< Return to Video

Kādēļ mēs uzglabājam miljardiem sēklu

  • 0:01 - 0:05
    Visa cilvēce, viss dzīvais
    ir atkarīgs no augiem.
  • 0:06 - 0:08
    Ļaujiet man pāris sekunžu laikā
    jūs par to pārliecināt.
  • 0:10 - 0:11
    Brīdi padomājiet –
  • 0:11 - 0:16
    nav svarīgi, vai dzīvojat
    mazā Āfrikas ciematiņā vai lielpilsētā,
  • 0:16 - 0:19
    galu galā visa pamatā ir augi –
  • 0:19 - 0:21
    vienalga, vai tā būtu pārtika, zāles,
  • 0:21 - 0:24
    degviela, ēkas, apģērbs,
    visas pašsaprotamās lietas
  • 0:24 - 0:28
    vai arī mums tik nozīmīgās
    garīgās un izklaidējošās lietas,
  • 0:29 - 0:32
    vai tā būtu augsnes veidošanās,
    ietekme uz atmosfēru
  • 0:32 - 0:34
    vai apstrādes rūpniecība.
  • 0:34 - 0:37
    Sasodīts, pat grāmatas
    ir veidotas no augiem!
  • 0:38 - 0:40
    Visu šo lietu pamatā ir augi.
  • 0:41 - 0:43
    Bez tiem arī mūsu te nebūtu.
  • 0:43 - 0:45
    Redziet, augi ir apdraudēti.
  • 0:45 - 0:47
    Tos apraud klimata pārmaiņas
  • 0:47 - 0:50
    un tas, ka tiem jāsadzīvo
    uz vienas planētas
  • 0:50 - 0:52
    ar tādiem cilvēkiem kā mēs.
  • 0:52 - 0:55
    Un tādi cilvēki kā mēs vēlamies darīt to,
    kas iznīcina augus un to dzīvotnes.
  • 0:56 - 0:59
    Vai tas būtu pārtikas rūpniecības dēļ
  • 0:59 - 1:04
    vai tāpēc, ka ieviešam svešus augus
    vietās, kur tiem nevajadzētu būt,
  • 1:04 - 1:08
    vai tāpēc, ka to dzīvotnes
    izmantojam citiem mērķiem,
  • 1:08 - 1:13
    viss iepriekšminētais nozīmē, ka augiem
    jāpielāgojas, jāizmirst vai jāpārvācas.
  • 1:14 - 1:16
    Reizēm augiem pārvākties
    var būt gaužām grūti,
  • 1:16 - 1:19
    jo priekšā var gadīties
    pilsētas vai kas cits.
  • 1:19 - 1:22
    Ja reiz visa cilvēce
    ir atkarīga no augiem,
  • 1:22 - 1:26
    vai nebūtu tikai loģiski,
    ja mēs varbūt pacenstos tos glābt?
  • 1:26 - 1:27
    Manuprāt, būtu,
  • 1:27 - 1:29
    un es vēlos jums pastāstīt
    par augu glābšanas projektu.
  • 1:29 - 1:33
    Veids, kā augus var glābt,
    ir uzglabājot sēklas.
  • 1:34 - 1:39
    Jo visā savā daudzveidīgajā krāšņumā
    sēklas ir augu nākotne.
  • 1:39 - 1:45
    Visa ģenētiskā informācija
    nākamajām augu paaudzēm glabājas sēklās.
  • 1:45 - 1:49
    Lūk, arī pati ēka – tā tiešām
    izskatās gaužām pieticīga.
  • 1:49 - 1:54
    Taču tā stiepjas daudzus stāvus zem zemes,
    un tā ir lielākā sēklu krātuve pasaulē.
  • 1:54 - 1:58
    Tā pastāv ne tikai Anglijas dienvidos,
    bet ir izvietota pa visu pasauli,
  • 1:58 - 1:59
    un pie tā es vēl nonākšu.
  • 1:59 - 2:01
    Ēka var izturēt kodolsprādzienu.
  • 2:01 - 2:04
    Pasarg Dievs, lai tai
    nekas tāds nebūtu jāiztur!
  • 2:04 - 2:08
    Ja plānots būvēt sēklu krātuvi,
