< Return to Video

Es esmu terorista dēls. Lūk, kā es izvēlējos mieru.

  • 0:02 - 0:04
    1990. gada 5. novembrī
  • 0:04 - 0:07
    vīrs vārdā El-Saīds Nosaīrs
  • 0:07 - 0:10
    iegāja viesnīcā Manhetenā
  • 0:10 - 0:12
    un nogalināja rabīnu Meiru Kahani,
  • 0:12 - 0:16
    Ebreju aizsardzības līgas vadītāju.
  • 0:16 - 0:19
    Sākotnēji Nosaīru atzina
    par nevainīgu slepkavībā,
  • 0:19 - 0:23
    bet, izciešot sodu
    par mazākiem nodarījumiem,
  • 0:23 - 0:25
    viņš kopā ar citiem vīriem
    sāka plānot uzbrukumus
  • 0:25 - 0:27
    ducim Ņujorkas vietu,
  • 0:27 - 0:29
    tostarp tuneļiem, sinagogām
  • 0:29 - 0:33
    un Apvienoto Nāciju galvenajam birojam.
  • 0:33 - 0:37
    Par laimi šos plānus
    izjauca FIB informators.
  • 0:37 - 0:42
    1993. gada sprādzienus
    Pasaules tirdzniecības centrā diemžēl ne.
  • 0:43 - 0:44
    Galu galā Nosaīru apsūdzēja
  • 0:44 - 0:48
    par iesaistīšanos šī plāna izstrādē.
  • 0:48 - 0:51
    El-Saīds Nosaīrs ir mans tēvs.
  • 0:52 - 0:54
    Es piedzimu Pitsburgā, Pensilvānijā,
  • 0:54 - 0:58
    1983. gadā viņam, ēģiptiešu inženierim,
  • 0:58 - 1:01
    un mīlošai amerikāņu mātei
    un pamatskolas skolotājai,
  • 1:01 - 1:02
    kas kopā darīja, ko varēja,
  • 1:02 - 1:05
    lai darītu manu bērnību laimīgu.
  • 1:05 - 1:07
    Kad man bija 7 gadi,
  • 1:07 - 1:10
    mūsu ģimene sāka mainīties.
  • 1:10 - 1:13
    Mans tēvs iepazīstināja mani
    ar tādu islāma pusi,
  • 1:13 - 1:19
    ko izdodas ieraudzīt vien
    nelielai daļai cilvēku, arī musulmaņu.
  • 1:19 - 1:21
    Mana pieredze rāda, ka tad,
  • 1:21 - 1:23
    kad cilvēki pavada kādu laiku
    kopā viens ar otru,
  • 1:23 - 1:24
    tie drīz vien saprot,
  • 1:24 - 1:29
    ka lielākoties mēs no dzīves
    gribam vienu un to pašu.
  • 1:29 - 1:32
    Taču ikvienā reliģijā,
    ikvienā cilvēku grupā,
  • 1:32 - 1:34
    ir atrodams neliels skaits cilvēku,
  • 1:34 - 1:37
    kuri saviem uzskatiem
    pieķērušies tik dedzīgi,
  • 1:37 - 1:40
    ka tiem šķiet,
    ka jāizmanto jebkuri līdzekļi,
  • 1:40 - 1:44
    lai panāktu, ka citi dzīvo tāpat kā viņi.
  • 1:44 - 1:46
    Dažus mēnešus pirms apcietināšanas
  • 1:46 - 1:48
    viņš mani apsēdināja un paskaidroja,
  • 1:48 - 1:51
    ka pēdējās nedēļas nogales
    viņš un viņa draugi
  • 1:51 - 1:53
    ir pavadījuši šautuvē Longailendā,
  • 1:53 - 1:55
    lai vingrinātos šaušanā.
  • 1:55 - 1:59
    Viņš sacīja, ka nākamajā rītā
    es došos kopā ar viņu.
  • 1:59 - 2:00
    Mēs ieradāmies Kalvertonas šautuvē,
  • 2:00 - 2:05
    ko, mums nezinot, novēroja FIB.
  • 2:06 - 2:07
    Kad bija mana kārta šaut,
  • 2:07 - 2:10
    tēvs man palīdzēja
    atbalstīt stobru pret plecu
  • 2:10 - 2:12
    un paskaidroja, kā nomērķēt
  • 2:12 - 2:14
    no aptuveni 30 metru attāluma.
  • 2:14 - 2:17
    Todien pēdējā manis izšautā lode
  • 2:17 - 2:20
    trāpīja mazajā, oranžajā
    spuldzītē virs mērķa,
  • 2:20 - 2:23
    un visiem, jo īpaši man, par pārsteigumu
