< Return to Video

Ko es iemācījos no 100 atraidījuma dienām

  • 0:01 - 0:02
    Kad man bija seši gadi,
  • 0:02 - 0:04
    es saņēmu dāvanas.
  • 0:04 - 0:08
    Manai pirmās klases skolotājai
    bija lieliska ideja.
  • 0:08 - 0:11
    Viņa vēlējās, lai piedzīvojam
    dāvanu saņemšanu,
  • 0:11 - 0:15
    kā arī lai iemācāmies paslavēt citus.
  • 0:16 - 0:18
    Tā nu mums visiem
    bija jāiet klases priekšā,
  • 0:18 - 0:21
    viņa bija nopirkusi visiem dāvanas,
    salikusi tās kaudzē stūrī.
  • 0:21 - 0:25
    Un viņa teica: "Mēs varētu stāvēt šeit
    un viens otru paslavēt.
  • 0:25 - 0:27
    Ja dzirdat savu vārdu,
  • 0:27 - 0:30
    ejiet izvēlēties dāvanu
    un apsēdieties savā vietā."
  • 0:31 - 0:32
    Lieliska ideja, vai ne?
  • 0:33 - 0:34
    Kas gan varētu noiet greizi?
  • 0:34 - 0:36
    (Smiekli)
  • 0:36 - 0:38
    Sākumā mēs bijām 40,
  • 0:38 - 0:41
    un katru reizi, kad izdzirdēju kāda vārdu,
  • 0:41 - 0:43
    es to pavadīju ar priecīgu izsaucienu.
  • 0:43 - 0:46
    Tad palika 20 cilvēku,
  • 0:46 - 0:48
    tad 10 cilvēku,
  • 0:48 - 0:49
    un tad pieci...
  • 0:50 - 0:51
    un tad trīs.
  • 0:51 - 0:53
    Es biju viens no viņiem.
  • 0:53 - 0:54
    Tad uzslavas beidzās.
  • 0:56 - 0:58
    Tajā brīdī es jau raudāju.
  • 0:59 - 1:01
    Un skolotāja bija apjukusi.
  • 1:01 - 1:04
    Viņa sacīja: "Nu, kurš pateiks
    ko jauku par šiem cilvēkiem?"
  • 1:04 - 1:06
    (Smiekli)
  • 1:06 - 1:09
    "Neviens? Labi, ņemiet dāvanas
    un apsēdieties vietā.
  • 1:09 - 1:10
    Nākamgad uzvedieties labāk,
  • 1:10 - 1:12
    varbūt kādam būs
    kas jauks sakāms par jums."
  • 1:12 - 1:14

    (Smiekli)
  • 1:15 - 1:16
    Tā kā es stāstu par to jums,
  • 1:16 - 1:19
    jūs droši vien nojaušat,
    ka ļoti labi to atceros.
  • 1:19 - 1:20
    (Smiekli)
  • 1:21 - 1:23
    Nezinu, kas todien jutās sliktāk.
  • 1:23 - 1:25
    Es vai skolotāja?
  • 1:25 - 1:28
    Viņa droši vien saprata, ka pārvērtusi
    komandas saliedēšanas aktivitāti
  • 1:28 - 1:31
    par trīs sešgadnieku publisku cepienu.
  • 1:32 - 1:33
    Un bez jokiem.
  • 1:33 - 1:35
    Kad televīzijā redzat
    citu cilvēku cepināšanu,
  • 1:35 - 1:37
    tas ir smieklīgi.
  • 1:37 - 1:39
    Todien nebija nekā smieklīga.
  • 1:39 - 1:42
    Tā ir viena manis versija,
  • 1:42 - 1:46
    un es būtu gatavs mirt,
    lai nekad vairs nenonāktu tādā situācijā –
  • 1:46 - 1:48
    publiski atraidīts.
  • 1:48 - 1:50
    Tā ir viena versija.
  • 1:50 - 1:52
    Astoņus gadus vēlāk.
  • 1:52 - 1:57
    Manā dzimtajā pilsētā - Pekinā, Ķīnā, -
    uzstāties ieradās Bils Geitss.
  • 1:57 - 1:59
    Es redzēju viņa uzstāšanos.
  • 1:59 - 2:01
    Es viņā iemīlējos.
