"Apustuļu darbi" - 3. lekcija "Pionieru skola"

Apustuļu darbi ir mazs ieskats dažu no pirmo Jēzus mācekļu dzīvēm. Šī grāmata ir ieskats dažās dienās kādu mācekļu dienasgrāmatās. Ja Jēzus ir tas pats šodien, tad mūsu dienasgrāmatai būtu jāizskatās līdzīgi Apustuļu darbiem. Šī izaicinājuma lekcija palīdzēs jums sākt dzīvot tādu dzīvi par ko lasāt Apustuļu darbos.

Vairāk lasiet www.thelastreformation.com
Un meklējiet mūs Facebook latviešu valodā -
https://www.facebook.com/The-Last-Reformation-Latvia-879747422109853

Esiet sveicināti!

Šodien es runāšu par
Apustuļu darbiem.

Es runāšu par Apustuļu darbu
aizsākumiem

un palīdzēšu tev ieraudzīt,ka
Apustuļu darbi ir kādu pirmo

mācekļu dienasgrāmata,
kā viņi dzīvoja.

Ja mēs patiesi ticam, ka Jēzus ir tas pats
vakar, šodien un mūžīgi,

tad mūsu dienasgrāmatai šodien būtu
jālīdzinās tam, ko lasām šeit,

jo Jēzus ir tas pats.

Es ticu, ka šī mācība tev var palīdzēt
ienākt dzīvē, kuru Dievs tev sagatavojis.

Lai kļūtu par Viņa mācekli.

Lai tava dzīve līdzinātos
viņu dzīvēm.

Tava dzīve līdzināsies tai,
par ko lasām Apustuļu darbos.

Lai Dievs tevi svētī ar šo mācību.

Sveicināti šajā lekcijā

Šodien es runāšu
par Apustuļu darbiem.

Es patiešām priecāšos
par to runāt.

Pirms sākt, es
vēlos lūgt Dievu.

Dievs mēs pateicamies
par visu, ko tu dari.

Es lūdzu par šo mācību un
par lietām, ar kurām man jādalās.

Nāc Svētajā Garā un palīdzi
man dalīties ar to, ko tu vēlies.

Vadi mani ar Savu Garu.

Es lūdzu par katru,
kas skatās šo mācību

lai tā atver viņu acis
un dara viņus brīvu.

Atver viņu acis Dievs, atver viņu
ausis, lai viņi dzird Tevi Dievs.

Atver viņu sirdis un palīdzi
viņiem ienākt un dzīvot dzīvi

kurā Tu viņus esi aicinājis,
ikvienu no viņiem.

Es lūdzu par šo mācību, ka
tu man palīdzēši tagad Jēzus vārdā.

Āmen!

Es priecājos ar jums atkal
būt kopā un dalīties mācībā.

Man patīk runāt par Apustuļu darbiem.

Es to daru vienmēr,
kad izeju ielās.

Apustuļu darbos ir kaut
kas īpašs.

Es jums šodien parādīšu
kaut ko Apustuļu darbos,

ko jūs iespējams neesat
dzirdējuši iepriekš.

Kaut ko, kas var palīdzēt
saprast Apustuļu darbus

un palīdzēt saprast kas ir
normāla kristiešu dzīve.

Par to ir visa šī mācība.

Par to, kā ievest kristiešus
normālā kristiešu dzīvē.

Šī ir 3. no 20 mācībām

Bet jau tagad esmu saņēmis
daudzas liecības

Pirmās divas mācības
sasniedza daudzus

Cilvēki bija priecīgi.

Pirms pāris dienām es piedzīvoju,
ka Dievs runā uz mani, kamēr lūdzos

Viņš vēlējās, lai es publicēju
pirmās divas mācības

Tā nu pirmās divas mācības
ir pieejamas Youtube

un mājaslapā
www.thelastreformation.com

Ikviens tās var redzēt.

Es vēlos darīt to, ko Dievs man saka,
pa vienam solim

Es nezinu kā tas beigsies.

Es nezinu par ko es runāšu
nākamajā reizē.

Es daru lietas pa vienai un tagad
pirmās divas lekcijas ir pieejamas.

Tāpēc ikviens tās var redzēt.

Es saņēmu daudzas liecības pēc
pirmajām divām mācībām.

Man rakstīja kāda sieviete, ka viņa
mīl katru vārdu no tā.

Tas viņu ir izmainījis, viņa pirms
pāris dienām kādu pieveda Kristum.

Ir pagājuši trīspadsmit gadi,
kopš viņa to izdarīja iepriekš.

Kāds man raksta šodien "Ak,
Torben, man ar tevi jārunā."

"Es redzēju daudzus dziedinātus un
vienu, kas tika izglābts."

"Es grasos viņu kristīt, bet man
vajag, lai tu parādi kā to darīt."

Kā to darīt es
pastāstīšu vēlāk.

Bet jau tagad saņēmu
daudzas liecības,

kur cilvēki kādu pieved Kristum.

Viņi piedzīvo kā cilvēks tiek izglābts
vai tiek dziedināts caur viņu rokām

pēc tik īsas mācības.

Šī mācība ir tik atšķirīga
no tā, ko esam pieraduši saņemt

Un mums vajag
mainīt domāšanu.

Ja mēs izmainīsim domāšanu,
mēs sāksim dzīvot dzīvi.

Tas ir tik vienkārši.

Esmu priecīgs kā Dievs darbojas
jau caur pirmajām lekcijām.

Šodien es priecāšos turpināt.

Cilvēkiem ir jautājumi par to,
ko mācīju iepriekšējā reizē.

Tas bija īss brīdis un es vēlos ar to
sākt arī šoreiz.

Es teicu, ka jums nevajag
dziedināšanas dāvanu, lai dziedinātu.

Es to nedaudz izskaidroju, bet tas
daudziem ir kaut kas jauns,

tāpēc viņiem to ir jādzird vēl un vēl.

Es vēlos parunāt par dāvanām.

Mēs esam Kristus miesa, tu un es

Kad mēs tiekam izglābti, viņš
mūs izsūta ar Svēto Garu

Kristus miesa sastāv no dzīviem
akmeņiem tevis un manis

Es par to runāju
iepriekšējā reizē.

Bībele saka, ka mēs
visi esam priesteri.

Ikviens no jums var kristit,
var lauzt Maizi.

Var darīt visu, ko Bībele
mums pavēl darīt.

Kad tu piedzimsti no augšienes
un tiec izglābts, kad

saņem Svēto Garu. Tu iegūsti
to pašu spēku

kas piecēla Kristu no mirušajiem.

Kad runājam par spēku,
jums nevajag neko vairāk.

Tev vajag vienīgi tajā staigāt.

Sākt mācīties, ko Dievs tev piešķīris.

Tas ir tik vienkārši.

Kad es tagad redzu
kā cilvēki tiek izglābti.

Ko mēs parasti darām
ar tiem, kas atgriežas?

Mēs lūdzam par viņiem,
viņi atgriežas no grēkiem.

Mēs lūdzam un viņi saņem
Svētā Gara kristību, sāk runāt mēlēs.

Tad mēs ejam arā un
pagremdējam viņus.

Un ir vēl kāda lieta, ko darām
tajā pašā dienā.

Vedam viņus ārā, lai viņi
varētu lūgt par slimajiem un dziedināt.

Mēs nerunājam par dāvanām
un visām citām lietām.

Mēs tikai parādam, kas
viņiem jau ir dots Kristū.

Dievs dziedina caur viņiem.

Dievs caur viņiem
atbrīvo no dēmoniem.

Jo viņiem nevajag saņemt
kaut ko vairāk.

Kad viņi tiek kristīti
Svētajā Garā

Kad viņi saņem Dieva spēku,
viņi iegūst visu, ko vajag.

Ar jaunajiem ir tik vienkārši.

Mēs sakām "Aiziet, ejam ārā!"

Un viņi to dara pirmajā dienā.

Vecāki cilvēki vai tie,
kas pa laikam iet uz baznīcu

nāk ar daudziem jautājumiem.

"Jā, bet man nav dziedināšanas dāvanas..
Ja nu...?"

un visas tās lietas.

Jauni cilvēki nenāk ar to visu.

Ar to nāk cilvēki no baznīcas.

Ja godīgi, tad daudzas problēmas šodien,
kad runājam par kalpošanu Dievam

nenāk no brīža pirms bijām izglābti,

bet gan no laika baznīcā.

Dēļ domāšanas veida, ko iegūstam,
kad tiekam izglābti.

Kad tiekam izglābti

mēs iegūstam domāšanas veidu,
kas ļoti atšķiras no tā, ko Vārds saka.

Piemērs no manas dzīves.

Es tiku izglābts baznīcas kustībā,

kur bija šāda hierarhija

Kur augšpusē bija Dieva vīrs.

Kad tiku izglābts, es gribēju
kalpot Dievam

Atceros vienu dienu, kad bija
kāds liels sludinātājs

un es viņam pienesu ūdeni.

Es nodomāju
"Ak, šeit ir ieradies Dieva vīrs"

Es biju tik aizrauts, jo Dievs
šo vīru lietoja

Dievs šim vīram bija tuvu.

