6 lesson - Kick-start your Christian life - The Pioneer School

Sveicināti šajā lekcijā! Šodien runāšu par
ko brīnumainu, kas tagad maina pasauli.

Daudzas dzīves maina tas, ko mēs saucam
par startēšanu, kas palīdz spert pirmo

soli, lai tā nebūtu vairs tikai mācība,
bet mēs to reāli darām.

Piemēram, mēs esam mācījušies par
dziedināšanu, bet mums ir arī

jārīkojas saskaņā ar Vārdu, ne tikai
jāklausās, bet jādara.

Un Dievs ir parādījis, kā iekustināt
cilvēkus, lai viņi sāktu

rīkoties saskaņā ar Vārdu.
Un tas izmaina daudzas dzīves.

Runājot par ticību, ir jāsaprot, ka ticība
ir kā muskulis, kas aug, tikai to lietojot

Ja vēlies stipru ticību, tev ir jālieto tā
ticība, kas tev ir, tā ir jātrenē un

jālieto, jo tad tā augs.

Priecājos līdzdalīt jums šo mācību un
beigās došu praktiskus padomus

par startēšanu. Šī lekcija var mainīt jūsu
un daudzu citu dzīves. Lai Dievs svētī!

Priecājos jūs redzēt Pionieru
skolas 6. lekcijā no 20.

Man ir prieks līdzdalīt to, ko tūlīt jums
stāstīšu. Tas ir jaudīgākais instruments,

kādu jebkad māceklībā esmu redzējis,

kas aizdedzina cilvēkus un nes atmodu.
Esmu redzējis, kā tas maina daudzu

cilvēku dzīves, un tas, ko līdzdalīšu,
arvien vairāk izplatās.

Šobrīd tas izplatās Holandē, Somijā

Zviedrijā, daudz kas šobrīd notiek
Dānijā un citās valstīs.

Kad redzēju, ka tik daudzi apmeklē
Pionieru skolu, es nodomāju, ja

cilvēki uztvers to, ko tagad teikšu,
tas mainīs pasauli.

Jo tas ir ārkārtīgi spēcīgs instruments.

Ar to var mainīt dzīvi un ar to var mainīt
pilsētas, un vārds, par kuru es runāšu,

par ko mācīšu, ir startēšana jeb
iedarbināšana. Kas tad ir startēšana?

Startēšana ir vārds, ko es un mani draugi
šeit Dānijā bieži lietojam, tagad arī citi

no Dānijas, Zviedrijas un Holandes, kad
kontaktējas ar mani, viņi bieži saka:

Hei, vakar mēs startējām 4 vai 5 cilvēkus.

Rīt es kādu startēšu...

Kad viņi saka, ka kādu startēs, es zinu,
par ko ir runa.

Un pēc šīs lekcijas arī jūs zināsiet, kas
ir startēšana. Tātad es runāšu par

startēšanu un parādīšu, cik tas ir
brīnišķīgs instruments, kas maina dzīvi.

Pirms daudziem gadiem man bija mopēds ar
starteri, un, lai to iedarbinātu, es

ķēros pie ātruma regulētāja un startera un
iedarbināju mopēdu, lai varētu braukt.

Arī kristīgajā dzīvē mums ir vajadzīga
šāda iedarbināšana. Vārdu startēšana

mēs lietojam, mācot cilvēkus paklausīt
Dievam, īpaši dziedinot slimos, bet

esmu startējis arī cilvēkus, lai viņi
kristītu citus ar Svēto Garu, ja viņi

nevienu nekad nav kristījuši Sv. Garā,
un tādēļ ir bažīgi.

Bet, startējot viņus un parādot, kā to
darīt un darot to kopā ar viņiem, viņi to

apgūst, un reiz startēti, viņi var to
darīt arī vieni.

Daudzos manos video thelastreformation.com
jūs varat redzēt, kā mēs kristiešus, kas

nekad nav dziedinājuši slimos, vedam ielās
un startējam viņus.

Un tas ir ļoti vienkārši, mēs sakām: "Nāc,
seko man" un mēs ejam, atrodam kādu slimu

un sakām: "Uzliec viņiem rokas un lūdz" un
to izdarījuši un pirmo reizi piedzīvojuši,

ka cilvēks caur viņu lūgšanu tiek
dziedināts, viņos kaut kas notiek.

Tas ir kā nupat iedarbināts motors, kad
viss, ko viņi ir lasījuši un dzirdējuši,

kļūst par ko vairāk nekā tikai teoloģija.
Tas kļūst dzīvs.

Jēzus neatnāca ar teoloģiju, Viņš atnāca
ar dzīvību. Viņš neatnāca, lai iedotu mums

kādus vārdus, ko runāt un veidot no tiem
doktrīnas.

Viņš atnāca ar vārdiem, lai mēs tos darītu
un, kad tu to tiešām dari, tad tie kļūst

dzīvi. Pagājušoreiz, kad runāju par
dziedināšanu, daudziem tas atvēra acis,

bet ja jūs nesākat darīt to, ko es mācīju,
ja jūs nerīkojaties pēc Vārda,

jūs sevi pievilsiet. Jo tad iepriekšējā
reizē mācītais paliks tikai teoloģija,

tās būs tikai zināšanas. Bet, kad
jūs uz tā pamata rīkojaties, kad jūs

darāt pēc tā un reāli ejat laukā, uzliekat
rokas slimajiem un piedzīvojat, ka viņi

caur jums tiek dziedināti... tajā brīdī
tas kļūst dzīvs.

Kad jūs to pirmo reizi piedzīvojat, mēs to
saucam par startēšanu.

Tad motors jūsos ir iedarbināts, un pēkšņi
jūs domājat: "Oho, es gribu vairāk, vēl!"

Un tad šis motors jūsos mainīs visu jūsu
dzīvi. Kad mēs startējam cilvēkus ar

dziedināšanu, tas maina visu, ne tikai
dziedināšanā, jo viss pēkšņi kļūst dzīvs,

tas maina arī lūgšanu dzīvi, Bībeles
lasīšanu, kā viņi meklē Dievu gavējot,

tas maina to, kā viņi sludina evaņģēliju
un ka citi tiek izglābti caur viņiem.

Tāpēc tas nav tikai par dziedināšanu, bet
startēšana ar to ir labs veids, lai

iedarbinātu motoru. Manos video var redzēt
ka piedzīvotais pārsteidz daudzus

kristiešus, kas pirmoreiz piedzīvo to, ka
kāds tiek caur viņu dziedināts... un tas

nenāk no grāmatu lasīšanas vai šī video
noskatīšanās. Nē!

Vienīgais veids ir rīkoties pēc tā un to
piedzīvot.

Es runāšu par startēšanu, kā tā sākās man
un kā tā ir mainījusi daudzas dzīves,

kā to var lietot, lai mainītu apkārtējos,
un beigās es došu praktiskus padomus,

lai jūs ietu ārā un sāktu darboties.

Kad būsiet to apguvuši, tas visu mainīs.
Atceros, kad es kā jauns ticīgais ienācu

draudzē, tur kaut kā man tika uzliktas
brilles un tad es domāju, ka ja vien iešu

uz sapulcēm un konferencēm... Un es augu
semināros un sapulcēs, Bībeles mācībā,

bet es sēdēju un, šķiet, gaidīju, kad reiz
pie manis pienāks pravietis un pateiks:

"Torben Sondergard, man ir vārds tev.
Šodien tas sāks notikt tavā dzīvē. Tev

tagad ir spēks dziedināt slimos, tagad tu
to vari darīt, tagad tev ir ticība, tev

tagad ir kalpošana, tagad viss aizies."

Ja godīgi, es tieši tā domāju un man
šķiet, daudzi joprojām domā līdzīgi. Viņi

sēž baznīcā, klausās mācību un gaida, kad
sāks notikt kaut kas pārdabisks, gaida

kaut ko pārsteidzošu, ka pravietis norādīs
uz viņiem un kādu dienu viņiem vienkārši

būs ticība, un visi, par kuriem viņi lūgs,
tiks dziedināti.

Es tieši tā domāju, bet nu vairs ne,
jo tie ir meli.

Daudzi cilvēki sēž un kaut ko gaida, bet
nav jau ko. Jēzus visu ir izdarījis,

un daudzi būs vīlušies, ja domās, ka kādu
dienu viņi saņems lielu kalpošanu. Nē, tas

ir daudz praktiskāk. Es uzskatu, ka mēs
mācāmies darot, un startēšana ir par to.

