"Zināšanas vai paklausība" - 4. lekcija "Pionieru skola"

Jēzus neatnesa daudz teoloģijas. Viņš nesāka Bībeles skolas. Viņš teica "Nāc un seko man." Viņš aicināja mācekļus, kam bija jāmācās no Viņa piemēra. Ja mēs gribam būt efektīvi mācekļu veidošanā, tad mums ir jāseko kā Viņš to darīja.

Mums ir jāpārstāj tik daudz runāt, kas dod zināšanas, un jāsāk rādīt piemērs, kas dod paklausību un pieredzi.

Ja vēlies iziet laukā, lūgt par slimajiem, sludināt Evaņģēliju un iemācīties veidot mācekļus - sameklē sev tuvāko mācekli ar ko vari iziet laukā - https://thelastreformation.com/network/

Sveicināti! Šodien es runāšu par zināšanām, paklausību un māceklību..

Problēma šodien baznīcās ir tāda ka mēs neveidojam mācekļus kā to darīja Jēzus.

Mēs domājam, ja cilvēki
saņem daudz mācību

tad viņi darītu to ko ir dzirdējuši, bet tā nav.

Vienkārši ieskatāties baznīcās.

Šodien mums ir daudz cilvēku kuriem ir daudz zināšanu, bet kad tas nonāk pie paklausības,

tad paklausība ir kaut kur šeit zemāk

bet mūsu paklausībai un mūsu zināšanām jābūt apmēram vienlīdzīgām

bet kāpēc tā ir ka zināšanas ir augšā šeit bet paklausība ir šeit lejā?

Tāpēc ka visi ir piepildīti ar bailēm un bailes ir problēma šodien baznīcā

mēs esam piepildīti ar lielām bailēm tāpēc ka neviens nav mums parādījis, trenējis mūs, kā paklausīt Jēzu.

Mēs tikai esam dzirdējuši par to bet neviens nav parādījis un es domāju ka šī mācība šodien ir ļoti svarīga priekš baznīcas

un tas ir ļoti svarīgi priekš tevis šodien un šī mācība palīdzēs tev saprast ko tas nozīmē.

un kā tu vari ienākt jaunā dzīvē, par kuru mēs lasām Apustuļu Darbos. Lai Dievs jūs svēti.

Sveicināti šajā mācībā, šī ir 4.mācība no kopā 20 mācībām mūsu Pionieru Skolā

un es vēlos padalīties ar to kas man ir sakāms.

Es runāšu par paklausību, kā ari es runāšu par zināšanām un māceklību

un šī mācība šodien būs kā pamati, kurus es vēlos ielikt tāpēc ka vēlāk nākamajā mācībā

es runāšu par dziedināšanu un tad mēs tevi sagatavosim lai tu varētu sākt darboties un mēs

tad turpināsim bet pirms tam es turpināšu ar šo mācību.

Ir svarīgi, ka mēs zinām, ka tā nav vienkārši vairāk zināšanu, vienkārši vairāk mācību

bet par paklausību, par to, ko mēs jau zinām par kvalificētu un šī mācība ir svarīga kā pamats,

tādēļ es ilgojos dalīties
šajā vārdā ar tevi.

Dažos vārdos par to,
ko es esmu runājis līdz šim:

pirmajā lekcijā es runāju
mazliet par baznīcas vēsturi.

Mums bija Apustuļu darbi,
tas ko mēs lasām Apustuļu darbos,

parasta Kristietība,
kur mēs lasām kā viņi dzīvoja,

kā viņi mīlēja Jēzu,
kā viņi tika Svētā Gara vadīti.

Un tad daudzas lietas notika līdz ar katoļu baznīcu,
un mēs ieguvām visu baznīcas sistēmu,

kur Kristietība daudz mainījās,
spēks aizgāja prom un tā vietā

mēs ieguvām sistēmu, kura tika kontrolēta,
mēs ieguvām baznīcas sistēmu

kas ir tik tālu prom no tā
ar ko Jēzus nāca klajā.

Un tad mums bija
Mārtiņa Lutera reformācija,

bet tā nebija reformācija
atpakaļ pie Apustuļu darbiem.

Tās bija tikai mazas izmaiņas šeit un tur.

īpaši kad tas nonāk pie teoloģijas. Un pēc tam mēs redzam mazas atmodas, lielas atmodas,

kur Dievs atklāj ko jaunu katru reizi, bet ikviena baznīca mūsdienās kaut kā līdzinās luterāņu baznīcai

kura atkal līdzinās katoļu baznīcai, tādēļ mums joprojām nepieciešams redzēt lielu reformāciju,

pēdējo baznīcas reformāciju,

kur mēs atgriezīsimies un piedzīvosim to,
ko lasām Apustuļu darbos.

Un tās bija pirmās lietas
par ko es runāju.

Nākamā lekcijā es runāšu par to,
ka mēs esam Dieva templis,

tu esi Dieva templis,

tātad..tu vari iet uz baznīcu svētdienā,
Jā, tu to vari darīt,

bet tu neesi mazāk baznīca
pirmdienā vai otrdienā, vai trešdienā.

Tu esi baznīca, es esmu baznīca
un mēs visi esam priesteri,

tātad tev nevajag būt ordinētam
kādā organizācijā lai kristītu cilvēkus,

lai darītu lietas, ko Bībele saka. Jo kad tu
tiec izglābts, Jēzus tevi aicina

Viņš tevi sūta ārā un tad Viņš tevi ordinē ar visu kas nepieciešams. Jo gad tu piedzimsti no jauna,

tu saņem Svēto Garu un Svētais Gars
ir tas pats gars, kas uzcēla Jēzu no mirušajiem.

Viņš mājo tevī. Tātad, kad tu es to saņēmis,
tev nevajag doties uz daudzām sapulcēm

lai saņemtu lielāku svaidījumu,
jo tur nav vairāk ko saņemt

Jaunajā Derībā, kad mēs
runājam par svaidījumu,

tas vienmēr atsaucas uz Svēto Garu. Un, kad
mums ir Svētais Gars, mums ir viss.

Mums ir ikviena dāvana Svētajā Garā un dievkalpojums nav tikai kur doties un darboties Svētdienas rītā.

Tas ir lai dāvātu savas dzīves Dievam
pirmdienā, otrdienā, trešdienā un tā tālāk.

Tās bija dažas lietas par kurām runāju otrajā lekcijā.
Un tā tiešām ir svarīga mācība.

Pagājušo reizi es runāju
par Apustuļu darbiem.

Ka Apustuļu darbi ir tikai mazs atspoguļojums
no dažu mācekļu dzīvēm un

es ticu tu varētu uzrakstīt savus Apustuļu darbus

par pirmajiem 3000, kas tiek izglābti Vasarsvētkos.

Un es ticu, ka tā ir normāla Kristietība.

Tāpēc tev savā veidā vajadzētu uzrakstīt
Apustuļu darbus par savu dzīvi,

ja tu esi piedzimis no jauna. Tavai un manai dzīvei vajadzētu līdzināties tam ko lasām Apustuļu darbos.

Jo Apustuļu darbi nav par pirmajiem apustuļiem,
tie ir par Svēto Garu mūsos, ticīgajos.

Tātad šīs ir dažās lietas par kurām runāju līdz šim:

ka mēs esam Jēzus mācekļi un
mēs esam kā Kristus vēstnieki,

mēs esam sūtīti šeit uz zemes,
lai parādītu pasaulei kas ir Jēzus,

mēs esam šeit, lai būtu Kristus miesa. Un tie nav tikai mūsu vārdi, tā ir mūsu rīcība,

tā ir mūsu dzīve, tas ir mūsu spēks.

Šīs ir dažas lietas par kurām runāju līdz šim.
Un šodien

es turpināšu ar pamatu likšanu,

un došu tev mazliet mācību, kas
varētu palīdzēt ienākt šajā dzīvē

par kuru esmu runājis.
Bet pirms es sāku, es vēlos lūgt.

Dievs, es pateicos par šo dienu, Es pateicos, jo Tu man palīdzēsi dalīties ar šo vārdu, Dievs

un Tu palīdzēsi ikvienam kas
redzēs šo video, Dievs,

es lūdzu lai Tu atver viņiem acis, Dievs, lai viņi var redzēt to, ko redzi tu un kas tev ir priekš viņiem.