Atceros, ka biju tualetē.

Es mazgāju rokas.

Aiz manis atvērās durvis

un es divas sekundes biju šokā

Jūs zināt, kas iznāca
no tualetes?

Tā vakara sludinātājs,
kuram bija jārunā.

Dieva vīrs, viņš iznāca no
tualetes tieši aiz manis.

Es biju šokēts, jo divas sekundes

es domāju :
"Viņš apmeklē labierīcības kā mēs?"

Es tā domāju.

Ja es jautātu cilvēkiem no draudzes,
vai viņi domā, ka viņš iet uz tualeti.

viņi teiktu "Jā, protams, viņš
iet uz tualeti tāpat kā mēs."

Bet atceries, Es tajā
vēl biju jauniņais

Es tik tikko biju
piedzīvojis Dieva spēku.

Es biju tikko piedzīvojis Svēto Garu.

Es ienācu uzstādijumā - domāšanas veidā .

Neviens man par to neteica.

Bet pēc pāris mēnešiem
man bija uzvilktas brilles.

Caur šīm brillēm es redzēju
šo Dieva vīru

šo vīru, kas runāja no kanceles

kā kādu, kas bija daudz, daudz augstāks,
tuvāks Dievam.

Un es tur lejā.

Šis domāšanas veids man
bija izveidojies ātri un tas bija traki

Es domāju: "Viņš apmeklē labierīcības?
Vai viņš dara tās lietas?"

Man šķita, ka viņš ir svēts
visā, ko dara,

ka viņam nav vairs
jāiet uz tualeti.

Es zinu, ka tas izklausās traki.

Bet man bija šāds domāšanas veids,
ka kalpošana Dievam ir tikai priekš dažiem

kam bija īpašas dāvanas.

Es redzu šo domāšanas veidu, varbūt
ne tik traku kāds man bija,

ka šāds domāšanas
veids ir daudzviet.

Cilvēki draudzē gaida, lai saņemtu
kaut ko, kas viņiem jau ir.

Cilvēki gaida uz Dievu,
lai saņemtu dāvanu

But viņiem nevajag dāvanu,
viņiem vajag paklausību.

Viņiem ir jāiet ārā uz Dieva Vārdu.

Paskaidrošu to nedaudz sīkāk.

Mums ir piecpirkstu kalpošana:

apustulis, pravietis, evaņģēlists,
gans, mācītājs, Efeziešiem 4:11

Arī Korintiešiem tiek runāts par dāvanu
būt apustulim un pravietim

Arī par dziedināšanas
un citām dāvanām.

Tāpēc mēs varam pievienot
dziedināšanas dāvanu pie šī visa.

Bet kas ir dāvana?

Dāvanai ir divi pielietojumi.

Dāvana ir priekš publiskas
lietošanas - priekš draudzes.

Dāvana nav personīgai lietošanai
tā ir priekš visas miesas.

Dāvanai ir lai varētu sagatavot
svētos kalpošanas darbam.

Efeziešiem 4-11:12 ir tas pateikts.

Tāpēc dāvana ir lai sagatavotu
svētos, tevi un mani.

Lai mēs kā ticīgie varētu darīt
to uz ko esam aicināti.

Un kas tas ir?

Mēs esam priesteri,
mēs esam Kristus miesa.

Ne visi ir apustuļi,
ne visi ir pravieši,

ne visi ir evaņģēlisti, mācītāji
vai gani, ne visiem ir dāvana dziedināt.

Bieži mēs šīs dāvanas uzceļam augšā

un kristiešus noliekam šeit lejā.

Bet šīs dāvanas ir,
lai sagatavotu cilvēkus.

Ja paskatos uz sevi, tad

esmu spēcīgs kā evaņģēlists

un es to lietoju, lai
sagatavotu cilvēkus tajā.

Esmu spēcīgs arī dziedināšanā,
kur es arī sagatavoju cilvēkus

Bet teikšu godīgi, mana dāvana
nav vispirms būt par evaņģēlistu

vai dziedināt slimos.

Nē!

Es vispirms esmu Jēzus māceklis.

Un ikvienas vispirms ir
Jēzus māceklis.

Varbūt tu darbojies kā pravietis,
evaņģēlists vai apustulis

Bet vispirms tu esi Jēzus māceklis.

Kā Jēzus māceklis tu esi stiprs
kādas jomās.

Tas nav amats, bet gan funkcija.

Ja tu esi spēcīgs kā pravietis,
tad tava funkcija ir kā pravietim.

Tad tu lieto šo dāvanu
priekš visas miesas.

Lai visai miesai
mācītu pravietot.

Piemēram, es biju spēcīgs
dziedināšanā un es to darīju

Bet pravietošana nebija
mans lauciņš.

Nav tā, ka man būtu jāizvēlas.

Vai vēlos dziedināt?
Vai vēlos pravietot?

Vai vēlos darīt
šo vai to?

Nē, mums ir viss Jēzū Kristū.

Bet tad es iepazinu draugu, kas
bija spēcīgs pravietošanā.

Es redzēju kā viņs to dara,

un viņa dāvana apmācīja,
parādīja man kā tas darāms.

Tagad es varu cilvēkiem pravietot

jo viņš palīdzēja atvērt manas acis,
parādot to, kas man jau bija Kristū.

Viņš man neuzlika rokas, lai
iedotu man pravietošanas dāvanu.

Nē, viņa dāvana man
palīdzēja parādot ceļu.

Jo tā man jau
bija Jēzū Kristū.

Visbiežāk mums ir iemācīts, ka
kalpošanas ir šeit augšā

un tad mums lejā ir mācekļi.

Bet tas tā nav.

Mēs visi esam mācekļi.

Bet mums ir dažādas funkcijas,
ne amati, bet funkcijas draudzē.

Kas ir, lai veidotu pamatu

Lai mēs kā mācekļi
varētu augt uz šiem pamatiem.

Nav tā, ka viņi ir augstāk pār mums,
mēs visi esam Kristus mācekļ,

tas ir ikviena aicinājums.

Bet kādi mācekļi ir
spēcīgi šajā jomā

un viņi lieto šo dāvanu,
lai padarītu arī citus spēcīgus šajā jomā.

Kādi ir stipri kā draudzes gani

un viņi palīdz pārējiem,
būt tādiem.

Piemēram, ne visi ir pravieši,
bet katrs var pravietot.

Ne visi ir evaņģēlisti, bet visi
var evaņģelizēt.

Ne visi ir mācītāji, bet
visi var mācīt citus.

Ne visi ir draudzes gani,
bet visi var izrādīt mīlestību

un rūpes par citiem cilvēkiem.

Tas nav tā - ja tev nav dāvanas,
nedari to!

Esmu dzirdēji kā kādi saka :

"Man nav dziedināšanas dāvana, es
nevaru dziedināt slimos."

Tas būtu tāpat kā teikt:

"Es neesmu skolotājs, tāpēc
nevaru nevienu mācīt."

"Es neesmu draudzes gans,
tāpēc man nav jāizrāda rūpes pār citiem,

jo tas nav mans aicinājums."

Protams tas ir tavs aicinājums.

Mūsu aicinājums ir būt šeit,
līdzināties Kristum.

Kas ir mūsu aicinājums?

Ja atveram 2.Korintiešiem 5:17

mēs lasām, "Tādēļ, ja kas ir Kristū,
tas ir jauns radījums;

kas bijis, ir pagājis, redzi,
viss ir tapis jauns. "

Ja kāds pieder Kristum,
viņš ir jauns cilvēks.

Bet ja turpinām lasīt
kontekstu.

Bībele saka, ka mēs tagad
esma Kristus vēstnieki.

Tu esi Viņa vēstnieks,
un es esmu Kristus vēstnieks.

Tas ir mūsu aicinājums.

Tas ir vēl viens apzimējums
Kristus mācekļiem -

mēs esam Kristus vēstnieki.

Tas ir gan tavs, gan mans aicinājums.

Tas apzīmē vārdu "māceklis".

Bībelē tiek lietots vārds "māceklis".

Jēzus nekad nelietoja
vārdu "kristieši".

Vārds "kristieši" parādījās 11 gadus
pēc Kristus augšāmcelšanās.

Viņš lietoja vārdu "māceklis".

"Ejiet ārā un veidojiet mācekļus".

Viņš lietoja vārdu "māceklis"
vairāk par 200 reizēm.

Vārds "kristietis" ir lietots
Bībelē 3 reizes.

Pirmo reizi tas tika lietos,
11 gadus pēc Kristus.

Apustuļu darbos 11:26

Bija mācekļi, bet pēc gadiem
bija cilvēki, kas redzēja šos mācekļus

un piešķīra viņiem iesauku
"kristieši".

Kāpēc viņi Kristus mācekļus
sāka saukt par kristiešiem?

Jo viņi līdzinājās Kristum.

Kristietis nozīmē mazais Kristus.

Viņi līdzinājās Kristum, jo darīja
to, ko Kristus bija darījis.

Viņi dziedināja, viņus vadīja
Svētais Gars,

viņi pravietoja.

Viņi darīja ko Jēzus pats darīja,
un ko pavēlēja viņiem darīt.