Tā ir pirmā soļa speršana, kad tu mācies
darot. Ticība ir kā muskulis, kas aug, to

lietojot. Tā nav sēdēšana baznīcā un
klausīšanās, līdz pēkšņi... tev ir liela

ticība! Nē! Kā tu iegūsti lielu ticību?
Lietojot to, kas tev jau ir. Kā tu kaut ko

iemācies? To darot, un darot to daudz,
tu tajā audz.

Startēšana ir pirmā soļa speršana un, kad
ir sperts pirmais solis un cilvēki redz:

es to varu! - viņi var spert nākamo soli
un nākamo un nākamo.

Viņi redz, ka tas aug un aug, un aug, un
aug. Slimo dziedināšana - tā ir mūsu tēma

šodien. Nākamreiz runāšu par evaņģēlija
sludināšanu. Taču dziedināt slimos un

sludināt evaņģēliju nav kaut kas, ko varam
darīt pēc izvēles. Nē, tā ir Jēzus pavēle.

Vai tu esi Jēzus māceklis? Tad aizliedz
sevi un uzņemies savu krustu. Ja esi

teicis "jā" sekošanai Jēzum, tad Viņa
pavēle tev ir dziedināt slimos un sludināt

evaņģēliju. Tu vari to iemācīties.

Tas nav grūti, ja vien mācāmies veidot
mācekļus tā, kā Jēzus. Mēs mācāmies darot.

Ja 2 dienas pēc Jēzus krusta nāves uz
Jeruzālemi atnāktu slimnieks, viņam nebūtu

jāsaka: "Ak nē, ja vien es te būtu bijis 2
dienas ātrāk, tad es būtu dziedināts, bet

tagad Jēzus vairs nav!" Nē! Viņš nav prom,
jo ir sūtījis Savu Svēto Garu, un mēs vēl

šodien esam Viņa miesa. Apustuļu darbos
redzam, ka tas turpinās.

Tur lasām par pūļiem, kas nāca un visi
tika dziedināti tāpat kā Jēzus laikā.

Vienīgā atšķirība starp Mateja 9:35 un
Apustuļu darbiem 5:16 ir tā, ka Jēzus

bija fiziski uz zemes, bet otrā gadījumā
caur Svēto Garu tevī un manī. Jēzus nav

mainījies, Viņš ir tas pats šodien arī pēc
2000 gadiem. Bet mūsu problēma ir, ka lai

gan viss ir tik skaidrs, ko mēs esam pār-
runājuši un mēs zinām, ka esam aicināti to

darīt, ir vēl teoloģija, reliģija un tradīcijas,
kas to visu padara bezspēcīgu.

Ka ne visiem ir dziedināšanas dāvana,
un es par to jau runāju, tāpēc nerunāšu

atkal, bet šī viena rindiņa, šī mācība ir
ielavījusies draudzē, un nu ir miljoniem

Dievam neuzticamu kristiešu, kas neklausa
Jēzum vienas pārprastas rindiņas dēļ.

Tik daudzi šodien, lai gan ir skaidrs, ka
Jēzus aicināja Savus mācekļus to darīt

un darīt citus par mācekļiem, visam, kas
kopainā ir skaidrs, pēkšņi uz mums vairs

neattiecas jo "ne visiem ir dziedināšanas
dāvana" bet tā ir reliģija, kas ienākusi

draudzē. Tā mēs paņemam 1 teikumu, un
nekas vairs nav savā vietā, tam nav spēka.

Un ne tikai par dziedināšanu, arī par
mēlēs runāšanu, par ko vēlāk runāsim, par

kristību Svētajā Garā - par gandrīz visu,
kas ir tik skaidrs Apustuļu darbos un ar

Jēzu, ko mēs padarām bezspēcīgu. Viena
rindiņa saka tā, un kāda cita tā -

tas ir briesmīgi. Mums ir jānoņem brilles
un jāsaskata kopaina. Kāds man atrakstīja

epastu: "Sveiks, Torben! Paldies par
lekcijām. Tās skatās visa mūsu draudze

svētdienās, bet pēc 5. lekcijas bija ilgs
klusums. Cilvēki bija šokā "Kā tā?"

Bija tiešām daudz vielas un daudz ko pār-
runāt un jautāt Dievam." - Man tas patīk.

"Bet, man ir 2 jautājumi. Vai visi, par
kuriem esat lūdzis, ir kļuvuši veseli?"

Mana atbilde ir "nē, vēl ne, jo es vēl
mācos, bet arvien vairāk tiek dziedināti,

jā, esmu lūdzis par daudziem, kas nav
dziedināti, bet te es gribu kaut ko teikt.

Pāvils Korintiešiem saka: "Sekojiet man
tāpat kā es Kristum." Un tagad es teikšu

to pašu jums - sekojiet man tāpat kā es
Kristum.

Tas nozīmē, ka tur, kur es savā dzīvē
sekoju Kristum, tur sekojiet man, bet kur

es nesekoju Kristum, tur nesekojiet man.
Varat vienkārši man pajautāt: "Vai tu to

esi darījis?" Ja ne, tad ne. Tomēr ne man
jums ir jāseko, bet Kristum. Arī es

nesekoju cilvēkiem, bet Kristum. Es
skatos uz Viņu un, kad kļūdos vai neesmu

nobriedis, neuztveriet to kā attaisnojumu.
Jo ne jau man jums jāseko, bet Kristum.

Sekojiet man tikai tur, kur es sekoju
Kristum. Šajā lekcijā došu arī praktiskus

padomus, un daudziem tas ir spert pirmo
soli un lūgt par slimajiem.

Un katrs var sākt ar vienkāršu līmeni,
un es došu šādu praktisku padomu,

piemēram, es neiesaku sākt lūgt par smagām
slimībām, sāc lietot ticības muskuļus,

sāc ar ar to, ko tu vari pacelt. Tas ir
labs padoms daudziem sākumā,

bet, ja tu esi pilns ticības, lai manis
teiktais tevi neierobežo, jo tas ir tikai

padoms, lai palīdzētu cilvēkiem, un tad
mēs sasniedzam kādu līmeni, un mēs augam

un es augu, un to var redzēt manos video.
Tāpēc, ja es saku:

"Sāc ar mazu slimību, sāc ar to, uz ko
tev ir ticība", tad lai tas neierobežo

tevi, jo ja tev ir ticība jau uzreiz iet
uz slimnīcu un lūgt par slimajiem, dari to

Jo tas izskatīsies vairāk pēc tā, ko darīja
Jēzus. Gribu teikt, jā, daudzi, par kuriem

esmu lūdzis, nav dziedināti. Tādu ir bijis
daudz, bet es mācos darot, un tagad arvien

mazāk ir tādu, kas netiek uzreiz dziedinā-
ti, un esmu mācījies neatlaidību, jo ar to

nāk rezultāti. Tāpēc es nesaku, ka cilvēki
netiek dziedināti, jo turpinot kaut kas

notiek, bet par to vēlāk.
Cits jautājums ir šāds:

"Kāpēc tu ej meklēt slimos uz ielām un
veikalos, ja daudziem slimnīcā ir ļoti

vajadzīga dziedināšana?" Es varu teikt arī
tā, ka daudz slimo ir draudzēs, un tam tā

nav jābūt, bet tā ir. Kāpēc uz ielas? Tur
ir lielāka brīvība. Un man tas ir svarīgi.

Ja es esmu tirdzniecības centrā un pienāk
apsargs un saka: "Šeit to nedrīkst darīt",

es to nedarīšu. Jo es nevaru lūgt par
cilvēkiem un skatīties pār plecu, vai kāds

nenovēro un nenāk pie manis un nesaka
kaut ko.

Tādēļ Dānijā es bieži neeju uz slimnīcām,
jo nav atļauts to darīt.

Esmu bijis slimnīcā un lūdzis par slim-
niekiem. Bet domāju, ka ir labi gūt labu

pieredzi, tāpēc es darbojos ielās, jo tas
kaut kā palīdz pieaugt ticībā, un par to

ir startēšana. Bet es esmu bijis slimnīcā.
Pieņemsim, ka kāds jau no pirmās dienas

dodas uz slimnīcu, jo viņam nav tādu baiļu
kādas ir man, un atcerieties sekot man tik

cik es sekoju Kristum, bet es vēl cīnos ar
bailēm. Es augu un kļūstu brīvs, bet man

ir pagātne un daudz tradīciju, no kurām ir
jātiek vaļā, un Dievs man palīdz.