  • 2:23 - 2:27
    viss mērķis aizdegās.
  • 2:27 - 2:29
    Mans tēvocis pagriezās
    pret pārējiem vīriem
  • 2:29 - 2:32
    un arābiski teica: „Ibn abuh.”
  • 2:32 - 2:36
    Kāds tēvs, tāds dēls.
  • 2:36 - 2:38
    Šis komentārs visiem šķita
    ārkārtīgi uzjautrinošs,
  • 2:38 - 2:40
    bet pagāja vairāki gadi,
  • 2:40 - 2:44
    līdz es sapratu, kādēļ tas
    viņiem šķita tik smieklīgs.
  • 2:44 - 2:46
    Viņi domāja redzam manī
    to pašu vēlmi iznīcināt,
  • 2:46 - 2:50
    kāda piemita manam tēvam.
  • 2:50 - 2:52
    Galu galā šos vīrus apsūdzēja
  • 2:52 - 2:56
    ar 700 kilogramiem piepildīta
    autofurgona novietošanā
  • 2:56 - 3:00
    Pasaules Tirdzniecības organizācijas
    Ziemeļu torņa pazemes stāvvietā
  • 3:00 - 3:03
    un sprādziena izraisīšanā,
    kas nogalināja sešus
  • 3:03 - 3:06
    un ievainoja vairāk nekā 1000 cilvēku.
  • 3:06 - 3:09
    Tie bija vīrieši, kurus es
    uzskatīju par paraugiem.
  • 3:09 - 3:13
    Tie bija vīrieši, kurus es saucu par ammu,
    kas nozīmē „tēvocis”.
  • 3:13 - 3:15
    19 gadu vecumā
  • 3:15 - 3:18
    es biju mainījis dzīvesvietu
    jau 20 reizes,
  • 3:18 - 3:20
    un šī nestabilitāte bērnībā
  • 3:20 - 3:21
    īsti nedeva iespēju
  • 3:21 - 3:23
    iegūt daudz draugu.
  • 3:23 - 3:26
    Ikreiz, kad es sāku
    justies labi kopā ar kādu,
  • 3:26 - 3:30
    bija laiks kravāt somas
    un pārcelties uz nākamo pilsētu.
  • 3:30 - 3:32
    Mūžīgi esot jauniņajam klasē,
  • 3:32 - 3:34
    es bieži kļuvu par pāridarītāju mērķi.
  • 3:34 - 3:37
    Es slēpu savu identitāti
    no klasesbiedriem,
  • 3:37 - 3:38
    lai izvairītos no uzbrukumiem,
  • 3:38 - 3:41
    taču, izrādījās, ka būt klusam,
    apaļīgam un jauniņajam klasē
  • 3:41 - 3:44
    ir vairāk nekā pietiekams
    iemesls uzbrukumiem.
  • 3:44 - 3:46
    Tāpēc lielākoties es pavadīju laiku mājās,
  • 3:46 - 3:48
    lasot grāmatas, skatoties televizoru
  • 3:48 - 3:50
    vai spēlējot datorspēles.
  • 3:50 - 3:53
    Tādēļ manas saskarsmes spējas
    bija diezgan vājas,
  • 3:53 - 3:55
    lai neteiktu vairāk,
  • 3:55 - 3:56
    un, uzaugot fanātiskā ģimenē,
  • 3:56 - 3:59
    es nebiju gatavs reālajai dzīvei.
  • 3:59 - 4:00
    Man bija mācīts vērtēt cilvēkus
  • 4:00 - 4:02
    pēc tādiem nejaušiem faktoriem
  • 4:02 - 4:06
    kā cilvēka rase vai reliģija.
  • 4:06 - 4:09
    Kas tad man atvēra acis?
  • 4:09 - 4:11
    Viens no pirmajiem gadījumiem,
  • 4:11 - 4:13
    kas lika man pārdomāt šo domāšanas veidu,
  • 4:13 - 4:16
    bija 2008. gada prezidenta vēlēšanu laikā.
  • 4:16 - 4:18
    Caur augstskolas sagatavošanas programmu
  • 4:18 - 4:20
    man bija iespēja piedalīties
  • 4:20 - 4:23
    Nacionālājā jaunatnes konferencē
    Filadelfijā.
  • 4:23 - 4:25
    Manas grupa pievērsās
    tieši vardarbībai jauniešu vidū.
  • 4:25 - 4:28
    Tā kā ļoti ilgi pats esmu bijis
    pāridarītāju upuris,
  • 4:28 - 4:32
    tā bija tēma, par kuru man
    ļoti daudz bija sakāms.