Tu atvērsi viņiem ausis, Dievs, lai viņu var Tevi dzirdēt, Tu atvērsi viņu sirdis,

lai viņi var saņemt visu, kas Tev ir, Dievs, nāc ar Savu Svēto Garu un palīdzi ar šo mācību.

Palīdzi man dalīties ar to, ko
Tu vēlies lai dalos, Dievs.

Man Tu esi vajadzīgs, mums Tu esi vajadzīgs, tāpēc lūdzu palīdzi man, Jēzus vārdā. Āmen.

Gribu teikt, ka esmu priecīgs
par to, kas jau notiek

Ko Dievs darījis caur pirmajām lekcijām.

Esmu saņēmis daudzas liecības un redzu,
ka tas atbrīvo cilvēkus.

Tas atbrīvo un cilvēki sāk dzīvot dzīvi,
par ko lasām Bībelē. Es saņēmu daudzas liecības.

Katru dienu saņemu liecības no
cilvēkiem, kas sākuši lūgt par slimajiem,

cilvēkiem, kas ved citus pie Kristus,

cilvēkiem, kas kristījuši citus un kā šī
mācība atbrīvo cilvēkus.

Kāds cilvēks, kurš man rakstīja
ir izveidojis savu video

Jūs to varat atrast mānā mājaslapā - to ir jāredz,
jo mums ir vīrs, kurš dzīvo ar Dievu,

bet viņš nekad nav piedzīvojis to, ko redzam Bībelē.

Bet caur šiem Bībeles skolas video

viņš izgāja ārā, lai to darītu un piedzīvoja
dziedināšanas. Viņš ir no Indijas

un jūs varat redzēt kā viens, otrs, trešais,.. viņi vienkārši
tiek dziedināti un varat redzēt, ka viņš ir laimīgs.

Viņš ir tik aizrauts. Dzīve viņā burbuļo un
tur ārā viņš sastapa Jēzu.

Ārā viņš sajutās, ka ir saņēmis piedošanu
no grēkiem.

Ārā viņš piedzīvoja kā Dievs viņu izmaina.
Pirms tam viņš cīnījās ar kādām

šaubām, bet ārā viss mainījās. Un pēc dienas
viņš izveidoja jaunu video

un atsūtīja to man un es šos divus video
saliku kopā, lai redzat daļu no katra.

Nākamajā dienā viņš atkal bija ārā,
kur satika sievieti,

kura bija Hindu templī, kur sajuta
kaut ko,

kā ļaunais gars ienāk viņā un viņa jutās slikti.

Viņš iepriekš nebija izdzinis ļaunos garus,
bet viņš to vienkārši izdarīja.

Viņš uzlika rokas un pavēlēja dēmonam
iziet un tas izgāja,

viņa tika atbrīvota. Un jūs redzat smaidu
viņas sejā, kad tika atbrīvota.

Viņš satika kādu cilvēku, kas nevarēja
atmest smēķēšanu un lūdza par to

un arī viņš saņēma atbrīvošanu. Un šis vīrs ir
izmainīts un es ticu ka tas ir sākums citām izmaiņām.

Daudziem citiem cilvēkiem.

Es ticu, ka Bībeles skolas laikā viņš iemācīsies
kā sludināt, lai cilvēki tiktu glābti,

viņš iemācīsies kā vest cilvēkus pie Kristus
un kā kristīt ar Svēto Garu,

viņš iemācīsies kristīt cilvēkus ūdenī. Un es ticu,
ka viņš iemācīsies izveidot ciešākas attiecības ar Dievu.

Kad es runāšu par Dieva pazīšanu,

runāšu par lūgšanas dzīvi,

runāšu par svētumu. Bet ko izdarīja šis vīrs?
Viņš spēra pirmo soli.

Viņš izgāja ārā un rīkojās balstoties uz Vārdu.
Un šī iemesla dēļ viņš redzēja lietas notiekam.

Un ir daudzi cilvēki ar plašām zināšanām, bet
viņi nedara, ko šis vīrs izdarīja.

Jo viņi domā, ka vajag vairāk zināšanu.
Ka vajag būt gataviem.

Viņi domā, ka jākļūst perfektiem pirms to darīt,
bet tev nevajag visas šīs zināšanas,

tev nevajag būt perfektam, lai darītu Dieva prātu.

Jo māceklība ir kaut kas, kas sākas un turpinās,
turpinās soli pa solim.

Mums nav jābūt perfektiem, lai kalpotu Dievam,
jo kad mēs sākam kalpot no vietas, kur esam,

mēs sākam augt un piedzīvojam kā Dievs
darbojas mūsos,

kā Jēzus ir tuvu caur Svēto Garu. Un Viņš
ir klāt arī pārējās situācijās mūsu dzīvē.

Es iesaku noskatīties video, ko ieliku mājaslapā,
lai šis video tevi iedrošina darīt to, ko viņš dara,

Vienkārši ej ārā balstoties uz Dieva vārdu.
Es mīlu, ko Dievs dara! Satriecoši!

Es varu šeit sēdēt Dānijā, mācīt un cilvēki
no visas pasaules

sāk iet ārā uz Dieva Vārda pamatu un rīkojas.
Es redzu,

ka baznīcā ir tik daudzi, kas ilgojas pēc šīs dzīves,

viņi ir izsalkuši un vēlas to sev.
Bet dēļ baznīcas sistēmas,

domāšanas veida, viņi ir saistīti,

viņi nav brīvi, lai ietu ārā. Un vienkārša mācība,
kādu esmu ierakstījis pēdējās 3.lekcijās,

daudziem ir devusi brīvību un dēļ tā es esmu
dzirdējis daudz liecības jau tagad.

Bet mēs iesim tālāk, jo ir citas lietas, ko jāmaina,
lai ienāktu dzīvē par ko lasām Apustuļu darbos.

Katoļu baznīca - daudzas lietas ir mainītas
šajā laikā. Svētdienas sapulcēs -

Mises, baznīcas sapulces centrā ir Komūnija.

Reformācijas laikā tas mainījās, un tagad
Dievkalpojuma centrā ir sprediķis.

Un Luters tiešām daudz runāja par
sludināšanu no kanceles,

ka tā ir svarīgākā lieta kristietībā - mācīšana.

Un uz tā pamata mēs
veidojam šodien draudzes.

Un ja tu pajautāsi cilvēkiem šeit par sapulcēm,
viņi vienmēr atsauksies uz mācīšanu, jo tā ir svarīgākā.

Bet es vēlos teikt, ka mācīšana nav svarīgākā.

Ko? Nē, mācīšana nav vissvarīgākā,

īpaši jau tādā veidā kā mēs to darām šodien,
jo paskatoties uz Jēzu

un mēs to vēlāk darīsim, mēs redzam, ka Jēzus
to dara ļoti atšķirīgi.

Viņš sāka ar "Nāc un seko man, es tev parādīšu,
es apmācīšu tevi.."

Jēzus nestāvēja uz kanceles un nesludināja
mācekļiem.

Nē. Viņa mācība nebija tik tikai mācība,
tā bija dzīva.

Protams bija daudz vārdu, bet tā arī bija ikdienas dzīve.
Tāpēc, ka mēs tik ļoti koncentrējamies uz mācīšanu,

mēs domājam, ja turpināsim mācīšanos mēs
līdzināsimies Jēzum.

Bet mācība pati par sevi neizmaina draudzi.

Mācība neizmainīs cilvēkus.

Mācība dod daudz zināšanu, bet tas, ko
mums vajag, īpaši rietumos,

mums nevajag daudz zināšanu, mums vajag
daudz paklausības un es izskaidrošu, ko domāju.

Ja es runāju par zināšanām. Mums rietumos
ir daudz zināšanu,

mēs zinām daudz lietas.
Bet kur ir mūsu paklausība?

Vai paklausība ir līmenī ar zināšanām?

Tātad ko mēs zinām, to darām?

Nē, mūsu zināšanas ir augšā, bet
paklausība kaut kur lejā.

Mums ir daudz zināšanu, bet maz paklausības.

Varu minēt piemēru.

Ja paņemam mājas draudzi Ķīnā

un uzdodam kādus jautājumus
cilvēkiem no Ķīnas draudzes

un tad kādiem no rietumiem. Es jautāšu
par kristietību,

par Apustuļu darbiem, par teoloģija.

Rietumos vai Ķīnā cilvēkiem
būtu vairāk zināšanu?

