Nesaskatāmās bioloģijas animācijas
-
0:00 - 0:02Tas, ko jums paradīšu,
-
0:02 - 0:06ir pārsteidzošās molekulārās mašīnas,
-
0:06 - 0:09kas veido jūsu ķermeņa dzīvo materiālu.
-
0:09 - 0:12Molekulas ir ļoti, ļoti mazas.
-
0:12 - 0:14Ar "mazas"
-
0:14 - 0:16es domāju patiešām mazas.
-
0:16 - 0:18Tās ir mazākas nekā gaismas vilņa garums,
-
0:18 - 0:21tādēļ mums nav veidu, kā tās tieši novērot.
-
0:21 - 0:23Tomēr, izmantojot zinātni, mums ir visai labs priekšstats
-
0:23 - 0:26par to, kas notiek molekulārā mērogā.
-
0:26 - 0:29Tādēļ tas, ko varam darīt, ir pastāstīt par molekulām,
-
0:29 - 0:32bet mums nav tiešu veidu, kā parādīt molekulas.
-
0:32 - 0:35Viens veids, kā to risināt, ir zīmēt attēlus.
-
0:35 - 0:37Šī doma nav nekāds jaunums.
-
0:37 - 0:39Zinātnieki vienmēr ir radījuši attēlus,
-
0:39 - 0:42kas ir daļa no domāšanas un atklāšanas procesa.
-
0:42 - 0:45Viņi attēlo to, ko redz savām acīm,
-
0:45 - 0:47izmantojot tādu tehnoloģiju kā teleskops vai mikroskops,
-
0:47 - 0:50kā arī to, ko viņi iztēlojas galvā.
-
0:50 - 0:52Izvēlējos divus labi pazīstamus piemērus,
-
0:52 - 0:55jo tie ir ļoti plaši zināmi veidi, kā zinātne parādīta ar mākslas palīdzību.
-
0:55 - 0:57Sākšu ar Galileo,
-
0:57 - 0:59kurš izmantoja pirmo teleskopu pasaulē,
-
0:59 - 1:01lai skatītos uz Mēnesi.
-
1:01 - 1:03Viņš mainīja mūsu priekšstatu par Mēnesi.
-
1:03 - 1:0517. gs. pastāvēja uzskats,
-
1:05 - 1:07ka Mēness ir ideāla debesu lode.
-
1:07 - 1:10Tomēr tas, ko ieraudzīja Galileo, bija akmeņaina, neauglīga pasaule,
-
1:10 - 1:13ko viņš arī attēloja savos akvareļa gleznojumos.
-
1:13 - 1:15Cits zinātnieks ar ļoti lielām idejām,
-
1:15 - 1:18bioloģijas superzvaigzne – Čārlzs Darvins.
-
1:18 - 1:20Slaveno ierakstu piezīmju grāmatiņā
-
1:20 - 1:23viņš sāka ar "man šķiet" augšējā kreisajā stūrī
-
1:23 - 1:26un tad ieskicēja pirmo dzīvības koku,
-
1:26 - 1:28kas ir viņa uzskats
-
1:28 - 1:30par to, kā visas sugas, visas dzīvās būtnes uz Zemes,
-
1:30 - 1:33ir saistītas ar evolucionārās vēstures palīdzību –
-
1:33 - 1:35sugu izcelšanās, pamatojoties uz dabisko izlasi,
-
1:35 - 1:38un atdalīšanās no priekšteču populācijas.
-
1:38 - 1:40Pat kā zinātnieks
-
1:40 - 1:42mēdzu apmeklēt molekulārbiologu lekcijas,
-
1:42 - 1:45un man tās šķita pilnīgi nesaprotamas
-
1:45 - 1:47sarežģītās tehniskās valodas un žargona dēļ,
-
1:47 - 1:49ko viņi izmantoja, aprakstot savu darbu,
-
1:49 - 1:52līdz iepazinos ar Deivida Gudsela,
-
1:52 - 1:55Skripsas institūta molekulārbiologa, mākslas darbiem.