Lai mēs kļūtu par
labiem mācekļiem,

lai mēs kļūtu par Kristus vēstniekiem

mūsu ikdienas dzīvē.

Dievs mums ir devis dāvanu
un funkcijas draudzei

lai palīdzētu un sagatavotu mūs.

Lai es būtu spēcīgs pravietošanā,

man ir jāatrod kādu,
kas jau tāds ir.

Viņš ir pravietis un var man palīdzēt,
lai arī es varu pravietot.

Draudzē būs evaņģēlists, kur
ir spēcīgs tajā jomā

un kurš mani varēs sagatavot,
lai es būtu spēcīgs tajā.

Vai visi ir pravieši?

Nē

Bet vai visi var pravietot?

Protams!

Vai visi ir evaņģēlisti?

Nē

Vai visi var evaņģelizēt?

Jā

Vai visiem ir dāvana dziedināt?

Nē

Bet vai visi var dziedināt?

Jā

Kāpēc?

Jo tev nevajag speciālu dāvanu

Cilvēks ar dāvanu ir lai tevi sagatavotu

un tāpēc, ka tu pravieto nenozīmē,
ka tu esi pravietis.

Ja es dalos ar Evaņģēliju, tas
mani nepadara par evaņģēlistu.

Ja es dziedinu slimo, tas nenozīmē,
ka man ir dāvana dziedināt.

Bet ja es sapulcē mācu draudzi
kā pravietot,

tad es lietoju pravieša funkciju.

Arī neesmu tik labs šajā
jomā kā kāds cits.

Jo ir cilvēki, kas šajā jomā ir spēcīgi
un var sagatavot citus.

Viena lieta ir, ka tev ir dāvana,
lai mācītu citus.

Otra lieta ir vienkārši būt
par Kristus mācekli,

par Kristus vēstnieku un darīt
to uz ko Viņš mūs aicināja.

Vēlreiz es gribu teikt, ka mums
ir jāmaina domāšana par dāvanām.

Nerunājiet par dāvanām.

Cilvēki saka, "Kā ar šo dāvanu,
un kā ar to?"

Ikviens, kas tajā apmaldās,
pazaudē Svētā Gara spēku,

un dzīvi pēc kuras tie ilgojas.

Ko mēs redzam šodien?

Mēs redzam, jaunatgrieztos,
Wow, kas deg par Jēzu un mīl Viņu.

Viņi ir karsti, runā par Jēzu,
lūdz par cilvēkiem

viņi piedzīvo kā Svētais Gars
runā caur viņiem.

Viņi piedzīvo daudzas lietas.

Un tad viņi dodas uz Bībeles studijām,
un iegūst daudz zināšanu.

Viņi uzzina kā korekti rīkoties
kādas situācijās un ko Vārds saka

Jā, viņiem ir daudz zināšanu.

Bet kur ir dzīve?

Godīgi sakot, esmu to redzējis.

Es pazīstu cilvēkus, kas mīlēja Jēzu,
gribēja kalpot Dievam,

kas vēlējās veidot mācekļus,
veidot draudzi,

kas gribēja dzīvot priekš Jēzus.

Tad viņi devās uz Bībeles skolu
un pēc tam kļuva tik pareizi

"Tā nav pareizi, ir jādara tā."

"Tas nozīmē šo,
tas nozīmē to."

Viņi ar prātu visu zina.

Bet vai viņi to dara?

Nē

Cilvēki, kas parasti vēlas
visu darīt pareizā veidā

visbiežāk paši to nedara.

Es tikai vēlējos to pateikt.

Tāpēc nepazūdiet, es ticu,
ka mums lietas ir jādara pareizi.

Bet neapjūciet šajā jomā.

Man šķiet labāk ir vienkārši darīt
un ikdienā redzēt kā tas notiek.

Kad tu piedzīvo,
ka tas darbojas

un tad lasi Dieva vārdu,

tu saproti ko vārds māca.

Jo tagad tev ir
pieredze šajā jomā.

Tu patiešām saproti, ko Vārds
saka, jo esi to izjutis.

Tas bijas tas, ko gribēju pateikt.

Mēs visi esam Jēzus Kristus vēstnieki.

Tas ir pamats.

Mēs visi esam Jēzus mācekļi.

Ja nu man Bībelē ir jāatrod
kas ir māceklis.

Vai man jāmeklē Vecajā derībā?

Nē. Protams tas ir Dieva Vārds.

Bet Vecā derība ir pirms Jēzus.

Kā ar Evaņģēliju?

Jā un nē, jo mēs redzam uz
ko Jēzus mūs aicina kā mācekļus,

ko Viņš mums pavēl darīt.

Jūs redzat Viņa mācību

un kā Viņš aicināja pirmos mācekļus,
izsūtīja viņus un ko viņi darīja.

Mēs tam pievērsīsimies vēlāk.

Kur tad man jāmeklē?

Apustuļu darbos

Jo tas ir pēc krusta, pēc tam,
kad Svētais Gars bija izliets

pēc tam, kad Jēzus bija nomiris
un augšāmcēlies.

Tā ir pirmā draudze.

Jēzus pavēlēja mums iet ārā
un darīt par mācekļiem visas tautas.

Es tagad apskatīšos
Apustuļu darbus.

Es jums pastāstīšu nedaudz
par Apustuļu darbiem

par stāstu aiz šīs grāmatas,

lai jūs saprastu par ko
ir Apustuļu darbi.

Jūs varat lasīt par dažādām personām

Varat lasīt par Pēteri,
par Stefanu,

varat lasīt par Filipu
un arī daudz par Pāvilu.

Tur ir arī citi cilvēki,

bet šīs ir personas, kam ir
lielākā loma Apustuļu darbos.

Apustuļu darbi nav par pirmajiem
apustuļiem.

Jo kur jūs lasāt par Jāni?

Apustuļu darbos.

Protams mēs lasām, ka daudz lietas
notika ar apustuļu rokām.

Jūs nevarat lasīt,ko
Jānis vai Andrejs piedzīvoja,

ko Filips, Toms, Jēkabs vai
Bartolomejs piedzīvoja.

Mēs nevaram lasīt,
ko viņi piedzīvoja.

Vai apustulis Filips
piedzīvoja ar Dievu daudz lietas?

Jā

Vai Toms piedzīvoja
daudz ar Dievu?

Jā

Vai Bartolomejs daudz piedzīvoja?

Jā

Bet jūs to nelastāt
Apustuļu darbos.

Kāpēc ne?

Jo Apustuļu darbi nav
par pirmajiem apustuļiem.

Par ko tad ir šī grāmata?

Ja sākam lasīt šo grāmatu,
tad tā sākas ar :

" Pirmajā grāmatā, Teofil, esmu stāstījis

par visu, ko Jēzus darījis un
mācījis no paša sākuma"

Grāmatu sarakstīja Lūka.

Viņš sāk Apustuļu darbus:

" Pirmajā grāmatā, Teofil,
esmu stāstījis..."

Grāmatu sarakstīja Lūka,
un tā ir adresēta personai

vārdā Teofils.

Apustuļu darbi ir otrā vēstule,
ko Lūka sūta Teofilam.

Jo viņš raksta, "Pirmajā grāmatā..."

PIrmā grāmata vai pirmā vēstule ir Lūka.

Ja mēs lasām Lūkas evaņģēliju

tad redzam, ka arī tā ir
no Lūka sūtīta Teofilam.

3. pantā viņš raksta:

" tad arī es, visam no sākuma
izsekojis, nolēmu tev,

cienījamo Teofil..."

Lūka uzrakstīja divas vēstules

Pirmā vēstule bija Lūkas evaņģēlijs

Bet nākamā bija Apustuļu darbi

Viņš rakstīja tās vienai personai,
Teofilam.

Viņš raksta, "ļoti cienījamajam Teofilam"

Viņs Teofilu paaugstina,
"Wow, ļoti cienījamais Teofils"

es rakstu Tev.

Kāpēc viņš tā rakstīja?

Es piekrītu daudziem
zinātniekiem, kuri tic,

ka Teofils bija jurists, kam
bija jāaizstāv Pāvils Romas tiesā.

Pāvils devās uz Romu,

kur viņam bija plānota tiesa
un vajadzēja advokātu.

Es piekrītu tiem, kas domā,

ka Lūka sniedza ieskatu par
Pāvilu, Jēzu un pārējo

šim juristam, Teofilam.

Lūka vēstuli viņš sāka šādā secībā:

Viņš rakstīja visu par Jēzu,
sīki par Jēzu

Viņš turpināja stāstīt par Svēto Garu,
kā Jēzus mācīja.

Kā nāca Svētais Gars
un kas tur notika.

Un tad kā Pāvils tika izglābts.

Interesanti ir tas, kad Pāvils parādās,
viss turpmākais stāsts ir par viņu.

Un jūs lasāt kā Pāvils tika izglābts,
un kā devās kaut kur.

Viņš dalās ar liecību kā tika izglābts.
Jūs varat redzēt detaļas par Pāvilu.

Ja lasām Apustuļu darbus, mēs par Pāvilu
uzzinām daudz vairāk kā par Pēteri.

