Bonobo maigā ģenialitāte

Sjūzenas Sevedžas-Rambovas darbs ar bonobo pērtiķiem, kas spēj saprast runāto valodu un apgūt darbības vērojot, klausītājiem liek pārdomāt, cik daudz no tā, ko suga spēj, nosaka bioloģija un cik daudz atkarīgs no kultūras ietekmes.

Es strādāju ar sugu, ko sauc bonobo.

Lielākoties esmu laimīga,

jo uzskatu, ka šī ir laimīgākā suga
uz planētas.

Savā ziņā tas ir rūpīgi glabāts noslēpums.

Šī suga dzīvo tikai Kongo.

Bonobo seksuālās uzvedības dēļ nav daudz
zoodārzu, kuros tie būtu sastopami.

Viņu seksuālā uzvedība ir
pārāk cilvēciska,

tāpēc liek mums justies neērti.

(Smiekli)

Bet –

(Smiekli)

patiesībā mēs no bonobo
daudz varam mācīties,

jo viņi ir ļoti egalitāra
un empātiska sabiedrība.

Seksuālā uzvedība neaprobežojas
ar vienu bonobo dzīves aspektu,

ko viņi it kā noliek malā.

Seksualitāte caurauž visu viņu dzīvi.

To izmanto komunikācijā.

To izmanto konfliktu risināšanā.

Un man liekas, kaut kad vēstures gaitā

mēs it kā sadalījām
savu dzīvi daudzās daļās.

Mēs sadalījām savu pasauli
daudzās kategorijās.

Katrai lietai ir sava vieta,
kur tai jāiekļaujas.

Bet nedomāju, ka mēs sākotnēji tādi bijām.

Daudzi cilvēki domā,
ka dzīvnieku pasaule ir instinktīva

un ka cilvēks ir
kaut kas ļoti, ļoti īpašs.

Varbūt tā ir cilvēka spēja
izprast cēloņsakarības.

Varbūt tas ir kas īpašs viņa smadzenēs,

kas ļauj lietot valodu.

Varbūt tas ir kas īpašs cilvēka smadzenēs,

kas ļauj izmantot darbarīkus
vai izprast matemātiku.

Es nezinu.

Tasmāņiem, kurus atklāja
apmēram 1600. gados, nebija uguns.

Viņiem nebija akmens darbarīku.

Cik mums zināms, viņiem nebija mūzikas.

Ja salīdzinām tasmāņus ar bonobo,

bonobo ir nedaudz spalvaināks.

Tas nestāv gluži tik taisni.

Tomēr ir daudz līdzību.

Un, manuprāt, skatoties uz kultūru,

mēs it kā saprotam,

kā nonācām tur, kur esam.

Patiesībā es nedomāju,
ka tā ir mūsu bioloģija.

Manuprāt, mēs to esam
piedēvējuši bioloģijai,

bet nedomāju, ka tas tur ir.

Tāpēc tagad vēlos jūs iepazīstināt

ar sugu, sauktu par bonobo.

Šis ir Kanzi.

Viņš ir bonobo.

Šobrīd viņš atrodas Džoržijas mežā.

Kanzi māte nākusi no meža Āfrikā.

Viņa pie mums nonāca,
tikko sasniegusi pubertāti,

apmēram sešu vai septiņu gadu vecumā.

Šeit pa labi jūs redzat bonobo

un pa kreisi – šimpanzi.

Skaidri redzams, ka šimpanzei
ir nedaudz grūtāk staigāt.

Lai arī bonobo ir īsāks nekā cilvēks
un ar garākām rokām,

viņš stāv taisnāk, gluži kā mēs.

Šeit redzam bonobo salīdzinājumā
ar australopiteku, tādu kā Lūsija.

Kā redzat, nav lielas atšķirības
starp to, kā staigā bonobo

un kā staigātu agrīnais australopiteks.

Pretskatā redzams,

ka agrīnā australopiteka
iegurņa zona ir nedaudz plakanāka

un tai nav tik daudz jārotē
no vienas puses uz otru,

tāpēc gaita uz divām kājām
ir nedaudz vieglāka.

