1 lesson - Come out of the the box - The Pioneer School

Esiet sveicināti mūsu "Pionieru skolas"
pirmajā lekcijā!

Šodien es jūs izvedīšu cauri
nelielai Baznīcas vēsturei.

Un es jums parādīšu, ka daudz kas,
ko mēs darām šodien,

nav celts uz Dieva Vārda pamata, bet ir
celts uz "mūsu" pamatiem, kas tika ielikti

caur Katoļu baznīcu daudzus gadus atpakaļ.

Un tā kā mēs joprojām ceļam
uz tiem pašiem pamatiem,

visas baznīcas kaut kā izskatās vienādas,
mēs neesam efektīvi mācekļu veidošanā

tādā veidā, kā Jēzus mums pavēlējis.

Kad mēs sākam to saskatīt un
mainām veidu, kā mēs to darām,

mēs kļūsim daudz
efektīgāki mācekļu veidošanā.

Un mēs izlauzīsimies cauri kādām
tradīcijām, un ienāksim

normālā kristieša dzīvē.

Normālā kristieša dzīve ir tāda,
kā mēs to lasām šeit, Apustuļu darbos.

Atmodas kristietība- kā mēs
to varam izlasīt Bībelē.

Tas, ko redzam aiz sevis, nav
normāla kristieša dzīve.

Bībele, Apustuļu darbi ir
normāla kristieša dzīve.

Šīs lekcijas laikā es jums
palīdzēšu to saskatīt, un palīdzēšu spert

pirmo soli brīvībā,
dzīvē, kādu to Dievs tev ir sagatavojis,

tādā dzīvē, par kuru mēs lasām
Apustuļu darbos.

Tāpēc esiet sveicināti
šajā pirmajā lekcijā!

Pēdējā reformācija

Apustuļu darbi

20 lekcijas, kas rada izmaiņas

Jauns sākums

Tavā dzīvē

..

Tavā

Dzīve

Esi sveicināti "Pionieru skolā"

Sveicināti "Pionieru skolā"! Mani sauc
Torben Sondergaard, un es esmu no Dānijas.

Man tas ir liels gods
tevi sveicināt!

Es ticu, ka šī mācība
pārveidos tavu dzīvi.

Daudzi no jums ir redzējuši manu
YouTube vietni vai mājaslapu-

TheLastReformation.com,

un esat dzirdējuši kādas liecības
par to, ko Dievs dara.

Es ticu, ka šī mācība palīdzēs
ienākt arī tev tāda veida dzīvē,

dzīvē- pēc kuras mēs visi ilgojamies,
dzīvē- par kādu mēs lasām Apustuļu darbos.

Es varu teikt un domāju, ka tas ir tik
apbrīnojami, ko Dievs dara,

tāpēc ka tagad katru dienu es
dzirdu liecības no cilvēkiem, kuru dzīves

ir mainītas caur šo mācību.
Cilvēki, kas tiek pārveidoti

veidā, kādā mēs darām mācekļus.

Varu teikt no paša sākuma mans aicinājums
bija apmācīt un sagatavot cilvēkus.

Es ticu, ja mainīsim veidu kādā mēs
strādājam, ja mainīsim veidu kā mēs mācam,

mainīsim veidu kā sludinām
Evaņģēliju un veidu kā darām mācekļus,

Es ticu, ka redzēsim lielas lietas.
Un tam nav nepieciešams ilgs laiks.

Dažas dienas atpakaļ kāds cilvēks no
Holandes redzēja manu video,

un viņš izlēma atbraukt
brīvdienās šeit uz Dāniju,

un pie reizes gribēja mani satikt,
un doties kopā ar mani ielās.

Tas bija pāris, kuram ir četri bērni,
un viņi atbrauca kopā ar bērniem.

Mēs mazliet parunājām, un tad devāmies
uz pilsētu, kur dzīvojām, un viņi gribēja

iemācīties dziedināt slimos, viņi vēlējās
piedzīvot to.

Neviens no viņiem.

nekad iepriekš nebija lūdzis par cilvēkiem
ielās, un piedzīvojis, ka tie tiktu dziedināti.

Un tas, ko mēs darījām, bija pavisam vienkārši, tu to
vari atrast Dieva Vārdā. Jēzus sacīja:

"Nāc un seko Man!", un cilvēki sekoja
Jēzum tajā laikā,

un Jēzus uzrunāja cilvēkus

caur ikdienas dzīvi,
nevis caur Bībeles skolu.

Un tas ir tas, ko es darīju kādas dienas atpakaļ.

Es teicu:"Nāc un seko man!", un mēs devāmies
uz pilsētu.