Notiek daudz kas jauns, un runājot par
māceklību, es vienmēr cenšos dot visu tajā

jomā, kur es līdzinos Kristum. Kur vēl
cīnos ar bailēm, es nedodu to citiem.

Ja tev ir ticība, dari to. Es tikai aicinu
uz izaugsmi, bet tev nav jāaug tikpat lēni

dziedināšanā kā man, tu drīksti eksplodēt
un pavisam ātri kļūt kā Jēzus.

Tāpēc lai jūs neierobežo tas, ko es stāstu
šajā lekcijā, kad dodu praktiskus padomus

jo es cenšos nolaisties līdz tam līmenim,
kurā strādāt ar cilvēkiem un apmācīt,

bet lai tevi tas neierobežo.
Ceru, ka ir skaidrs.

Saņēmu vēl kādu epastu un gribu mazliet
pastāstīt par to, pirms turpinām par

startēšanu. Kāds man rakstīja: "Šalom,
Tom! Paldies par tavu mācību. Skatoties to

es daudz raudāju. Biju gadiem pēc tā
ilgojies. Man ir jautājums par Jēkaba 5:16

un viņš jautāja par nepiedošanu, jo tā
atver durvis grēkam un slimībām, un es tam

ticu, bet izskatās, ka Jēkaba 5:16 saka:
vispirms ir jāpiedod, lai varētu saņemt

dziedināšanu. Tāds bija viņa jautājums.
Kāds cits rakstīja: "Torben, šīs lekcijas

ir brīnišķīgas, un es esmu aizdedzies
par Dievu. Paldies tev. Vēlos kontekstu

tam, ko tu mācīji par dziedināšanu.
Jēkaba 5:14 ir pants, kuru draudzē lieto,

sakot, ka ne visi var dziedināt - tu neesi
tajā pozīcijā, lai dziedinātu citus un tev

nav atbilstošas pieredzes."
Tās ir divas vēstules par Jēkaba 5:16

un mēs to aplūkosim, šo pēdējo lietu,
ko viņš minēja: "Tu neatbilsti prasībām,

lai dziedinātu citus un tev nav vajadzīgās
pieredzes." Padomāsim par to - tu nevari

dziedināt, jo tev nav pieredzes - tas ir tik
ārprātīgi stulbi. Tas ir tāpat kā, ja tu

gribētu kādu kristīt, bet es teiktu: "Nē,
tu nevari kristīt šo cilvēku, jo tu vēl

nekad nevienu neesi kristījis."

Tas ir tas pats, kas teikt, ka tu nevari
kristīt, jo neesi to nekad darījis.

Bet kā tad lai es sāku kristīt, ja man
vispirms ir jābūt kādu kristījušam?

Tāpēc nevar teikt, ka to nevar darīt, jo
tev nav pietiekamas pieredzes. Kad tad

es to iegūšu, ja es to nevaru darīt? Jūs
redzat - tas ir neprātīgi! Lasot Jēkaba 5

ar reliģiskām brillēm virsū, cilvēki bieži
saka: "Ja kāds starp jums ir nevesels,

lai viņš ataicina draudzes vecajus, un tie
lai lūdz Dievu par viņu,

to svaidīdami ar eļļu Tā Kunga Vārdā. Un
ticīga lūgšana izglābs slimo, un Tas Kungs

viņu uzcels. Un, ja viņš grēkus būtu
darījis, viņam tiks piedots. Izsūdziet

cits citam savus grēkus un aizlūdziet
cits par citu, ka topat dziedināti."

Lūk, ko saka brilles: "Ja kāds ir slims,
tad lūgt var draudzes vecaji, ne visi,

bet draudzes vecaji. Un viņiem jāiet pie
slimnieka un viņi ir ļoti svēti -

ar eļļu un lūgšanām - īpaša lūgšana
par slimo, un viņš tiks dziedināts.

Un slimi viņi ir tāpēc, ka viņu dzīvē ir
grēks, un lai tiktu dziedināti, vispirms

ir jālūdz piedošana par grēkiem, tātad
pirms vecaji var lūgt, vispirms ir jālūdz

piedošana, tad vecaji var lūgt un viņš
tiks dziedināts. Tā saka brilles. Bet ko

saka Jēzus? Vai Jēzus teica, ka tikai
vecajs var lūgt par citiem? Nē. Vai mēs

redzam Jēzus dzīvē un citur Bībelē, ka tu
nevari kļūt vesels, ja tev ir grēks?

Nē. Grēki bija visiem, par kuriem lūdza
un kas tika dziedināti, un lūdza visi, tie

nebija tikai vecaji. Un kā ir ar eļļu, vai
mums ir jāsvaida visus ar eļļu? Tas nav

lasāms daudzviet. Ko tad mēs darām ar
Rakstu vietu, kas saka ko pretēju tam, kas

skaidri redzams Bībelē? Un es gribu teikt:
ikreiz, kad Bībelē kaut kas ir ļoti

skaidrs un to rāda kopaina, bet kāds pants
šķiet pretrunā ar to, tad ziniet - kopaina

rāda patiesību. Teoloģija teiks: Nē, šī ir
patiesība, kopaina ir nepareiza. - Nē!

Ko tad mēs darām? Mēs lūdzam: "Dievs,
atklāj man šo tekstu!" Jo šī ir patiesība

un ja kāda vieta saka ko citu. tad es kaut
ko nesaprotu.

Tikai pirms trīs dienām es saņēmu atklāsmi
O! Es biju tādā sajūsmā, Svētais Gars ir

absolūti labākais skolotājs pasaulē. Viņš
mums māca patiesību, un patiesība atbrīvo.

Kad man uzdeva šo jautājumu, es līdz galam
nesapratu Jēkaba 5, bet pirms 3 dienām es

sēdēju ar Bībeli rokās un teicu: "Dievs,
es zinu, ka šī ir patiesība, bet nesaprotu

šos pantus. Atver manas acis, palīdzi man
saprast, ko šis pants saka." Un Dievs mani

mācīja, pēkšņi Svētais Gars nāca un es
ieraudzīju patiesību, un tas bija super!

Vai esat gatavi noņemt reliģijas brilles
un to dzirdēt? Šis ir piemērs tam, kā

reliģija var nokaut cilvēkus, bet, noņemot
brilles, tu pēkšņi visu ieraugi skaidri.

Tātad Jēkaba 5, ir labi zināt fonu, tas
palīdz. Jēkaba vēstule ir pati senākā,

tātad sarakstīta draudzes pirmssākumos,
kad tika nogalināts Stefans un vajāšanu

dēļ ticīgie tika izkaisīti. Jēkabs raksta
šo vēstuli viņiem. Tātad pati pirmā jeb

senākā vēstule no draudzes pirmssākumiem,
vēstule tiem, kas ticībā vēl jauni, ļoti

praktiska. Viņš atgādina daudzas
lietas, par ko Jēzus runāja Kalna svētrunā

Tā ir praktiska vēstule par ticību un
darbiem, svētumu un grēku, esiet kā Dievs

un rūpējieties cits par citu. Vienkārša un
praktiska vēstule jaunajiem ticīgajiem. Un

tad: "Ja kāds starp jums ir nevesels..."
Starp jums - tie var nebūt paši spēcīgākie

un Gara pildītie kristieši. Nē. ""Ja kāds
starp jums ir nevesels, lai viņš ataicina

draudzes vecaju" Vecajs nav stāvoklis, tas
nav ordinēts cilvēks ar pozīciju. Apskatot

šeit lietoto vārdu vecajs, tas pats vārds
ir stāstā par pazudušo dēlu Lūkas 15.

"Vecākais dēls" bija uz lauka un strādāja.
Tas pats vārds šeit un "draudzes vecajs"

Cita vieta ir Apustuļu darbos 2:17: Jaunie
redzēs parādības un vecie sapņos sapņus.

Šeit atkal ir tas pats vārds, bet, lasot
"draudzes vecajs", mums ir brilles, mēs

iedomājamies stāvokli. Nē. Vecajs nozīmē
lielāku pieredzi, lielāku vecumu. Taču

draudzē tam ne vienmēr ir sakars ar vecumu
bieži, jā, jo vecākam var būt lielāka

pieredze un tas var nozīmēt arī briedumu.
Lai par jums lūdz nobriedušie draudzē.