Kad mēs runātu par teoloģiju,

kad runātu par baznīcas vēsturei. Es ticu,
ka rietumos cilvēki zina vairāk,

jo daudziem no Ķīnas draudzes,

īpaši kad runājām par sākumu,
kad draudze tur auga,

nebija pat Bībeles. Viņiem
bija atsevišķas vēstules.

Un kāds atnāca ar Bībeli un dalījās ar To.

Viņu zināšanu līmenis nebija
tāds kā mums šodien.

Bet kad runājam par paklausību un rīkošanos
Dieva Vārdā,

ņemt krustu, sekot Jēzum, atgriezties no grēkiem,
iet ārā dziedināt, izdzīt ļaunos garus,

sludināt Evanģēliju, veidot draudzes, darīt
ko Jēzus bija pavēlējis darīt,

cilvēki no Ķīnas mājas draudzēm
būtu priekšā mums rietumos.

Mūsu zināšanas ir augstākas kā daudziem,
bet mūsu paklausība ir zema.

Un tam ir sakars ar visu, kas saistīts šodien ar draudzes veidošanu, jo mēs domājam, ka pamatā ir zināšanas,

visas šīs baznīcas koncentrējas uz vietu lietu:

mācīšanu, mācīšanu, mācīšanu..ikvienam mācītājam
šodien ir jābūt labam mācīšanā, jo centrā ir mācīšana

Mēs dzirdām daudz mācības
un dēļ dzirdētās mācības

mēs daudz zinām, bet mūsu paklausība ir te lejā,
jo viens ir zināt,

bet pavisam kas cits ir darīt.

Un mums ir jāsaprot, ja vēlamies
izmainīt savas dzīves

Ja vēlamies redzēt izmainītas dzīves,
nepietiek tikai dot daudz zināšanu.

Mums ir jāpalīdz paklausīt

dzirdēto. Jo paklausībā
mēs tiekam izmainīti

nevis caur zināšanām mēs tiekam
mainīti bet caur paklausību.

Jūs redzēsiet to vēlāk,
kad izskaidrošu sīkāk.

Es vēlos iet pa soļiem.

Bieži mūsu problēma ir tā,
ka mēs veidojam teoloģiju no Jēzus vārdiem.

Piemēram nākamreiz aplūkosim
Lūka ev. 10:9, kur Jēzus saka

Dziediniet slimos un sludiniet Evaņģēliju.

Kad mēs runājam par šo pantu,

tikai vienu pantu. Jēzus aicina mācekļus iet ārā
dziedināt un sludināt.

Tas, ko šodien darām
dēļ brillēm, domāšanas veida

mēs paņemam vārdu un tā vietā,
lai rīkotos pēc Vārda,

lai vienkārši darītu Vārdu, mēs
sākam būvēt teoloģiju no šī Vārda.

Vai Viņš tā domāja? Varbūt
to jādara tādā veidā?

Varbūt tas bija...un daudzas citas lietas.

Iedošu piemēru kā tas notiek.

Bieži cilvēki sanāk kopā svētdienā

dzird Vārdu un pēc tam mājās
dzerot kafiju pārrunāt sapulci.

Par ko viņi parasti runā?

Bija ļoti labs sprediķis
un sapulce.

Tas bija labi kā viņš pasniedza Vārdu
un bija daži labi joki.

Tas bija labi. Vai arī - man nepatika,
bija pārāk gara sapulce,

varbūt vajadzēja nedaudz īsāk
un nedaudz savādākā veidā.

Bieži mēs runājam kā tika pasniegts.

Mēs runājam par saturu, tā vietā

lai runātu kā mēs varam to realizēt?

Kā mēs patiesībā dzirdēto
īstenojam dzīvē?

Kā mēs paklausām Vārdam? Mēs nerunājam
par to šodien.

Mēs atnākot mājās nesakām, tas bija labs Vārds,
ejam ārā to darīt! Nē!

Minēšu vēl kādu piemēru.

Man ir 3 bērni, dēls un 2 meitas.

Meitām ir 9 un 12. Ja es saku viņām

jums ir jāsakārto tagad istaba, jo
mums vakarā būs ciemiņi.

Ejiet, uzkopiet istabu.

Ja viņas aiziet uzkopt, es sagaidu, ka viņas
uzkops, jo to es viņām lūdzu izdarīt.

Ja viņas atnāk pēc 30 min. un saka,
"Tēt!" Un es saku, "Jā?"

Mēs tagad esam iegaumējušas ko tu teici.
Es saku, "Ko?"

Mēs atceramies, ka tu teici, lai
ejam uzkopt savu istabu,

jo mums vakarā būs viesi.

Vai jūs iztīrījāt istabu? Nē, bet mēs
iegaumējām visu.

Jā, bet ejiet uzkopt!

Es viņam neteicu, lai viņas iegaumē.

Bet ja nu viņas atnāktu un teiktu:

"Tēt, mēs tagad iemācījāmies grieķiski,
varam pateikt grieķiski

ej iztīri istabu, jo vakarā būs ciemiņi."

Nē, es neliku uzkopt istabu, tāpēc,
lai viņas to iegaumētu vai iemācītos grieķiski.

Es pateicu, lai viņas iztīra istabu,
jo viņām bija jāiztīra istaba.

Bet ja nu viņas vēlāk teiktu:

"Tēt, mums te ir lapa ar 10 veidiem
kā iztīrīt mūsu istabu,

mēs piesēdām un uzrakstījām
10 veidus kā iztīrīt istabu."

Bet viņas to joprojām neuzkopa.

Kā man kā vecākam
būtu jāreaģē?

Es būtu dusmīgs un teiktu
"Ejiet, uzkopt istabu!!"

Jo es neliku uzkopt istabu, lai
viņas to iegaumētu,

vai iemācītos grieķiski,

vai tāpēc, lai viņas pārspriestu
manu vārdu nozīmi. Vai patiešām to domāju?

Es liku to izdarīt, jo vēlējos,
lai viņas to izdara.

Kā vecākam man nerūp no kura
gala viņas sāk istabu uzkopt.

Es gribu tikai, lai istaba būtu uzkopta.

Bet mēs šodien no Jēzus vārdiem izveidojam
domāšanas veidu

kurā domājam, ka
Viņš licis darīt lietas

lai mēs tās iegaumētu,
mācītos grieķiski,

varētu par to rakstīt grāmatas,
varētu darīt daudz.

Runāt par Viņa sacīto, kad esam kopā
svētdienās. Bet vai mēs to darām?

Nē! Mēs nerīkojamies tā!

Un tāpēc, ka nerīkojamies tā,
mēs sevi maldinām.

Mūsu dzīves nemainās. Varu minēt piemēru.

Manā grāmatā "The Last Reformation"
ir nodaļa,

kur runāju par 2 spoguļiem Bībelē. Varu izlasīt
no 2.Korintiešiem 3:18

"Bet mēs visi, atsegtām sejām, Dieva godību redzēdami kā spogulī, topam pārvērsti Viņa paša līdzībā no spožuma uz spožumu..."

Viņš šeit runā par Mozu un vēsturi, bet ko
es vēlos uzsvērt.

Tur ir kāds spoguļa priekšā, kurš spogulī
redz Dieva godību

un pats tiek transformēts pēc
Viņa līdzības no spožuma uz spožumu.

Bet Bībelē ir vēl kāda vieta,
kur lasām par spoguli.

Un tā ir Jēkaba vēstule 1:22-25, kur lasām

"Bet esiet vārda darītāji un ne tikai
klausītāji, paši sevi maldinādami.

Jo, ja kāds ir vārda klausītājs un ne darītājs, tas
līdzinās vīram, kas savu miesīgo seju aplūko spogulī.

Jo viņš sevi aplūko un aiziet un
tūlīt aizmirst, kāds viņš bija.

Bet, kas ieskatīsies un paliks pilnīgajā svabadības likumā,

nebūdams aizmāršīgs klausītājs, bet darba darītājs, tas būs svētīgs savā darbībā."

Vēlos paskaidrot, ko Vārds saka. Tas runā
par spoguli. Pirmais vīrs

ieskatās spogulī un jūs lasāt, ka
viņš tiek transformēts tajā, ko redz,

no godības uz godību. Bet te mums
ir vīrs, kurš ieskatās spogulī

un tikko ir aizgājis, viņs uzreiz
aizmirst ko ir redzējis.

Šis vīrs netiek izmainīts
pēc tā, ko ir redzējis.

Kas ir tas, ko redzam? Tas ir Dieva likums,
tas ir Dieva Vārds - Bībele.