Tagad redzam visus četrus.

(Video) Savvaļas bonobo

dzīvo centrālās Āfrikas
Kongo upes ieskautajos džungļos.

Koki ar bagātīgām lapotnēm
pat 40 metru jeb 130 pēdu augstumā

šai reģionā aug ļoti blīvi.

Japāņu zinātnieks bija pirmais,

kurš uzsāka nopietnus
bonobo lauka pētījumus

gandrīz pirms trīsdesmit gadiem.

Bonobo ir nedaudz mazāks par šimpanzi.

Slaidie bonobo pēc dabas
ir ļoti maigas būtnes.

Ilgi un rūpīgi pētījumi atklājuši
jaunus faktus par šiem dzīvniekiem.

Viens no atklājumiem bija,

ka savvaļas bonobo
bieži staigā uz divām kājām.

Turklāt viņi vertikāli ir spējīgi
nostaigāt lielus attālumus.

S.S.R. (video): Sasveicināsimies
ar Ostinu, tad iesim uz būdiņu.

S.S.R. (uz skatuves):
Šeit mēs ar Kanzi esam mežā.

Nekas no šajā video redzamā
nav iemācīta uzvedība.

Nekas no tā nav triki.

To visu spontāni iemūžināja

Japānas raidorganizācija NHK.

Mums ir astoņi bonobo.

S.S.R. (video): Paskat,
kas tik te viss nav ugunskuram!

S.S.R. (uz skatuves): Visa ģimene
atrodas mūsu pētniecības centrā.

S.S.R. (video): Vai palīdzēsi
salasīt pāris zariņu?

Labi.

Mums vajag vairāk zaru.

Man kabatā ir šķiltavas, ja tev vajag.

Tas ir lapseņu pūznis.

Tu vari tās dabūt ārā.

Ceru, ka man ir šķiltavas.

Vari izmantot šķiltavas,
lai iekurtu uguni.

S.S.R. (uz skatuves):
Kanzi ļoti interesē uguns.

Pagaidām viņš neprot
to iekurināt bez šķiltavām,

bet domāju, ja Kanzi
redzētu kādu to darām,

viņš varētu spēt
iekurināt uguni bez šķiltavām.

Viņš mācās uzturēt uguni.

Kanzi apgūst uguns izmantošanas veidus,

vienkārši skatoties,
ko ar uguni darām mēs.

(Smiekli)

Šis ir smaids bonobo sejā,
šīs ir priecīgas vokalizācijas.

S.S.R. (video): Tu esi priecīgs.

Tev ļoti patīk šī daļa.

Tev jāuzlej nedaudz ūdens ugunij.
Redzi ūdeni?

Lieliski!

S.S.R. (uz skatuves):
Aizmirsu aiztaisīt viņa mugursomu.

Bet viņam patīk pānēsāt lietas.

(Video) Ostin, es dzirdu,
ka tu saki "Ostins".

S.S.R. (uz skatuves): Viņš sarunājas
ar citiem laboratorijas bonobo

no liela attāluma, tālāk,
nekā mēs varam sadzirdēt.

Šī ir Kanzi māsa.

Šī ir pirmā reize, kad viņa izmēģina
golfa mašīnas vadīšanu.

S.S.R. (video): Atā!

(Smiekli)

S.S.R. (uz skatuves): Viņa apguvusi
pedāļu lietošanu, bet ne stūrēšanu.

Viņa pārslēdz no atpakaļgaitas uz priekšu

un turas pie stūres, nevis to griež.

(Smiekli)

Tāpat kā mēs viņa zina,
ka persona spogulī ir viņa pati.

(Mūzika)

(Video) Audzinot bonobo kultūrā,
kas ir gan bonobo, gan cilvēku,

un divdesmit gadus
dokumentējot viņu attīstību,

zinātnieki pēta, kā kultūras spēki

(Smiekli)

varēja darboties cilvēku evolūcijas laikā.

