Labākā statistika, kādu būsiet redzējuši

Šādu datu pasniegšanu jūs vēl nebūsiet redzējuši. Ar sporta komentētāja cienīgu dramatismu un degsmi statistikas guru Hanss Roslings apgāž mītus par tā saukto „attīstības pasauli”.

Pirms aptuveni 10 gadiem es uzņēmos
jaunajiem Zviedrijas bakalaura studentiem

mācīt globālo attīstību.

Tas bija pēc aptuveni 20 gadu ilga darba

kopā ar Āfrikas iestādēm,
pētot badu Āfrikā,

tāpēc no manis sagaidīja,
ka es par pasauli drusku zināšu.

Es mūsu medicīnas universitātē,
Karolinskas institūtā,

sāku jaunu bakalaura kursu
— Globālo veselību.

Rodoties šāda iespējai,
jūs kļūstat drusku nervozs.

Es domāju, ka nākošie studenti

ir saņēmuši augstākās atzīmes
Zviedrijas izglītības sistēmā,

tāpēc iedomājos, ka varbūt viņi jau zina visu,
ko grasījos viņiem mācīt.

Tādēļ, viņiem ierodoties,
es sarīkoju pārbaudījumu.

Viens no jautājumiem,
no kā es daudz uzzināju, bija šis:

„Kurā valstī no šiem pieciem pāriem
ir augstākā bērnu mirstība?”

Es tās saliku kopā tā,
ka katrā valstu pārī

vienā no tām ir divreiz augstāka
bērnu mirstība nekā otrā.

Tas nozīmē,
ka tā ir daudz lielāka atšķirība,

nekā iespējamā datu nenoteiktība.

Es jūs nepārbaudīšu, bet tā ir Turcija

ar augstāku mirstību, Polija,
Krievija, Pakistāna un Dienvidāfrika.

Šādi bija Zviedrijas studentu rezultāti.

Es to izdarīju, lai iegūtu ticamības intervālu,
kas ir diezgan neliels, un es, protams, sapriecājos:

1,8 pareizas atbildes
no piecām iespējamām.

Tas nozīmēja, ka šeit bija vieta
starptautiskās veselības profesoram

un manam kursam.

(Smiekli)

Taču tad kādā vēlā vakarā,
veidojot ziņojumu,

es patiešām aptvēru savu atklājumu.

Esmu pierādījis,
ka Zviedrijas labākie studenti

statistiski par pasauli zina
ievērojami mazāk nekā šimpanzes.

(Smiekli)

Jo šimpanzes uz pusi atbildētu pareizi,

ja es tām iedotu divus banānus
ar Šrilankas un Turcijas uzrakstiem.

Tām būtu taisnība pusē gadījumu,
bet studenti tik tālu nav tikuši.

Mani tik ļoti nesatrauca nezināšana,
cik maldīgas iedomas.

Es veicu arī neētisku pētījumu

ar Karolisnkas institūta profesoriem,

kas pasniedz Nobela prēmijas medicīnā,

un viņi bija vienā līmenī ar šimpanzēm.

(Smiekli)

Te arī es sapratu,
ka mums savstarpēji jāsazinās,

jo dati par to, kas notiek pasaulē,

un bērnu veselību katrā valstī
ir apkopoti un pieejami.

Mēs izveidojām programmu,
kas šādi attēlo datus:

katrs burbulis ir valsts.

Šī te valsts ir Ķīna.

Šī ir Indija.

Burbuļa izmērs ir iedzīvotāju daudzums,

un uz šīs ass
es liku dzimstības koeficientu.

Jo mani studenti teica,

viņiem raugoties uz pasauli
pēc manis uzdotā jautājuma:

„Ko jūs patiesībā domājat par pasauli?”

Pirmkārt, es uzzināju,
ka galvenā mācību grāmata bija „Tintiņš”.

(Smiekli)

Viņi teica:
„Pasaulē joprojām esam „mēs” un „viņi”.

„Mēs” esam Rietumu pasaule
un „viņi” ir Trešā pasaule.”

„Ko jūs domājat ar Rietumu pasauli?”
es jautāju.