Mēs zinām par Pāvilu vairāk
kā par pārējiem apustuļiem kopā,

kad lasām Apustuļu darbus.

Kāpēc?

Jo Lūka uzrakstīja Apustuļu darbus
par laiku līdz Pāvilam

un par Pāvila dzīvi. Jo Apustuļu darbi
beidzās ar to kā Pāvils gaida tiesu,

un viņam vajag juristu, kas palīdzētu.
Un es ticu, kas tas bija Teofils.

Tas ir neliels ieskats
par Apustuļu darbiem.

Ja mēs to zinām, tad šķiet nepareizi
to saukt par pirmo apustuļu grāmatu.

Jo tā nav grāmata par
pirmajiem apustuļiem.

Tā nav par pārējiem apustuļiem.

Tā ir vēstule, kura atspoguļo nedaudz
no notikušā un tad tā runā par Pāvilu.

Tagad mēs aplūkosim dažus stāstus
no Apustuļu darbiem.

Jūs ieraudzīsiet kā pirmie,negribu teikt
apustuļi, jo tas nav tikai par apustuļiem.

Kā dzīvoja pirmie Jēzus mācekļi,
Viņa vēstnieki.

Kā viņi turpināja to,ko
Jēzus bija uz zemes aizsācis.

Un ja mēs atveram manu mīļāko
10. nodaļu Apustuļu darbos,

kur varam lasīt par Kornēliju. Kā
viņš aicināja Pēteri.

Šī Rakstu vieta ir īpaša,jo tā ir
pirmā reize, kad viņi iet pie pagāniem.

Un tāpēc ir tik svarīgi to lasīt šeit.
Arī Lūkam bija svarīgi šo stāstu

iekļaut Apustuļu darbos, lai
varam lasīt šo stāstu.

10.nodaļā mēs varam lasīt
par vīru vārdā Kornēlijs.

Eņģelis viņu uzrunāja un teica,
"Aizsūti kādu pēc Pētera."

Viņš aizsūtīja vīrus
uz Pētera namu.

Pēteris lūdza Dievu un redzēja
vīziju, kurā Dievs runāja uz viņu

no debesīm un teica: "Pēter, seko
tiem vīriem uz Kornēlija namu"

Pēteris sekoja vīriem un
nonāca Kornēlija namā.

Pie cilvēka, kuru nepazina
un kuru nebija pat saticis.

Bet pēkšņi viņš atradās
Kornēlija namā.

Pēteris tika Svētā Gara vadīts
un kad viņš runāja,

Svētais Gars nāca pār visiem,
kuri klausījās.

Viņs teica, labi kristīsim viņus ūdenī.
Un viņi tika kristīti.

Tas bija tas, ko Pēteris piedzīvoja
Apustuļu darbu 10.nodaļā.

Mans jautājums ir : "Vai Jēzus
vakar, šodien un mūžīgi ir nemainīgs?"

Viņs ir!

Vai Svētais Gars ir tas pats
vakar, šodien un mūžīgi?

Jā!

Un ja mēs esam Viņa mācekļi.Ja mūsos
ir tas pats Svētais Gars, kas bija Pēterī,

kad viņš to piedzīvoja, vai
mēs varam piedzīvot to pašu?

Jā!

Ne tieši tā, jo tur bija sava vēsts.

Bet mēs varam to pašu piedzīvot šodien.

Varam redzēt vīziju, eņģelis var runāt,
Svētais Gars var vadīt

cilvēki tiek izglābti, tiek kristīti
ūdenī un ar Svēto Garu.

Mēs varam to piedzīvot kā Pēteris.
Un tas nenotika svētdien baznīcā.

Tā bija Pēterim ikdienas dzīve.

Mēs ieskatāmies nedaudz Pētera
dzīvē kā Dievs viņu lietoja.

Es vēlos dalīties ar liecību, kur
varat redzēt, ka tas notiek šodien.

Pirms pāris gadiem, kad sāku
ņemt nost savas brilles.

Reliģijas brilles! Tas nav par sēdēšanu
svētdien baznīcā, darot baznīcas lietas.

Protams vari darīt arī to. Bet runa ir par
mācekļa dzīvi ikdienā.

Par to, lai mēs zinātu, kas esam Kristū
un ko Jēzus ir pavēlējis mums darīt.

Kad sāku to ieraudzīt, es sāku piedzīvot
to pašu par ko rakstīts Apustuļu darbos.

Pirms pāris gadiem, kad biju ar ģimeni
brīvdienās kempingā, es ko piedzīvoju.

Dievs darbojas ikdienā, pat, kad
esi devies uz kempingu.

Kempingā es redzēju sapni, kur
es makšķerēju.

Un katru reizi, kad aukla
pieskārās ūdenim, man pieķērās zivs.

Turot zivi rokā, es domāju,
"Tā nu gan ir jocīga zivs."

Jo tā nebija tāda,
kādas biju redzējis iepriekš.

Tai bija dīvainas krāsas un formas.

Sapnī man kāds pienāca un es jautāju:
"Kas tā ir? Izskaidro man lūdzu! ..."

Es noliku zivi zemē, iemetu auklu ūdenī
un pieķērās jauna zivs.

Arī šī bija dīvaina. Atšķirīga
no iepriekšējās, bet dīvaina.

Sapnī es noķēru 5 zivis. Kad noķēru
pēdējo, es domāju kāda interesanta,

bet tad atcerējos, ka
tādu jau biju noķēris.

Es to sapratu ne jau tāpēc,
ka zivs bija dīvaina,

bet es tādu vienkārši biju
redzējis un piedzīvojis jau iepriekš.

Kad es pamodos, es zināju,
ka šis sapnis bija no Dieva.

Es par to biju pārliecināts.

Tajā brīdī Dievs uz mani runāja.
Sapnis nozīmē, ka Dievs vēlas

mani sūtīt pie cilvēkiem no citām
valstīm, citām kultūrām,

kas dzīvo Dānijā.

Tas bija tas, ko piedzīvoju
šajā sapnī.

Citas valstis, citas kultūras,
kuras arī dzīvo Dānijā.

Pēc sapņa es apģērbos un
devos laukā lūgt Dievu.

Dievs es tev pateicos par sapni,

par to, ka sūtīsi mani pie citām
kultūrām un nācijām, kas dzīvo Dānijā.

Dievs tu mani sūtīsi arā. Es tā lūdzos.

Kamēr es lūdzos, es saņēmu epastu
savā telefonā.

Es izņēmu telefonu, izlasīju epastu, kas
bija no kāda jauna puiša no Pakistānas,

kurš dzīvoja Kopenhāgenā, Dānijas
galvaspilsētā.

Viņš rakstīja : "Torben vai vari
ierasties, lai lūgtu par mani?"

Parasti es nelektu mašīnā un
nebrauktu uz Kopenhāgenu,

kas atrodas aptuveni 3-4 stundas
no manām mājām.

Man ir jāšķērso vairākus tiltus
un tas dārgi izmaksā.

Es parasti tur nedodos, lai
lūgtu par kādu, ko nepazīstu.

Bet tāpēc, ka Dievs deva šo sapni,
es atbildēju, "Jā, es atbraukšu."

Es zināju, ka man jādodas pie viņa.

Gluži kā Pēteris, kam bija vīzija.
Kad pie viņa atnāca, viņš sekoja viņiem.

Es redzēju sapni. Bet tā vietā, lai
atnāktu, viņš man atrakstīja epastu,

jo mēs dzīvojam laikmetā, kad ir
epasts, lidmašīnas, video kameras,

mums ir daudzas lietas, kas viņiem
nebija, bet Gars ir tas pats.

Es saņēmu epastu un atbildēju:
"Es došos pie tevis."

Un tad kaut kas notika.
Mēs ar sievu dzīvojam ticībā,

mums nav lieli ienākumi.

Mēs dzīvojam ikdienas dzīvi,
pārtiekot no tā, ko Jēzus atsūta,

ko cilvēki ziedo mums vai
kā palīdz.

Tā nu mēs dzīvojam.

Mēs par to daudz nerunājam,
jo vēlamies, lai Dievs parāda,

ka Viņš ir tas, kas gādā
par mums.

Tas, ko mēs redzējām, ka man
piektdien bija jādodas uz Kopenhāgenu,

bet pirmdienā man nebija naudas.

Un man tajā pirmdienā bija
jāapmaksā kādu rēķinu.

Man vajadzēja 400 dolārus, bet man
tie nebija, man vispār nebija nauda.

Man nebija nauda ne degvielai,
ne tiltu šķērsošanas nodevai.

Ko tad tu darītu? Tu lūgtu!
Tad nu es lūdzu :

Dievs es pateicos par sapni
un, ka varu doties uz Kopenhāgenu,

un tur būs labi.
Es biju tika aizrauts ar šo sapni,

ka Dievs vēlas mani tur sūtīt.
Un es teicu, "Dievs, bet man nav naudas.

Dievs, man ir rēķins, ko
šodien ir jāapmaksā,

400 dolārus man vajag
Dievs šobrīd.

Kamēr es staigāju un lūdzu,
manā priekšā iznāca vīrs ar suni

un es nodomāju, ej prom
es gribu būt šeit viens.