Un tad mēs lasām: lai svaida viņu ar eļļu.

Atcerieties, tas bija draudzes sākumā, tie
bija jūdi, kas pazina svaidīšanu ar eļļu.

Eļļa palīdzēju viņu ticībai, lai saprastu,
par ko tas ir. Bet ne jau eļļa dziedina.

Viņš saka: "Lai lūdz ticības lūgšanu, un
lūgšana slimo dziedinās."

Tātad, vai kāds starp jums ir slims? Lai
viņš aicina kādu nobriedušāku un tas lai

nāk un dziedina viņu, jo ja kāds starp
jums ir slims, tad jūs vēl neesat pilnībā

nobrieduši, jūs nesaprotat, ko Jēzus pa-
veica pie krusta, ja nevarat vēl dziedināt

tāpēc aiciniet kādu citu. Un pēc tam: "Iz-
sūdziet cits citam savus grēkus." Tas nav

tikai slimajiem: "Izsūdziet savus grēkus".
Nē. "Izsūdziet cits citam savus grēkus."

Kāpēc? Lai tiktu dziedināti? Nē. Lai sa-
ņemtu grēku piedošanu, jo pēc šiem vārdiem

seko: "Daudz panāk taisna cilvēka lūgšana"
un tad viņš runā par Eliju, kas bija

taisns un viņš lūdza, un Dievs deva. Tātad
viņš saka, ja starp viņiem ir kāds slims,

lai ataicina citus no draudzes, kādu
vecaju, kādu nobriedušāku cilvēku un lai

viņš nāk un dziedina slimo un, jā, varbūt
tu esi slims tāpēc, ka dzīvo grēkā, tāpēc

nožēlo to un tu tiksi izglābts. Un viņš
saka viņiem: "Izsūdziet cits citam savus

grēkus, jo Dievs ir uzticams un grib jūs
šķīstīt no visas netaisnības." Jo izsūdzot

savus grēkus cits citam, viņi atkal būs
taisni, jo Dievs piedos un tad viņi varēs

lūgt un cilvēki tiks dziedināti. Tātad, nē
slimajam nav jāsūdz grēki lai saņemtu

dziedināšanu. Nē. Viņš netika dziedināts,
jo cilvēki nespēja viņu dziedināt tāpēc,

ka viņu dzīvē bija grēks, tādēļ viņš saka:
"Ataicini kādu taisno un lai viņš lūdz

ticības lūgšanu un tevi dziedina, un tad
izsūdziet cits citam savus grēkus, un

un jūs varēsiett lūgt cits par citu un
nebūs jāaicina draudzes vecaji, jo ikviens

var dziedināt slimos. Vai redzat? Pēkšņi
jūs saprotat, un viņš pabeidz nodaļu ar:

Ja kāds atgriež grēcinieku no maldiem, tas
izglābj viņa dvēseli. - Bībele nekad

stiprus, atdzimušus kristiešus, kas dzīvo
ar Dievu, nesauc par grēciniekiem. Nē, mēs

esam svētie: svētajiem Korintā, svētajiem
Efezā. Šeit ir lietots vārds 'grēcinieks',

jo daži no viņiem nebija taisni, tāpēc
viņi nespēja dziedināt slimos. Tāpēc

vajadzēja aicinat kādu draudzes vecaju,
nobriedušu cilvēku, lai viņš dziedina

slimo, un tad lūdziet piedošanu un izsū-
dziet grēkus, lai saņemtu piedošanu caur

taisnīgumu, jo, izsūdzot grēkus cits citam
Dievs ir uzticams un šķīsta no katra grēka

un netaisnības, un taisnā lūgšana ir
spēcīga. Vai redzat? Tas ir teikts Vārdā.

Es zinu, ka esmu aizķēries pie tā, bet tas
ir ļoti svarīgi. -Bet kā sākās startēšana?

Man tā sākās pirms 6 gadiem. Biju devies
uz mācībām par dziedināšanu ar nosaukumu

"Dziedini slimos - tikai viena stunda" un
es to lietoju "Dziedini slimos tikai vienā

stundā", jo tā bija stundu gara mācība par
dziedināšanu, bet es sapratu - es to gribu

ne tikai teikt, bet parādīt! Dienu pirms
man bija jāsludina, es kādam jaunietiem,

kas tikai mēnesi bija glābts, teicu: Vai
tu gribētu lūgt par cilvēkiem, kas tiks

dziedināti?" - Jā. - Vai gribi to darīt?
- Jā, protams. - Tad tu esi aizrunāts

uz nākamo stundu, jo es vēlos ar tevi
kaut ko darīt. Tagad ir 4:52, un 5:52

mēs būsim atpakaļ. Vai esi gatavs? Aiziet,
lec mašīnā! Un mēs devāmies uz pilsētu, un

tad es teicu: nāc, seko man. - Es atradu
kādus neveselos un lūdzu Dievu, un viņi

tika dziedināti. - Redzēji? Tagad ir tava
kārta un, atradis slimo, teicu: tagad tu!

Un viņš lūdza un cilvēks tika dziedināts.
Pēc stundas mēs jau bijām atpakaļ.

Jā, liels paldies tev. - Tad es teicu, ka
nevēlos, lai viņš par to kādam stāstītu,

jo gribu lai tas rīt nometnes darbnīcā
visiem būtu pārsteigums.

Viņš piekrita, bet notika pavisam citādi.
Viņš skrēja no telts uz telti, stāstot

visiem, kas nupat bija noticis! Tad es
domāju, hm, es taču aizliedzu viņam par to

runāt, bet viņš nespēja beigt stāstīt
visiem, ko sastapa, savu pieredzi,

kas ir gandrīz tas pats, ko lasām Bībelē.
Pirmajiem mācekļiem aizliedza stāstīt

par Jēzu, bet viņi nespēja beigt runāt par
piedzīvoto, un tāpat bija ar šo puisi.

Interesanti! Bet tad manī sākās cīņa, jo
es bīstos Dievu un gribu dzīvot

pareizi. Manas reliģiskās brilles teica:
Ja tas nav mīlestībā, velti, tam ir jābūt

mīlestībā, Gara vadībā, bet mani tobrīd
nevadīja mīlestība.

Todien mani nevadīja gars, ja godīgi, es
to darīju tikai, lai man būtu pēc tam, ko

parādīt citiem. Tas bija mans vienīgais
motīvs. Ko tālāk? Es lūdzu: "Dievs

palīdzi man, Dievs, parādi, es negribu
rīkoties nepareizi, es vēlos būt Tevis

vadīts. Es gribu to darīt mīlestībā, gribu
to darīt pareizi." Man bija cīņa ar to,

jo tas bija tīri mehāniski... Tajā pašā
vakarā es biju sapulcē un tur lūdzu, un

piecēlās slavēšanas vadītāja un teica:
"Es aicinu visus piecelties un lūgt kopā

ar mani. Man ir dēls, viņa vārds ir Jeva,
vai varat lūgt ar mani? Viņš nestaigā ar

Dievu", un es nodomāju: Jeva? Mēs šodien
lūdzām par kādu, kuru sauca Jeva, un viņš

zināja šo draudzi! Un viņš bija ļoti
atvērts. Interesanti...

Pēc tam es piegāju pie viņas un jautāju:
Vai jūsu dēlu sauc Jeva? - Jā. - Vai viņam

ir problēma ar kāju? - Viņa paskatījās uz
mani un teica: jā! Bet kā tu to zini?

- Viņš šodien tika dziedināts. - Viņa bija
pārsteigta. Man tas bija spēcīgi, jo kad

es domāju, vai tas bija pareizi, jo mani
nevadīja mīlestība, es nedzirdēju Svētā

Gara balsi, bet darīju to lai būtu liecība
nākamajai dienai... bet tad es ieraudzīju

ka mūs tomēr vadīja Gars, jo mēs tovakar
bijām atbilde uz viņas lūgšanu. Turklāt ne

es lūdzu par viņas dēlu, bet šis jaunais
cilvēks. Un kopš tās reizes man ir daudz

liecību, ka, sākot to darīt tā, kā mēs to
darām, var likties, ka tā nav mīlestība,

bet tā ne vienmēr ir sajūta, Svētā Gara
vadība nav 'uhū', nē, tā ir ļoti praktiska

Ja Dievs ir licis mums to darīt, mēs to
darām un to darot, mūs vada Svētais Gars,

vai to jūtam, vai ne. Un ir daudz šādu
liecību. Bet es vēlos teikt par mīlestību

bez tās tu nevari neko, pat ja tu sevi
sadedzinātu, tam ir nulles vērtība.