„Nu, tā ir ilga dzīve un maza ģimene,

Trešajā pasaulē
ir īsa dzīve un liela ģimene.”

To es te varēju attēlot.

Te es liku dzimstības koeficientu,
bērnu skaitu uz vienu sievieti:

viens, divi, trīs, četri,
līdz astoņiem bērniem vienai sievietei.

Mums kopš 1962. gada, aptuveni 1960. gada,

ir ļoti labi dati
par ģimeņu izmēriem visās valstīs.

Statistiskā kļūda ir ļoti neliela.

Te es liku sagaidāmo dzīvildzi
dzimšanas brīdī,

no 30 gadiem dažās valstīs
līdz pat 70 gadiem citās.

1962. gadā tiešām pastāvēja valstu grupa,

kas bija industrializētās valstis,

tajās bija mazas ģimenes un ilga dzīve.

Šīs bija attīstības valstis:

tajās bija lielas ģimenes
un samērā īsa dzīve.

Kas ir noticis kopš 1962. gada?
Mēs vēlamies redzēt izmaiņas.

Vai studentiem ir taisnība?
Vai joprojām ir divu veidu valstis?

Vai arī šajās attīstības valstīs
nu ir mazākas ģimenes un tās atrodas te?

Vai arī tur ir ilgāka dzīve,
un tās atrodas augšā?

Paskatīsimies! Tad mēs apturējām pasauli.

Tā visa ir ANO statistika,
kas padarīta pieejama.

Aiziet! Vai redzat?

Tā ir Ķīna, kas virzās
uz labāku veselības stāvokli.

Visas zaļās Latīņamerikas valstis
virzās uz mazākām ģimenēm.

Šīs, dzeltenās, ir arābu valstis,

tām palielinās ģimenes, nē,
dzīvildze, bet ne lielākas ģimenes.

Afrikāņi ir šie te zaļie.
Viņi joprojām ir te.

Tā ir Indija.
Indonēzija pārvietojas diezgan ātri.

(Smiekli)

Astoņdesmitajos Bangladeša
joprojām ir te, kopā ar Āfrikas valstīm.

Bet nu Bangladeša,
astoņdesmitajos gados notika brīnums:

imāmi sāk sludināt ģimenes plānošanu.

Bangladeša virzās uz to stūri.

Deviņdesmitajos mums
ir briesmīgā HIV epidēmija,

kas krasi samazina dzīvildzi Āfrikas valstīs,

un visas pārējās aizvirzās stūrī,

kur mums ir ilga dzīve un mazas ģimenes,
un mums ir pavisam jauna pasaule.

(Aplausi)

(Aplausi beidzas)

Pa tiešo salīdzināsim

Amerikas Savienotās Valstis un Vjetnamu.

1964. gads.

Amerikā bija mazas ģimenes un ilga dzīve;

Vjetnamā bija lielas ģimenes un īsa dzīve.

Un, lūk, kas notiek:

dati no kara laika rāda,
ka par spīti karā kritušajiem,

dzīvildze uzlabojās.

Līdz gada beigām Vjetnamā
aizsākās ģimenes plānošana;

tā tiecās uz mazākām ģimenēm.

ASV tur, augšā.
tiecās uz lielāku dzīvildzi,

saglabājot ģimenes izmēru.

Astoņdesmitajos gados viņi
atmet komunistisko plānošanu

un izvēlas tirgus ekonomiku,

un tā attīstās straujāk nekā sociālā dzīve.

Šobrīd mums Vjetnamā

ir tāda pati dzīvildze un ģimenes izmērs

šeit, Vjetnamā, 2003. gadā

kā Savienotajās Valstīs 1974. gadā,
kara beigās.

Es domāju, ja neaplūkojam datus, mēs visi

nenovērtējam milzīgās izmaiņas Āzijā,

kas vispirms notika sociālajā jomā,
pirms mēs to redzējām arī ekonomiskajā.

Pāriesim pie vēl viena veida,
kā varam attēlot

ienākumu sadalījumu pasaulē.