  • 2:01 - 2:04
    Domāju: "Oho, tagad zinu, ko gribu darīt."
  • 2:04 - 2:06
    Tovakar uzrakstīju vēstuli savai ģimenei,
  • 2:06 - 2:08
    sakot, ka "līdz 25 gadu vecumam
  • 2:08 - 2:11
    radīšu lielāko uzņēmumu pasaulē,
  • 2:11 - 2:13
    un šis uzņēmums nopirks Microsoft."
  • 2:13 - 2:15
    (Smiekli)
  • 2:15 - 2:17
    Mani pilnībā pārņēma
    šī pasaules iekarošanas ideja –
  • 2:18 - 2:19
    valdīt pār pasauli.
  • 2:19 - 2:22
    Es to neesmu izdomājis,
    tiešām uzrakstīju to vēstuli.
  • 2:22 - 2:23
    Te tā ir.
  • 2:23 - 2:25
    (Smiekli)
  • 2:25 - 2:27
    Jums nav viss jālasa.
  • 2:27 - 2:29
    (Smiekli)
  • 2:29 - 2:33
    Arī rokraksts ir slikts,
    bet es izcēlu dažus atslēgas vārdus.
  • 2:34 - 2:35
    Jūs saprotat domu.
  • 2:35 - 2:37
    (Smiekli)
  • 2:37 - 2:38
    Tātad...
  • 2:39 - 2:41
    Tā ir vēl viena manis versija –
  • 2:41 - 2:43
    tā, kas iekaros pasauli.
  • 2:44 - 2:45
    Tad, divus gadus vēlāk,
  • 2:45 - 2:49
    man piedāvāja iespēju braukt uz ASV.
  • 2:49 - 2:51
    Es metos tajā,
  • 2:51 - 2:53
    jo tur taču dzīvo Bils Geitss, vai ne?
  • 2:53 - 2:54
    (Smiekli)
  • 2:54 - 2:57
    Domāju, ka tas būs
    mana uzņēmējdarbības ceļa sākums.
  • 2:58 - 3:00
    Vēl 14 gadus vēlāk
  • 3:00 - 3:01
    man bija 30 gadu.
  • 3:01 - 3:04
    Nē, es neizveidoju to uzņēmumu.
  • 3:04 - 3:05
    Es pat nesāku.
  • 3:05 - 3:09
    Biju mārketinga vadītājs
    vienā no Fortune 500 uzņēmumiem.
  • 3:09 - 3:11
    Jutos iestrēdzis.
  • 3:11 - 3:12
    Stagnēju.
  • 3:13 - 3:14
    Kāpēc tā?
  • 3:14 - 3:17
    Kur palicis čertpadsmitgadnieks,
    kas rakstīja to vēstuli?
  • 3:17 - 3:19
    Tas nebija tādēļ, ka necentos.
  • 3:19 - 3:23
    Tas bija tādēļ, ka ikreiz,
    kad man radās jauna ideja,
  • 3:23 - 3:25
    ikreiz, kad gribēju pamēģināt ko jaunu,
  • 3:25 - 3:26
    pat darbā,
  • 3:26 - 3:28
    kad gribēju kaut ko piedāvāt,
  • 3:28 - 3:31
    kad gribēju izteikt viedokli
    citu cilvēku priekšā,
  • 3:31 - 3:33
    jutu nemitīgu cīņu
  • 3:33 - 3:36
    starp četrpadsmitgadnieku un sešgadnieku.
  • 3:36 - 3:38
    Viens vēlējās iekarot pasauli,
  • 3:38 - 3:39
    mainīt to,
  • 3:39 - 3:42
    bet otrs baidījās no atraidījuma.
  • 3:42 - 3:45
    Un sešgadnieks vienmēr uzvarēja.
  • 3:46 - 3:50
    Bailes saglabājās pat tad,
    kad izveidoju savu uzņēmumu.
  • 3:50 - 3:53
    Savu uzņēmumu izveidoju, kad man bija 30.
  • 3:53 - 3:56
    Ja vēlaties kļūt par Bilu Geitsu,
    kaut kad taču ir jāsāk, vai ne?
  • 3:57 - 4:00
    Kā uzņēmējam
  • 4:00 - 4:03
    man piedāvāja investīciju iespēju,
  • 4:03 - 4:05
    un tad mani atraidīja.