Taču viņš gāja tādā
pašā ātrumā kā es.

Es domāju man iet lēnāk vai
arī apsteigt viņu.

Jo vēlējos būt tur viens.

Bet pēkšņi man ienāca doma:
"Ej tajā virzienā"

Tā nu es nogriezos
no šī mazā ceļa par kuru gāju

un nokļuvu uz lielāka ceļa.
Pēc 10 metriem es apstājos,

paskatījos atkārt un nodomāju,
ka neesmu šeit bijis iepriekš.

Kāpēc es atnācu šeit?

Vīrs ar suni vairs nav,
es varu doties atpakaļ.

Bet ejot atpakaļ es domāju, "nē,nē,nē.
Dievs tu gribēji, lai eju šeit"

Dievs tu vēlējies, lai eju
pa šo ceļu tieši šobrīd.

Ejot es teicu, "Dievs, kāpēc
man bija jāiet šeit?"

Es šeit iepriekš neesmu gājis.
Kāpēc Tu gribēji, lai eju šeit?

Es tā pateicu. Un kad es to teicu,
pa šo ielu brauca mašīna,

un nostājās manā priekš.

Vīrs atvēra logu un teica,
Torben atnāc šeit.

Es teicu, "Sveiki!" Tie bija
kristieši no citas draudzes

es viņu nepazinu labi, bet
mēs mēdzām sasveicināties,

kā to darām, kad satiekam
kristiešus no citas draudzes.

Es piegāju un teicu :"Sveiki!
Kā jums klājas?"

Labi! Un kā tev? Man arī labi!

Es redzēju sapni un piektdien
dodos uz Kopenhāgenu.

Es sāku stāstīt par savu
sapni, jo biju ar to aizrauts.

Viņš sēdēja mašīnā un tad teica,
"STOP, Torben!

Vai tev ir nauda?" Es domāju,
tad nu gan ir interesants jautājums.

Bet es teicu, Dievs sakārtos visu!
Un turpināju par sapni.

Viņš teica, "STOP,Torben!
Man ir sajūta, ka tev jāiedod 400 dolāri."

Labi!

Ja tu vēlies tā!

Es piestāšu mašīnu
un iedošanu naudu!

Viņš piebrauca malā un
iznāca pie manis.

Es biju pārsteigts!
Es piegāju viņam klāt

un viņš man iedeva 100 dolārus un
teica, te ir pirmā nauda.

Es teicu,"Paldies, paldies!"

Es gribēju dalīties, ka Dievs
viņu ir lietojis, tad nu teicu

Ja godīgi, man bija
rēķins, ko šodien jāapmaksā

par 400 dolāriem.

Es pastaigājos un teicu,
"Dievs man vajag šodien naudu."

Tad manā priekš iznāca
vīrs ar suni

un es aizgāju šajā virzienā.
Un jautāju, "Dievs kāpēc es eju šeit?"

Un tad tu apstājies.
Un tagad varu apmaksāt rēķinu.

Tad viņš paskatījās uz mani
un uz 100 dolāriem manā rokā.

Viņš teica, "Paturi naudu un
iedod man rēķinu."

Kur tu dzīvo? Es pateicu un
viņš teica, ka pēc 3 stundām

es būšu pie tevis
un tu man iedosi rēķinu,

kuru es apmaksāšu.

Viņš iekāpa mašīnā un aizbrauca.

Pēkšņi es uz šī ceļa stāvēju viens
ar 100 dolāriem un rēķina nebija.

Nav vīra ar suni.
Nav vīra mašīnā.

Viens ar Dievu un
100 dolāri rokā.

Es biju sajūsmā un mājās sievai
pastāstīju visu stāstu,ko Dievs darīja.

Ir interesanti, ka mēs redzam to, ko
Jēzus teica. Ka Dievs parūpējas

par saviem ļaudīm. Viņš dara lietas.
Protams Viņš tam lieto cilvēkus.

Bet Dievs apgādā.

Ar 100 dolāriem protams
nepietiek, lai tiktu

uz Kopenhāgenu un atpakaļ,
bet gandrīz pietiek, lai tiktu turp.

Šis vīrs atbrauca pēc 3 stundām.

Vai tev ir rēķins? Un es teicu "Jā!"
Viņš teica "Paldies!"

Un tad man iedeva vēl 400 dolārus
un aizbrauca.

Pēkšņi rēķins bija apmaksāts
un es stāvēju ar 500 dolāriem rokā.

Vairāk kā vajag, lai tiktu uz
Kopenhāgenu un atpakaļ.

Piekdien ceļā uz Kopenhāgenu
Dievs uz mani runāja.

Romiešu 1:11 "Jo es ilgojos jūs
redzēt, lai varētu nest kādu

garīgu velti jums par stiprinājumu. "

Es jutu, ka Dievs to runāja.
Es sanāca kopā ar draugiem mazā dzīvoklī,

kur bija arī 23 gadus vecs puisis
no Pakistānas, kas man atrakstīja.

Viņš tur dzīvoja ar mammu un brāli.

Mēs apsēdāmies un paēdām. Pēc tam
jautāju "Mammu, vai esat kristiete?"

Viņa teica "Jā!"
Bet "kristietis" var nozīmēt daudz.

Esi katolis, baptists, esi izglābts, esi
kristīts ar Svēto Garu, esi reliģiozs..

Tāpēc es jautāju kā ar Svēto Garu?
Vari lūdzat mēlēs?

Viņa paskatījās un teica, "NĒ!"
Bet tāpēc tu esi šeit.

Es neko nezināju. Es nezināju
kāpēc esmu tur.

Romiešu 1:11 Es ilgojos jūs redzēt,
lai nestu kādu garīgu dāvanu.

Attiecībās ar Dievu viņi bija
ieraudzījuši, ka viņiem ko vajag,

kas ir Torbenam. Un Svētais Gars
man deva sapni un aizsūtīja mani tur

gluži kā ar Pēteri un Kornēliju.

Viņa teica, "Tagad aiziesim
uz blakus dzīvokli pie manas meitas."

Mēs iegājām nākamajā dzīvoklī,
es ienācu 20-30m2 lielā istabā.

Es stāvēju istabā un skatījos
uz 20 cilvēkiem no Pakistānas.

Viens sēdēja un spēlēja bungas.
Daudzi bija reliģiozi. Bija 7 musulmaņi.

Ja godīgi, es nedomāju, ka kāds
tur bija piedzimis no augšienes.

Varbūt daži.

Es stāvēju un skatījos uz
šiem cilvēkiem.

Es stāvēju durvju ailē, jo
istabā visiem nebija vietas.

Wow, Dievs! Kas par
jocīgu zivi. Wow.

Pirms divām nedēļām
citā Dānijas pusē

Dievs man deva sapni. Pēc divām
nedēļām es esmu dzīvoklī

ar 20 cilvēkiem, ko neesmu
sastapis iepriekš.

Gluži kā Pēteris
Apustuļu darbu 10. nodaļā.

Tur Dievs nāca,
Svētais Gars nāca

Es lūdzu par vienu vīru,
kurš nogāzās un kad

piecēlās, viņa sānā vairs
nebija audzēja.

Viņš redzēja kā mākonis nolaižas un
pieskaras viņam, kad lūdzu par viņu.

Sievietei bija ļaunais gars,
viņa nokrita pie durvīm un

viņas sejā varēja redzēt to. Tad
tas iznāca un viņa tika atbrīvota.

Pēc tam viņa stāstīja, ka redzēja,
kā no vēdara iznāca acis

un tās skatījās uz viņu. Tad viņa
dzirdēja tālumā "Ej ārā Jēzus vārdā"

Un tas pazuda! Daudzi tika izglābti,
kristīti ūdenī un ar Svēto Garu tajā naktī

Tajā dienā mēs kristījām 5 cilvēkus.
Kad bijām tur atkal tika izglābti vairāk.

Vairāki tika kristīti ar Svēto Garu.

Kad kāds vīrs saņēma Svēto Garu.
Tas nebija es, kas lūdza par viņu.

Es to darīju tā. Ienācu istabā,
ievedu tur cilvēku un mācekli

un teicu māceklim, "Atver acis
un skaties ko es daru. Es lūgšu

lai Svētais Gars nāktu un tad
viņš tiks kristīts un runās mēlēs.

Esi gatavs tam?

Es lūdzu un cilvēks tika
kristīts ar Svēto Garu

un sāka runāt mēlēs.
Un es teicu, "Tu to redzēji,

tagad tu ņem un lūdz par nākamo.
Un nākamais jau tika

kristīts caur šī mācekļa lūgšanu.

Tas ir kā mēs veidojam māceklību.

Pēkšņi mēs dzirdējām troksni
citā istabā

Es iegāju tajā istabā, kur
lūdza par kādu cilvēku

kas bija atnācis ar mani un
tika kristīts ar Svēto Garu.

Tas bija tik apbrīnojami.
Jo viņš šādi stāvēja ...

Runāja mēlēs un šādi stāvēja.
Es jautāju, "Kas noticis?"

Un viņš stāstīja, kad par viņu lūdza
viņš redzēja, kā parādās roka un raksta

uz sienas.Un kad viņš lasīja, ko roka
raksta, viņš sāka runāt mēlēs.