Tas ir pasaules cilvēku ienākumu sadalījums.

Viens dolārs, 10 dolāri
vai 100 dolāri dienā.

Vairs nepastāv plaisa starp
bagātajiem un nabagajiem. Tas ir mīts.

Te ir kuprītis.

Bet visur ir cilvēki.

Ja paskatāmies, kur nokļūst ienākumi,

tie ir 100% ikgadējo pasaules ienākumu.

20% bagātākajiem cilvēkiem,

viņiem no tā tiek aptuveni 74%.

Nabadzīgākajiem 20% tiek
aptuveni 2% ienākumu.

Tas parāda, ka jēdziens par attīstības valstīm

ir ārkārtīgi apšaubāms.

Mēs domājam par palīdzības sniegšanu,

šiem te cilvēki sniedzot palīdzību šiem cilvēkiem.

Taču pa vidu ir
lielākā daļa pasaules iedzīvotāju,

un viņiem tiek 24% no visiem ienākumiem.

Mēs esam dzirdējuši dažādas lietas.
Kas ir šie?

Kur atrodas dažādas valstis?
Es varu jums parādīt Āfriku.

Lūk, Āfrika.

10% pasaules iedzīvotāju,
lielākā daļa nabadzībā.

Lūk, ESAO.

Bagātās valstis.
ANO privātais klubiņš.

Viņi ir te, šajā pusē.
Āfrika un ESAO diezgan pārklājās.

Lūk, Latīņamerika.

Tajā ir viss uz šīs pasaules,
no nabadzīgākajiem līdz bagātākajiem

Latīņamerikā.

Tam klāt mēs varam likt Austrumeiropu,

varam likt Austrumāziju,
un varam likt Dienvidāziju.

Kā tas izskatās,
ja atgriežamies atpakaļ laikā

līdz aptuveni 1970. gadam?

Tad kupris bija lielāks.

Lielākā daļa nabadzībā dzīvojošo bija aziāti.

Pasaules lielākā problēma
bija nabadzība Āzijā.

Ja es ļauju laikam ritēt uz priekšu,

redzēsiet, ka, palielinoties iedzīvotāju skaitam,

simtiem miljoni cilvēku Āzijā
izkļūst no nabadzības,

bet citi kļūst nabagi,

šāda tendence šobrīd valda pasaulē.

Labākais paredzējums
no Pasaules bankas puses ir,

ka notiks šādi

un mums vairs nebūs sadalīta pasaule.

Lielākā daļa cilvēku būs pa vidu.

Protams, tā ir logaritmiska funkcija,

bet mūsu izpratne par ekonomiku
ir izaugsme procentos.

Mēs uz to raugāmies
kā iespēju iekļūt augstākā procentīlē.

Ja es to mainu un ģimenes ienākumu vietā
paņemu IKP uz vienu iedzīvotāju,

un pārvēršu atsevišķos datus

par reģionālajiem iekšzemes kopprodukta datiem

un izvēlos reģionus te, lejā,

burbuļa izmērs joprojām
parāda iedzīvotāju skaitu.

Tur ir ESAO, Subsahāras Āfrika ir tur,

mēs noņemam arābu valstis,

tā kā tās nāk gan no Āfrikas, gan Āzijas,
mēs tās novietojam atsevišķi.

Mēs varam izvērst šo asi,
es varu tai piešķirt jaunu dimensiju,

pievienojot sociālos rādītājus,
bērnu izdzīvošanu.

Nu man uz šīs ass ir nauda,

bet uz otras
bērnu izdzīvošanas iespējamība.

Dažās valstīs līdz 5 gadu vecumam
izdzīvo 99,7% bērnu;

citās — tikai 70%.

Šeit, šķiet, ir plaisa starp ESAO,

Latīņameriku, Austrumeiropu, Austrumāziju,

arābu valstīm, Dienvidāziju
un Subsahāras Āfriku.

Pastāv spēcīga linearitāte
starp bērnu izdzīvošanu un naudu.

Taču ļaujiet sadalīt sīkāk
Subsahāras Āfriku.

Tur ir veselība,
un labāka veselība ir tur, augšā.