  • 4:05 - 4:07
    Un atraidījums mani aizvainoja.
  • 4:07 - 4:10
    Tas bija tik sāpīgi,
    ka gribēju uzreiz visu pamest.
  • 4:11 - 4:12
    Bet tad padomāju:
  • 4:13 - 4:16
    "Vai Bils Geitss padotos
    pēc vienkārša investīciju atteikuma?"
  • 4:17 - 4:20
    Vai kāds veiksmīgs uzņēmējs
    tā vienkārši padotos?
  • 4:20 - 4:21
    Nekad.
  • 4:21 - 4:23
    Un tad es sapratu.
  • 4:23 - 4:25
    Labi, varu izveidot labāku uzņēmumu.
  • 4:25 - 4:27
    Varu izveidot labāku komandu vai produktu,
  • 4:27 - 4:29
    bet viens ir skaidrs:
  • 4:29 - 4:31
    man jākļūst par labāku vadītāju.
  • 4:31 - 4:33
    Man jākļūst par labāku cilvēku.
  • 4:33 - 4:36
    Nevaru atļaut tam sešgadniekam
    turpināt vadīt manu dzīvi.
  • 4:36 - 4:39
    Man viņš jānoliek pie vietas.
  • 4:39 - 4:41
    Tad nu iegāju internetā
    meklēt palīdzību –
  • 4:41 - 4:43
    mans draugs bija Google.
  • 4:43 - 4:44
    (Smiekli)
  • 4:44 - 4:47
    Meklēju: "Kā pārvarēt
    bailes no atraidījuma?"
  • 4:47 - 4:50
    Atradu vairākus psiholoģijas rakstus
  • 4:50 - 4:53
    par to, no kurienes rodas bailes un sāpes.
  • 4:53 - 4:56
    Tad atradu vairākus bla-bla-bla tipa
    iedvesmojošos rakstus
  • 4:56 - 4:59
    no sērijas "neuztver to personīgi,
    un vienkārši tiec ar to galā".
  • 4:59 - 5:01
    Kurš gan to nezina?
  • 5:01 - 5:02
    (Smiekli)
  • 5:02 - 5:05
    Bet kāpēc man bija tik ļoti bail?
  • 5:05 - 5:07
    Tad laimīgā kārtā atradu kādu mājaslapu.
  • 5:07 - 5:09
    To sauc rejectiontherapy.com.
  • 5:09 - 5:12
    (Smiekli)
  • 5:12 - 5:16
    "Atraidījuma terapija"
    ir kanādiešu uzņēmēja radīta spēle.
  • 5:16 - 5:17
    Viņu sauc Džeisons Kamlijs.
  • 5:17 - 5:22
    Būtībā doma ir 30 dienu garumā
    meklēt atraidījumus.
  • 5:22 - 5:25
    Katru dienu saņemot atraidījumu,
  • 5:25 - 5:28
    cilvēks beigās kļūst nejutīgs pret sāpēm.
  • 5:29 - 5:31
    Man šī ideja ļoti iepatikās.
  • 5:31 - 5:32
    (Smiekli)
  • 5:32 - 5:35
    Noteicu: "Ziniet ko? Es to darīšu.
  • 5:35 - 5:38
    Un nofilmēšu šos 100 atraidījumus."
  • 5:38 - 5:40
    Es izdomāju pats savas atraidījuma idejas
  • 5:40 - 5:43
    un izveidoju par to visu video blogu.
  • 5:44 - 5:46
    Lūk, ko darīju.
  • 5:46 - 5:48
    Šādi izskatījās blogs.
  • 5:48 - 5:49
    Pirmā diena.
  • 5:50 - 5:51
    (Smiekli)
  • 5:51 - 5:55
    Aizņemties 100 dolārus no svešinieka.
  • 5:56 - 5:58
    Tā nu gāju uz savu darbavietu.
  • 5:58 - 6:00
    Nokāpu lejā,
  • 6:00 - 6:02
    kur ieraudzīju sēžam kādu lielu vīru.
  • 6:02 - 6:04
    Izskatījās pēc apsarga.
  • 6:04 - 6:06
    Es vienkārši piegāju viņam klāt.
  • 6:06 - 6:08
    Tā nu es gāju,
  • 6:08 - 6:10
    tas bija manas dzīves garākais gājiens.
