< Return to Video

Cilvēka ādas skaistums visās krāsās

  • 0:01 - 0:05
    Ir pagājuši 128 gadi,
  • 0:05 - 0:08
    kopš pasaulē pēdējā valsts
    atcēla verdzību,
  • 0:09 - 0:12
    un 53 gadi,
  • 0:12 - 0:17
    kopš Martins Luters Kings teica
    savu runu „Man ir sapnis”.
  • 0:18 - 0:20
    Bet mēs arvien dzīvojam pasaulē,
  • 0:20 - 0:25
    kur mūsu ādas krāsa
    ne vien sniedz pirmo iespaidu,
  • 0:26 - 0:29
    bet arī ilgu un paliekošu iespaidu.
  • 0:31 - 0:35
    Es piedzimu ģimenē ar dažādām ādas krāsām.
  • 0:35 - 0:38
    Mans tēvs ir kalpones dēls,
  • 0:38 - 0:44
    no kuras viņš mantoja
    tumšu šokolādes toni.
  • 0:44 - 0:49
    Viņu adoptēja tie,
    kurus es pazīstu kā savus vecvecākus.
  • 0:49 - 0:51
    Ģimenes matriarhs, mana vecmamma,
  • 0:51 - 0:55
    ir ar porcelānkrāsas ādu
    un matiem kā kokvilnu.
  • 0:56 - 1:01
    Mans vectēvs bija kaut kas starp
    vaniļas un zemeņu jogurta toni,
  • 1:01 - 1:04
    tāpat kā mans tēvocis un mans brālēns.
  • 1:05 - 1:12
    Mana māte ir kanēļkrāsas
    iedzimtas brazīlietes meita,
  • 1:12 - 1:14
    ar lazdu riekstu un medus piedevu,
  • 1:15 - 1:18
    un viņas tēvs ir kā kafija ar pienu,
  • 1:18 - 1:20
    bet ar krietnu kafijas pārsvaru.
  • 1:20 - 1:23
    Viņai ir divas māsas.
  • 1:23 - 1:26
    Vienai ir grauzdētu zemesriekstu āda,
  • 1:26 - 1:27
    bet otrai,
  • 1:27 - 1:29
    kura arī ir adoptēta,
  • 1:29 - 1:30
    drīzāk bēšīga,
  • 1:31 - 1:32
    kā pankūkai.
  • 1:32 - 1:33
    (Smiekli)
  • 1:33 - 1:36
    Uzaugot šajā ģimenē,
  • 1:36 - 1:39
    krāsa man nekad nav bijusi svarīga.
  • 1:40 - 1:44
    Tomēr ārpus mājām,
    viss drīz kļuva citādāk.
  • 1:46 - 1:49
    Krāsa ieguva daudzas citas nozīmes.
  • 1:50 - 1:54
    Es atceros
    savu pirmo skolas zīmēšanas stundu
  • 1:54 - 1:57
    kā pretrunīgu sajūtu virkni.
  • 1:57 - 2:00
    Es biju priecīga un radoša,
  • 2:00 - 2:05
    bet nekādi nevarēju saprast
    vienīgo miesas krāsas zīmuli.
  • 2:05 - 2:09
    Es biju no miesas, bet nebiju sārta.
  • 2:09 - 2:13
    Mana āda bija brūna,
    un ļaudis teica, ka esmu melna.
  • 2:13 - 2:17
    Es biju septiņus gadus veca
    ar krāsām pilnu galvu.
  • 2:18 - 2:19
    Vēlāk,
  • 2:20 - 2:22
    kad pavadīju uz skolu brālēnu,
  • 2:22 - 2:25
    mani parasti noturēja par auklīti.
  • 2:25 - 2:29
    Palīdzot virtuvē drauga ballītē,
  • 2:29 - 2:31
    ļaudis domāja, ka esmu kalpone.
  • 2:32 - 2:35
    Ar mani pat izturējās kā ar prostitūtu
  • 2:35 - 2:39
    tāpēc vien, ka viena ar eiropiešu draugiem
    staigāju pa pludmali.
  • 2:40 - 2:41
    Un vairākkārt,
  • 2:41 - 2:46
    ciemojoties pie vecmammas vai draugiem
    pārtikušās šķiras dzīvokļu namos,
  • 2:46 - 2:51
    man ieteica neizmantot galveno liftu.