Mīlestība ir vajadzīga ne tikai, lai
dziedinātu slimos. Mīlestība ir vajadzīga

visā. Mūsos izlieta mīlestība caur Svēto
Garu. Vai tu esi piedzimis no augšienes?

Tad tevī ir mīlestība, tikai tā jālaiž uz
āru. Kā? Ne jau sēžot baznīcā un gaidot.

Kad Jēzus redzēja ļaužu pulkus, Viņa sirds
iežēlojās. Kad tu piedzīvosi šo mīlestību?

Ejot laukā, lūk, kas notiek, sākumā tu to
nejūti, bet tur esot, tā tevī pieaug.

Man ir daudz liecību par to, piemēram, es
biju Zviedrijā un mēs tur gājām ar dažiem

ārā. - Vai gribat tikt startēti? - Labi,
iesim ārā. - Es gāju ar kādu sievieti,

lai startētu viņu, un, kad bijām ārā, kas
notika? Viņa satika meiteni, kas teica:

Es esmu budiste, es neticu Jēzum, Dievam
un kristietībai, bet pirms dažām dienām es

redzēju sapni, kurā eņģelis man teica, ka
uz ielas es satikšu kādu kas man pastāstīs

to, ko līdz šim es neesmu dzirdējusi, un
kad šis cilvēks mani uzrunās man jāklausās

jo tā ir patiesība. Mums ir daudz šādu
liecību, kad esam ārā, kā DIevs mūs vada.

Bet tas nenāk, sēžot mājās un neko nedarot
Nē, tas notiek tad, kad mēs to darām.

Tā startēšana sākās man, bet bija gadi,
kad es to nedarīju, jo tad vēl nesapratu,

cik tas ir spēcīgi.

Tad dažus gadus vēlāk, man ir kāds draugs
Dānijā, Tomijs. Viņš nekad nevienu nebija

pievedis Kristum, dziedinājis, kristījis
ūdenī vai Svētajā Garā.

Mēs sakontaktējāmies un viņš tika kristīts
un reāli satika Dievu, ļoti spēcīgi.

Viņš bija tikai kristīts kā zīdainis un tā
viņš nokristījās, tika atbrīvots un daudz

kas notika viņa dzīvē. Kādu dienu, kad
taisījos viņu apciemot, man atrakstīja

viņa sieva: "Tomijs vēlas, lai tu viņu
izved ielās. Es ceru, ka tu to izdarīsi."

Es nodomāju - labi. Kad mēs ēdām un dzērām
kafiju, es teicu: Tomij, iziesim ielās.

Tomijs nezināja, ka viņa sieva man bija
uzrakstījusi epastu, ka Tomijs vēlas,

lai es viņu izvedu ielās. Viņi par to bija
runājuši. Bet viņš nebija neko tādu teicis

viņai vienkārši bija apcinis, ka viņš visu
laiku runā un neko nedara, tāpēc viņa

man atrakstīja: "Vai varēsi izvest Tomiju
ielās?" Jā, labi. Un es izvedu Tomiju, lai

viņu startētu un parādītu, kā lūgt par
slimiem cilvēkiem.

Es atradu kādu un teicu: tagad Tomij,
lūdz tu. Kad Tomijs lūdza par pirmo

slimo, viņš tika startēts un kaut kas viņā
izmainījās, jo pazuda bailes, kad viņš to

bija izmēģinājis. Viņš baidījās, kamēr

nebija spēris pirmo soli un redzējis, ka
viss notiek, bet kad tas bija pamēģināts,

viņā kaut kas izmainījās, motors bija
iedarbināts. Kopš tā laika pirms pusotra

gada viņš katru nedēļu lūdz par slimajiem,
kas tiek dziedināti. Kopā ar sievu viņi ir

pieveduši Kristum 18 cilvēkus no nekristī-
gām ģimenēm, kristījuši ūdenī, Sv. Garā un

tagad viņi dara to pašu. Daži cilvēki no
Anglijas, kas tagad paši uzņem video,

pirms dažām nedēļām noskatījās šo video.
Viņi bija katoļi bet tika glābti, kristīti

ūdenī, ar Svēto Garu, startēti un devās
mājās. Kāds austrālis noskatījās viņa

video, atlidoja uz Dāniju, lai satiktu Tomiju, tika startēts, devās atpakaļ un dara to pašu.

Un tā, pēc Tomija startēšanas ir izglābti
18 cilvēki, un daudzi tāpat startēti.

Pirms mēneša pie viņa devās kāda
dabaszinību skolotāja un tika startēta.

Pie reizes viņa arī atgriezās, kad redzēja
ka tas ir kas vairāk nekā tikai teoloģija

reāli piedzīvoja Dievu un kļuva radikāla
Jēzum. Viņas liecība ir Dānijas lielākajā

kristīgajā laikrakstā. Viņa startēja kādu
draugu, kurš 25 gadus bija sēdējis baznīcā

un redzējis viena cilvēka pestīšanu. Bet
nu jau trīs nedēļas viņš gandrīz ik dienas

lūdz par slimajiem, kas tiek dziedināti.

Un šajās 3 nēdēļās viņš ir pievedis citus
Kristum. Un tas šobrīd izplatās Dānijā un

visā pasaulē. Pirms pusotra gada Last
Reformation lapā var redzēt Pēteri no

Zviedrijas, kurš atbrauca uz Dāniju, tika
startēts. Es gāju ar viņu, un Dievs viņā

iedarbināja tādu kā motoru. Viņš aizbrauca
atpakaļ uz Zviedriju un tagad braukā pa

visu Zviedriju un startē citus. Par to
raksta laikraksti un runā TV. Pēteris

ir piedzīvojis daudzu cilvēku pestīšanu.
Pirms pāris dienām viņš man rakstīja, ka

viņi bija ielās, kad pilsētā notika kādi
svētki, 60-70 cilvēki bija ielās 12

stundas, un četri sāka sekot Jēzum
un kļuva par mācekļiem. Tas izplatās

strauji visā pasaulē. Pēteris dzīvo
apbrīnojami un tagad startē cilvēkus

visā Zviedrijā, un man ir šādas liecības
par cilvēkiem Zviedrijā, Somijā un Holandē

Es nupat tur biju, to var redzēt pēdējā
video. Es startēju dažus, un viņi startēja

citus un tie atkal citus, un viens no
cilvēkiem, kas tika startēts tikai pirms

dažām dienām, lūdza par sievieti
ratiņkrēslā, kura no tā piecēlās.

2 gadus viņa nebija varējusi paiet bez
palīglīdzekļiem, un tagad aizgāja mājās!

Tas ir spēcīgākais, ko esmu redzējis,
jo ir tā, it kā cilvēkos tiktu iedarbināts

motors. Tā vairs nav tikai teoloģija, bet
dzīve un spēks, ar ko atnāca Jēzus. Tā

nav tikai dziedināšana. Esmu redzējis, kā
cilvēki, kuri cīnās ar šaubām par Dievu,

izvesti uz ielas un startēti, stāv un raud
-O, tas ir tik brīnišķīgi! - un viņu dzīve

ir mainījusies. Mainās viņu lūgšanu dzīve,
jo viņi grib dzīvot svētu dzīvi, jo pēkšņi

Dievs ir tepat. Tā nav vairs teoloģija,
Viņš ir reāls, tādēļ tu gribi dzīvot svēti

tu sāc lūgt, tu sāc gavēt. Un tas aug
un aug, un aug.

Un es varu jebkuru kristieti pavisam
vienkārši apmācīt, startēt, iemācīt

dziedināt slimos un izdzīt dēmonus un
vest cilvēkus pie Kristus un viņus kristīt

Un es domāju, ka šī startēšana mainīs
pasauli. Tā jau maina Dāniju, Zviedriju,

Somiju, Holandi, tagad arī daudzas citas
valstis, arī daudzas vietas Amerikā.

Cilvēki tiek startēti. Kas ir startēšana?
Mēs uz ielas veidojam mācekļus,

izvedam kādu ārā un sakām: "Nāc, seko man"

apturam kādu cilvēku un dodam iespēju lūgt
par viņu, sakot: "Tagad tu lūdz." Es pats

nelūdzu, jo gribu, lai viņi zina, ka tā ir
viņu lūgšana, kas dziedina, ne manējā.