Es varu ņemt un sadalīt
Subsahāras Āfriku atsevišķās valstīs.

Pēc sašķelšanās

valsts burbuļa izmērs
atbilst iedzīvotāju skaitam.

Sjerraleone ir tur, lejā.
Maurīcija — tur, augšā.

Maurīcija bija pirmā valsts,

kurā atcēla tirdzniecības ierobežojumus,
un viņi varēja pārdot savu cukuru,

viņi varēja pārdot savus audumus

ar tādiem pašiem nosacījumiem
kā cilvēki Eiropā un Ziemeļamerikā.

Āfrikā pastāv milzīga atšķirība.
Gana ir te, pa vidu.

Sjerraleonē — humānā palīdzība.

Šeit, Ugandā — attīstības palīdzība.

Te laiks ieguldīt,
tur jūs varat doties brīvdienās.

Milzīgās atšķirības
Āfrikas valstu vidū,

ko reti ņemam vērā, viss nav tik vienāds.

Es varu sadalīt Dienvidāziju.
Indija ir lielais burbulis vidū.

Bet starp Afganistānu un Šrilanku
ir milzīga atšķirība.

Es varu sadalīt arābu valstis.
Kā klājas tām?

Vienāds klimats, vienāda kultūra,
viena reliģija, milzīga atšķirība.

Pat starp kaimiņiem.

Jemenā pilsoņu karš,

Apvienotajos Arābu Emirātos nauda,
ko vienlīdzīgi un veiksmīgi izmantoja.

Ne tā, kā vēsta mīti.

Tostarp arī visi ārzemju strādnieku bērni,

kas atrodas valstī.

Dati nereti izrādās labāki nekā šķiet.
Daudzi saka, ka dati ir slikti.

Pastāv kļūdas iespējamība,
bet te mēs redzam atšķirību:

Kambodža, Singapūra.

Atšķirība ir daudz lielāka
nekā datu nepilnība.

Austrumeiropa:
ilgu laiku padomju ekonomika,

bet pēc 10 gadiem valstis
no tās iznākušas ļoti, ļoti, atšķirīgi.

Vēl ir Latīņamerika.

Šodien mums nav jādodas uz Kubu,

lai atrastu veselīgu Latīņamerikas valsti.

Dažu gadu laikā Čīlē būs
zemāka bērnu mirstība nekā Kubā.

Te mums ir ESAO valstis
ar augstiem ienākumiem.

Te mums ir visas pasaules tendences,

kas izskatās vairāk vai mazāk šādi.

Ja aplūkojam,

kā 1960. gadā izskatās pasaule,

tā sāk pārvietoties.

Tas ir Mao Dzeduns.
Viņš atnesa Ķīnai veselību.

Tad viņš nomira.

Tad nāca Dens Sjaopins
un atnesa Ķīnai naudu,

un atkal ieveda Ķīnu kopējā plūsmā.

Mēs esam redzējuši, kā valstis šādā veidā pārvietojas dažādos virzienos,

tāpēc ir pagrūti atrast paraugvalsti,

kas atspoguļotu kopējo tendenci visā pasaulē.

Tomēr es vēlētos jūs atvest atpakaļ
līdz aptuveni 1960. gadam.

Es vēlētos salīdzināt

Dienvidkoreju, kas ir šī te,
ar Brazīliju, kas ir šī valsts.

Tur man pazuda apzīmējums.

Es vēlētos salīdzināt Ugandu, kas ir te.

Es to varu paātrināt šādi.

Jūs redzat, kā Dienvidkoreja kāpj ļoti, ļoti strauji,

kamēr Brazīlija to dara daudz lēnāk.

Ja paejam atpakaļ un pieliekam tām pēdas,

jūs redzat, ka attīstības ātrums

ir ļoti, ļoti atšķirīgs,

valstis kāpj vairāk vai mazāk ar
tādu pašu ātrumu kā nauda un veselība,

bet šķiet, ka kustēties var daudz ātrāk,

ja vispirms ir veselība, nevis bagātība.