Viens vīrs ieskatās ideālā
Dieva likumā,

Dieva Vārdā un viņš tiek izmainīts pēc
tā, ko redz, viņš sāk līdzināties Kristum.

Arī šeit ir vīrs, kurš skatās spogulī
un es ticu tajā pašā spogulī.

Viņš ieskatās, bet kad aiziet prom,
viņš uzreiz aizmirst redzēto.

Cik bieži esi bijis sapulcē,
kur dzirdi Vārdu

bet dodies prom un pirmdien
kāds tev jautā

"Vai vakar bija laba sapulce? Jā!
Par ko tur runāja?..Es aizmirsu.."

Uz cik daudzām sapulcēm esi bijis,

kur kaut ko dzirdēji, bet pēc
nedēļām to biji aizmirsis?

Kāpēc tā notiek? Jo mēs aizmirstām daudz,
ko esam tikai dzirdējuši.

Bet kad darām Vārdu, tad ir savādāk,
tad mēs neaizmirstam,

tad mēs tiekam izmainīti. Jo par to
runā Jēkabs

Bet esiet vārda darītāji un ne tikai klausītāji, paši sevi maldinādami. Kā mēs maldinām sevi?

Mēs maldinām sevi, domājot, ka ejot katru
svētdienu uz sapulcēm un klausoties mācību,

atkal un atkal...bet nedarot dzirdēto,
mēs tiksim izmainīti. Nē!

Tu maldini sevi, ja domā, ka viena pati
mācība izmainīs tavu dzīvi.

Viena pati mācība dod jums daudz zināšanu,
bet lai dzīve tiktu izmainīta,

lai saņemtu Dieva svētību kā Vārds saka,
jums ir jāpaklausa tām zināšanām.

Jums ir jārīkojas pēc dzirdētā vai zināmā.

Taču mūsu domāšanas veids baznīcā ir tāds.
Ja tu vēlies doties uz Bībeles skolu.

Ko tu Bībeles skolā darīsi?

Tu apsēdies un studē Vārdu un pēc
pāris gadiem Bībeles skolā

tev ir daudz zināšanu, bet vai tu māki
dziedināt un izdzīt ļaunos garus?

Vai tu dari, ko zini? Vai tev ir
tikai daudz zināšanu?

Un tāpēc mēs gadu pēc gada, gadu pēc gada
turpinām darīt tās pašas lietas

un nesaprotam kāpēc
cilvēki netiek izmainīti.

Cilvēki netiek izmainīti tāpēc, ka viņiem
pietrūktu zināšanas! Protams dažiem vajag zināšnas,

laba mācība, labas zināšanas,
es neiebilstu.

Taču cilvēki netiek izmainīti tāpēc, ka
nedara to, ko jau zina.

Vīrs, ko redzējāt video, vīrs no Indijas,
viņš rīkojās pēc vienkāršas patiesības,

Kad viņš izgāja ārā, Dieva Vārds kļuva
dzīvs viņa dzīvē.

Tad Dievs sāka mainīt viņa dzīvi,
jo viņš rīkojās pēc Vārda.

Parasti, kad esmu kādā sapulcē,
es lietoju šo piemēru.

Es lūdzu atcerēties spēcīgu piedzīvojumu ar Dievu,
kur Dievs būtu viņus lietojis.

Kur viņi ko izdarīja priekš Dieva, kur
Dievs dziedināja caur viņiem, kur Dievs ko darīja

viņos pašos. Es palūdzu cilvēkiem pacelt rokas.
Un viņi to dara.

Un tas es jautāju,
"Pirms cik ilga laika tas notika?"

Kāds saka "pirms gada", kāds "pirms 10 gadiem",
kāds "pirms mēneša" , kāds "pirms 20 gadiem".

Cilvēki atceras lietas, ko ir
piedzīvojuši pirms 20 gadiem,

kad Dievs viņus lietoja
pārsteidzošā veidā.

Bet ja jautāju tiem pašiem
"Par ko mācītājs runāja svētdien?"

Viņi neatceras. Vai, "Ko runāja pirms 3 nedēļām?"

Kā ar vasaras nometni?
Cik daudz tu atceries?

Esmu dzīves laikā bijis uz daudzām
sapulcēm, bet tik maz

es atceros no šīm sapulcēm. Ja godīgi,

mana dzīve netika izmainīta ar klausīšanos.

Mana dzīve tika mainīta lasot vienkāršo
Dieva Vārdu

un ne tikai lasot, bet darot to.
Jo kad izlasu un daru

tad Vārds kļūst dzīvs manī
un tas mani maina.

Un tad es saprotu, ka tā nav tikai
teoloģija, bet tā ir dzīve.

Ja es lasu Jēkaba vēstuli "Esiet Vārda darītāji,
ne tikai klausītāji, jo savādāk jūs mānāt sevi.."

Jo ja tu nedari pēc Vārda, tu līdzinies vīram,
kas dzird Dieva Vārdu,

bet tikko dodies prom,tu uzreiz
aizmirsti, ko dzirdēji.

Bet viņs turpina " ..bet darba darītājs, tas būs svētīgs savā darbībā."

Tu tiksi svētīts darot to. Jēzus to darīja
ļoti atšķirīgi no mums.

Mums ir baznīcas sistēma, kur Luters
ienāca ar Vārdu un savu domāšanas veidu,

kā dēļ mums šķiet, ka
kancele ir vissvarīgākā.

Ja cilvēki dzirdēs mācību, viss būs labi.

Bet ir cilvēki, kuri klausās katru svētdienu,
katru sapulci,

bet pēc daudziem gadiem viņi nav mainīti.
Viņi joprojām dzīvo grēkā un nepaklausībā.

Viņi neiet ārā klausot Dieva Vārdam
vai nedziedina slimos,

viņi nesludina Jēzus Evaņģēliju kā Viņš
ir aicinājis

viņi neklausa Vārdam,
viņiem ir daudz zināšanu,

viņi ir 13 gadus sēdējuši sapulcēs,
bet dzīve nemainās.

Jo viņi nevar tikt izmainīti
tikai ar vairāk zināšanām.

Un kad Jēzus aicināja
mācekļus sekot Viņam

Viņš to nedarīja tā kā mēs darām, Viņš to
darīja atšķirīgi. Bet savās brillēs mēs to neredzam.

Piemēram, ja es lasu Mateja ev. 28, kur Viņš saka

"Tāpēc eita un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara Vārdā,

tās mācīdami turēt visu, ko Es jums esmu pavēlējis."

Kad tu to lasi "māciet viņiem darīt visu,
ko esmu pavēlējis."

Kad tu lasi "mācīt", caur mūsu brillēm un
domāšanas veida mēs domājām mācīšanu,

kad stāvam uz kanceles un mācām Vārdu.
Bet Jēzum nebija kancele no kuras Viņš mācīja.

Nē. Kad Jēzus teica "māciet viņus" mums
vajadzētu šo saprast kā

Parādiet viņiem, parādiet viņiem kā
paklausīt ko esmu pavēlējis. Jo to darīja Jēzus.

Viņš teica sekojiet man un es jūs padarīšu
par cilvēku zvejniekiem. Sekojiet man.

Citā vietā Lūkas ev. ir sacīts

Māceklis nav augstāks par savu mācītāju; bet, kad tas ir pilnīgs, tad tas būs kā viņa mācītājs.

Es runāšu par šo. Nāc un seko Man un Es
tevi darīšu par cilvēku zvejnieku.

Seko man, skaties ko es daru,
un dari to pašu.

Vārds bija "Jēzus māceklis". Mēs esam aicināti,
lai būtu par Jēzus mācekļiem.

Jēzus sekotājs ir

kāds, kas pieņem māceklību
un seko skolotājam.

Pirmos reizi vārds "māceklis"
parādās Bībelē..

Vienā no Dāņu Bībelēm ir izskaidrots
vārda "māceklis" izcelsme.

Es šeit lasu "Tajās dienās mācīšana bieži nozīmēja
sekot meistaram un mācīties no viņa piemēra"

Māceklis nav tikai students.

Tieši tāpēc mācekļi un citi cilvēki
Jēzu sauca par meistaru (skolotāju).

Es vēlreiz izlasīšu "Tajās dienās, Bībelē

mācīšana bija sekošana meistaram un mācīšanās
no viņa. Māceklis nebija tikai students.

Bet šodien mēs mācām kā studentus.

Cilvēki apsēžas un klausās,
iegūstot daudz zināšanu.