  • 6:10 - 6:12
    Mati uz pakauša saslējās stāvus,
  • 6:12 - 6:15
    svīdu, un mana sirds strauji sitās.
  • 6:15 - 6:16
    Nonācu pie viņa un teicu:
  • 6:16 - 6:18
    "Sveiki, ser! Vai varu no jums
    aizņemties 100 dolāru?"
  • 6:18 - 6:20
    (Smiekli)
  • 6:20 - 6:22
    Viņš palūkojās augšup: "Nē.
  • 6:23 - 6:24
    Priekš kam?"
  • 6:24 - 6:26
    Es tikai atteicu: "Nē? Atvainojiet!"
  • 6:27 - 6:28
    Tad pagriezos un metos skriet.
  • 6:28 - 6:30
    (Smiekli)
  • 6:31 - 6:33
    Jutos tik apkaunots.
  • 6:33 - 6:34
    Bet, tā kā biju sevi nofilmējis,
  • 6:34 - 6:37
    vakarā skatījos, kā tiku atraidīts.
  • 6:37 - 6:39
    Redzēju, cik nobijies biju.
  • 6:39 - 6:42
    Izskatījos pēc puikas no "Sestā prāta".
  • 6:42 - 6:43
    Es redzēju mirušos.
  • 6:43 - 6:45
    (Smiekli)
  • 6:45 - 6:47
    Bet tad paskatījos uz to puisi.
  • 6:47 - 6:48
    Ziniet, viņš nemaz nebija tik draudīgs.
  • 6:49 - 6:51
    Viņš bija apaļīgs, jauks puisis,
  • 6:51 - 6:54
    un viņš pat man pajautāja, priekš kam.
  • 6:55 - 6:57
    Patiesībā viņš aicināja mani
    paskaidrot lūgumu.
  • 6:57 - 6:58
    Es varēju teikt jebko.
  • 6:58 - 7:01
    Varēju paskaidrot, varēju mēģināt sarunāt.
  • 7:01 - 7:02
    Bet es to nedarīju.
  • 7:03 - 7:05
    Es tikai bēgu.
  • 7:05 - 7:08
    Domāju, oho, tas ir
    kā manas dzīves mikrokosmoss.
  • 7:09 - 7:11
    Ikreiz, kad sajutu kaut mazāko atteikumu,
  • 7:11 - 7:14
    es tikai bēgu, cik ātri vien varu.
  • 7:14 - 7:15
    Un ziniet ko?
  • 7:15 - 7:17
    Rīt, lai kas arī notiktu,
  • 7:17 - 7:18
    es nebēgšu.
  • 7:18 - 7:20
    Es stāšos tam pretī.
  • 7:20 - 7:22
    Otrā diena: palūgt papildināt burgeru.
  • 7:22 - 7:24
    (Smiekli)
  • 7:24 - 7:26
    Tā nu devos uz burgeru ēstuvi,
  • 7:26 - 7:29
    papusdienoju un devos pie kasiera:
  • 7:29 - 7:31
    "Sveiki, vai varu dabūt
    burgera papildinājumu?"
  • 7:31 - 7:33
    (Smiekli)
  • 7:33 - 7:35
    Viņš bija apjucis:
    "Kas ir burgera papildinājums?"
  • 7:35 - 7:37
    (Smiekli)
  • 7:37 - 7:40
    Atbildēju, ka tas ir tāpat
    kā papildināt dzērienu, tikai burgeram.
  • 7:40 - 7:43
    Viņš teica: "Piedod,
    mēs nepapildinām burgerus."
  • 7:43 - 7:44
    (Smiekli)
  • 7:44 - 7:48
    Bija noticis atraidījums,
    varēju skriet, bet es paliku.
  • 7:48 - 7:50
    Teicu: "Man garšo jūsu burgeri.
  • 7:50 - 7:52
    Man patīk jūsu ēstuve.
  • 7:52 - 7:54
    Ja jūs piedāvātu burgeru papildināšanu,
  • 7:54 - 7:55
    jūs man patiktu vēl vairāk."
  • 7:55 - 7:57
    (Smiekli)
  • 7:57 - 7:59
    Viņš atbildēja: "Labi,
    pateikšu to savam vadītājam.