-
1:55 - 1:57Viņa attēlos
-
1:57 - 1:59viss ir precīzs un atbilstošs mērogam.
-
1:59 - 2:02Viņa darbi man parādīja,
-
2:02 - 2:04kā izskatās molekulārā pasaule mūsos.
-
2:04 - 2:07Lūk, asins šķērsgriezums.
-
2:07 - 2:09Augšējā kreisajā stūrī ir dzelteni zaļš laukums.
-
2:09 - 2:12Šis dzelteni zaļais laukums ir asins šķidrums, kas lielākoties sastāv no ūdens,
-
2:12 - 2:14kā arī antivielām un cukuriem,
-
2:14 - 2:16hormoniem un tamlīdzīgi.
-
2:16 - 2:18Sarkanais apvidus ir iegriezums sarkanajā asins šūnā.
-
2:18 - 2:20Tās sarkanās molekulas ir hemoglobīns.
-
2:20 - 2:22Tās patiešām ir sarkanas; tās mūsu asinīm dod sarkano krāsu.
-
2:22 - 2:24Hemoglobīns darbojas kā molekulārs sūklis,
-
2:24 - 2:26kas uzsūc skābekli no plaušām
-
2:26 - 2:28un tad to pārnes uz citām ķermeņa daļām.
-
2:28 - 2:31Pirms daudziem gadiem mani ārkārtīgi iedvesmoja šis attēls,
-
2:31 - 2:33un es vēlējos uzzināt, vai varam izmantot datorgrafiku
-
2:33 - 2:35molekulārās pasaules attēlošanai.
-
2:35 - 2:37Kā tā izskatītos?
-
2:37 - 2:40Tad es arī patiešām visu sāku. Tātad sāksim.
-
2:40 - 2:42Šī ir DNS klasiskajā dubulspirāles formā.
-
2:42 - 2:44Tā iegūta, izmantojot rentgena kristalogrāfiju,
-
2:44 - 2:46tādēļ ir precīzs DNS modelis.
-
2:46 - 2:48Ja attinam dubultspirāli un kā ar rāvējslēdzēju atvelkam šos divus pavedienus,
-
2:48 - 2:50tad varam redzēt šādu attēlu, kas izskatās kā zobi.
-
2:50 - 2:52Tie ir ģenētiskā koda burti;
-
2:52 - 2:5525000 gēni, kas ierakstīti jūsu DNS.
-
2:55 - 2:57Tas ir tas, par ko parasti runā.
-
2:57 - 2:59Ģenētiskais kods – tieši par to parasti runā.
-
2:59 - 3:01Tomēr vēlos runāt par citu DNS zinātnes aspektu,
-
3:01 - 3:04un tā ir DNS fiziskā daba.
-
3:04 - 3:07Tās ir šīs divas ķēdes, kas stiepjas pretējos virzienos viena otrai,
-
3:07 - 3:09kam par pamatu ir iemesli, kuros neiedziļināšos.
-
3:09 - 3:11Tomēr tās fiziski stiepjas pretējos virzienos,
-
3:11 - 3:14kas rada vairākus sarezģījumus dzīvām šūnām,
-
3:14 - 3:16kā tūlīt redzēsiet,
-
3:16 - 3:19jo sevišķi tad, kad DNS tiek kopēta.
-
3:19 - 3:21Tas, ko jums parādīšu,
-
3:21 - 3:23ir precīzs attēlojums
-
3:23 - 3:26DNS replikācijas mašīnai, kas pašlaik darbojas jūsu ķermenī;
-
3:26 - 3:29tā ir vismaz 2002. g. bioloģija.