Es tikai stāvu un skatos, un ko Dievs
darīs? - O, viņš tika dziedināts!

Un kristietis ir tik pārsteigts. Drīz man
būs liecība par startēšanu, bet jūs varat

noskatīties video ar mani un pusaudžiem,
kurus es startēju, un es to tagad lietoju

ne tikai kā instrumentu, lai aizsniegtu
cilvēkus, bet Jēzus to grib lietot arī kā

māceklības instrumentu, lai aizdedzinātu
cilvēkus Dievam. Un es redzu, ka Dievs to

apstiprina, ka Dievam tas patīk! Liecība.
Reiz, kad biju Polijā, pēc sapulces mēs

ēdām Makdonaldā ar kādiem draudzes
jauniešiem, un divas meitenes ļoti gribēja

sastapt Dievu. Es teicu: jūs tiešām gribat
sastapt Dievu? - Jā!

- Labi, tad nākamās 10 minūtes dariet tā,
kā es jums teikšu un jūs sastapsiet Dievu.

Vai esat gatavas? - Viņas skatījās uz mani
it kā es būtu jucis. - Esat gatavas?

Jā! - Nāciet man līdzi. - Un mēs gājām
ārā, un es apturēju kādus cilvēkus un teicu

Atvainojiet, vai neesat slims? Vai jums
kas sāp? - Jā. - Tad es teicu, lai meitene

lūdz īsu lūgšanu, un vīrietis tika
dziedināts. Labi, nākamais. Lūgsi? Jā!

Un sieviete bija dziedināta. Pēc 10 min.
bijām atpakaļ Makdonaldā, un meitenes

pārsteigtas apsēdās un pastāstīja
piedzīvoto citiem. Viņas bija aizdegušās.

Jo Dievs viņas bija lietojis, un ikviens
pēc tā ilgojas. Mēs neesam aicināti sēdēt

un skatīties, kā to dara citi. Mēs esam
aicināti piedzīvot to, ka Dievs mūs lieto.

Nav nekā varenāka kā piedzīvot to.
Meitenes bija aizdegušās. Agrāk, kad es

gribēju, lai cilvēki sastop Dievu, es
viņus aicināju uz konferencēm un

sapulcēm cerībā, ka pravietis pateiks:
"Tu!" Un daži sastapa Dievu. Bet bieži

arī ne. Dažreiz jā, dažreiz nē. Tagad,
ja cilvēki grib piedzīvot, ka Dievs ir

reāls un sastapt Viņu, es saku: "Nāc,
seko man", un mēs ejam un atrodam

kādus slimos. Jo tur vienmēr kaut kas
notiks.

Tur vienmēr mainīsies dzīve. Lietojiet to
kā instrumentu, lai aizdedzinātu cilvēkus.

Pēc notikuma Polijas Makdonaldā viņas to
turpināja un lūdza par kādu meiteni, kas

tika dziedināta. Svētdien viņa atnāca uz
baznīcu, bija atdevusi savu dzīvi Jēzum un

atvedusi līdzi savu brāli, draugu un mammu
Un viņa iznāca un tika kristīta ar Svēto

Garu un liecināja visai draudzei.
Tātad viens tovakar arī tika izglābts,

un cilvēki aizdedzināti un bija vajadzīgas
tikai 10 minūtes, lai sāktu to darīt.

Tas ir spēcīgs instruments. Tie, kas jau
zina, kā pieiet cilvēkiem un lūgt par

dziedināšanu, lietojiet šo instrumentu
lai aizdedzinātu citus. Mans draugs Dānijā

pirms pāris dienām sazinājās ar mani un
teica: Torben, tas ir tik spēcīgi! Turpmāk

es to vien darīšu. Es runāju kādā draudzē
par to un pie manis pienāca kāda māsa, kas

teica, ka pirms daudziem gadiem dega par
Dievu, bet bija to pazaudējusi. Es viņu

startēju, un viņa atkal deg. Tas ir tik
spēcīgi! Jā, tā tas ir. Un es vēlos teikt:

kad jūs zināt, kā to darīt, ņemiet līdzi
citus un apmāciet viņus, startējiet viņus.

Un tagad - par praktisko pusi, kā to darīt
praktiski. Jūs mācāties darot,

un ticība ir kā muskulis, kas aug, tikai
to lietojot. Problēma daudzās draudzēs

šodien ir tā, ka cilvēki nekad nav lieto-
juši savus muskuļus, tāpēc, ja jāceļ kas

smags, viņi to nespēj. Kāpēc? Jo viņi nav
lietojuši savus muskuļus, vai, ja ir, tad

lai paceltu ko smagu. Piemēram, bieži viņi
sāk lūgt par kādu slimo draudzē, par kuru

jau ir lūgts tūkstošiem reižu, un tas ir
vienīgais, par kuru viņi lūdz.

Tas ir sliktākais, kur sākt, jo draudzē ir
daudz reliģijas, daudz tradīciju, tu lūdz

gari un domā, ka Dievs tevi draudzē
uzklausīs tavas garās lūgšanas dēļ.

Nē, ir jāiet ārpus baznīcas sienām, lai
redzētu: "Es esmu ar tevi", kā Jēzus

apsolīja. Ārpus baznīcas cilvēki nedomā,
ka viņi tiks uzklausīti garo lūgšanu un

citu lietu dēļ. Ārpus baznīcas ir daudz
vieglāk. Cita vieta, kur sākt, ir ģimene,

bet arī tas nav viegli, jo, ja nebūs
rezultātu, par tevi vienmēr domās:

viņš nelūdza pareizi, jo nekas nenotika",
tāpēc bieži ir ļoti grūti ar ģimenes

locekļiem. Bieži ir ļoti grūti ar draudzes
cilvēkiem, bet ejot ārā pie tiem, kas tevi

nepazīst, ir citādāk, jo viņi nedomās:
vai tev ir dziedināšanas dāvana?

Viņi par to neko nezina, viņi nezina,
ka tā ir pirmā reize, kad tu to dari.

Nē, viņi tevi uztver pavisam citādi,
tādēļ arī viņiem ir daudz vieglāk saņemt.

Cits iemesls, kapēc to vieglāk darīt ārpus
draudzes, ir, ja tu salaid grīstē, tu ej

prom un viņus vairs nesatiec. Nebūs tā,
ka tu viņus satiksi katru dienu, tāpēc ir

vieglāk sākt ar nepazīstamiem. Mēģini tā.
Ticība ir kā muskulis. Ja ir 50 kg smaga

lieta, es to nevarēšu pacelt, bet es varu
pacelt 5 kg. Vai es turpināšu celt šos 50?

Un tad zūdīšos: ak, man nemaz nav ticības
es neko nespēju! Nē, tu vari pacelt daudz,

varbūt ne uzreiz 50 kg, bet tas nenozīmē,
ka nemaz. Mēs bieži sākam ar slimākajiem

cilvēkiem draudzē un kad, viņi nesaņem
dziedināšanu, mēs domājam, ka nevaram

nevienu dziedināt. Varat gan, ja jums ir
ticība pestīšanai, jums ir ticība slimo

dziedināšanai.- Bet vai man vispirms nav
jānokristās un jāsaņem Sv.Gara kristība?

- Nē, lai gan ir svarīgi un par to es
runāšu vēlāk, tomēr tas nav

nepieciešams, lai dziedinātu. Ja tu tici
pestīšanai, tev ir ticība dziedināšanai.

Daudzi sāk ar 50 kg, bet nespēj tos pacelt
Ej ārā, gūsti labu pieredzi un audzē savu

ticību. Sāc ar 5 kg un, kad būsi
uztrenējies ar tiem, ķeries pie 10 kg.

Kad būsi uztrenējies ar 10 kg, pārej pie
20 un tad tu varēsi celt arī 50.

Daudziem ir jāsāk šādi. Ticība ir kā
muskulis, kas aug, tikai to lietojot.

Vai tu kaut ko nespēj pacelt? Tad atrodi
ko citu un cel to. Kas ir 5kg, kas ir 2kg?

Atrodi kādu cilvēku uz ielas, varbūt
jaunieti, pieej klāt un pajautā:

"Atvaino, vai tev kaut kas nesāp?

