[skan aplausi un dziesma "Skola, skolēns, skola."]

Pērkinsa kungs, priecājos,
ka varējāt izbrīvēt laiku.

Jūs esat aizņemts cilvēks, bet man likās,
ka šo jautājumu nebūtu labi apspriest

pa bezpersoniskiem tālruņa vadiem.

Nē, protams, direktora kungs.

Ja Tomijam ir kādas problēmas,
es noteikti vēlos tās risināt pašā saknē.

Patiesību sakot, Tomijam tiešām ir nepatikšanas.

Pēdējā laikā viņa uzvedība
ļauj vēlēties zināmus uzlabojumus.

Ak vai!

Liekas, ka viņš ir zaudējis
jebkādu interesi par mācībām.

Viņš atsakās dot savu ieguldījumu sporta
jomā. Un jau vairākas nedēļas

viņš nav iesniedzis nevienu mājasdarbu.

Ak vai, cik slikti!

Teikšu godīgi, Pērkinsa kungs, ja Tomijs
nebūtu miris, viņš jau būtu izslēgts.

(smiekli)

Kā lūdzu?

Jā, būtu jau izslēgts!

Ja es neņemtu vērā to faktu,
ka jūsu dēls ir miris,

sen jau būtu viņu izslēdzis.

Tomijs ir miris?!

Jā, viņš tagad guļ lazaretē
gluži stīvs un drusku zaļš ...

un, man par nožēlu, pašreizējā posmā
tas viņa attieksmei ir gauži raksturīgi.

Redziet, zēnam galīgi trūkst mērenības:

vienu brīdi viņš skrien pa gaisu
kā papīra pūķis ...

un nākamajā brīdī viņš
atkal nekust vairs nemaz.

Un turklāt sāk nelabi ost.

Bet kā viņš nomira?

Jūs domājat, ka tam ir kāda nozīme?

Domāju gan!

Redziet, tas viss ir saistīts
ar bibliotēkas lietām.

Man pēdējā laikā bijis daudz jānoņemas
ar zēniem, kas no bibliotēkas ņem grāmatas

... bez bibliotēkas kartītes.

Jūsu dēlu pieķēra, un
es uzdevu viņu nopērt.

... sodīšanas laikā viņš nomira.

Bet jūsu atvieglojumam varu sacīt,
jums būs patīkami to dzirdēt,

ka grupējuma vadonis tika notverts.

Tāpēc esmu pārliecināts, ka
bibliotēkas disciplīna vairs pārkāpta netiks.

Redziet, kartīšu sistēma pati kā tāda ...

Es atvainojos, bet ...

...tika...

Jūs pērāt manu dēlu līdz nāvei?

Jā, jā, tā tas varētu būt.

Lūdzu, es neesmu radis,
ka mani pārtrauc.

Redziet, bibliotēkas kartīšu sistēma
tika ieviesta tieši ...

Sakiet, kas tieši notika?

Acīmredzot, zēni vienkārši ielavījās
bibliotēkā un čiepa grāmatas!

Nē taču, pēršanas laikā!

Ak jūs atkal par to. Vienā brīdī viņš
bija pārliecies pār galdu, bet tad

viņš jau bija zem galda, tā sacīt, ē ...

Beigts?

Mmm ... pusbeigts! ...

Pērkinsa kungs, mani mulsina jūsu
neveselīgā apsēstība ar dēla nāvi.

Vēlos vērst uzmanību uz viņa attieksmi!

Un teikšu godīgi, baidos, ka redzu,
kurš viņš to samācījies.

Ne jau es viņu situ līdz nāvei!

Tomēr man tas bija gluži skaidrs
jau no pirmās dienas.

Jau toreiz man likās,
un arī tagad man liekas,

ka viņam būtu bijušas pavisam citas izredzes,
ja jūs būtu papūlējies

viņu dažas reizes nosist jau iepriekš.

Vai jūs esat pilnīgi jucis?

Es esmu SAŠUTIS!
Lai sarīkotu bēres,

man nācās atcelt tradicionālo
trešdienās grāmatu klubu!

[atskan zvans]

Tas ir kaut kas neiedomājams!

Jā, tieši tā. Vai arī tā būtu,

ja tas būtu tiesa

(smiekli)

.... Ko, lūdzu?

Es taču jokoju, Pērkinsa kungs.

Atvainojiet, mācībspēkiem 
ir savdabīga humora izjūta.

Ak, Dievs, un es jau nobijos!

Es taču neatceltu grāmatu klubu, lai
ietu uz tā mazā ķēma bērēm!

[smiekli, aplausi]