Bet mēs esam aicināti veidot mācekļus kā
to darīja Jēzus un pirmie mācekļi.

Nāc, seko man un es parādīšu kā to darīt.
Seko man, esi mans māceklis,

lai varētu kļūt kā skolotājs.
Par to ir runa!

Piemēram elektriķis. Ja tu vēlies kļūt par elektriķi,
kā tu to vari izdarīt?

Jā, mūsdienās ir skolas. Bet tu nekļūsti par elektriķi
sēžos un lasot grāmatas.

Nē. Skolā tu arī ko iemācies,
bet tur tu nekļūsti par elektriķi.

Tu kļūsti par elektriķi, kad iegūsti darbu,
seko savam skolotājam un esi māceklis

meistaram. Viņš tevi ved ārā, viņš parāda,
tur redzi kā viņš dara lietas.

Un tad viņš saka "Tagad ir tava kārta,
tu vari to darīt." Nē, nē, tā nē..

Un tad tu iemācies to darīt. Un pēc kāda
laika tu kļūsti kā meistars.

Tu esi pabeidzis un kļuvis par elektriķi. Tu vari
ņemt studentus un apmācīt viņus kļūt par elektriķiem.

Par to ir runa! Jēzus teica "māceklis nav
augstāks par skolotāju,

bet, kad tas ir pilnīgs, tad
tas būs kā viņa mācītājs."

Šodien reālajā pasaulē, ja vēlies būt elektriķis,
ēku celtnieks,

vai kāds kas dara ko citu. Tu tu neiemācies
sēžot un lasot grāmatas.

Tu par to kļūsti mācoties no kāda, kurš tev
parāda kā lietas darāmas. Un tu mācies, to darot.

Un beigās tu pabeidz, tu kļūsti kā skolotājs.

Tas ir vienīgais veids šodien kā var iemācīties
un tā arī Jēzus to darīja.

Bet vai mēs tā darām baznīcā? Nē, baznīcā
mēs to šodien darām pavisam savādāk.

Mums ir cilvēki, kas atnāk
un klausās mācībā.

Mēs mācām viņus. Bet vai rādām piemēru? Nē.
Mēs rādām kā mācīt,

un tāpēc mums ir cilvēki, kas ir labi
mācīšanā, bet viņi nevar dzīvot dzīvi,

kurā dziedina slimos, izdzen dēmonus.
Viņi nepaklausa Jēzum, bet tā vietā no kanceles māca.

Tajā viņi ir labi, jo to ir mācījušies.

Tāpēc mums šodien ir baznīca, kas ir pildīta
ar to, ko sauc par BAILĒM.

Ja tev ir daudz zināšanas, bet neviens nav parādījis
kā lietot zināšanas. Tev nav paklausības aiz zināšanām,

tad tu sāc piedzīvot bailes. Es minēšu
piemēru no dzīves.

Iztēlojieties elektriķi, kurš rīkojas neierasti.

Viņš iet uz skolu, kur saņem grāmatu
par elektriķa darbu.

"Jauki, elektriķa rokasgrāmata!" Un viņš
sāk šo grāmatu lasīt.

Pēc četriem gadiem viņš ir izlasījis visu
grāmatu par elektriķa darbu, patiešām iedziļinoties.

Viņš atceras daudz vārdus no grāmatas. Viņš
zin daudz par elektriķa darbu.

Viņš zina daudz, bet nav vēl to darījis.
Un kad viņš pabeidz skolu, viņam saka

"Te būs telefons, tagad tu esi elektriķa amatā."
Viņš pateicas

un tad uz telefonu viņam kāds piezvana.

"Sveiki, man ir krāsns, kura nedarbojas
vai varat to atbraukt apskatīt?"

Un viņš atbild "Labi, es būšu!" Fuuu..
Bet tagad viņš ir viens.

Ir pirmdienas pēcpusdiena, neviena nav blakus,
neviena kas parādītu kā darīt.

Viņš to nav mēģinājis iepriekš. Viņam ir zināšanu,
bet viņš nav to darījis.

Viņš ienāk un vecā dāma saka 'Šī
ir mana plīts - tā nedarbojas."

Viņš apskata krāsni un tā ir veca,
kādu viņš iepriekš nav redzējis.

Viņš ir tikai lasījis par elektriķa darbu,
bet nekad nav redzējis. Ko šis vīrs darīs?

Viņš aizies piepildīts ar bailēm. Viņam ir
bail, jo nekad to nav darījis.

Jums nevajag kļūt par elektriķi šādā
veidā, šādi mēs nemācāmies.

Jo īstajā pasaulē šis vīrs būtu ko
lasījis par elektriķa darbu,

bet viņam būtu jāseko skolotājam, kurš atnāktu
"Sveiki!" Viņš to ir darījis iepriekš daudz reizes.

Bet pirms tam to kāds viņam ir parādījis.
Un viņš darīja, darīja...

Viņš redzēja un devās uz citu vietu, kur strādāja
un rādīja kā to darīt. Un tad sacīja "Tagad ir tava kārta!"

Un tagad šis puisis mēģināja, bet viņam
vairs nebija bailes.

Jo viņš zina, ka kāds ir blakus,
kurš zina ko viņš dara.

Ja viņš pieļaus kļūdu, šis vīrs teiks "Nē, ne,
tā gan nē. Šādi vajag!"

Un tad viņš to mēģina un kad ir
izdarījis vienu reizi,

viņš to var darīt atkal un atkal. Un tad
var darīt to viens, kļūstot kā viņa skolotājs.

Tā ir māceklība. Tas ir veids kā Jēzus
mums pavēlēja mācīt.

Ej ārā un māci darīt visu, ko Esmu tev
pavēlējis darīt tā kā Es darīju. Nāc seko man
es tev parādīšu kā to darīt.

Vienīgā vieta, kur to nedarām,
ja gribam būt par elektriķi, gleznotāju

vai ko citu..vienīgā vieta, kur mēs domājam,
ka pietiek ar daudz zināšanām, lai

iemācītos darīt, vienīgā vieta ir baznīcā.

Vienīgā vieta ir baznīcā. Cik daudzi tev
ir parādījuši kā dziedināt slimos?

Cik daudzi ir parādījuši kā kristīt ūdenī?

Kad kāds stāv blakus ūdenī tam, kas krista un
tad viņam saka:

"Tagad tu kristi!" Vai redzējis kā? Tagad tu ņemt
nākamo, es stāvēšu te, jā tā. Nē!

Cik daudzi tevi ir mācījuši kristīt
ar Svēto Garu?

"Tagad es lūgšu, atver acis, skaties! Tagad
šis cilvēks tiek kristīts ar Svēto Garu"

Tagad tava kārta, nomierinies, esmu blakus, Dievs
ir te, Svētais Gars ir tevī

vienkārši lūdz. Cik daudzi
to ir mācījuši? Nē!

Daudzi to nav saņēmuši. Mēs
iegūstam daudz zināšanas dzirdot,

bet kad dodamies mājās un pirmdienas rītā
mums ir jāpaklausa dzirdētajam,

mēs esam pildīti ar bailēm, jo pēkšņi esam
vieni. Daudzus gadus es par draudzi domāju

"Uz priekšu, mēs to varam. Bet es redzēju,
ka tas nav tikai par to, bet par mācekļu veidošanu!"

Un tāpēc, ka mēs mācekļus neveidojam
tā kā Jēzus to darīja

mēs redzam daudzus, kuriem ir plašas zināšanas,
bet trūkst paklausības.

Kad tu dodies uz Bībeles skolu, ko
tu tur mācies?

Tu mācies par Vārdu, par dziedināšanu,
par citām lietām. Bet kā ar darīšanu?

Ko tu dari normālā Bībeles skolā?
Tu mācies klausoties.

Vai tu praktizē kā dziedināt slimos?
Nē, visbiežāk, nē.

Vai tu iemācies izdzīt ļaunos garus? Nē!
Vai iemācies veidot draudzi? Nē!

Vai praktiski zini kā cilvēkus vest pie Kristus?
Nē, bet tu zini daudz par to.

Paskaties uz draudzēm. Uzmanība visur
ir uz svētdienu sapulcēm

un mācīšanu. Bet mēs varam mācīties,
mācīties, mācīties,..bet dzīve nemainās.

Jo tas ir kā aplūkot sevi spogulī un tad doties
prom un uzreiz aizmirst ko redzēji.

Mums ir jārīkojas pēc Vārda. Mums ir
jādara lietas kā Jēzus darīja.