Atrodi kādu, kam sāp mugura, plecs vai
kas cits un uzliec viņam rokas. Ja tas ir

plecs, uzliec rokas uz tā. Kā lūgt? Īsu
lūgšanu, nav būtiski, kā, vienkārši lūdz!

Bet lūdz Jēzus vārdā: "Es saku plecam: esi
dziedināts Jēzus vārdā!" un tad pārbaudi.

Ja neizdodas ar pirmo reizi, mēģini atkal:

"Jēzus vārdā, esi dziedināts." Pamēģini,
varbūt tu nevari pacelt 5 kg, varbūt tikai

vienu. Tad lūdz 5 reizes, jo tad tu būsi
pacēlis 5 kg. Vai saproti? Ja cilvēks

netiek dziedināts pēc 5 reizēm, lūdz vēl
un vēl, un tad - oho- viņš ir dziedināts!

O! Tu esi dziedināts! - Atrodi kādu, kam
sāp mugura, ej klāt un saki: atvainojiet,

vai kāds ir slims? Vai jums kaut kas sāp?
Ja? Vai varu lūgt par jums pāris sekundes?

Labi. - Tad uzliec rokas un saki: Dievs,
es lūdzu, lai Tu dziedini šo muguru Jēzus

vārdā, sāpes pazūdiet tūlīt pat" un tad
saki: "Pārbaudiet, kā ir." Bieži vien pēc

pirmās reizes ir: "Ai, nē", tad lūdz vēl
un kļūs labāk, un to dzirdot, tev aug

ticība. Lūdz vēl, līdz tas pilnīgi
pazūd. Nelūdz gari, jo ja tu teiksi:

"Dievs, es Tev pateicos, Tu esi svēts, Tu
esi fantastisks", Dievs neuzklausa mūsu

garās lūgšanas. Ja lūgsi gari un cilvēks
netiks dziedināts, un tu pēc tam gribēsi

lūgt vēl, daudzi teiks, ka viņiem nav
laika un aizies. Bet lūdzot īsi: Dievs,

es pateicos, ka Tu dziedināsi šo muguru
Jēzus vārdā, kā ir?" - Nē. - Sāpes, pazūdiet!

Kā ir? - Sāpes prom tūtīt pat! Kā ir? -
Ir labāk. - Pēdējās sāpes

Jēzus vārdā es pavēlu tām tagad aiziet.
- Ē, es esmu vesels! - Tā es lūdzu 4 x,

kopā kādas 20 sek. Tāpēc lūdz īsi, never
ciet acis, tāds ir mans padoms, lūdz īsi

un skaties sejā, kas notiek, jo sejā tu
redzēsi: "O, tas ir pazudis!" Tāds ir mans

padoms. Ejot pie cilvēkiem, nesaki:
"Atvainojiet, es esmu kristietis, esmu no

tās un tās draudzes", varbūt Amerikā tā
var darīt, bet Dānijā es neteikšu: "Esmu

kristietis", Amerikā tā dažkārt var teikt.
Tātad atrodi savu pieeju. Dānijā un daudz

kur citur es saku: "Atvainojiet, vai jums
ir kādas fiziskas sāpes?" un tad cilvēks

saka: "Kas par lietu?" Un tu: "Vai jums ir
kādas sāpes plecā vai mugurā?" - "Jā, sāp

mugura, un?" Un tā kā mēs redzam, ka
cilvēki tiek dziedināti: "Vai varu lūgt

par jums dažas sekundes?" Un uzliec rokas
un lūdz. Sāc ar smaidu: "Atvainojiet, vai

drīkst jums ko pavaicāt? Tāds dīvains
jautājums, vai jums kas nesāp?" Pajautā un

tad runā par sāpēm, nerunā uzreiz par Jēzu
Bībeli, draudzi, runā par sāpēm. "Kur jums

sāp? Cik sen jau?" Tad cilvēks
nomierinās un iepazīst tevi. Ja tu no paša

sākuma teiksi: Jēzus, viņi izvairīsies: ko
tu gribi? Tāpēc ej pie viņiem ar jautājumu

"Atvainojiet, vai jums kaut kas sāp?" Un
tad lūdz par viņu, un kad viņš ir

dziedināts, tu vari teikt: "Kas te notika,
par to lasām Bībelē. Es esmu kristietis

un Jēzus saka..." un tad stāsti evaņģēliju
Ja cilvēkam nekas nesāp, un viņš jautā,

kas par lietu, pasaki, ka esi kristietis
un mēs lūdzam par slimiem. Un tad runā par

Dievu. Es bieži tā daru. Vēl, ko man bieži
jautā, ir, cik ilgi lūgt, ja cilvēks netiek

dziedināts ar pirmo lūgšanu? Cik reizes
vēl lūgt? Tas jājūt pašam, jo daži

neiebilst, ja tu turpini, dažreiz es pat
uzaicinu cilvēku mājās un mēs turpinām

lūgt, kamēr notiek izlaušanās, bet bieži
tas nav iespējams uz ielas. Tāpēc es

dažreiz piedāvāju: Ja vēlaties, te ir mana
vizītkarte, mēs varam turpināt lūgt

citreiz." Ir lieta, ko es nesaku, ja cil-
vēks uzreiz nesaņem dziedināšanu, jo ir

daudz liecību, kad likās ka cilvēks netika
dziedināts, bet tomēr tika.

Atceros, kā nesen Zviedrijā, kad gājām ar
kādiem uz ielas, es gāju ar slavēšanas

vadītāju un ieraudzīju kādu meiteni ielas
otrā pusē un teicu: "Nāc, ejam pie viņas!

Dievs grib kaut ko darīt!" Es jutos vadīts
iet pie viņas tāpēc tā teicu, mēs piegājām

klāt un: "Atvaino, vai tev kaut kas sāp?"
Viņa teica: "Nē!" Es pārjautāju: "Vai

tiešām tev nekas nesāp?" "Nē" un es
pārsteigts turpināju: Vai tev sāp vēders?

"Nē", "Labi, vai varu lūgt par tevi?" "Jā"
- bez kādām emocijām. Un es lūdzu: "Dievs,

pieskaries viņai, Dievs, es Tev pateicos",
jo es tiešām jutu Dieva vadību iet pie

viņas, tāpēc jautāju: "Ko tu piedzīvoji?"
"Neko" - "Neko?" - "Nē", un es tur stāvēju

ar slavēšanas vadītāju, kurai biju teicis:
"Tas būs pārsteidzoši", bet nekas nenotika

Mums nebija viegli sarunāties jo viņa bija
zviedriete, tāpēc es teicu: "Runā ar viņu

par Jēzu. Es jutos apkaunots un gribēju
zemē ielīst, man gribējās to aizmirst. Un

vēlāk es to centos aizmirst. Atceries labo
un aizmirsti slikto, tāds ir mans moto. Un

es centos aizmirst gadījumu ar šo meiteni,
bet pēc pāris mēnešiem es atkal biju

Zviedrijā, satiku slavēšanas vadītāju un
viņa man teica: "Vai atceries to meiteni,

par kuru mēs lūdzām?" Es nodomāju, kāpēc
vajag to cilāt, biju centies to aizmirst.

Bet jā, es atcerējos. "Tas bija fan-
tastiski!" Man gan tā nelikās, tāpēc

pajautāju, ko viņa domā. - Vai tad neesi
dzirdējis? - Ko tad? - Mēnesi vēlāk, kad

biju pilsētā, no diskotēkas izskrēja pie
manis jaunā meitene un teica, ka grib ar

mani runāt. - Vai atceraties, kā jūs ar to
vīrieti lūdzāt par mani? Viņš jautāja, vai

man nesāp vēders, un es teicu, ka nē, bet
man visu mūžu ir sāpējis, bet es negribēju

atzīties. Kad viņš lūdza, es kļuvu vesela,
un tad viņš lūdza atkal un jautāja, vai es

sastapu Dievu. Es teicu nē, bet īstenībā
sastapu gan! Es par to tagad vien domāju!

Es šo pieredzi gribēju aizmirst, bet Dievs
atnāca! Viņa pajautāja, vai es negribētu

šo meiteni satikt. - Kā tu to domā? - Mēs
draudzējamies, viņa nāk pie mums. - Jā,

piezvani viņai! - Viņa atnāca un atkal
sastapa Dievu. Kas man likās slikta

pieredze, bija lieliska liecība. Ja es
būtu teicis, ka nekas nenotika, tā būtu

nepatiesa liecība, jo notika daudz kas.