-
3:29 - 3:32DNS ieiet ražošanas līnijā no kreisās puses,
-
3:32 - 3:35tā saskaras ar šiem sakopojumiem, miniatūrām bioķīmijas mašīnām,
-
3:35 - 3:38kas atplēš DNS pavedienu un rada precīzu kopiju.
-
3:38 - 3:40DNS ienāk
-
3:40 - 3:42un atduras pret šo zilo, virtuļveidīgo struktūru,
-
3:42 - 3:44kas tiek atplēsta divos pavedienos.
-
3:44 - 3:46Vienu pavedienu iespējams kopēt tieši,
-
3:46 - 3:49un varat redzēt, kā šīs lietas tiek attītas tur apakšā.
-
3:49 - 3:51Taču ne viss ir tik vienkārši ar otru pavedienu,
-
3:51 - 3:53jo tas ir jākopē atmuguriski.
-
3:53 - 3:55Tādēļ tas tiek atkārtoti izmests šādās cilpās
-
3:55 - 3:57un vienā reizē tiek kopēts viens fragments,
-
3:57 - 4:00radot divas jaunas DNS molekulas.
-
4:00 - 4:03Jums ir miljardiem šādu mašīnu,
-
4:03 - 4:05kas pašlaik jūsos strādā, kas
-
4:05 - 4:07kopē DNS ar ārkārtīgu precizitāti.
-
4:07 - 4:09Tas ir precīzs atspoguļojums,
-
4:09 - 4:12un principā notiek atbilstoši tam ātrumam, kāds notiek jūsos.
-
4:12 - 4:15Esmu izlaidis kļūdu labošanu un vēl pāris lietas.
-
4:17 - 4:19Šis darbs tika radīts pirms vairākiem gadiem.
-
4:19 - 4:21Paldies.
-
4:21 - 4:24Šis darbs tika radīts pirms vairākiem gadiem,
-
4:24 - 4:27bet tas, ko tagad parādīšu, ir jaunākā zinātne, jaunākā tehnoloģija.
-
4:27 - 4:29Tādēļ atkal sāksim ar DNS.
-
4:29 - 4:32Tā tur līgojas un grīļojas, jo to ietver molekulu zupa,
-
4:32 - 4:34ko esmu noņēmis, lai būtu iespējams ko redzēt.
-
4:34 - 4:36DNS ir aptuveni divus nanometrus plata,
-
4:36 - 4:38kas ir ļoti maz.
-
4:38 - 4:40Tomēr katrā no jūsu šūnām
-
4:40 - 4:44DNS pavediens ir aptuveni 30 līdz 40 miljonus nanometru garš.
-
4:44 - 4:47Lai DNS būtu organizēta un tiktu regulēta pieeja ģenētiskajam kodam,
-
4:47 - 4:49to ietver šīs purpursarkanās olbaltumvielas,
-
4:49 - 4:51esmu šeit tās iezīmējis purpursarkanas.
-
4:51 - 4:53Tā ir iesaiņota un satīta.
-
4:53 - 4:56Viss šajā redzeslaukā ir viens DNS pavediens.
-
4:56 - 4:59Tas ir milzīgs DNS kopojums, ko sauc par hromosomu.
-
4:59 - 5:02Pēc mirkļa atgriezīsimies pie hromosomām.
-
5:02 - 5:04Atvirzām, attālinām
-
5:04 - 5:06ārpus kodola poras,
-
5:06 - 5:09kas ir vārti šim nodalījumam, kas satur visu DNS,
-
5:09 - 5:11ko sauc par kodolu.
-
5:11 - 5:13Viss redzamais
-
5:13 - 5:16ir aptuveni viena semestra bioloģijas materiāls, un man ir septiņas minūtes.
-
5:16 - 5:19Tātad mēs nevarēsim šodien visu paspēt?
-
5:19 - 5:22Nē, man saka: "Nē."
-
5:22 - 5:25Šādi izskatās dzīva šūna gaismas mikroskopā.
-
5:25 - 5:28Tā nofilmēta paātrinājumā; tādēļ varat redzēt, kā tā kustas.