  • 4:32 - 4:36
    Mūsu grupas dalībnieki nāca
    no visdažādākajiem sabiedrības slāņiem.
  • 4:36 - 4:38
    Kādu dienu, tuvojoties
    konferences noslēgumam,
  • 4:38 - 4:41
    es uzzināju, ka viens no jauniešiem,
    ar ko biju sadraudzējies,
  • 4:41 - 4:44
    ir ebrejs.
  • 4:44 - 4:47
    Bija pagājušas vairākas dienas,
    pirms es uzzināju šo faktu,
  • 4:47 - 4:49
    un es sapratu,
  • 4:49 - 4:53
    ka starp mums abiem nepastāv
    nekāds dabisks naidīgums.
  • 4:53 - 4:56
    Man nekad agrāk nebija bijis
    neviens ebreju draugs,
  • 4:56 - 4:58
    un, godīgi sakot, es izjutu lepnumu,
  • 4:58 - 5:00
    ka man bija izdevies pārvarēt robežu,
  • 5:00 - 5:03
    ko gandrīz visu dzīvi
    man bija likuši uzskatīt
  • 5:03 - 5:05
    par nepārvaramu.
  • 5:05 - 5:07
    Vēl viens būtisks pavērsiena punkts nāca,
  • 5:07 - 5:11
    kad es atradu vasaras darbu
    „Busch Gardens” atrakciju parkā.
  • 5:12 - 5:15
    Tur es sastapu visdažādāko
    ticību un kultūru cilvēkus,
  • 5:15 - 5:17
    un šī pieredze izrādījās ārkārtīgi būtiska
  • 5:17 - 5:20
    manas personības attīstībā.
  • 5:21 - 5:23
    Ļoti ilgi man bija mācīts,
  • 5:23 - 5:26
    ka homoseksualitāte ir grēks,
    un no tā izrietēja,
  • 5:26 - 5:30
    ka visi geji un lezbietes
    nozīmē sliktu ietekmi.
  • 5:30 - 5:32
    Tur man gadījās iespēja
  • 5:32 - 5:35
    strādāt pie šova kopā
    ar dažiem geju māksliniekiem,
  • 5:35 - 5:38
    un es drīz vien sapratu,
    ka daudzi ir vislabsirdīgākie,
  • 5:38 - 5:42
    vismazāk nosodošie cilvēki,
    kādus man jelkad gadījies satikt.
  • 5:42 - 5:44
    Bērnībā piedzīvotā pāridarīšana,
  • 5:44 - 5:46
    darīja mani empātisku
  • 5:46 - 5:48
    pret citu ciešanām,
  • 5:48 - 5:50
    un man šķiet ļoti nedabiski
  • 5:50 - 5:52
    izturēties pret labiem cilvēkiem citādi,
  • 5:52 - 5:56
    nekā es gribētu, lai izturas pret mani.
  • 5:56 - 5:58
    Šīs empātijas dēļ es spēju
  • 5:58 - 6:02
    salīdzināt stereotipus,
    ko man iemācīja bērnībā,
  • 6:02 - 6:05
    ar reālās dzīves pieredzi un attiecībām.
  • 6:05 - 6:08
    Es nezinu, kā ir būt gejam,
  • 6:08 - 6:09
    taču ļoti labi pazīstu nosodījumu,
  • 6:09 - 6:13
    ko radījis kaut kas ārpus manas kontroles.
  • 6:13 - 6:17
    Un tad bija „The Daily Show”.
  • 6:17 - 6:19
    Ik vakaru, Džons Stjuarts man lika
  • 6:19 - 6:23
    būt racionālam un godīgam pašam pret sevi
    par manis paša aizspriedumiem
  • 6:23 - 6:25
    un palīdzēja man saprast,
    ka cilvēka rasei,
  • 6:25 - 6:28
    reliģijai vai seksuālajai orientācijai
  • 6:28 - 6:33
    nav nekā kopīga ar šī cilvēka raksturu.
  • 6:33 - 6:36
    Daudzējādā ziņā
    viņš man ir bijis tēva vietā
  • 6:36 - 6:40
    brīžos, kad man to ļoti vajadzēja.
  • 6:40 - 6:44
    Mēs bieži rodam iedvesmu
    negaidītās vietās,
  • 6:44 - 6:46
    un tas, ka ebreju komiķis
    ir izdarījis vairāk,
  • 6:46 - 6:48
    lai pozitīvi ietekmētu
    manu pasaules skatījumu
  • 6:48 - 6:50