    jāizdomā ko mēs tajā glabāsim, vai ne?
  • 2:08 - 2:13
    Mēs nolēmām, ka vispirms vēlamies uzkrāt
    sugas, kuras ir visapdraudētākās,
  • 2:13 - 2:15
    un tās ir sauszemes sugas.
  • 2:16 - 2:21
    Pirmkārt, mēs noslēdzām vienošanos
    ar 50 dažādām valstīm.
  • 2:21 - 2:26
    Tas nozīmē pārrunas
    ar 50 valstu vadītājiem un sekretāriem,
  • 2:26 - 2:27
    lai noslēgtu līgumus.
  • 2:27 - 2:30
    Mums ir 120 partnerinstitūciju
    visā pasaulē,
  • 2:30 - 2:32
    visās oranži iekrāsotajās valstīs.
  • 2:32 - 2:34
    Cilvēki ierodas no visas
    pasaules, lai izglītotos,
  • 2:34 - 2:39
    un tad dodas prom un plāno,
    kā tieši viņi ievāks šīs sēklas.
  • 2:39 - 2:41
    Viņiem ir tūkstošiem cilvēku visā pasaulē,
  • 2:41 - 2:44
    kas atzīmē vietas,
    kurās šiem augiem būtu jābūt.
  • 2:44 - 2:46
    Viņi tos meklē, atrod ziedam
  • 2:46 - 2:50
    un tad atgriežas,
    kad sēklas nogatavojušās.
  • 2:50 - 2:53
    Un viņi ievāc sēklas visā pasaulē.
  • 2:54 - 2:57
    Sēklas... daļa no procesa
    ir diezgan netehniska.
  • 2:57 - 3:01
    Sēklas saber maisos
    un izkaltē, tad tās marķē.
  • 3:01 - 3:04
    Pēc tam veic šādas tādas
    ļoti zinātniskas darbības,
  • 3:04 - 3:05
    šādas tādas ne tik zinātniskas.
  • 3:06 - 3:11
    Galvenais, ka tās jākaltē
    ļoti uzmanīgi zemā temperatūrā
  • 3:11 - 3:16
    un tad jāuzglabā aptuveni
    mīnus 20 grādu temperatūrā pēc Celsija –
  • 3:16 - 3:18
    tie laikam sanāk
    mīnus 4 grādi pēc Fārenheita –
  • 3:18 - 3:20
    pie ārkārtīgi zema gaisa mitruma.
  • 3:21 - 3:28
    Mēs domājam, ka daudzas
    šo sugu sēklas spēs izdīgt
  • 3:28 - 3:31
    pēc tūkstošiem gadu
    un noteikti pēc simtiem gadu.
  • 3:32 - 3:35
    Sēklas nav jēgas uzglabāt, ja nezinām,
    vai tās vēl joprojām ir lietojamas.
  • 3:35 - 3:37
    Tādēļ ik pa 10 gadiem
  • 3:37 - 3:41
    mēs katram sēklu paraugam
    veicam dīgtspējas pārbaudi.
  • 3:42 - 3:46
    Un tas ir dalīts tīkls –
    to pašu dara cilvēki visā pasaulē.
  • 3:46 - 3:50
    Tas ļauj mums izstrādāt
    dīgšanas protokolus.
  • 3:50 - 3:55
    Kas nozīmē, ka mēs zinām pareizo
    karstuma, aukstuma un ciklu kombināciju,
  • 3:55 - 3:56
    lai šīs sēklas uzdīgtu.
  • 3:57 - 4:00
    Tā ir ļoti noderīga informācija.
  • 4:00 - 4:05
    Tad mēs tās izaudzējam un sakām cilvēkiem,
    no kuru valsts šīs sēklas tika atsūtītas:
  • 4:05 - 4:09
    „Lūk, mēs ne tikai uzglabājam
    šīs sēklas vēlākam laikam,
  • 4:09 - 4:14
    bet varam arī jums pastāstīt,
    kā diedzēt šos prasīgos augus.”
  • 4:14 - 4:15
    Tas jau notiek.
  • 4:15 - 4:17
    Cik tad mēs tālu esam tikuši?
  • 4:17 - 4:21
    Ar prieku varu atklāt, ka esam
    noglabājuši trīs miljardus sēklu,