  • 2:51 - 2:53
    Jo galu galā,
  • 2:53 - 2:56
    ar šādu krāsu un šādiem matiem,
  • 2:56 - 2:59
    dažās vietās es nevaru iederēties.
  • 3:00 - 3:02
    Savā veidā,
  • 3:02 - 3:05
    es pie tā pieradu un daļu no tā pieņēmu.
  • 3:05 - 3:10
    Tomēr kaut kas manī
    arvien griežas un cīnas ar to.
  • 3:11 - 3:15
    Vēlāk es apprecēju spāni.
  • 3:15 - 3:18
    Bet nevis ar vienkāršu spāni.
  • 3:18 - 3:22
    Es izvēlējos tādu ar ādas krāsu
    kā saulē apdegušam omāram.
  • 3:22 - 3:24
    (Smiekli)
  • 3:24 - 3:28
    Kopš tā laika
    mani sāka vajāt jauns jautājums.
  • 3:28 - 3:30
    „Kādā krāsā būs jūsu bērni?”
  • 3:31 - 3:34
    Kā jau noprotat,
    tas mani uztrauc vismazāk.
  • 3:34 - 3:37
    Bet domājot par to,
  • 3:37 - 3:39
    un ņemot vērā manu iepriekšējo pieredzi,
  • 3:39 - 3:45
    šis stāsts noveda mani
    pie mana fotogrāfes vingrinājuma.
  • 3:45 - 3:48
    Un tā dzima Humanae.
  • 3:49 - 3:54
    Humanae ir centieni
    izcelt mūsu īstās krāsas,
  • 3:54 - 3:55
    un atšķirt tās no neīstajām
  • 3:55 - 4:01
    baltās, sarkanās, melnās vai dzeltenās,
    ko saista ar rasi.
  • 4:01 - 4:05
    Tā ir kā mūsu kodu apšaubīšanas spēle.
  • 4:05 - 4:10
    Darbs pie tās vēl nav pabeigts,
    no personīgās līdz pat pasaules vēsturei.
  • 4:10 - 4:15
    Es dalībniekus portretēju uz balta fona.
  • 4:16 - 4:21
    Tad es izvēlos
    11 pikseļu kvadrātu no deguna,
  • 4:21 - 4:22
    uzgleznoju fonu,
  • 4:23 - 4:27
    un meklēju attiecīgu krāsu
    rūpnieciskajā paletē, Pantone.
  • 4:28 - 4:31
    Es sāku ar savu ģimeni un draugiem,
  • 4:31 - 4:35
    tad šim piedzīvojumam
    pievienojās aizvien vairāk cilvēku,
  • 4:35 - 4:39
    pateicoties atklātajiem aicinājumiem
    caur sociālajiem medijiem.
  • 4:40 - 4:45
    Es domāju, ka galvenā vieta,
    kur rādīt manus darbus, būs internets,
  • 4:45 - 4:50
    jo es gribēju saglabāt atvērtu konceptu,
    kas aicinātu visus
  • 4:50 - 4:54
    spiest dalīšanās pogu
    gan datoros, gan savās galvās.
  • 4:56 - 4:59
    Sniega bumba sāka velties.
  • 5:00 - 5:03
    Projekts tika lieliski uzņemts —
  • 5:04 - 5:07
    ielūgumi, izstādes,
  • 5:07 - 5:09
    fiziskie formāti,
  • 5:09 - 5:11
    galerijas un muzeji ...
  • 5:12 - 5:14
    nāca viegli.
  • 5:14 - 5:16
    Un starp tiem, mans mīļākais:
  • 5:17 - 5:20
    kad Humanae nonāk koplietošanas vietās
  • 5:21 - 5:23
    un parādās uz ielas,
  • 5:24 - 5:27
    tas izraisa sabiedriskas debates
  • 5:28 - 5:31
    un rada kopības sajūtu.
  • 5:35 - 5:39
    Esmu portretējusi vairāk nekā 3000 cilvēku
  • 5:39 - 5:42
    13 dažādās valstīs,
  • 5:42 - 5:45
    19 dažādās pasaules pilsētās.