    nekā mans ekstrēmists—tēvs
  • 6:50 - 6:53
    man nu ir skaidrs.
  • 6:54 - 6:56
    Kādu dienu es runāju ar savu māti
  • 6:56 - 6:58
    par to, kā mani uzskati
    bija sākuši mainīties,
  • 6:58 - 7:01
    un viņa man pateica ko tādu,
  • 7:01 - 7:02
    ko es glabāšu savā sirdī,
  • 7:02 - 7:05
    kamēr vien dzīvošu.
  • 7:05 - 7:08
    Viņa paskatījās manī
    ar tāda cilvēka nogurušajām acīm,
  • 7:08 - 7:10
    kas piedzīvojis gana daudz dogmatisma,
  • 7:10 - 7:13
    lai pietiktu visai dzīvei, un teica:
  • 7:13 - 7:16
    „Man ir apnicis ienīst cilvēkus.”
  • 7:16 - 7:20
    Tajā mirklī es sapratu, cik daudz
    negatīvas enerģijas tas prasa —
  • 7:20 - 7:23
    paturēt visu šo naidu sevī.
  • 7:24 - 7:27
    Zeks Ebrahīms nav mans īstais vārds.
  • 7:27 - 7:29
    Es to nomainīju, kad mana ģimene nolēma
  • 7:29 - 7:31
    pātraukt attiecības ar manu tēvu
  • 7:31 - 7:33
    un sākt jaunu dzīvi.
  • 7:33 - 7:35
    Kāpēc tad es tagad atklāju
  • 7:35 - 7:38
    un pakļauju sevi potenciālām briesmām?
  • 7:38 - 7:41
    Pavisam vienkārši.
  • 7:41 - 7:44
    Es to daru cerībā,
    ka varbūt kādu dienu kāds,
  • 7:44 - 7:46
    kuru aicinās rīkoties vardarbīgi,
  • 7:46 - 7:49
    sadzirdēs manu stāstu un sapratīs,
  • 7:49 - 7:51
    ka pastāv labāks ceļš,
  • 7:51 - 7:53
    ka, lai gan es tiku pakļauts
  • 7:53 - 7:55
    šai vardarbīgajai,
    neiecietīgajai ideoloģijai,
  • 7:55 - 7:58
    es nekļuvu par fanātiķi.
  • 7:58 - 8:01
    Tā vietā es izvēlējos
    izmantot savu pieredzi,
  • 8:01 - 8:03
    lai cīnītos pret terorismu,
  • 8:03 - 8:06
    pret fanātismu.
  • 8:07 - 8:10
    Es daru to terorisma upuru
  • 8:10 - 8:12
    un viņu tuvinieku dēļ,
  • 8:12 - 8:14
    to briesmīgo sāpju un zaudējumu dēļ,
  • 8:14 - 8:17
    ko terorisms ar varu
    ir uzspiedis viņu dzīvēm.
  • 8:17 - 8:19
    Terorisma upuru dēļ
  • 8:19 - 8:22
    es nostāšos pret šīm
    bezjēdzīgajām darbībām
  • 8:22 - 8:26
    un nosodīšu sava tēva rīcību.
  • 8:26 - 8:29
    Tāpēc es stāvu šeit par pierādījumu tam,
  • 8:29 - 8:34
    ka vardarbība nav pašsaprotama
    cilvēka reliģijas vai rases īpatnība
  • 8:34 - 8:39
    un ka dēlam nav jāiet sava tēva ceļos.
  • 8:39 - 8:42
    Es neesmu mans tēvs.
  • 8:42 - 8:45
    Paldies. (Aplausi)
  • 8:45 - 8:49
    Paldies jums visiem! (Aplausi)
  • 8:49 - 8:52
    Paldies jums visiem (Aplausi)
  • 8:52 - 8:56
    Liels paldies! (Aplausi)
Title:
Es esmu terorista dēls. Lūk, kā es izvēlējos mieru.
Speaker:
Zeks Ebrahīms
Description:

Vai cilvēks, kas audzināts ar dogmu un naidu, var izvēlēties citu ceļu? Zekam Ebrahīmam bija tikai septiņi gadi, kad viņa tēvs palīdzēja izplānot 1993. gada sprādzienus Pasaules tirdzniecības centrā. Viņa stāsts ir šokējošs, spēka pilns un visbeidzot iedvesmojošs.

more » « less
Video Language:
English
Team:
closed TED
Project:
TEDTalks
Duration:
09:13

Latvian subtitles

Revisions Compare revisions

Our website uses cookies for analysis purposes.