Lai to parādītu, mēs varam pavērot
Apvienoto Arābu Emirātu ceļu.

Viņi nāk no šejienes, minerālu valsts.

Viņiem tika visa nafta;
viņi dabūja visu naudu,

bet veselību nevar nopirkt lielveikalā.

Veselībā ir jāiegulda.
Bērniem ir jānodrošina skološana.

Jāapmāca veselības aprūpes personāls.
Jāizglīto iedzīvotāji.

Šeihs Zajeds to paveica diezgan labi.

Par spīti krītošajām naftas cenām,
viņš pacēla valsti te augšā.

Tādējādi mēs esam ieguvuši
populārāku pasaules atainojumu,

kur visas valstis izmanto savu naudu

labāk nekā tās to ir darījušas pagātnē.

Tā tas ir vairāk vai mazāk,
ja aplūkojat valstu vidējos rādītājus,

tie ir šādi.

Vidējo rādītāju izmantošana ir bīstama,

jo valstu iekšienē
pastāv tik liela atšķirībā.

Ja es paskatos te, mēs redzam,
ka Uganda šobrīd atrodas tur,

kur Dienvidkoreja bija 1960. gadā.

Ja es sadalu Ugandu sīkāk,
Uganda pastāv diezgan liela atšķirība.

Tās ir Ugandas kvintiles.

Šeit ir bagātākie 20% Ugandas iedzīvotāju.

Nabadzīgākie ir te lejā.

Ja es sadalu Dienvidāfriku,
tā izskatās šādi.

Ja es pavirzos lejup un aplūkoju Nigēru,

kur bija ļoti briesmīgs bads,
tā izskatās šādi.

Nigēras nabadzīgākie 20% atrodas te,

un Dienvidāfrikas bagātākie 20% atrodas te,

un tomēr mēs mēdzam apspriest to,

kādi ir risinājumi situācijai Āfrikā.

Āfrikā ir viss, kas ir šajā pasaulē.

Jūs nevarat apspriest universālu pieeju HIV [zālēm]

gan šai kvintīlei šeit augšā,
gan tai, kas ir te, lejā.

Pasaules uzlabošanai jābūt
ļoti saskaņotai ar kontekstu,

nav nozīmes to darīt reģionālā līmenī.

Mums jābūt daudz smalkākiem.

Mēs redzam, ka studenti,
to izmantojot, aizraujas.

Arvien vairāk politikas veidotāju
un korporatīvo sektoru

vēlētos redzēt, kā pasaule mainās.

Kāpēc tas nenotiek?

Kāpēc mēs neizmantojam mums esošos datus?

Mums ir dati Apvienoto Nāciju Organizācijā,
nacionālajās statistikas aģentūrās,

universitātēs un citās nevalstiskās organizācijās.

Tāpēc, ka dati ir paslēpti datubāzēs.

Mums ir sabiedrība,
un mums ir Internets,

bet mēs joprojām
to lietderīgi neizmantojam.

Visā tajā informācijā,
kas mūsu acu priekšā mainīja pasauli,

nav iekļauta publiski finansētā statistika.

Ir dažas šāda veida mājaslapas,

kas nosmeļ nelielu
informācijas daļu no datubāzēm,

bet cilvēki uzliek tām cenu,
stulbas paroles un garlaicīgu statistiku.

(Smiekli)

Tā tas nestrādā.

(Aplausi)

Kas tad ir vajadzīgs? Mums ir datubāzes.

Nevajag jaunas datubāzes.

Mums ir brīnišķīgi dizaina rīki,
un tādi tiek veidoti vēl un vēl.

Tādēļ mēs izveidojām bezpeļņas pasākumu,

ko, sasaistot datus ar dizainu,
nosaucām par Gapminder,

ņemot nosaukumu no Londonas metro,

kur brīdina „mind the gap”
(uzmanieties no spraugas).

Tādēļ mums šķita,
ka Gapminder ir piemērots nosaukums.

Mēs sākām rakstīt programmu,
kas šādi varētu sasaistīt datus.

Tas nebija nemaz tik grūti.