-
5:28 - 5:30Kodola apvalks sadalās.
-
5:30 - 5:33Šie cīsiņiem līdzīgie veidojumi ir hromosomas; mēs pievērsīsimies tām.
-
5:33 - 5:35Tās veic šo pārsteidzošo kustību,
-
5:35 - 5:38kuras centrā ir šie mazie sarkanie punkti.
-
5:38 - 5:41Kad šūna jūtas gatava,
-
5:41 - 5:43tā atplēš hromosomu.
-
5:43 - 5:45Viens DNS komplekts pārvietojas uz vienu pusi,
-
5:45 - 5:47otrā pusē nonāk otrs DNS komplekts –
-
5:47 - 5:49identiskas DNS kopijas.
-
5:49 - 5:51Tad šūna sadalās uz pusēm.
-
5:51 - 5:53Vēlreiz atgādinu, ka jums ir miljardiem šūnu,
-
5:53 - 5:56ar kurām šis process pašlaik jūsos noris.
-
5:56 - 5:59Tagad dosimies atpakaļ un pievērsīsimies hromosomām,
-
5:59 - 6:01apskatīsim tās uzbūvi un aprakstīsim to.
-
6:01 - 6:04Norādīšu, ka pašlaik hromosomas atrodas vidū.
-
6:04 - 6:06Hromosomas sastājas rindā.
-
6:06 - 6:08Ja izolējam tikai vienu hromosomu,
-
6:08 - 6:10to izvilksim un apskatīsim tās uzbūvi.
-
6:10 - 6:13Šī ir viena no lielākajām jūsos esošajām molekulārajām struktūrām,
-
6:13 - 6:17vismaz no līdz šim atklātajām.
-
6:17 - 6:19Šī ir atsevišķa hromosoma.
-
6:19 - 6:22Jums ir divi DNS pavedieni katrā hromosomā.
-
6:22 - 6:24Viens ir satīts vienā cīsiņā.
-
6:24 - 6:26Otrs pavediens ir satīts otrā cīsiņā.
-
6:26 - 6:29Šīs lietas, kas izskatās pēc ūsām, kas atrodas katrā pusē,
-
6:29 - 6:32ir dinamiskas šūnas sastatnes.
-
6:32 - 6:34Tās sauc par mikrotubuļiem. Nosaukums nav tik svarīgs.
-
6:34 - 6:37Tas, kam pievērsīsimies, ir šis sarakanais apvidus, esmu to iezīmējis sarkanu –
-
6:37 - 6:39tā ir saskarne
-
6:39 - 6:42starp dinamiskajām sastatnēm un hromosomām.
-
6:42 - 6:45Tai acīmredzami ir liela nozīme hromosomu kustībā.
-
6:45 - 6:48Mums nav ne jausmas, kā tā panāk šādu kustību.
-
6:48 - 6:50Pētām šo lietu, ko sauc par kinetohoru,
-
6:50 - 6:52vairāk nekā simts gadu, veicot intensīvus pētījumus,
-
6:52 - 6:55un tikai sākam atklāt tā nozīmi.
-
6:55 - 6:58To veido aptuveni 200 atšķirīgu olbaltumvielu veidi;
-
6:58 - 7:01kopumā tūkstošiem olbaltumvielu.
-
7:01 - 7:04Tā ir signālu pārraides sistēma.
-
7:04 - 7:06Tā pārraida, izmantojot ķīmiskus signālus,
-
7:06 - 7:09ziņojot atlikušajai šūnas daļai, kad tā ir gatava,
-
7:09 - 7:12kad jūt, ka viss ir pareizi nostājies un gatavs
-
7:12 - 7:14hromosomu atdalīšanai.
-
7:14 - 7:17Tas spēj pieķerties augošajiem un sarūkošajiem mikrotubuļiem.