Un tam bija vajadzīgas apmēram 20 minūtes, lai viņa
lūgtu par pirmo cilvēku, kurš tika dziedināts.

20 minūtes vēlāk viņas vīrs aizlūdza
par pirmo personu, kura tika dziedināta.

Un tas bija tik brīnišķīgi, jo daži
no cilvēkiem, par kuriem viņi aizlūdza, bija no Islandes.

Viņi bija daļa no futbola komandas,
kura spēlēja Dānijā,

un daži no tiem cilvēkiem tika dziedināti.

Un tad vēlāk viņi atnāca ar visu
komandu, un pēkšņi tur bija 40 cilvēki,

kuri stāvēja aiz mums, un par kuriem tika aizlūgts.
Es teicu jaunpienācējiem no Holandes:

"Jūs tikai lūdziet, un tikai dariet to."
Un pēc 20 līdz 40 minūtēm viņi

stāvēja, lūdzot par cilvēku grupu,
no kuriem daudzi tika dziedināti.

Un es ticu, ka tajā stundā tur bija
ap 30 cilvēku, kuri tika dziedināti.

Un vienam no pēdējiem diviem cilvēkiem,
par kuriem mēs aizlūdzām, bija migrēna,

kura bija ilgusi divus gadus,
un viņš tika dziedināts.

Otrai personai bija pagājuši četri
gadi kopš auto avārijas, un tur bija

kauls viņas ķermenī,
kas bija izgājis no vietas.

Viņai bija problēmas ar muguru
četru gadus, un kad viņa

aiztika to kaulu savā mugurā, viņa
varēja sajust, ka tas kauls viņas ķermenī

ir neīstajā vietā.
Kaut kas bija pavisam nepareizi.

Sievietei no Holandes es vienkārši teicu:
"Tikai lūdzies!"

Viņa uzlika savas rokas un lūdza.
Un tas kauls iegāja atpakaļ savā vietā,

un viņa vairs nevarēja to sajust,
un visas sāpes bija pārgājušas.

Šo visu mēs piedzīvojām
vienas stundas laikā.

Tas viņiem prasīja 40 minūtes,
lai iemācītos dziedināt slimos.

Un viņi atgriezās atpakaļ Holandē,
un viņi dara to pašu arī tur.

Tas nav par mani, tas ir par
Svēto Garu mūsos.

Šis ir tikai viens piemērs kā vari uzrunāt
cilvēkus un darīt viņus par mācekļiem,

citādāks veids, kā mēs esam pieraduši,
sēdot baznīcā

vai ejot Bībeles skolā.
Šī arī ir sava veida Bībeles skola,

tiešsaites Bībeles skola, bet tā
ir ļoti atšķirīga, un tu

to redzēsi vēlāk.

Šī nebūs teoloģijas likšana tavā galvā.
Mācība, ko es tev došu,

ir ļoti praktiska.
Piemēram, kā pāris no Holandes,

mēs redzējām viņu dzīves izmainītas,
apmācijām viņus šajā jaunajā dzīvē 40 min.

Cik daudz cilvēku ir šodien
visā pasaulē,

kuri ir sēdējuši baznīcas solā 10, 15,
20 gadus un ilgojas

pēc kaut kā tamlīdzīga?

Bet viņi nav to darījuši, un viņi
turpina sēdēt un domāt.

Viņi tikai sēž un klausās un domā,
ka kādu dienu tas notiks.

Atklāti sakot, tas nenotiks, ja mēs darām
tikai to, ko vienmēr esam darījuši.

Nē, mums ir jāuzdrīkstas iznākt laukā un
pajautāt tev pašiem, ko mēs darām?

Vai tas ir Dieva Vārds?

Vai mēs patiešām veidojam mācekļus?

Es ticu, ka mēs atrodamies
pēdējās reformācijas priekšā.

Tā ir "Mācekļu darīšanas"" reformācija.

Ja mēs atkal lietojam instrumentus, kurus
Dievs mums ir devis mācekļu veidošanai,

tā kā Jēzus mūs ir aicinājis darīt,

mēs to darīsim tādā veidā, kā Viņš
mums to ir pavēlējis darīt.

Mēs redzam daudzas lietas notiekam,
un man ir daudz liecību par cilvēkiem,

kuri ir slimi sēdējuši baznīcās,
iespējams, visu savu dzīvi,

vai arī 20 vai 40 gadus nav
nevienu veduši pie Kristus,

nekad nav dziedinājuši slimos,
nekad nav izdzinuši dēmonus,

nekad nav piedzīvojuši pārdabisku
dzīvi, un viņiem nav liecību,

par ko mēs lasām Apustuļu darbos.