  • 5:45 - 5:47
    Minot tikai dažus —
  • 5:47 - 5:50
    no kāda, kurš iekļauts Forbes sarakstā,
  • 5:50 - 5:53
    līdz bēgļiem,
    kas laivā šķērsojuši Vidusjūru.
  • 5:53 - 5:58
    Parīzē, no UNESCO ģenerālštāba
    līdz patversmei.
  • 5:58 - 6:03
    Un studentus gan no Šveices,
    gan Riodežaneiro graustu rajoniem.
  • 6:03 - 6:05
    Dažādu ticību,
  • 6:05 - 6:07
    dzimšu identitāšu
  • 6:07 - 6:09
    vai fizisku nepilnību,
  • 6:09 - 6:12
    jaundzimušus vai nedziedināmi slimus.
  • 6:12 - 6:15
    Mēs visi kopā veidojam Humanae.
  • 6:17 - 6:22
    Šie portreti liek mums pārdomāt
    kā redzam viens otru.
  • 6:22 - 6:26
    Kad mūsdienu zinātne
    apšauba rases jēdzienu,
  • 6:26 - 6:32
    ko mums nozīmē būt melniem,
    baltiem, dzelteniem, sarkaniem?
  • 6:33 - 6:37
    Vai tās ir acis,
    deguns, mute, mati?
  • 6:38 - 6:41
    Varbūt tas ir saistīts ar mūsu izcelsmi,
  • 6:41 - 6:42
    tautību
  • 6:42 - 6:44
    vai bankas kontu?
  • 6:47 - 6:51
    Šis personiskais vingrinājums
    kļuva par atklājumu.
  • 6:52 - 6:58
    Pēkšņi es sapratu, ka Humanae
    kalpo daudziem ļaudīm.
  • 6:58 - 7:00
    Tas ir kā spogulis
  • 7:00 - 7:05
    tiem, kas nevar sevi pieskaitīt
    nevienam no apzīmējumiem.
  • 7:05 - 7:07
    Tas bija apbrīnojami,
  • 7:07 - 7:10
    ka cilvēki sāka dalīties ar mani
    savās domās par šo darbu.
  • 7:11 - 7:13
    Man ir simtiem tādu,
  • 7:13 - 7:15
    es padalīšos arī ar jums.
  • 7:16 - 7:18
    11 gadīgās māte —
  • 7:19 - 7:22
    11 gadīgas meitenītes māte man atrakstīja:
  • 7:23 - 7:27
    „Ļoti labi noder man kā rīks,
    kas uzlabo viņas pašapziņu,
  • 7:27 - 7:29
    jo pagājušajā nedēļas nogalē
  • 7:29 - 7:34
    kāda viņas draudzene apgalvoja,
    ka viņa neiederas
  • 7:34 - 7:37
    un viņai nevajadzētu atļaut
    dzīvot Norvēģijā.
  • 7:38 - 7:42
    Tāpēc jūsu darbam
    ir ļoti īpaša vieta manā sirdī,
  • 7:42 - 7:44
    un tas man ir ļoti nozīmīgs.”
  • 7:47 - 7:51
    Kāda sieviete Facebook dalījās ar mani
    savā portretā un rakstīja:
  • 7:52 - 7:53
    „Visu savu dzīvi
  • 7:53 - 7:58
    ļaudīm no dažādām pasaules vietām
    ir bijis grūti mani ievietot kādā grupā,
  • 7:58 - 7:59
    stereotipā,
  • 7:59 - 8:01
    kastē.
  • 8:01 - 8:03
    Varbūt mums vajadzētu pārstāt.
  • 8:03 - 8:06
    Ierāmēšanas vietā, pajautājiet cilvēkam:
  • 8:06 - 8:08
    „Kā tu sevi nodēvētu?”
  • 8:08 - 8:10
    Tad es teiktu:
  • 8:10 - 8:12
    „Sveiki! Esmu Masjela.
  • 8:12 - 8:14
    Esmu dominikāniete-nīderlandiete,
  • 8:14 - 8:16
    uzaugu jauktā ģimenē
  • 8:16 - 8:18
    un esmu biseksuāla sieviete”.”
  • 8:20 - 8:24
    Neskaitot šīs negaidītās
    un aizkustinošās reakcijas,
  • 8:24 - 8:29
    Humanae rod jaunu dzīvi
    dažnedažādās jomās.