  • 4:21 - 4:24
    tie ir trīs tūkstoši miljonu
    noglabātu sēklu.
  • 4:25 - 4:31
    Desmit procenti jeb 24 000
    no visām augu sugām ir drošībā;
  • 4:31 - 4:34
    nākamgad, ja saņemsim finansējumu,
    tie būs 30 000 sugu.
  • 4:34 - 4:39
    Līdz 2020. gadam –
    25 procenti pasaules augu.
  • 4:39 - 4:41
    Tie nav tikai kultūraugi,
  • 4:41 - 4:43
    ko varbūt esat redzējuši
    uzglabātus Svalbārā, Norvēģijā –
  • 4:43 - 4:45
    tur paveikts brīnišķīgs darbs.
  • 4:45 - 4:48
    Šis ir vismaz 100 reizes vairāk.
  • 4:49 - 4:53
    Pa visu pasauli ir izsūtīti
    tūkstošiem augu kolekciju:
  • 4:53 - 4:56
    sausumizturīgās meža sugas
    nosūtītas uz Pakistānu un Ēģipti;
  • 4:56 - 5:01
    augi, kas ir efektīvi
    fotosintēzes veicēji,
  • 5:01 - 5:03
    nonāk te, Amerikas Savienotajās Valstīs;
  • 5:03 - 5:06
    sālsizturīgās ganību sugas
    nosūtītas uz Austrāliju;
  • 5:06 - 5:08
    var turpināt un turpināt.
  • 5:09 - 5:11
    Šīs sēklas izmanto atjaunošanai.
  • 5:11 - 5:16
    Jau bojātās dzīvotnēs, piemēram,
    garzāles prērijā tepat ASV
  • 5:16 - 5:19
    vai dažādu valstu
    izrakteņu ieguves vietās,
  • 5:19 - 5:24
    pateicoties šai krātuvei,
    jau notiek audžu atjaunošana.
  • 5:25 - 5:28
    Daļa šo augu, piemēram,
    tie pa kreisi ekrāna apakšā –
  • 5:28 - 5:31
    no tiem palikuši
    tikai daži pēdējie pārstāvji.
  • 5:31 - 5:37
    No tā, kur puisis vāc sēklas mašīnā,
    palikuši pēdējie 30 koki.
  • 5:38 - 5:42
    Brīnišķīgi noderīgs augs –
    gan kā olbaltumvielu avots, gan medicīnā.
  • 5:43 - 5:48
    Mums notiek mācības Ķīnā, ASV
    un daudzās citās valstīs.
  • 5:50 - 5:51
    Cik tas izmaksā?
  • 5:51 - 5:54
    Vidēji 2,800 dolāru vienai sugai.
  • 5:55 - 5:57
    Manuprāt, tā ir diezgan zema cena.
  • 5:57 - 6:01
    Par šo naudu mēs iegūstam
    arī visus zinātniskos datus.
  • 6:01 - 6:03
    Nākotnes pētījums ir
  • 6:03 - 6:08
    „Kā noteikt sēklu dzīvotspēju
    pēc ģenētiskām un molekulārām pazīmēm,
  • 6:08 - 6:10
    nestādot tās ik pēc 10 gadiem?”
  • 6:10 - 6:12
    Un mēs to esam gandrīz noskaidrojuši.
  • 6:13 - 6:14
    Liels paldies.
  • 6:14 - 6:16
    (Aplausi)
Title:
Kādēļ mēs uzglabājam miljardiem sēklu
Speaker:
Džonatans Drori
Description:

Šajā 2009. gada TED U runā Džonatans Drori mudina mūs sēklu pa sēklai saglabāt bioloģisko daudzveidību. Atgādinot, ka augi uztur cilvēci, viņš dalās redzējumā par Tūkstošgades sēklu krātuvi, kurā līdz šai dienai ir savākti vairāk nekā 3 miljardi iznīkstošu, tomēr nozīmīgu augu sēklu.
more » « less
Video Language:
English
Team:
closed TED
Project:
TEDTalks
Duration:
06:20

Latvian subtitles

Revisions Compare revisions

Our website uses cookies for analysis purposes.