  • 7:59 - 8:02
    Varbūt ieviesīsim, bet šodien gan
    mēs to nevaram darīt."
  • 8:02 - 8:04
    Tad es gāju prom.
  • 8:04 - 8:08
    Starp citu, nedomāju, ka viņi
    jebkad piedāvājuši burgeru papildinājumu.
  • 8:08 - 8:09
    (Smiekli)
  • 8:09 - 8:11
    Domāju, ka viņi arvien ir turpat.
  • 8:11 - 8:14
    Bet dzīvības un nāves sajūta,
    kas bija pirmajā reizē,
  • 8:14 - 8:16
    šoreiz vairs nebija,
  • 8:16 - 8:18
    jo es stājos pretī,
  • 8:18 - 8:19
    jo nebēgu.
  • 8:19 - 8:22
    Nodomāju: "Oho, lieliski, es jau mācos.
  • 8:23 - 8:24
    Lieliski!"
  • 8:24 - 8:26
    Trešā diena: dabūt olimpiskos virtuļus.
  • 8:27 - 8:29
    Šeit mana dzīve sagriezās kājām gaisā.
  • 8:30 - 8:32
    Aizgāju uz Krispy Kreme.
  • 8:32 - 8:33
    Tas ir virtuļu veikaliņš,
  • 8:33 - 8:36
    pārsvarā ASV dienvidaustrumos.
  • 8:36 - 8:37
    Ticu, ka arī šeit tādi ir.
  • 8:38 - 8:39
    Iegāju iekšā un jautāju:
  • 8:39 - 8:42
    "Vai variet uztaisīt virtuļus,
    kas izskatītos kā olimpiskie apļi?
  • 8:42 - 8:45
    Būtībā jāsavieno pieci virtuļi."
  • 8:45 - 8:48
    Domāju, nav iespējams,
    ka viņi piekristu, vai ne?
  • 8:48 - 8:50
    Virtuļu pārdevēja
    uztvēra mani ļoti nopietni.
  • 8:50 - 8:51
    (Smiekli)
  • 8:51 - 8:55
    Viņa izvilka papīru,
    sāka pierakstīt apļu krāsas,
  • 8:55 - 8:57
    un domāt, kā to varētu dabūt gatavu.
  • 8:57 - 8:59
    Un pēc piecpadsmit minūtēm
  • 8:59 - 9:01
    viņa iznesa kasti
    ar olimpiskajiem apļiem.
  • 9:02 - 9:04
    Es biju tik aizkustināts!
  • 9:04 - 9:06
    Nespēju tam noticēt.
  • 9:06 - 9:10
    Video YouTube savāca
    vairāk nekā 5 miljonus skatījumu.
  • 9:10 - 9:13
    Arī pasaule tam nespēja noticēt.
  • 9:13 - 9:14
    (Smiekli)
  • 9:15 - 9:19
    Ziniet, pateicoties tam, es tiku avīzē,
  • 9:19 - 9:20
    uz sarunu šovu, visur.
  • 9:20 - 9:22
    Es kļuvu slavens.
  • 9:22 - 9:24
    Daudz cilvēku sāka man rakstīt e-pastus,
  • 9:24 - 9:26
    sakot: "Tas, ko dari, ir lieliski."
  • 9:26 - 9:30
    Bet ziniet, slava un atpazīstamība
    man neko nedeva.
  • 9:30 - 9:32
    Es patiesībā gribēju mācīties
  • 9:32 - 9:33
    un mainīt sevi.
  • 9:33 - 9:38
    Atlikušās 100 atraidījuma dienas
    pārvērtu rotaļu laukumā –
  • 9:38 - 9:40
    pētījumu projektā.
  • 9:40 - 9:42
    Gribēju redzēt, ko varu iemācīties.
  • 9:42 - 9:44
    Un iemācījos daudz ko.
  • 9:44 - 9:46
    Atklāju daudz noslēpumu.
  • 9:46 - 9:50
    Piemēram, ja, saņemot
    atraidījumu, es nebēgu,
  • 9:50 - 9:52
    varu patiesībā "nē" pārvērst "jā",
  • 9:52 - 9:54
    un burvju vārdiņš ir "kāpēc".