  • 8:29 - 8:31
    Minot tikai dažus piemērus,
  • 8:32 - 8:34
    ilustratori un mākslas studenti
  • 8:34 - 8:38
    izmanto tās kā atsauci
    savām skicēm un studijām.
  • 8:38 - 8:40
    Tas ir seju krājums.
  • 8:41 - 8:45
    Pētnieki no dažādām antropoloģijas jomām,
  • 8:45 - 8:47
    fizikas un neirozinātnes
  • 8:47 - 8:51
    izmanto Humanae ar dažādām
    zinātniskām pieejām,
  • 8:51 - 8:54
    kas saistītas ar cilvēka etniskumu,
  • 8:54 - 8:56
    optofizioloģiju,
  • 8:56 - 8:57
    seju atpazīšanu
  • 8:57 - 8:59
    vai Alcheimera slimību.
  • 9:00 - 9:03
    Viens no visnozīmīgākajiem
    projekta sasniegumiem
  • 9:03 - 9:08
    ir tā izraudzīšana par vāka noformējumu
    žurnālam Foreign Affairs,
  • 9:08 - 9:12
    kas ir viena no visnozīmīgākajām
    politiskajām publikācijām.
  • 9:13 - 9:16
    Un runājot par starptautisko politiku,
  • 9:16 - 9:20
    es atradu perfektus
    sava projekta vēstnešus...
  • 9:21 - 9:22
    skolotājus.
  • 9:22 - 9:28
    Viņi ir tie, kas izglītības nolūkos
    Humanae izmanto kā rīku.
  • 9:29 - 9:34
    Viņu degsme mani iedvesmoja
    atsākt zīmēšanas stundas,
  • 9:34 - 9:37
    bet tagad skolotāja esmu es pati.
  • 9:38 - 9:40
    Mani skolēni,
  • 9:40 - 9:42
    gan pieaugušie, gan bērni,
  • 9:42 - 9:45
    glezno pašportretus,
  • 9:45 - 9:49
    mēģinot atklāt
    paši savu neatkārtojamo krāsu.
  • 9:57 - 9:59
    Kā fotogrāfe,
  • 9:59 - 10:04
    es saprotu, ka varu būt
    komunikācijas kanāls citiem.
  • 10:05 - 10:07
    Kā cilvēks,
  • 10:07 - 10:08
    kā Andželika,
  • 10:09 - 10:12
    katru reizi, kad uzņemu foto,
  • 10:12 - 10:16
    es jūtos kā sēžot terapeita priekšā.
  • 10:17 - 10:22
    Viss satraukums, bailes un vientulība,
  • 10:22 - 10:24
    ko es kādreiz jutu...
  • 10:24 - 10:26
    pārvēršas mīlestībā.
  • 10:29 - 10:31
    Pēdējā valsts...
  • 10:32 - 10:37
    pēdējā valsts pasaulē,
    kas atcēla verdzību
  • 10:37 - 10:39
    ir valsts, kurā es piedzimu,
  • 10:40 - 10:41
    Brazīlija.
  • 10:42 - 10:47
    Mums vēl daudz jāstrādā,
    lai atceltu diskrimināciju,
  • 10:48 - 10:52
    kas vēl arvien ir plaši sastopama
    visā pasaulē,
  • 10:52 - 10:56
    un kas neizzudīs pati no sevis.
  • 10:56 - 10:58
    Paldies
  • 10:58 - 11:12
    (Aplausi)
  • 11:12 - 11:13
    Paldies
Title:
Cilvēka ādas skaistums visās krāsās
Speaker:
Andželika Dass
Description:

Andželikas Dass fotogrāfijas grauj mūsu priekšstatus par ādas krāsu un etnisko identitāti. Šajā personīgajā runā jūs dzirdēsiet, kas iedvesmoja viņas portretu projektu „Humanae” un viņas centienus dokumentēt īstās ādas krāsas, nevis neīstās: balto, sarkano, melno un dzelteno, ko saista ar rasi.
more » « less
Video Language:
English
Team:
closed TED
Project:
TEDTalks
Duration:
11:27

Latvian subtitles

Revisions

Our website uses cookies for analysis purposes.