Tas aizņēma pāris gadus cilvēku darba,
un mēs esam saražojuši animācijas.

Jūs varat paņemt datu kopu un ievietot to šeit.

Mēs atbrīvojam ANO
un dažu ANO organizāciju datus.

Dažas valstis pieņem to,
ka viņu datubāzes dodas pasaulē,

taču mums patiesībā, protams,
vajag meklēšanas iespēju.

Meklēšanas funkcija, kurā varat
nokopēt datus līdz atrodamam formātam

un palaist tos pasaulē.

Ko mēs dzirdam, pastaigājot apkārt?

Esmu veicis
galveno statistikas vienību antropoloģiju.

Visi saka: „Tas ir neiespējami,
Tas nav paveicams.

Mūsu informācija sīkumos ir tik īpatnēja

tādēļ to nevar meklēt
tāpat kā citu informāciju.

Mēs nevaram studentiem par brīvu dot datus,

par brīvu dot pasaules uzņēmējiem.”

Bet to mēs vēlētos redzēt, vai ne?

Publiski finansētie dati ir te lejā.

Mēs gribētu, lai no Interneta
sāktu spraukties ārā puķes.

Viens no vissvarīgākajiem mērķiem
ir padarīt datubāzes meklējamas,

un tad cilvēki var izmantot
dažādus modelēšanas rīkus to animēšanai.

Man jums ir diezgan labas ziņas.

Labās ziņas ir tādas, ka tagadējais

jaunais ANO Statistikas vadītājs nesaka,
ka tas nav iespējams.

Viņš tikai saka: „Mēs to nevaram.”

(Smiekli)

Diezgan gudrs puisis, ne?

(Smiekli)

Tā kā mēs redzam, ka turpmākajos gados
ar datiem daudz kas notiks.

Mēs varēsim aplūkot ienākumu sadalījumu
pavisam jaunos veidos.

Šis ir Ķīnas ienākumu sadalījums 1970. gadā.

Šis ir ASV ienākumu sadalījums 1970. gadā.

Gandrīz nekādas pārklāšanās.

Kas tad ir noticis?

Lūk, kas ir noticis:

Ķīna aug, un tajā vairs nav tik liela vienlīdzība,

tā parādās te, skatoties no augšas uz ASV.

Gandrīz kā spoks, vai ne?

(Smiekli)

Diezgan biedējoši.

(Smiekli)

Tomēr, manuprāt,
iegūt visu šo informāciju ir ļoti svarīgi.

Mums tiešām tas ir jāredz.

Tā vietā, lai skatītos uz šo,

es gribētu pabeigt šo runu,
parādot Interneta lietotāju skaitu uz 1000.

Šajā programmā mums ir diezgan viegla pieeja

aptuveni 500 mainīgajiem no visām valstīm.

Vajag nedaudz laika, lai to nomainītu,

bet uz asīm jūs gaužām vienkārši
varat uzlikt jebkuru mainīgo.

Vajadzētu panākt,
lai datubāzes būtu bez maksas,

lai tās būtu pārmeklējamas,
un ar vēl vienu klikšķi

tās varētu pārveidot grafiskā formātā,
kurā tās uzreiz varētu saprast.

Statistiķiem tas nepatīk,

jo viņi saka, ka tas neatspoguļos realitāti;

mums vajag statistiski analītiskas metodes.

Šī ir hipotēzes formulēšana.

Nu es beigšu ar pasauli.

Tur parādās Internets.

Interneta lietotāju skaits aug šādi.

Tas ir IKP uz vienu iedzīvotāju.

Tiek ieviesta jauna tehnoloģija,
bet apbrīnojami,

cik ļoti tā atbilst valstu ekonomikām.

Tieši tādēļ 100 dolāru datori būs tik svarīgi.

Jauka tendence.

Šķiet, ka pasaule lēnām izlīdzinās, ne tā?

Šīs valstis ceļ vairāk nekā tikai ekonomiku,

un būs ļoti interesanti sekot tam gada laikā,

kā man to gribētos spēt darīt
ar visiem publiski finansētajiem datiem.

Liels paldies!

(Aplausi)