Es mīlu to! Tajā naktī devāmies
ārā un kristījām vēl kādus 5 cilvēkus

un pusnaktī mums bija ballīte.
Mēs lēkājām un slavējām Dievu.

Tas ir tas, ko es pieredzēju.
Un tas cilvēks, kas man rakstīja

viņi tagad ir mana Pakistānas
ģimene Kopenhāgenā.

Viņiem ir sadraudzība,
viņiem ir draudze.

Viņš sludina, ceļo uz citām zemām,
arī uz Pakistānu, notur sapulces.

Notur sapulces arī Dānijā.
Viņš tiek aicināts ārā.

Un dēļ šī DNA, kas viņam bija sākumā,
ka viņš lūdz un cilvēki tika dziedināti

un izglābti caur viņu.

Mans stāsts līdzinās
Apustuļu darbu 10.nodaļai

Bet kas atšķiras? Šis stāsts ir Bībelē,
tas ir Dieva Vārds,

kas notika pirms 2000 gadiem Israēlā.
Man tas notika Dānijā pirms pāris gadiem

Mēs runājam par rietumiem.

Atšķirība ir tā, ka es saņēmu epastu
un iekāpu mašīnā.

Tā ir atšķirība. Kornēlijs nesūtīja
Pēterim epastu vai nezvanīja

Pēteris nedevās uz Kornēlija
namu ar automašīnu, jo

nebija auto, nebija epasta,
Facebook un visa tā.

Bet bija Svētais Gars, Kurš
nav mainījies.

Tā bija 10.nodaļa. Tātad mēs
varam piedzīvot to, ko lasām šeit.

8. nodaļā varam lasīt par Filipu.

Bieži, kad lasām par Filipu, tad
domājam evaņģēlists Filips.

Bieži, kad es stāstu par sevi..
Vēlāk es paturpināšu.

Daudzi domā - evaņģēlists Torbens. Nē!

Es esmu Jēzus māceklis un tāpēc, ka
esmu māceklis, es dalos ar jums stāstos.

Gluži kā Filips. Bībele saka
"evaņģēlists Filips", bet

bet Filips nebija izraudzīts,
lai ietu ārā sludināt Evaņģēliju.

Filips bija Svētā Gara vadīts, taču
viņš bija izraudzīts, lai darītu

praktiskus darbus pie galda. Par to
varat izlasīt Apustuļu darbos.

Bet dēļ vajāšanām, viņam bija
jāatstāj sava galda kalpošana

un viņš nāca uz Samariju.

Tas bija vajāšanu dēļ. Viņš redzēja Svēto
Garu, Dievs darbojās un daudz kas notika

Es gribu teikt, tas nebija Svētais Gars,
kas lika Filipam iet uz Samariju. Nē!

Tās bija situācijas viņa dzīvē.
Tās bija vajāšanas, kas lika iet.

Pazīstu daudzus draudzēs,
kas gaida, ka Gars viņus vadīs.

Bet Jēzus jau ir pateicis, ej
un dari. Kad tu piecelies,

izmanto kājas un ej, balstoties
uz Dieva Vārdu, tad tevi vadīs Gars.

Jo kad Filips devās uz
Samariju vajāšanu dēļ,

notikumu dēļ viņa dzīvē. Tur ierodoties,
viņš redzēja brīnumainas lietas

viņš redzēju daudzus izglābtus,
dziedinātus un daudz ko citu.

Viņš to piedzīvoja. Un kamēr viņš
darbojās, Svētais Gars viņu vadīja.

Vienu dienu Gars viņam teica
"Dodies uz šo vietu - uz tuksnesi"

Tur viņš devās, bet
tur nav daudz cilvēku.

Garām brauca rati ar einuhu.

Dievs runāja "Dodies turp!"'
Viņš pieskrēja klāt.

Viņš dzirdēja kā einuhs lasīja
Jesejas grāmatu.

Viņs iekāpa ratos, pasludināja Evaņģēliju.
Šis vīrs tika izglābts un kristīts.

Mīlu to! Jūs varat to lasīt!

Tas bija Filips. Vai mēs varam
to piedzīvot ikdienā?

Jā! Kāpēc? Jo Jēzus ir tas pats.
Šodien un mūžīgi.

Arī mūs var vadīt Gars.
Tev nevajag būt evaņģēlistam

kā Filipam, tev nevajag kalpot pie galda.

Tev ir jābūt māceklim. Māceklim kā
tev un man.

Tas ko piedzīvoju pirms 2 gadiem,
kad novilku brilles.

Es staigāju pa pilsētu un lūdzu.
Pēkšņi es lūdzu par to, lai Gars vada,

jo es redzēju, ka mums šodien baznīcā,
saistībā ar to ir apjukums.

Es gāju un teicu, "Dievs,es zinu
mums ir apjukums par Gara vadību

tu gribi, lai mēs ikdienā
izdzīvojam kā Gars vada mūs ārā."

Es staigāju un lūdzu Dievu mēlēs
par to.

Es biju ikdienas steigā, jo man bija
jānopērk pārtika un jāpagatavo pusdienas.

Es devos pirkt pārtiku,
kad pekšņi Dievs teica "STOP!!!"

Ej atpakaļ. Es domāju,
"Kas?"

Es apgriezos un tur bija
vīrs ar suni.

Man ir jāiet pie viņa vai nē?

Bet viņš stāvēja ar muguru,
tāpēc man bija jāpieiet no aizmugures.

Es gāju šādi {svilpojot}

Es gāju apkārt un skatījos
skatlogos, it kā skatoties veikalā.

Es pagriezos, lai redzētu viņa
seju, bet viņš bija pazudis.

Es nodomāju, "kur viņš palika?"

Es stāvēju pie veikala un skatījos.

Izskatījās tā - es biju savā ceļā
uz mājām, kad Dievs teica "STOP!!"

"Ej atpakaļ!" Es aizgāju atpakaļ,
kur tagad stāvēju, bet vīra vairs nebija.

Es skatījos uz veikalu un jautāju:
"Dievs, vai tad tu neteici, ej atpakaļ?"

Es stāvēju un viss izskatījās tik dīvaini.
Un tad es pamanīju, ka veikals ir frizētava

Bet es tur neeju, jo man nav matu.
Es neizmantoju viņu pakalpojumus.

Bet te es stāvēju frizētavas priekšā.

Tas izskatījās tik dīvaini.

Tad man no muguras kāds pienāca
un palūdza paiet malā no durvīm

Es pagriezos un ieraudzīju jaunu
zēnu un kļuvu priecīgs.

Hei! Pagaidi. pagaidi!
Man ar tevi ir jāparunā.

Jo viņa roka bija bija paslēpta
jakas iekšpusē - šādi.

Es teicu, "Pagaidi, man ar tevi jārunā!"

Esmu kristietis, es ticu Dievam.
Kā ir ar tevi?

Viņš teica, "Tas ir interesanti, ka
tu jautā, jo mana vecmāte nomira

pirms 3 nedēļām. Viņai bija Bībele,
ko saņēmu es, kad viņa nomira.

Es lasīju Bībeli pagājušo nedēļu,
bet es nesaprotu, ko es lasu.

Un šorīt es teicu, Dievs, ja tu
esi īsts, parādi man to.

Es padomāju, "Jā, Viņš tev parādīs!"

Kas vainas tavai rokai?

Viņam bija iekšēja asiņošana, bet
es zināju, ka viņš tiks dziedināts,

jo Dievs mani bija tur sūtījis.

Es lūdzu, un viņš tika dziedināts
un varēja lietot roku.

Un mums sanāca
laba saruna par Dievu.

Vai redzat to?

Mums ir puisis, kas lūdza Dievu
"Dievs, ja esi īsts palīdzi man saprast"

Un Dievs mani tur sūtīja.
Gluži kā Filipu.

Viss, ko lasām Bībelē
notiek arī šodien.

Ne Filips, ne es to nepiedzīvoja,
tāpēc, ka mēs esam evaņģēlisti.

Mēs to piedzīvojām, jo esam
Jēzus Kristus mācekļi.

Mēs visi, kas esam pieņēmuši Jēzu,
esam Kristus vēstnieki.

Bet mums daudziem to ir grūti
saprast mūsu domāšanas dēļ

mūsu briļļu dēļ. Daudzi joprojām domā,
Jā, bet es to nevaru! ...

Tagad mēs apskatīsimies manu
mīļāko 9. nodaļu Bībelē,

kur varam lasīt kā Pāvils
atgriezās un tika izglābts.

Mans mīļākais pants no šīs nodaļas
ir 10.pants.

Damaskā bija kāds māceklis,
vārdā Ananija, un Tas Kungs

parādībā viņu uzrunāja: "Ananija!"

Šis ir mans mīļākais pants
no Apustuļu darbiem.

Damaskā bija kāds māceklis, vārdā
Ananija,un Tas Kungs parādībā viņu uzrunāja.

Man patīk šis pants!

Damaskā dzīvoja māceklis vārdā Ananija.

Un Dievs uz viņu runāja.

Kas notika? Dievs runāja uz Ananiju
"Dodies pie Pāvila."