Viņa vārds ir Njota.

Svahili tas nozīmē "zvaigzne".

(Mūzika)

Panbaniša ar sķērēm mēģina
apgriezt Njotas matus.

Zināms, ka savvaļā bonobo vecāki
apkopj savas atvases.

Šeit Panbaniša roku vietā izmanto šķēres,

lai apkoptu Njotu.

Ļoti iespaidīgi.

Vajadzīgas veiklas roku kustības,

lai veiktu tik smalku darbu.

Njota cenšas imitēt Panbanišu,
pats izmantojot šķēres.

Saprotot, ka Njota varētu savainoties,

Panbaniša tāpat kā jebkura cilvēku māte

uzmanīgi velk šķēres, lai tās atgūtu.

Tagad viņš var uzlauzt
kādu izturīgu dzīvnieku slēpni.

S.S.R. (uz skatuves): Kanzi iemācījies
izgatavot akmens darbarīkus.

(Video) Kanzi izgatavo darbarīkus
gluži tāpat, kā to varēja darīt mūsu senči

pirms divarpus miljoniem gadu –

turot akmeņus abās rokās,
lai sistu tos vienu pret otru.

Viņš ir iemācījies,
ka, izmantojot abas rokas

un mērķējot slīpos sitienus,

var izgatavot daudz lielākas,
asākas šķilas.

Kanzi izvēlas šķilu,
ko atzīst par gana asu.

Izturīgo slēpni
ir grūti pārgriezt pat ar nazi.

Kanzi izmantotais akmens
ir ārkārtīgi ciets

un ideāli piemērots akmens darbarīku
izgatavošanai, tomēr ar to grūti rīkoties,

tas prasa labas iemaņas.

Kanzi akmens ir no Gonas Etiopijā,

un tas ir identisks akmeņiem,
ko lietoja mūsu Āfrikas senči

pirms divarpus miljoniem gadu.

Šie ir Kanzi lietotie akmeņi,

un šīs – viņa izgatavotās šķilas.

Plakanās, asās šķautnes ir kā nažu asmeņi.

Salīdziniet tos ar darbarīkiem,
kurus izmantoja mūsu senči –

tie ir pārsteidzoši līdzīgi
Kanzi darbarīkiem.

Panbaniša ilgojas pēc pastaigas mežā.

Viņa turpina skatīties pa logu.

S.S.R. (uz skatuves): Parādīšu ko tādu,
ko no viņiem negaidījām.

S.S.R. (video): Panbaniša
nav bijusi ārā vairākas dienas.

S.S.R. (uz skatuves):
Parasti es runāju par valodu.

S.S.R. (video): Tad Panbaniša
izdara ko negaidītu.

S.S.R. (uz skatuves): Man ieteica
nedarīt to, ko daru parasti,

tāpēc neesmu izstāstījusi,
ka šiem pērtiķiem ir valoda.

Tā ir ģeometriska valoda.

S.S.R. (video): Viņa paņem krīta gabalu
un sāk kaut ko rakstīt uz grīdas.

Ko viņa raksta?

S.S.R. (uz skatuves): Viņa arī nosauc
šo lietu vārdā, izmantojot balsi.

Video: Tagad viņa pienāk
pie doktores Sjū un atkal sāk rakstīt.

S.S.R. (uz skatuves):
Tie ir simboli uz viņas klaviatūras.

Tie runā, kad viņa tiem pieskaras.

Video: Panbaniša doktorei Sjū
dara zināmu, kurp viņa vēlas doties.

"A rāmis" nozīmē būdiņu mežā.

Salīdziniet krīta uzrakstu
ar leksigrammu uz klaviatūras.

Panbaniša sāka rakstīt
leksigrammas mežā uz zemes.

S.S.R. (video): Ļoti jauki.
Skaisti, Panbaniša!

S.S.R. (uz skatuves): Sākumā
īsti nesapratām, ko viņa dara,

līdz atkāpāmies, paskatījāmies
un pagriezām to.

Video: Šī leksigramma
apzīmē arī vietu mežā.