"Nāc, seko Man un Es tevi padarīšu par cilvēku zvejnieku,
nāc un seko man.."

Kad Jēzus Lūkas ev. 10 sacīja mācekļiem,"Ejiet ārā,
dziediniet slimos un izdzeniet dēmonus"

vai "Dziediniet slimos un sludiniet Evaņģēliju". Tas
nebija liels solis viņiem, jo viņi bija ar Jēzu,

viņi bija redzējuši kā Jēzus to dara. Tāpēc, ka
viņi bija iekšā māceklībā,

tas viņiem nebija liels solis. Tāpēc pirmie
kristieši līdzinājās Jēzum ne tikai vārdos,

ne tikai zināšanās, bet spēkā un paklausībā.
Tas viss bija par māceklību.

Un tagad dalīšos ar liecību, ne kā Jēzus
ko izdarīja pirms daudziem gadiem.

Bet kā es to darīju. Un jūs redzēsiet, ka tā
ir atbilde draudzēm šodien.

Ja mēs veidojam māceklību kā es to darīju šeit
un daudzi citi sāka to darīt, par to lasāms manā grāmatā.

Ja mēs veidojam mācekļus parādot kā jādara,
mēs redzēsim kā cilvēks strauji aug

un redzēsim izmainītas dzīves.

Pusgadu vecs stāsts no Dānijas. Iepriekšējā
reizē stāstīju par sapni,

kurā es makšķerēju un noķēru interesantu zivi,
un Dievs caur šo sapni runāja.

Viņš vēlējās mani sūtīt
pie citām tautām Dānijā.

Pirms pusgada es sazinājos ar puisi
no Irākas, kurš dzīvoja Dānijā.

Sazinoties ar viņu man prātā atnāca sapnis
un es jutu, ka Dievs saka "Ej pie viņa!"

Tā nu devos uz otru Dānijas galu, lai satiktu puisi
no Irākas, kura vārds bija Muhameds un viņš bija muslims.

Bet viņa stāsts bija tāds, ka viņš bija saticis kristiešus,
kas pirms pāris mēnešiem viņu dziedināja un stāsts par Jēzu

sāka viņā darboties. Kādā dienā viņš bija mošejā,

un tur bija bibliotēka, kur bija daudz grāmatas.
Viņš skatījās uz grāmatu plauktiem

un viena grāmata iespīdējās.
Viņš jautāja,"Kas tas?"

Viņš paņēma grāmatu, apgrieza to
un tā bija par Jēzu, viņš redzēja,

ka tā ir vienīgā grāmata bibliotēkā par Jēzu,
tā dēļ viņā sāka darboties "Jēzus, Jēzus..."

Es ar viņu sazinājos un
viņš lūdza mani atbraukt.

Es tur devos un paņēmu līdzi vēl kādus,
kas man bija rakstījuši Facebook,

bet ko nepazinu personīgi, jo nebiju saticis.
Mēs visi sēdējām ap kafijas galdu

un es dalījos ar Evaņģēliju.

Pēc tam, kad biju dalījies ar Evaņģēliju, Muhameds
atgriezās un tika izglābts, vēl viena meitene atgriezās.

Es lūdzu par viņiem un viņi piedzīvoja Svēto Garu.
Tad es teicu "Sākam, sekojiet man!"

Mēs aizgājām uz lielveikalu, jo vēlējos viņiem
iedot māceklības pašus pamatus,

kas nav par plašām zināšanām, bet gan par
paklausību. Viņi nezināja daudz,

tāpēc gribēju sākt ar paklausību un tad iedot vairāk
zināšanu. Jo ja tev ir zināšanas, bet nav paklausības,

jo vairāk tu zini, jo grūtāk tas ir. Jo tad tu domā,
ka tev ir jābūt perfektam.

Bet tu nekad nebūsi perfekts zināšanās, ja nebūsi
perfekts paklausībā.

Un tā ir problēma ar cilvēkiem, kas studē teoloģiju.

Jo ilgā tu studē teoloģiju, jo grūtāk ir vest
cilvēku pie Kristus.

Dziedināt slimos un izdzīt ļaunos garus. Un
paklausīt Vārdam.

Jo tu domā, ka viss ir par zināšanām,
nevis par paklausību.

Šiem cilvēkiem nebija daudz zināšanu.
Es paņēmu Vārdu, ko Jēzus teica

"Ejiet ārā, dziediniet slimos, sludiniet Evaņģēliju"
Ejam un darām!

Es viņus aizvedu uz lielveikalu un kad tur ienācām.
Pirmā lieta, kas notika

es ieraudzīju meiteni, kas strādāja beķerejā.
Es jutu aicinājumu

ar viņu runāt. Man ar viņu jārunā! Nāciet!
Es piegāju meitenei un teicu

Atvainojiet, man ir neparasts jautājums. Vai
jums ir kādas sāpes? Un viņš teica "Nē!"

Es pārjautāju. Bet viņa teica, ka viņai
nekas nesāp.

Un tad es dalījos ar Jēzu, bet kāds ienāca
un man bija jāpaiet malā.

Es izgāju ārā, paņēmu Muhamedu un meiteni un
teicu "Sekojiet man".

Es atradu cilvēku, kas bija slims. "Muhamed,
uzliec savas rokas, turi acis vaļā, bet nelūdz gari."

Lūdz! Viņš to izdarīja un meitene bija dziedināta.
Kāpēc? Jo viņš lūdza ticībā, ka viņa tiks dziedināta.

Viņam nebija daudz zināšanu, bet viņš bija piedzimis
no augšienes un viņā bija Svētais Gars.

Viņa tik dziedināta caur viņa lūgšanu. Viņš nebija
pildīts ar bailēm, kad to darīja, jo viņš domāja

"Torbens stāv man blakus un viņš zina ko dara.
Ja nu kas - viņš man palīdzēs."

Tā ir māceklība. Viņa tika dziedināta.

Es atradu citu meiteni, kura bija slima. Par viņu
lūdza meitene un arī šī persona tika dziedināta.

10 minūšu laikā viņi abi bija lūguši par kādu,
kas tika dziedināts. Es beķerejā ieraudzīju atkal meiteni.

Es viņā gribēju iedegt ticību, es padalījos kā tikko
tika dziedināti divi cilvēki.

"Bet kā ar tevi? Vai tev kas kait?
Nē, man viss kārtībā!"

Vai esi pārliecināta? Un viņa teica "JĀ!"

Es viņai pajautāju 4 reizes. Veikalā ienāca viņas
draugi un mēs parunājām par Jēzu

un es pajautāju piekto reizi "Vai nav kādas sāpes
par ko varam lūgt?" Un viņa teica "NAV!"

Tad kāds ienāca un man bija jāiet.

Es atkal izgāju un stāvēju
ar Muhamedu un meiteni.

Pēkšņi Dievs runāja un es sajutu,
ka Dievs saka, ka ir kāds

ar sāpēm tieši šeit un tās tiks dziedinātas.
Es to jutu skaidri tāpēc teicu Muhamedam un meitenei

"Hei, Dievs man tikko teica, ka ir kāds kam sāp šeit.
Bet kas tiks dziedinātas."

Es to pateicu jums, lai zināt, ka Dievs ir tas,
kas runā. Kas ir tas cilvēks? Meklēsim!

Mēs skatījāmies apkārt un es redzēju
meiteni beķerejā. Es iegāju un teicu

"Atvainojiet!" Jo es jutu, ka tā ir viņa!
"Vai tev sāp šeit?" un viņa teica "Jā!"

Kā tu to zini? Man sāp visu mūžu, mani kauli
beržas, kā tu zināji?

"Dievs man atklāja. Es biju ārā un Dievs runāja. Vai varam
lūgt par tevi?" Viņa tika dziedināta pēc lūgšanas!

Viņa 5 reizes teica "Nē!" Bet Dievs atklāja
un viņa tika dziedināta.

Šie divi cilvēki iemācījās dziedināt slimos,
iemācījās, ka Dievs runā,

iemācījās, ka Svētais Gars vada mūs
un viņi to saņēma no sākuma.

Kas notika pēc tam? Mēs devāmies mājās,
apsēdāmies un dalījāmies ar viņa vecākiem.

Pēc ēšanas es kristīju Muhamedu, viņa tēvu,māti un to
meiteni. 4 cilvēki tika kristīti vannā un māceklība sākās.