  • 9:54 - 9:57
    Kādudien ar puķi rokās devos
    uz kāda svešinieka māju,
  • 9:57 - 9:59
    pieklauvēju pie durvīm un teicu:
  • 9:59 - 10:01
    "Sveiki, vai varu šo puķi
    iestādīt jūsu pagalmā?"
  • 10:01 - 10:03
    (Smiekli)
  • 10:03 - 10:05
    Viņš atbildēja: "Nē."
  • 10:06 - 10:07
    Pirms viņš paspēja aiziet, jautāju:
  • 10:07 - 10:09
    "Klau, vai varu uzzināt, kāpēc?"
  • 10:09 - 10:12
    "Nu, man ir suns,
  • 10:12 - 10:15
    kas izrok jebko, ko es iestādu pagalmā.
  • 10:15 - 10:16
    Negribu izniekot tavu puķi.
  • 10:16 - 10:19
    Ja tomēr gribi to iestādīt,
    aprunājies pāri ielai ar Koniju.
  • 10:19 - 10:21
    Viņai patīk puķes."
  • 10:21 - 10:22
    Tā es arī darīju.
  • 10:22 - 10:24
    Gāju pāri ielai,
    klauvēju pie Konijas durvīm.
  • 10:24 - 10:26
    Viņa ļoti priecājās mani redzēt.
  • 10:26 - 10:28
    (Smiekli)
  • 10:28 - 10:29
    Un pēc pusstundas
  • 10:29 - 10:31
    puķe jau bija Konijas pagalmā.
  • 10:31 - 10:33
    Esmu pārliecināts,
    ka tagad tā izskatās labāk.
  • 10:33 - 10:34
    (Smiekli)
  • 10:34 - 10:37
    Bet, ja būtu devies prom
    pēc sākotnējā atraidījuma,
  • 10:37 - 10:38
    būtu domājis,
  • 10:38 - 10:40
    tas bija tāpēc, ka viņš man neuzticējās,
  • 10:40 - 10:43
    jo esmu traks, jo nebiju sapucējies
    un neizskatījos labi.
  • 10:43 - 10:45
    Tie nebija iemesli.
  • 10:45 - 10:48
    Viss tādēļ, ka tas, ko piedāvāju,
    nebija tas, ko viņš gribēja.
  • 10:48 - 10:49
    Viņš man gana uzticējās,
  • 10:49 - 10:52
    lai – tirgotāju terminoloģijā –
    ieteiktu mani kaimiņienei.
  • 10:52 - 10:54
    Es ieteikumu izmantoju.
  • 10:55 - 10:56
    Tad kādu dienu
  • 10:56 - 10:59
    es arī iemācījos,
    ka ir lietas, kuras pasakot,
  • 10:59 - 11:01
    iespēja saņemt piekrišanu pieaug.
  • 11:01 - 11:03
    Tā, piemēram, kādudien devos uz Starbucks
  • 11:03 - 11:06
    un jautāju vadītājam:
    "Vai varu būt Starbucks sagaidītājs?"
  • 11:07 - 11:09
    Viņš: "Kas ir Starbucks sagaidītājs?"
  • 11:09 - 11:11
    Teicu: "Ziniet tos Walmart sagaidītājus?
  • 11:11 - 11:14
    Tos, kuri jūs sveicina,
    kad ienākat veikalā,
  • 11:14 - 11:17
    un pēc būtības pārliecinās,
    ka kaut ko nenozogat?
  • 11:17 - 11:20
    Gribu piedāvāt Walmart pieredzi
    Starbucks klientiem."
  • 11:20 - 11:21
    (Smiekli)
  • 11:21 - 11:25
    Neesmu pārliecināts, ka tā ir laba ideja.
  • 11:26 - 11:28
    Patiesībā esmu diezgan drošs,
    ka tā ir slikta ideja.
  • 11:28 - 11:30
    Viņš atbildēja: "Nu..."
  • 11:30 - 11:32
    Jā, tas ir viņš, Ēriks,
  • 11:32 - 11:33
    un viņš teica: "Nezinu..."
  • 11:33 - 11:36
    Te viņš manī klausās: "Nezinu gan."
  • 11:36 - 11:38
    Tad es pajautāju: "Vai tas ir savādi?"
  • 11:38 - 11:40
    "Jā, vecīt, tas ir ļoti savādi."
  • 11:41 - 11:44
    Bet, tiklīdz viņš bija to izteicis,
    viņa nostāja mainījās.