Izliektā līnija ir ļoti līdzīga
leksigrammai.

Nākamais Panbanišas rakstītais simbols
apzīmē "kaklasiksnu".

Tas apzīmē kaklasiksnu,
kas Panbanišai jāvelk, ejot laukā.

S.S.R. (uz skatuves):
Tā ir institucionāla prasība.

Video: Šis simbols
nav tik skaidrs kā citi,

tomēr redzams, ka Panbaniša
mēģina radīt izliektu līniju

un vairākas taisnas.

Pētnieki sāka fiksēt Panbanišas teikto,

rakstot leksigrammas ar krītu uz grīdas.

Panbaniša vēroja.

Drīz arī viņa sāka rakstīt.

Bonobo spējas ir pārsteigušas
zinātniekus visā pasaulē.

Kā viņi attīstījās?

S.S.R. (video): Esam atklājuši,
ka vissvarīgākais,

kas ļauj bonobo apgūt valodu,
ir nemācīt viņus.

Vienkārši jālieto valoda viņu klātbūtnē,

jo valodas apgūšanas dzinējspēks

ir saprast, ko tev svarīgas personas saka.

Kad šī spēja apgūta,

valoda rodas

diezgan dabiski un brīvi.

Tāpēc mēs gribam radīt vidi,

kurā bonobo patīk visi indivīdi,
ar ko viņi saskaras –

mēs gribam radīt vidi,
kurā bonobo ir jautri

un kurā apkārt esošie indivīdi
ir viņiem nozīmīgi.

(Video) Šī vide Kanzi un Pabanišā
atraisa negaidītu potenciālu.

Panbaniša ar prieku spēlē
mutes harmonikas,

kamēr Njota, tagad vienu gadu vecs,
tās nočiepj.

Tad viņš dedzīgi skatās mātes mutē.

Vai viņš lūkojas, no kurienes nāca skaņa?

Doktore Sjū domā, ka ir svarīgi
ļaut uzplaukt šādai zinātkārei.

Šoreiz Panbaniša spēlē sintezatoru.

Viņu nespieda mācīties spēlēt klavieres,

viņa redzēja pētnieci
spēlējam šo instrumentu

un sāka par to interesēties.

Pētniece: Spēlē, spēlē! Es klausos.

Nospēlē to ļoti ātro daļu,
ko iepriekš, jā, to daļu.

(Smiekli)

(Video) Kanzi spelē ksilofonu.

Izmantojot abas rokas, viņš entuziastiski
spēlē pavadījumu doktores Sjū dziedāšanai.

Kanzi un Panbanišu

stimulē šī jautrības pilnā vide,

un tas veicina kultūras spēju rašanos.

(Smiekli)

Pētniece: Labi, tagad noķer monstrus!

Noķer! Paņem arī ķiršus.

Tagad uzmanies,
turies no viņiem pa gabalu.

Tagad atkal vari dzīties tiem pakaļ.
Dzenies viņiem pakaļ!

Tagad turies pa gabalu. Bēdz!

Skrien prom! Skrien!

Tagad atkal varam tiem dzīties pakaļ.
Skrien viņiem pakaļ!

Ak, nē!

Labi, Kanzi! Ļoti labi! Liels paldies!

(Video) Vai to kāds – bonobo
vai cilvēks – vispār spēj iedomāties?

S.S.R. (uz skatuves):
Mums ir divu sugu vide,

mēs to saucam par panhomo kultūru.

Mēs mācāmies kļūt viņiem līdzīgi.

Mēs mācāmies, kā ar viņiem komunicēt

patiesi augstā toņkārtā.

Esam uzzinājuši, ka bonobo savvaļā,
iespējams, ir sava valoda.

Un viņi mācās, lai kļūtu mums līdzīgi.

Jo mēs ticam, ka runa nav par bioloģiju,
runa ir par kultūra.

Mēs dalāmies dabarīkos,
tehnoloģijās un valodā

ar citu sugu.

Paldies!

(Aplausi)