-
[skan aplausi un dziesma "Skola, skolēns, skola."]
-
Pērkinsa kungs, priecājos,
ka varējāt izbrīvēt laiku.
-
Jūs esat aizņemts cilvēks, bet man likās,
ka šo jautājumu nebūtu labi apspriest
-
pa bezpersoniskiem tālruņa vadiem.
-
Nē, protams, direktora kungs.
-
Ja Tomijam ir kādas problēmas,
es noteikti vēlos tās risināt pašā saknē.
-
Patiesību sakot, Tomijam tiešām ir nepatikšanas.
-
Pēdējā laikā viņa uzvedība
ļauj vēlēties zināmus uzlabojumus.
-
Ak vai!
-
Liekas, ka viņš ir zaudējis
jebkādu interesi par mācībām.
-
Viņš atsakās dot savu ieguldījumu sporta
jomā. Un jau vairākas nedēļas
-
viņš nav iesniedzis nevienu mājasdarbu.
-
Ak vai, cik slikti!
-
Teikšu godīgi, Pērkinsa kungs, ja Tomijs
nebūtu miris, viņš jau būtu izslēgts.
-
(smiekli)
-
Kā lūdzu?
-
Jā, būtu jau izslēgts!
-
Ja es neņemtu vērā to faktu,
ka jūsu dēls ir miris,
-
sen jau būtu viņu izslēdzis.
-
Tomijs ir miris?!
-
Jā, viņš tagad guļ lazaretē
gluži stīvs un drusku zaļš ...
-
un, man par nožēlu, pašreizējā posmā
tas viņa attieksmei ir gauži raksturīgi.
-
Redziet, zēnam galīgi trūkst mērenības:
-
vienu brīdi viņš skrien pa gaisu
kā papīra pūķis ...
-
un nākamajā brīdī viņš
atkal nekust vairs nemaz.
-
Un turklāt sāk nelabi ost.
-
Bet kā viņš nomira?
-
Jūs domājat, ka tam ir kāda nozīme?
-
Domāju gan!
-
Redziet, tas viss ir saistīts
ar bibliotēkas lietām.
-
Man pēdējā laikā bijis daudz jānoņemas
ar zēniem, kas no bibliotēkas ņem grāmatas
-
... bez bibliotēkas kartītes.
-
Jūsu dēlu pieķēra, un
es uzdevu viņu nopērt.
-
... sodīšanas laikā viņš nomira.
-
Bet jūsu atvieglojumam varu sacīt,
jums būs patīkami to dzirdēt,
-
ka grupējuma vadonis tika notverts.
-
Tāpēc esmu pārliecināts, ka
bibliotēkas disciplīna vairs pārkāpta netiks.
-
Redziet, kartīšu sistēma pati kā tāda ...
-
Es atvainojos, bet ...
-
...tika...
-
Jūs pērāt manu dēlu līdz nāvei?
-
Jā, jā, tā tas varētu būt.
-
Lūdzu, es neesmu radis,
ka mani pārtrauc.
-
Redziet, bibliotēkas kartīšu sistēma
tika ieviesta tieši ...
-
Sakiet, kas tieši notika?
-
Acīmredzot, zēni vienkārši ielavījās
bibliotēkā un čiepa grāmatas!
-
Nē taču, pēršanas laikā!
-
Ak jūs atkal par to. Vienā brīdī viņš
bija pārliecies pār galdu, bet tad
-
viņš jau bija zem galda, tā sacīt, ē ...
-
Beigts?
-
Mmm ... pusbeigts! ...
-
Pērkinsa kungs, mani mulsina jūsu
neveselīgā apsēstība ar dēla nāvi.
-
Vēlos vērst uzmanību uz viņa attieksmi!
-
Un teikšu godīgi, baidos, ka redzu,
kurš viņš to samācījies.
-
Ne jau es viņu situ līdz nāvei!
-
Tomēr man tas bija gluži skaidrs
jau no pirmās dienas.
-
Jau toreiz man likās,
un arī tagad man liekas,
-
ka viņam būtu bijušas pavisam citas izredzes,
ja jūs būtu papūlējies
-
viņu dažas reizes nosist jau iepriekš.
-
Vai jūs esat pilnīgi jucis?
-
Es esmu SAŠUTIS!
Lai sarīkotu bēres,
-
man nācās atcelt tradicionālo
trešdienās grāmatu klubu!
-
[atskan zvans]
-
Tas ir kaut kas neiedomājams!
-
Jā, tieši tā. Vai arī tā būtu,
-
ja tas būtu tiesa
-
(smiekli)
-
.... Ko, lūdzu?
-
Es taču jokoju, Pērkinsa kungs.
-
Atvainojiet, mācībspēkiem
ir savdabīga humora izjūta.
-
Ak, Dievs, un es jau nobijos!
-
Es taču neatceltu grāmatu klubu, lai
ietu uz tā mazā ķēma bērēm!
-
[smiekli, aplausi]