  • 11:44 - 11:47
    It kā viņš visas šaubas būtu nolicis malā.
  • 11:47 - 11:50
    Viņš noteica: "Jā, vari to darīt,
    tikai nepadari visu pārāk dīvainu."
  • 11:50 - 11:51
    (Smiekli)
  • 11:51 - 11:53
    Tā nu nākamo stundu
    biju Starbucks sagaidītājs.
  • 11:54 - 11:57
    Entuziastiski sveicināju
    katru ienākušo klientu,
  • 11:58 - 12:00
    Starp citu, nezinu,
    kādi ir jūsu karjeras plāni,
  • 12:00 - 12:02
    bet nekļūstiet par sagaidītājiem.
  • 12:02 - 12:03
    (Smiekli)
  • 12:03 - 12:05
    Tas bija galīgi garlaicīgi.
  • 12:05 - 12:10
    Bet tad sapratu, ka varēju to darīt,
    jo pajautāju, vai tas ir dīvaini.
  • 12:10 - 12:12
    Es pieminēju viņa šaubas.
  • 12:12 - 12:16
    Tā kā apjautājos, vai tas ir savādi,
    tas vairs nebija savādi.
  • 12:16 - 12:19
    Tas vienkārši nozīmēja,
    ka domāju tāpat kā viņš,
  • 12:19 - 12:21
    uzskatot to par dīvainu rīcību.
  • 12:21 - 12:22
    Atkal un atkal
  • 12:22 - 12:25
    sapratu, ka, pieminot šaubas,
    kas cilvēkiem varētu būt,
  • 12:25 - 12:27
    pirms uzdodu jautājumu,
  • 12:27 - 12:28
    es iegūstu viņu uzticību.
  • 12:28 - 12:31
    Ir lielāka iespēja, ka cilvēki piekritīs.
  • 12:31 - 12:34
    Un tad sapratu,
    ka varu īstenot savu dzīves sapni.
  • 12:34 - 12:36
    Pajautājot.
  • 12:36 - 12:39
    Ziniet, manā ģimenē
    ir skolotāji četrās paaudzēs,
  • 12:39 - 12:42
    un vecmāmiņa man vienmēr teikusi,
  • 12:42 - 12:44
    "Dzja, vari darīt ko vien vēlies,
  • 12:44 - 12:46
    bet būtu jauki,
    ja tu kļūtu par skolotāju."
  • 12:46 - 12:47
    (Smiekli)
  • 12:47 - 12:50
    Gribēju būt uzņēmējs,
    tāpēc par skolotāju nekļuvu.
  • 12:50 - 12:53
    Tomēr arvien esmu sapņojis,
    ka varētu kaut ko mācīt.
  • 12:53 - 12:55
    Tā nu teicu sev: "Ja nu es pajautātu
  • 12:55 - 12:58
    un novadītu lekciju koledžā?"
  • 12:58 - 12:59
    Tobrīd dzīvoju Ostinā,
  • 12:59 - 13:02
    tāpēc gāju uz Teksasas Universitāti
    un klauvēju pie pasniedzēju durvīm:
  • 13:02 - 13:04
    "Vai varu novadīt jūsu lekciju?"
  • 13:04 - 13:07
    Pirmās pāris reizes man neizdevās.
  • 13:07 - 13:09
    Bet, tā kā nebēgu, turpināju uzstāt,
  • 13:09 - 13:13
    un trešajā piegājienā,
    profesors bija ļoti pārsteigts.
  • 13:13 - 13:15
    Viņš sacīja, ka neviens
    tā vēl nav darījis.
  • 13:15 - 13:19
    Ierados ar prezentācijām,
    ar sagatavotu nodarbību.
  • 13:19 - 13:21
    Viņš teica: "Tas varētu man noderēt.
  • 13:21 - 13:24
    Tu varētu atnākt pēc diviem mēnešiem.
    Iekļaušu tevi programmā."
  • 13:24 - 13:26
    Pēc diviem mēnešiem es vadīju nodarbību.
  • 13:26 - 13:30
    Tas esmu es, jūs droši vien neredzat,
    jo šī ir slikta bilde.
  • 13:30 - 13:32
    Dažreiz pat gaisma var būt pret jums.
