt informāciju par vienu

materiāls apstāklis: tomēr, pēc

stingra pārskatīšanu, es izdeldēti vairākas ejas.

Mazāk brīdis, kas bija mana pirmā kopija, baidoties, ka nosodīja kā garlaicīgs un

niecīgs, no kuriem ceļotāji bieži, varbūt ne bez taisnības, apsūdzēto.