Pēc pāris nedēļām biju ar viņiem atkal, jo
viņi dzīvo citā Dānijas galā. Un šoreiz ar viņiem

es satiku kādu jaunu vīru, ar ko arī biju
kontaktējies. Apbrīnojami kā Svētais Gars

vadīja šo puisi, kurš man sekoja mājaslapā
un lūdza Dievam

"Dievs dod man zīmi." Viņam bija gultā, kurā
bija caurums.

Vienā dienā viņš noņēma segu, gāja ar to,
bet pagriežoties bija šokēts,

jo caurums vairs nebija caurums.
Man ir foto.

Caurums bija mainījies un
tagad tas izskatās kā krusts.

Caurums viņa gultā tagad izskatās pēc krusta.
Viņš bija pārsteigts, sazinājās ar mani un arī ieradās.

Es biju kopā ar Muhamedu un šo puisi. Un
mums bija jādodas uz slimnīcu, jo tur bija sieviete,

par kuru vajadzēja lūgt. Es biju kādā salā uz sapulci,
kur par šo sievieti man pastāstīja.

Kāds man palūdza doties uz slimnīcu, lai par
viņu lūgtu.

Viņai bija brūce, ko nevarēja dziedināt,
rētu vairākas reizes izvērtēja, bet tā nebija dziedināma.

Un tāpēc, ka to nevarēja dziedināt, viņa
nevarēja atgriezties salās.

Viņai bija 4 bērni, bet viņa 6 mēnešus bija
pavadījusi Dānijas slimnīcā. Es tur aizgāju ar Muhamedu

un šo otru puisi. Kad tur
ienācām, Dievs uzreiz runāja.

Es jutu, ka Dievs runāja par viņas vīru.
Viņam ir problēma ar muguru,

viņa kājas nav viena garuma. Kad ienācām,
sieviete teica

"Manam vīram ir problēmas ar muguru un kājas
ir dažāda garuma!" Es teicu "Jā.."

Muhamed lūdz! Viņš lūdza
un vīrs tika dziedināts.

Tad es lūdzu par sievieti, lai tiktu dziedināta brūce.
Kad es lūdzu, Svētais Gars nāca pār viņu un viņa

Wow..sāka runāt mēlēs un es biju pārsteigts,
jo viņa bija baptiste.

Un es nebija skaidrojis par runāšanu mēlēs.

Es nelūdzu par Svētā Gara kristību.
Es lūdzu, lai viņa būtu dziedināta.

Un viņa pēkšņi runāja mēlēs, skatoties uz mani.
Un es skatījos uz viņu, kamēr viņa lūdza..

Es jautāju - esi baptiste? Un viņa teica "Jā!"
Tu nerunā mēlēs "Nē!"

Tu daudz nezini par runāšanu mēlēs? Nē
Vai zini, ka tu tagad runā mēlēs?

Ā, tās ir mēles. Es teicu,
"Jā! Tas ir labi! Turpini"

Viņa aizvēra acis un turpināja lūgt mēlēs.
Tas bija patiešām apbrīnojami.

Viņa tika kristīta ar Svēto Garu un
runāja mēlēs.

Mēs devāmies mājās. Bet dienu vēlāk saņēmu
īsziņu "Aleluja! Fantastiski! Rēta ir dziedināta!"

Māsiņas ir pārsteigtas! Viņa sāka smieties, kad
pārbaudīja, jo rēta bija dziedināta. "Rīt lidoju mājās!"

Dievs viņu dziedināja. Nākamajā dienā šis puisis
kopā ar vēl dažiem tika izglābts. Un ko mēs darījām?

Mēs darījām to, ko iepriekš! Es teicu jaunajiem
"Ejam ārā!"

Mēs ar viņiem izgājām uz lielveikalu, lai apmācītu. Lai viņi varētu paklausīt Jēzum. Bet šoreiz es to nedarīju.

Es teicu meitenei, kas tika izglābta pirms 2 nedēļām.
"Ņem viņu līdzi un parādi kā lietas darāmas."

Pēc tam, kad viņa bija kristiete 2 nedēļas,
viņa veda ārā citu meiteni un parādīja kā dziedināt.

Tad mēs devāmies uz Muhameda mājām. Un
vannā kristījām 5 cilvēkus. Es kristīju pirmo,

bet meitene, kas atgriezās pirms 2 nedēļām, palīdzēja
man kristīt un tad kristīja pati.

Kāpēc? Jo tas viss ir par māceklību.

Kad Jēzus teica,"Ej ārā, dari
par mācekļiem, kristiet viņus.."

Mums nav tikai jākristās, mums ir jākrista citi.
Jo mums ir jābūt mācekļiem kā Jēzum.

Tā es to darīju. Man nebija
neviens, kas parādītu praktiski.

Pirmo reizi, kad dziedināju, man bija
lielas bailes, bet es biju kristietis 6 gadus.

Pirmo reizi kādu kristīju ar bailēm, kad
biju kristietis 8 gadus.

Es iepriekš nedarīju to,
jo neviens neparādīja kā.

Man bija jāsāk no nulles un tas nebija viegli.
Viņi ir kristieši 10 minūtes

un jau lūdz par kādu. Viņi ir kristieši 2 nedēļas
un jau krista kādu ūdenī.

Kā tu domā kas ar viņiem notiks?

Viņi dzīvos dzīvi, kurā nav tās bailes, kas
mājo šodienas draudzēs.

Viņi zina, ka runa ir par
lasīšanu un paklausīšanu.

Izlasi Vārdu, reaģē uz Vārdu
un tad dari, dari, dari Vārdu.

Viņi vienkārši dara un staigā ar šo domāšanas
veidu no sākuma. Apbrīnojami, ko Dievs dara.

Pēc divām nedēļām es dzirdēju spēcīgu liecību,
jo viens no viņiem pazina kristieti, kurš mira no vēža.

Viņš bija slimnīcā un
cilvēki tur jautāja

"Kur tu gribi mirt? Vēlies nomirt
mājās vai slimnīcā?"Un viņš atbildēja

"Es vēlos mirt šeit." Jo viņi nespēja vairs palīdzēt.
Un viņš bija gatavs mirt slimnīcā, bet Muhameds

jaunā meitene un puisis, kas atgriezās - viņi
devās uz slimnīcu. Viņi tur devās, jo nezināja neko citu.

Viņiem nebija šīs bailes, tāpēc
viņi devās uz slimnīcu.

Trīs cilvēki, kas atgriezās pirms pāris nedēļām

uzlika rokas tam cilvēkam un lūdza. Pēc tam
devās mājās. Un pēc dienas šis cilvēks

dzirdēja balsi sakām "Pirmā dziedināšanas diena!"
Pirmā dziedināšanas diena? Kas tas?

Nākamajā dienā viņš dzirdēja "Otrā dziedināšanas
diena!" Otrā diena? Kas tas?

Un nākamajā viņš dzirdēja "Dziedināšana ir pabeigta!"
Viņš bija dziedināts! Ķermenī vairs nebija vēzis!

Viņš ir mājās dziedināts un viņa ārsts
ir pārsteigts.

Un tas nav vienīgais gadījums mēneša laikā, kas caur
šiem ticīgajiem saņēmis dziedināšanu no vēža.

Tas izplatās. Viņi turpina!
Un es to redzu visur,

kad cilvēki sāk ar māceklību un mācās ne pēc
zināšanām vien, bet tā kā Jēzus mācīja,

"Nāc, seko man un
es parādīšu kā to darīt"

tad es redzu kā šodien 1 mēnesi veci
kristieši dziedina slimos,

izdzen ļaunos garus un ved pie Kristus. Viņi
dzird Dievu, viņi dara to, ko redzam Apustuļu darbos.

Bet redzu arī kādus, kas baznīcā sēž 40 gadus,
ir mācījušies Bībeles skolā,

kuriem ir daudz zināšanu. Bet viņi sēž, zina
kā to darīt, bet viņi nedara.

Tāpēc negribu diskutēt par teoloģiju, bet vēlos
redzēt viņu dzīvēs, ka viņi saprot par ko tas ir.

Jēzus neteica "Dziedini slimos,
dari par mācekļiem",

lai mēs varētu rakstīt par to
grāmatas un veidot teoloģiju,

lai uzrakstīt 10 veidus kā to darīt, kā manas
meitas, kad liku uzkopt istabu.