Viņš devās pie Pāvila un ienāca pie viņa.
Pāvils bija akls un neredzēja 3 dienas.

Viņš uzlika Pāvilam rokas un
pāvils atguva redzi.

Viņš veda Pāvilu pie Kristus,
kristīja viņu ūdenī un ar Svēto Garu.

Šo tajā dienā piedzīvoja Ananija.

Kāpēc mēs šeit lasām par Ananiju?

Jo Apustuļu darbi ir vēstule Teofilam
par Pāvilu.

Mēs redzam, ka Apustuļu darbi
ir kā dienasgrāmata par Pāvilu

Mēs iegūstam skatu uz Pāvila dzīvi.

Un tāpēc, ka lasām par Pāvilu,
mēs lasām arī par Ananiju.

Jo Ananija bija daļa no Pāvila glābšanas.

Un tāpēc, ka lasām par Pāvilu,
mēs zinām arī par Ananiju.

Kas bija Ananija? Mēs nezinām.

Mēs neko nezinām par Ananiju.

Bet Bībele saka, bija
vīrs vārdā Ananija.

Citā vietā ir Rakstīs,
bija māceklis Ananija.

Man patīk šis tulkojums,
"Bija māceklis vārdā Ananija."

Man tas patīk, jo viņš nebija pravietis,
evaņģēlists, vai gans vārdā Ananija,

bet viņš bija māceklis kā tu un es.

Un šis māceklis kā mēs ar tevi,
bija Jēzus māceklis un vēstnieks.

Viņš piedzīvoja varenas lietas.
Tajā dienā viņa dzīvē bija vīzija.

Viņu vadīja Svētais Gars.

Viņš dzirdēja kā Dievs runā.

Viņš dziedināja slimo.

Viņš kādu veda pie glābšanas.

Viņš kristīja kādu ūdenī.

Un viņš kristīja kādu ar Svēto Garu.

To Ananija piedzīvoja
tajā dienā.

Un kas notika tajā dienā?

Tajā dienā mēs varam nedaudz
ieskatīties Ananijas dienasgrāmatā.

Mazs ieskats - viena diena
Ananijas dienasgrāmatā.

Un tagad klausies!

Vai tu domā, ka tas, ko Ananija
piedzīvoja tajā dienā

bija vienīgais, ko viņš piedzīvoja
savas dzīves laikā?

NĒ

Vai domā, ka viņam bija
līdzīgi piedzīvojumi šim?

JĀ

Vai domā, ka viņam bija
daudz šādu piedzīvojumu?

JĀ

Bet mēs par to nevaram lasīt!
NĒ!

Jo Apustuļu darbi nav grāmata
par pirmajiem mācekļiem un apustuļiem.

Tā ir vēstule, kurā mēs varam
ieskatīties kā dzīvoja pirmie kristieši.

Un es ticu, ka tāpat kā ir
grāmata par Pēteri un Pāvilu.

Var uzrakstīt veselu grāmatu par
Bartalomeju, Filipu, Andreju.

Es ticu, ka var uzrakstīt grāmatu
par Ananijas dzīvi.

Mēs nezinām kas ir Ananija.
Viņš bija māceklis kā mēs.

Varbūt viņš bija starp 3000,
kas tika izglābti Vasarsvētkos.

Varbūt viņš bija starp 5000,
kas tika izglābti vēlāk.

Mēs nezinām! Bet es ticu, ka varam
uzrakstīt Apustuļu darbus par Ananiju.

Es ticu, ka mēs varētu uzrakstīt
veselu grāmatu par katru no 3000,

kas tika izglābti vasarsvētkos, vai
kas bija starp 5000, kas tika izglābti vēlāk.

Tas nav par apustuļiem,
tas nav par kalpošanu draudzē.

Tas ir par Svēto Garu
tevī un manī.

Mēs esam Jēzus Kristus mācekļi.
Mēs esam viņa vēstnieki uz Zemes.

Viņš mūs ir sūtījis. Viņš ir mūsu
Kungs un skolotājs.

Mēs esam Viņa mācekļi.

Vienu dienu mēs būsim kā Viņš.
Kad mēs Viņam sekosim.

Mēs esam "mazais Kristus"
šeit uz Zemes.

Mēs esam aicināti darīt to pašu,
ko Viņš darīja. Esam Viņa miesa.

Ikviens no mums var piedzīvot to,
ko Jēzus darīja.

Mums var būt vīzijas.
Mēs varam dziedināt slimos

kā to darīja Jēzus, kā Pāvils,
kā Ananija. Tu to vari!

Tu vari būt Gara vadīts!
Tu vari vest cilvēkus pie pestīšanas!

Tu vari dzirdēt Dieva balsi!
Tu vari kristīt cilvēkus ūdenī!

Tu vari viņus kristīt ar Svēto Garu!

Tas nav par to, kas tu esi.
Gans, pravietis..tas ir par Jēzus mācekli.

Bet mūsu domāšanas veids
ir tik sagrauts.

Ja jūs paskatāties uz baznīcu šodien.
Ir tikai daži, kuriem savā veidā ir dzīve

kuri līdzinās tam, ko lasām
Apustuļu darbos.

Un tos dažus cilvēkus mēs paaugstinām.

Ooo..viņš ir apbrīnojams.
Man šķiet viņam ir lieliska dāvana.

Ooo..Dievs tev ir devis
dziedināšanas dāvanu.

Ooo..tev ir pravieša dāvana.
Svētais Gars tevi vada.

Un katru reizi, kad kāds pasaka,
ka piedzīvo kaut ko ar Svēto Garu,

mēs viņu paaugstinām. Wow..
viņiem kaut kas ir.

Tas ir tik traki!
Pavisam atklāti - tas ir traki!

Mēs stāvam ar to pašu Svēto Garu,
kas Jēzu pamodināja no mirušajiem

Mēs esam daļa no Miesas, tāpat kā viņi.

Mēs varam darīt to pašu, ko viņi dara,
ja vien sākam staigāt ticībā.

Ej arā balstoties uz Dieva Vārdu.

Bet tiklīdz kāds cits to dara, mēs sakām
"Ooo..viņam ir kaut kas īpašs."

Visiem ir kaut kas īpašs!

Es gribu teikt, ka Apustuļu darbus
jūs varat saukt par Pāvila dienasgrāmatu

Un tajā dienā tā bija
Ananijas dienasgrāmata.

Un es jums esmu izstāstījis
dažus stāstus no savas dienasgrāmatas.

Mana dienasgrāmata :
kādu dienu Dievs runāja, kādu dienu redzēju sapni,

Svētais Gars mani vadīja un pēkšņi
es biju namā ar 20 cilvēkiem no Pakistānas

kurus iepriekš nebiju saticis.
Tā ir daļa no manas dienasgrāmatas.

Bet ja lasāt Pāvila dienasgrāmatu, tad
redzat, ka arī tur bija grūti laiki ar vajāšanām,

viņš tika nomētāts akmeņiem, tika nopērts,
viņš piedzīvoja daudz vajāšanu.

Es ticu, ka to piedzīvo visi.
Es esmu to piedzīvojis.

Tā ir daļa no dzīves. Neesmu piedzīvojis
tik smagā veidā kā viņi piedzīvoja.

Ir savādāk. Bet gribu teikt, ka arī
man mēdz būt smagi.

Esmu daudz raudājis, esmu daudz gavējis,
esmu lūdzis daudz..dzīve ir smaga.

Es divas reizes gandrīz esmu vēlējies
nomirt. Es teicu: "Jēzu, ņem mani mājās"

Tas ir smagi. Bet tā ir daļa no visa.
Un ja man būtu jāraksta dienasgrāmata,

tā līdzinātos šai dienasgrāmatai,
kā Apustuļu darbi.

Kāpēc? Jo Jēzus ir tas pats!

Tas nav tāpēc, ka esmu apustlis,
evaņģēlists vai man būtu dāvanas.

NĒ!

Tas ir tāpēc, ka esmu novilcis brilles.
Un es saprotu, ka Jēzus mūs ir

aicinājis vienai lietai. Aizliegt sevi,
ņemt savu krustu un sekot Viņam.

Būt Viņa mācekļiem.
Un Viņš mums ir devis vienu Garu.

Un tas ir Svētais Gars.

Un visas dāvanas ir
no šī viena Gara.

Ir tikai viens Gars.

Kad tev šis Gars ir,
tev ir viss.

Kā ir ar tavu dienasgrāmatu?

Kā izskatās tava dienasgrāmata?

Vai tā līdzinās
Apustuļu darbiem?

Ja tu paņem savu dzīvi,apsēdies
un pieraksti dažas no dienām

un ieraksti Apustuļu darbu 29.nodaļā.

Vai tā savā ziņā līdzināsies pārējam?

Protams tā būs atšķirīga.
Tev ir mašīna, mobilais telefons.

Varbūt tu mēdz kur aizlidot.
Varbūt mēdz braukt ar auto.

Kaut kas atšķiras ,bet Gars
ir tas pats.

Vai tava dzīve līdzinās
pēc šīs?

Ja godīgi, tad daudziem tā nav.