  • 13:33 - 13:34
    (Smiekli)
  • 13:35 - 13:39
    Bet, oho, pēc nodarbības
    izejot no telpas, es apraudājos,
  • 13:39 - 13:40
    jo sapratu,
  • 13:40 - 13:44
    ka varu piepildīt savas dzīves sapņus,
    vienkārši pajautājot.
  • 13:44 - 13:46
    Man likās, ka jāīsteno visas ieceres,
  • 13:46 - 13:50
    jākļūst par lielisku uzņēmēju,
    jāiegūst doktora grāds, lai varētu mācīt,
  • 13:50 - 13:52
    bet nē, es vienkārši pajautāju
  • 13:52 - 13:53
    un varēju mācīt.
  • 13:53 - 13:56
    Un bildē, ko nevariet redzēt,
  • 13:56 - 13:59
    es citēju Martinu Luteru Kingu jaunāko.
  • 13:59 - 14:04
    Kāpēc? Jo pētot sapratu,
    ka cilvēki, kas mainījuši pasauli,
  • 14:04 - 14:07
    kas mainījuši to, kā dzīvojam un domājam,
  • 14:07 - 14:11
    ir tie, kas sākotnēji nereti sakārušies
    pat ar vardarbīgiem atraidījumiem.
  • 14:11 - 14:13
    Tādi kā Martins Luters Kings jaunākais,
  • 14:13 - 14:15
    Mahatma Gandi, Nelsons Mandela,
  • 14:15 - 14:16
    pat Jēzus Kristus.
  • 14:16 - 14:20
    Šie cilvēki neļāvās atraidījuma ietekmei.
  • 14:20 - 14:24
    Šos cilvēkus raksturo
    viņu reakcija uz atraidījumu.
  • 14:25 - 14:26
    Viņi pieņēma atraidījumu.
  • 14:27 - 14:31
    Mums nav jābūt viņiem,
    lai iemācītos par atraidījumu,
  • 14:31 - 14:32
    un manā gadījumā
  • 14:32 - 14:34
    atraidījums bija mans lāsts,
  • 14:34 - 14:35
    mans bubulis.
  • 14:35 - 14:39
    Tas visu dzīvi man nelika mieru,
    jo es no tā bēgu.
  • 14:39 - 14:41
    Tad es sāku to pieņemt.
  • 14:42 - 14:45
    Pārvērtu to par savas dzīves
    lielāko dāvanu.
  • 14:45 - 14:50
    Sāku mācīt cilvēkiem,
    kā atraidījumus pārvērst iespējās.
  • 14:50 - 14:52
    Izmantoju savu blogu, savas uzrunas,
  • 14:52 - 14:54
    izmantoju tikko iznākušo grāmatu,
  • 14:54 - 14:58
    pat veidoju tehnoloģiju, kas palīdzētu
    cilvēkiem pārvarēt bailes no atraidījuma.
  • 15:00 - 15:02
    Kad tiksiet atraidīti,
  • 15:02 - 15:04
    kad saskarsieties ar nākamo šķērsli
  • 15:04 - 15:06
    vai nākamo neveiksmi,
  • 15:06 - 15:08
    padomājiet par iespējām.
  • 15:08 - 15:09
    Nebēdziet.
  • 15:09 - 15:11
    Ja pieņemsiet atraidījumus,
  • 15:11 - 15:13
    tie var kļūt arī par jūsu dzīves dāvanām.
  • 15:13 - 15:14
    Paldies.
  • 15:14 - 15:18
    (Aplausi)
Title:
Ko es iemācījos no 100 atraidījuma dienām
Speaker:
Dzja Dzjans
Description:

Dzja Dzjans drosmīgi dodas atraidījumu pasaulē – teritorijā, kas daudzus biedē. Simts dienas meklējot atraidījumus – no lūguma svešiniekam aizdot 100 dolārus līdz burgera papildinājuma prasīšanai restorānā – viņš ir kļuvis nejutīgs pret sāpēm un kaunu, kas nereti pavada atraidījumu. Savā ceļā Dzja atklājis, ka, vienkārši paprasot kāroto, iespējas rodas pat šķietamos strupceļos.
more » « less
Video Language:
English
Team:
closed TED
Project:
TEDTalks
Duration:
15:31

Latvian subtitles

Revisions

Our website uses cookies for analysis purposes.