Viņš to teica, jo vēlējās, lai tas tiktu darīts.
Viņš to neteica, lai mēs iegaumējam,

Viņš teica, lai mēs paklausām un darām. Kad
mēs reaģējam un darām,

tad mūsu dzīves izmainās, jo tad mēs
neaizmirstam Vārdu.

Man šeit ir kaut kas no manas grāmatas
"The Last Reformation"

Mēs atceramies 10% no lasītā

20% no dzirdētā,

30% no redzētā,

50% no dzirdētā+redzētā,

70% no tā ko sakām sev,

90% no tā, ko darām paši.

Un tāpēc es rādu lietas, jo gribu, lai
jūs gan dzirdētu, gan redzētu.

Taču daudzas lietas jūs aizmirsīsiet.

Bet kad darīsiet to paši, kad būsiet
iemācījušies to darīt,

kad piedzīvosi to uz savas ādas, ne tikai
sēžot sapulcē,

klausoties, bet piedzīvojot.
Tu vairs neaizmirsīsi.

Tu tiksi izmainīts, jo Vārds tevī
būs kļuvis dzīvs.

Grāmata vairs nav teoloģija,
tā ir dzīve.

Jēzus nenāca ar teoloģiju, Viņš nāca ar dzīvi.
Tev nevajag vairāk zināšanu.

Protams kādam to vajag, tas ir labi, bet tev ir
jāredz darbība tam, ko zini. Problēma ir tad,

ja jūsu zināšanas ir te, bet paklausība šeit.
Jo Dievs netiesās pēc mūsu zināšanām,

bet pēc paklausības. Kam ir daudz uzticēts,
no tā daudz sagaidīs.

Ja tev ir daudz zināšanu, bet tu nepaklausi,
tad tev ir problēmas.

Ir labāk zināt maz un reaģēt uz to,
nekā zināt daudz un būt remdenam.

Tas nav tik daudz par zināšanām kā par paklausību.
Kur ir tava paklausība?

Tā ir šeit lejā vai blakus tavām zināšanām?

Tam vajadzētu tā būt. Bet es zinu problēmu - daudz
bailes. Kad es stāstu par Muhamedu un citiem,

kā mēs to darām. Daudzi saka, "Torben,
parādi, es gribu mācīties šādā veidā.."

Bet es nevaru visus apmācīt! Taču varu
apmācīt kādus, kas apmācīs citus,

un tie savukārt vēl citus. Bet gribu teikt,
"Mums nav attaisnojuma"

Kādā dienā nevarēsim Dieva priekšā teikt,

"Dievs, baznīca nebija veidota uz īstiem pamatiem,
tajā nebija māceklības vairs,

tikai daudz mācīšanas un zināšanas. Tāpēc
es nedarīju to uz ko esmu aicināts.

Mums nav attaisnojuma. Kā man - man neviens
neparādīja. Un man bija bailes kā visiem.

Es atradu vienīgo veidu kā pārvarēt bailes.
Piecelties ticībā un rīkoties, jo kad esmu vienu reizi

to izdarījis, bailēm vairs nav varas, jo zinu, ka
varu to izdarīt atkal, atkal un atkal..

Gribu teikt, ka ar māceklību ir daudz vienkāršāk
un tā ir atbilde draudzēm šodien.

Un tāpēc es ticu mazām grupām,
kur mācāmies un darām lietas.

Tāpēc mums vajag ne tikai tikties svētdienās,
bet gan ikdienā.

Kur mēs apmācām un sagatavojam jaunos.
Un tev ir jāgatavo mācekļi.

To, ko esi iemācījies tev ir jāparāda citiem
kā to darīt, jo

tas ir ceļš draudzēm kā veidot mācekļus.

To es gribēju mācīt šoreiz. Vēlreiz!
Atceries divus spoguļus.

Ja šī Bībeles skola, šī mācība tev dos
tikai zināšanas, tu nemainīsies.

Tas tev nepalīdzēs tā kā tu vēlētos.

Tev pašam ir jārīkojas pēc Vārda, tev
ir jāreaģē uz Vārdu un kad to darīsi,

šeit tu mainīsies, jo šeit Vārds kļūst dzīvs
tavam garam. Tad Vārds ienāk un izmaina dzīvi.

Tajā tu dzīvo, o tas ir īsts, tā nav teoloģija,
tas ir īsts.

Un tas ir īsts, bet pirms to piedzīvot,
tev ir jārīkojas pēc Vārda.

Dari kā vīrs no video Indijā.

Viņš izgāja ārā un darīja to. Un kad bija to izdarījis,
pēkšņi viss kļuva īsts savādākā gaismā. Iesaku to tev!

Izdari pirmo soli, rīkojies pēc Vārda. To
mums ir jādara! Jārīkojas pēc Vārda!

Video es beigšu ar sievas dziesmu.

Tā ir par bailēm. Ka mums jāpārvar
bailes,jo tās ir lielākā problēma draudzēs. Jo esam dzirdējuši,

bet neviens nav parādījis. Bet vēlreiz-tas
nav attaisnojums. Mums ir jāsaņemas.

Zinu, ka nav viegli. Bet esi paklausīgs
tajā ko jau zini.

Mums ir jāsper pirmais solis ticībā un
jārīkojas. Un ja patiešām to nevarat,

iekāp auto, aizbrauc pie kāda, kas
to var, kas parādīs kā.

Izdari to, ko tev vajag, lai spertu pirmo
soli ticībā, pārvarot bailes un rīkojieties.

Atrodi kādu. Ja esi draudzē, kur neviens nevar parādīt, sameklē kādu citā vietā.

Ja kāds tev var parādīt kā to darīt,
tad dari to ar viņu.

Ja tur ir kāds, kas var parādīt citas lietas,
mācies no viņa.

Tur kāds var ko citi iemācīt,
tad mācies no viņa.

Tev nav jābūt atkarīgam. Tam nav
jābūt tajā draudzē vai tajā svētdienā.

Tev ir jādara to, ko jādara, lai ienāktu
dzīvē. Un vēlreiz,

kad mēs nododamies māceklībai,
mēs būsim kā mūsu skolotājs.

Tas ir par līdzināšanos Jēzum.

Kad mūs apmāca soli pa solim,
mēs līdzināmies Jēzum.

Nākamajā reizē runāšu par
dziedināšanu.

Kā dziedināt slimos. Un tad es jūs
"piedarbināšu" un apmacīšu,

lai jūs varētu iemācīties dziedināt
slimos. Soli pa solim māceklībā.

Es gribētu, lai katrs no jums varētu ar
mani iet ārā un es redzētu kā tev veicas. Jo tas ir labākais veids.

Bet mums tā nav - es nevaru ar
katru iziet laukā.

Es varu nodot mācību, kur es
parādu lietas un veidoju video.

Kur video varat redzēt kā cilvēki
to dara. Veidojot video un mācības, cilvēki pārvar savas bailes.

Un cilvēki sāk rīkoties un es ticu,
ka arī tu vari sākt rīkoties.

Es ticu, ka caur šo Bībeles skolu,
mācību un video, ko redzēsi

tu vari pārvarēt savas bailes.
Un tev nevajag citas atbildes.

Tev to jādara. Ja tu nerīkojies, tad
Vārds nekad nebūs dzīvs tevī.

Ja tu neej ārā un nedari, ko Jēzus
pavēlēja, tu maldini pats sevi,

jo tad tava dzīve nebūs izmaiņas,
ko tu vēlies redzēt.

Tā bija šīs reizes mācība.

Es ceru, ka tu daudz saņēmi. Un tagad
tu dzirdēsi manas sievas dziesmu par
bailēm. "Nebaidies" ir nosaukums.

Ļauj vārdiem sevi atbrīvot. Bet pirms tam
vēlos lūgt Dievu.

Dievs, es lūdzu par katru, kas skatās
šo video, es lūdzu, lai Tu palīdzi viņiem
veikt soļus ticībā.

Tu palīdzēsi viņiem ne tikai saņemt
zināšanas, bet arī piedzīvot,

un paklausīt mācībai, kas viņiem
jau ir, Dievs.

Palīdzi Dievs viņiem! Es lūdzu Dievs,
lai māceklība atgriežas draudzēs.

Jēzus, mēs to darīsim kā tu darīji, lai
cilvēki augtu. Mēs veidosim mācekļus.

Es lūdzu par katru, kas skatās,
lai Tu viņus atbrīvo no bailēm un

lai viņi nemaldina sevi, bet lai
viņi rīkotos pēc tā, ko jau zina, Dievs.

Jēzus Vārdā. Āmen.