Un man ir citas līdzīgas liecības, kad man
likās, ka nekas nenotika, bet kaut kas

notika. Es tikai teicu: "Vai varu lūgt par
tevi? un tad lūdzu, un, ja cilvēks netiek

pilnībā dziedināts, iedodu savu vizītkarti
liecību par Dievu, evaņģēliju, paeju ar

viņu un saku: "Ja vēlaties, mēs varam
satikties. Sazinieties ar mani" un ļaujiet

viņam iet un skatieties, kā Dievs strādās
viņos. Jūs mācāties darot. Atrodiet savu

pieeju cilvēkiem, pats svarīgākais nav, kā
to darīt, bet to darīt. Paklausi Dievam,

un kad būsi startēts, mācies to uz ielas,
tad lieto šo muskuli, un tad būs daudz

vieglāk lūgt par ģimenes locekļiem.
Lūdz par cilvēkiem darbā un draudzē,

jo tagad tu esi lietojis muskuļus un
trenējies un drīz spēsi pacelt lielākus

smagumus. Sekojiet man, kā es Jēzum.
Ja tev jau ir ticība tam - dari to.

Bet lielākajai daļai es ieteiktu sākt ar
mazumiņu. Ej ārā, atrodi kādu slimu,

uzliec viņam rokas un lūdz, un kad būsi
redzējis pirmo dziedināto un nākamo,

pēc dažām stundām tas jau var būt kaut
kas liels. Kā mans draugs Pēteris no

Zviedrijas, ieraudzījis kādu ratiņkrēslā,
uz ko es teicu, ka jāsāk ar mazumu. Dienu

vēlāk, kad viņi bija vieni, viņi piegāja
pie kāda ratiņkrēslā, kurš piecēlās. Savā

ziņā tas bija labi, ka es tur nebiju, jo
es varbūt atkal būtu teicis to pašu.

Lai tas tevi neierobežo! Svarīgākais ir
sākt to darīt, ko Dievs tev ir pavēlējis.

Ir pienācis laiks tam. Tu esi dzirdējis
mācību, kas mēs esam Kristū.

Tev nav vajadzīga dziedināšanas dāvana.
Viņš ir aicinājis ikvienu to darīt. Viņš

ir aicinājis tevi. Tu esi dzirdējis par
zināšanām un paklausību, ka svarīga ir

paklausība. Tagad tu zini, ka ticība ir kā
muskulis, kas aug, to lietojot. Tas nu ir

jālieto. Es došu uzdevumu - nākamnedēļ
iedarbināt motoru. Nākamnedēļ lūdz par

kādiem slimiem, lai viņi kļūst veseli.
Es aicinu tevi: izej ielās, atrodi vismaz

trīs nepazīstamus cilvēkus, kas ir slimi,
pieej klāt un saki: Atvainojiet, vai kādam

kaut kas nesāp?"Atrodi cilvēkus, kam kaut
kas sāp. Bieži grūtākais ir nevis lūgt,

bet viņus atrast. Bieži nākas apstādināt
10, 20 vai 30 cilvēkus, līdz atrodi kādu,

bet drosme nāk darot. Atrodi kādu un saki:
"Atvainojiet, vai jums kas sāp?" Kad esi

viņu atradis, uzliec rokas un ja viņš
netiek uzreiz dziedināts, neapstājies.

Lūdz vismaz 3 reizes. Tātad atrodi trīs
cilvēkus, kam sāp, lūdz vismaz 3 x, jo tad

tu būsi pārsteigts, tu redzēsi, ka vari to
pacelt, kad šie cilvēki tiks dziedināti.

Un tavs motors būs iedarbināts un tas
mainīs tavu dzīvi. Nav vajadzīgs, lai citi

tevi startē, kā ar manu draugu Donu
Amerikā, Kad es taisījos tur braukt, viņš

teica, ka gaidot, kad es viņu startēšu un
nevarot vien sagaidīt to dienu. Bet nedēļu

vēlāk viņš man atrakstīja, ka nav spējis
ilgāk gaidīt un izgājis viens pats, un

daudzi tikuši dziedināti un tagad es mācu
to darīt citiem. Tātad kaut ko uzzinot,

dzirdot to, ko es jums saku, jūs varat iet
un to darīt. Nav vajadzīgs, lai kāds jūs

startē, jūs to varat darīt viens pats, kā
video ar puisi no Indijas. Viņš vienkārši

gāja un darīja to viens. Tu to vari. Ja
tev nav dūšas, atrodi kādu, kas tev var

palīdzēt. Varbūt viņi nekad nav lūguši par
cilvēkiem, bet viņi drosmīgāk spēj uzrunāt

cilvēkus, atrodi viņus. Vēlos teikt, ka
Dievs vakar man teica, lai ielieku pirmās

sešas Bībeles skolas lekcijas internetā.
Tātad šī un pārējās piecas lekcijas ir

visiem. Tās tagad ir internetā, nav vairs
jāiet uz Pionieru skolu, lai to redzētu.

Tātad es gribu teikt - ņem šo lekciju,
atrodi kādu kristieti, kas ir drosmīgāks

par tevi, noskatieties šo mācību un
izlemiet: tagad mēs iesim un to

pamēģināsim. Un dariet to. "Bet vai varu
lūgt par citiem, ja pats neesmu vesels?"

Ja tu esi slims, tad to vajag darīt!
Dodiet, un jums taps dots. Ja dosi savu

maizi izsalkušajam, tava brūce tiks
dziedināta - saka Bībele. Ja tu esi slims,

ir ļoti svarīgi trenēt savus muskuļus, un
tas notiek, kad tu lūdz par citiem.

Jā, tu vari lūgt par citiem, pats būdams
slims. Tu vari lūgt, pat ja neesi kristīts

ar Svēto Garu. Jā, tu vari lūgt, pat ja
neesi kristīts ūdenī, ja vēl cīnies ar

kādām lietām, jo tas var palīdzēt tev ar
citām lietām.

Bet ir svarīgi nokristīties ūdenī, tāpat
pārējās lietas un par to es runāšu nākam-

reiz. Tas ir viegli, bet ir svarīgi nest
līdzi evaņģēlija vēsti, ir svarīgi zināt,

kas tad ir evaņģēlijs. Nākamreiz runāšu
par to, kas ir evaņģēlijs un provocēšu jūs

un daudz kas mainīsies jūsos, bet tagad
mēs sākam ar dziedināšanu. Tātad jūs varat

iet, un es jūs mudinu, svētīju un izsūtu
Jēzus vārdā. Nākamnedēļ lūdziet par pirmo

cilvēku, kas tiks dziedināts, sāciet
lietot savu ticību. Vai nevarat to viens?

Tad atrodiet kādu, kas var jums palīdzēt.
Ja neviena nav, mēs cenšamies atrast

cilvēkus jūsu apkārtnē, kas var jūs
startēt, tas tagad ir Polijā, Zviedrijā,

Dānijā un citviet, un domāju, ka tuvākajā
laika būs visā pasaulē, kas varēs startēt

citus. Tātad atrodi kādu, un, kad būsi to
apguvis, atraksti man. Esmu gatavs

palīdzēt startēt citus cilvēkus, jo tad
mēs varēsim sūtīt citus pie tevis, lai tu

palīdzētu startēt viņus. Tātad es
iedrošinu tevi - ej. Un es

gaidīšu daudzas liecības no visas pasaules
kā caur tevi tika dziedināts pirmais

cilvēks un tad nākamais, un, tavam ticības
muskulim augot, tās būs jau lielākas

lietas un lielākas, un tad tu pievedīsi
cilvēkus Kristum un tad tu viņus kristīsi

ūdenī un tad ar Svēto Garu un tad izveido-
sies izveidosies jaunas draudzes

un kopienas.

Tātad sāc ar pirmo soli - ej
un mācies dziedināt slimos.

Sper pirmo soli! Tad nākamajā lekcijā es
runāšu par evaņģēliju un daudz. Kas ir

evaņģēlijs, lai tu zinātu un nebūtu pie-
vilts, bet dotu citiem īsto vēsti, lai arī

viņi nebūtu pievilti, bet mēs redzētu
stiprus kristiešus, kas atgriežas un tiek

kristīti ar Svēto Garu, ņem krustu un seko
Jēzum. Gaidīšu liecības. Lai Dievs svētī!