-
7:17 - 7:20Tas ir iesaistīts mikrotubuļu augšanā
-
7:20 - 7:23un spēj īslaicīgi savienoties ar tiem.
-
7:23 - 7:25Tā ir uzmanību sajūtoša sistēma.
-
7:25 - 7:27Tā spēj sajust, kad šūna ir gatava,
-
7:27 - 7:29kad hromosoma ir pareizi novietota.
-
7:29 - 7:31Šeit tā kļūst zaļa,
-
7:31 - 7:33jo jūt, ka viss ir kārtībā.
-
7:33 - 7:35Redzēsiet, ka ir tikai viena pēdējā daļiņa,
-
7:35 - 7:37kas joprojām ir sarkana.
-
7:37 - 7:40Tad to aiznes projām pa mikrotubuļiem.
-
7:41 - 7:44Tā ir signālu pārraides sistēma, kas izsūta stopsignālu.
-
7:44 - 7:47To aiznes projām. Ar to gribu teikt, ka tas ir tik mehāniski.
-
7:47 - 7:49Kā molekulārs pulksteņa mehānisms.
-
7:49 - 7:52Tā jūs darbojaties molekulārā mērogā.
-
7:52 - 7:55Nedaudz molekulāra bauda acīm,
-
7:55 - 7:58mums ir kinezīni, kas ir tie oranžie.
-
7:58 - 8:00Tās ir mazas molekulāras kurjera molekulas, kas dodas vienā virzienā.
-
8:00 - 8:03Šeit ir dineīni. Tie nes šo pārraides sistēmu.
-
8:03 - 8:06Tiem ir garas kājas, lai varētu pārkāpt šķēršļiem un tamlīdzīgi.
-
8:06 - 8:08Atkārtošu vēlreiz, tas viss ir veidots
-
8:08 - 8:10zinātniski precīzi.
-
8:10 - 8:13Problēma ir tā, ka nevaram to jums parādīt kādā citā veidā.
-
8:13 - 8:15Pētot jaunas zinātnes robežas,
-
8:15 - 8:17veidot jaunu cilvēces priekšstatu
-
8:17 - 8:20ir neaptverami.
-
8:20 - 8:22Šādu lietu atklāšana
-
8:22 - 8:25noteikti ir patīkams mudinājums nodarboties ar zinātni.
-
8:25 - 8:28Tomēr lielākā daļa medicīnas zinātnieku;
-
8:28 - 8:30šo lietu atklāšana
-
8:30 - 8:33ir tikai soļi ceļā uz lielajiem mērķiem,
-
8:33 - 8:36kas ir: slimību likvidēšana,
-
8:36 - 8:38slimību radīto ciešanu un posta novēršana
-
8:38 - 8:40un nabadzības izskaušana.
-
8:40 - 8:42Paldies.
-
8:42 - 8:46(Aplausi)
- Title:
- Nesaskatāmās bioloģijas animācijas
- Speaker:
- Drew Berry
- Description:
-
Mums nav veidu, kā tieši novērot molekulas un to darbu; Drū Berijs vēlas to mainīt. Uzstājoties "TEDxSyndey", viņš parāda zinātniski precīzu (un izklaidējošu!) animāciju, kas palīdz pētniekiem ieraudzīt mūsu pašu šūnu nesaskatāmos procesus.
- Video Language:
- English
- Team:
- closed TED
- Project:
- TEDTalks
- Duration:
- 08:47
Kristaps edited Latvian subtitles for Animations of unseeable biology | ||
Dimitra Papageorgiou approved Latvian subtitles for Animations of unseeable biology | ||
Kristaps accepted Latvian subtitles for Animations of unseeable biology | ||
Kristaps edited Latvian subtitles for Animations of unseeable biology | ||
Kristaps edited Latvian subtitles for Animations of unseeable biology | ||
Regina Chu edited Latvian subtitles for Animations of unseeable biology | ||
Aija Dimanta added a translation |