Daudzu kristiešu dienasgrāmata
izskatās šādi :

Es biju svētdien baznīcā,
dzirdēju labu sprediķi,

pēc tam to pārrunāju ar kādu,
tad devos mājās un .....

Vai tu redzi šajā piemērā
līdzību ar pirmajiem mācekļiem?

Ja nē, tad kaut
kas nav kārtībā!

Es vēlos izskaidrot, pirmajā reizē
es rādīju jums šeit rāmīšus,

katoļu banzīca, luterāņu,
baptistu, metodistu, vasarsvētku.

Katrai baznīcai bija sava kastīte.

Ja tu esi vienā no šiem rāmīšiem
un salīdzini sevi ar citiem

šajā rāmīti, tad tev šķitīs,
ka viss ir kārtībā, jo visi tā dzīvo.

Ja esi citā rāmītī un salīdzini
sevi ar citiem šajā pašā rāmītī,

tad atkal viss izskatās līdzīgi,
jo visi dara to pašu.

Bet mums nav jābūt aklajiem,
kas vada aklos.

Mums nav sava dzīve jāsalīdzina
ar to, ko redzam apkārt, bet

gan ar to, ko redzam Dieva Vārdā.

Dievs caur Lūku mums ir devis
vienreizēju grāmatu - Apustuļu darbus.

Kurā mēs varam izgaršot
kādai dzīvei Dievs mūs ir aicinājis.

Varbūt tu neesi cēļojis kā Pāvils vai es.
Es ceļoju daudz.

Varbūt tu dodies mājās, esi
mājsaimniece ar bērniem.

Varbūt tu studē un dari citas lietas.

Bet kā bija ar Ananiju?

Es ticu, ka viņam bija darbs,
bērni, sieva..

Viņš nebija kā Pāvils bez sievas,
kas daudz ceļoja un darīja savas lietas.

Bet par spīti tam,ka viņam bija
"normāla dzīve",

tā viņam netraucēja, lai būtu
par Jēzus mācekli un vēstnieku.

Tas viņu nekavēja! Kāpēc?

Tāpēc, ka nekavēja!

Tev nevajag doties uz Ķīnu,
lai kļūtu par misionāru,

tev nav jādodas uz Āfriku.
Tev nevajag ceļot apkārt pasaulei,

lai piedzīvotu Svēto Garu
ikdienas dzīvē.

Nē! Tu esi miesa!
Tu to vari darīt!

Tev nevajag augstāko izglītību.

Tev vajag atvērt acis un
zināt kas tu esi Kristū.

Tu esi kā Ananija.

Sagaidi, ka Dievs dos tev vīziju,
ka tevi vadīs Svētais Gars,

sagaidi, kad Dievs runās,
izmet ārā televīzoru,

lūdzies, gavē, dati to, ko jādara.

Sagaidi, ka Dievs runās.

Dari ko tev jādara, lai ienāktu
šajā normālajā dzīvē.

Sagaidi, ka dziedināsi cilvēkus.

Ananijam nebija dziedināšanas dāvana,
tikai tāpēc, ka viņš uzlika Pāvilam rokas.

Sagaidi, ka vedīsi cilvēkus pie Kristus,
pie pestīšanas.

Tai būtu jābūt normālai,
ikdienas dzīvei.

Sagaidi, ka tu kristīsi cilvēkus ūdenī.

Sagaidi, ka tu kristīsi ar Svēto Garu.

Sagaidi to savā ikdienas dzīvē.

Es mīlu "Damaskā bija
māceklis vārdā Ananija"

Tad es varu teikt, "Amerikā bija
sieviete vārdā Nensija"

Un vienā dienā, Dievs runāja
uz viņu.

Austrālijā bija vīrs vārdā Džeids
un kādā dienā Dievs..

Es nezinu kur tu tagad atrodies,
bet tavs aicinājums tāpat kā man

un daudziem citiem ir būt
par Jēzus mācekli.

Jēzus mūs aicināja iet
ārā un veidot mācekļus.

Apmācīt viņus.

Tas ir tas, ko es vēlos darīt.

Arī nākamajos video runāsim par to.

Vēlos koncentrēties uz to
kā mēs apmācām.

Kā mēs veidojam mācekļus.

Ja tevi apmāca vai tu vienkārši
paklausi Dieva Vārdam

tu piedzīvosi tādu dzīvi
kā Apustuļu darbos.

Es tevi izaicinu, neapstājies
pirms tu to nepiedzīvo.

Uzraksti dienasgrāmatu par savu dzīvi.

Vai tava dzīve līdzinās
Apustuļu darbiem?

Un kad mēs redzam lietas šādi,
mēs sapratīsim ko nozīmē būt kristietim.

Kristietis ir kas vairāk par
baznīcas apmeklējumu svētdienās

uz 2 vai 3 stundām. Vai
sapulces trešdienu vakaros.

Bet vairums tā dzīvo.
Atnāk svētdien no rīta

un trešdien vakarā uz sapulci.

Tas ir tas, ko viņi dara. Ja es jautātu
viņiem vai Dievs runāja uz tevi, lai

tu dziedini kādu, vai ved
kādu pie Kristus

vai kristī kādu ūdenī
vai ar Svēto Garu?

Ļoti daudzi kristieši šodien
atbildēt "Nē!", es tikai

eju uz baznīcu. Bet tā
nav normāla kristiešu dzīve.

Reforma, kuras priekš mēs stāvam
ir ienākt normālā kristiešu dzīvē

un veidot mācekļus. Atcerieties,
kā šis ir mūsu augstākais aicinājums.

Augstākais aicinājums nav būt par
pravieti, evaņģēlistu, ganu vai skolotāju.

Mēs visi esam kalpotāji. Mēs visi
esam aicināti un augstākais aicinājums

ir būt par Jēzus mācekli. Un ja
kāds ir Kristū,

viņš ir jauns radījums, kurš
ir sūtīts uz Zemes kā

Kristus vēstnieks. Tas ir mūsu aicinājums.

Es vēlos nākamajā reizē turpināt
lasīt Apustuļu darbus.

Ļaujiet tam jūsos iedegties un
atcerieties, ka Filipu Gars vadīja,

kad viņš bija Samarijā. Bet
viņš uz Samariju nedevās Gara vadīts.

Viņš atnāca uz Samariju dēļ
apstākļiem viņa dzīvē.

Bieži mūsu problēma draudzē
ir tā, ka mēs stāvam un gaidām,

kad tiksim vadīti, Vārdu no Dieva.
Bet Dievs jau ir devis Vārdu.

Kad Jēzus Lūka ev. 10.nodaļā
saka: "Ejiet ārā un dziediniet slimos,

sludiniet Evaņģēliju. Ja tu iesi ārā
un uzliksi rokas slimajiem, tu

redzēsi kā viņi tiek dziedināti. Ja tu
rīkosies pēc Dieva Vārda, tu redzēsi

rezultātu. Un kad tu darbojies, kad esi
tur ārā, tu vari sagaidīt, kad Dievs vadīs

Tu piedzīvosi kā Viņš tevi vada, līdzīgi
Filips to piedzīvoja.

Es šo video gribētu noslēgt ar dziesmu.
Man tikai jāpaņem grāmata.

Manas sievas dziesmu.
Pirms pāris gadiem mēs ar sievu gājām

cauri kādām lietām un es uzrakstīju
kādas grāmatas par to, kas tur notika.

Viena no grāmatām ir
"Kristietis - māceklis vai vergs"

Jūs varat to atrast manā mājaslapā
vai www.amazon.com

Viena lieta, kas šī ceļojuma laikā
mainījās mūsu dzīvēs bija :

ko nozīmē būt māceklim?
ko nozīmē sekot Kristum?

Mana sieva ir atšķirīga no manis.
Viņa ir savādāka tipa persona.

Bet mēs Dievam kalpojam kopīgi.
Viņai ir mūzika un viņa lūdz arī

par slimajiem un redz dziedināšanas.

Bet mēs kalpojam Dievam kopīgi.

Un mūsu uzmanība nav uz to, ka
mēs gribam būt apustuļi,

pravieši vai evaņģēlisti. Es lietoju
"evaņģēlists", jo cilvēki mani tā pasniedz,

bet mēs koncentrējamies tikai
uz to, lai būtu Jēzus mācekļi.

Kā ir būt par Jēzus mācekli,
kas dzīvo šodien.

Uz to mēs koncentrējamies.
Un mana sieva uzrakstīja

dziesmu par sekošanu Jēzum.
Jūs dzirdēsiet šo dziesmu tagad.

Un tad es priecāšos
jūs satikt nākamajā reizē.

Redzēsim, ko Dievs darīs.Mēs
turpināsim būvēt uz šiem pamatiem.

Es domāju, ka Dievs tavā dzīvē
darīs grandiozas lietas.

Lai Dievs tev svētī!
Ieklausies manas sievas dziesmas vārdos

Manu sievu sauc Līna.

Ļauj, lai Svētais Gars tev pieskaras.
Pārdomā kam tu dzīvo..

Vai esi gatavs ņemt savu krustu,
lai sekotu Jēzum un būt par mācekli?

Lai Dievs svētī!
Attā..attā..