Bet tikai strādājot ar viņiem
1 vai 2 stundas, varbūt 1 dienu

viņu dzīve izmainīsies un pēc tam
viņi turpinās dzīvot jauno dzīvi.

Pirms tam viņu dzīve nelīdzinājās tam,
ko lasām Apustuļu darbos.

Bēt pēc pāris stundām viņu dzīves
sāk līdzināties tam, ko lasām

Apustuļu darbos. Es dalīšos ar daudzām
līdzīgām liecībām

Bībeles skolas laikā.

Ja tu ilgojies, lai Dievs tevi lietotu,

ja tu ilgojies piedzīvot kā
Dievs tevi lieto.

Tad tu esi atnācis uz īsto vietu.

Ja tu vēlies teoloģiju un
vienkārši padiskutēt par lietām, tad

šī Bībeles skola nav tev domāta.

Jo mums ir jāzina, ka tas nav
tikai par pareizo teoloģiju.

Jūs par to pārliecināsieties

Tas patiešām ir par lietu darīšanu
vienkāršā veidā, kā Jēzus to darīja.

Mēs runāsim par acu atvēršanu un
reliģisko briļļu novilkšanu,

lai sāktu no sākuma.

Tas, ko darīšu pirmajā lekcijā :

Es izvedīšu jūs cauri
īsai baznīcas vēsturei.

Daudzas lietas baznīcas vēsturē
nav īpaši aizraujošas, bet

aizraujoši ir tas, ka ejot cauri vēsturei
mēs ieraugām daudzu lietu cēloni.

Un kā baznīcas izskatās pasaulē
šodien. Tas jums palīdzēs izlauzties

ārā no tradīcijām un ienākt
dzīvē, pēc kuras ilgojamies.

Dzīvē, kuru redzam Apustuļu darbos.

Pirmkārt vēlos teikt, ka
man šeit ir Bībele.

Ja es vēlos redzēt kā jādzīvo kristietim,
un kāda ir normāla kristiešu dzīve.

Kur man būtu to jāmeklē?
Vai tā būtu Vecā derība?

Nē, jo Vecajā derībā jūs neatrodat
Jēzus Kristus mācekļus kā

tevi un mani. Vecā derība bija pirms
Jēzus, tā bija derība pirms Kristus un

un tajā lietas bieži notiek
savādāk kā šodien.

Bet daudzas draudzes un kristieši

arī šodien turpina dzīvot Vecajā derībā,
ar Vecās derības domāšanu.

Vecajā derībā mēs neatrodam
kas ir Jēzus mācekļi.

Kur tad man to meklēt?

Vai tie ir Evaņģēliji? Nē, nē
tas nav četros Evaņģēlijos.

Evaņģēliji protams ir Jēzus Vārds,
kur mēs atrodam, ko

Jēzus aicina mūs darīt. Un kā Viņš
izsūtīja mācekļus. Kā Jēzus dzīvoja un

strādāja un kā nomira pie krusta
un augšāmcēlās.

Bet Evaņģēlijos jūs neredzat
mācekļus kā tu un es, kāpēc?

Jo Evaņģēlijos neviens
netika kristīts Jēzus Vārdā

kā mēs tiekam kristīti šodien.
Neviens nesaņēma Svēto Garu

kā mēs Viņu saņemam šodien,
jo Svētais Gars nebija izliets pār draudzi

Jēzus nebija miris un nebija augšāmcēlies.

Četri Evaņģēliji ir joprojām
zem Vecās Derības.

Un mūsdienās daudzi kristieši arī dzīvo
Evaņģēlijos un nesaprot

ka mums nav jāpaliek tur.
Mums ir jādzīvo kā

Apustuļu darbos, kas pēc kārtas ir nākamā
grāmata. Jo Apustuļu darbos

mēs lasām kā pār cilvēkiem
tika izliets Svētais Gars un

ir parādīts kā viņi sāka dzīvot.
Ko jūs lasāt Apustuļu darbos?

Jūs lasāt par Dievu mīlošiem cilvēkiem,
kas mīlēja Jēzu, kas vēlējas

ņemt savu krustu un sekot Viņam
un daudzi mira kā mocekļi.

Jūs lasāt arī par to kā Svētais Gars
darbojās mācekļos.

Kā Svētais Gars viņus vadīja,kā Dievs
lietoja viņus, lai celtu Savu baznīcu.

Svētais Gars darbojas cauri
visai Apustuļu darbu grāmatai

kur jūs redzat kā Svētais Gars
uzrunā sapņos, kā Viņš uzrunā mācekļus

un kā mācekļi runāja, kā dziedināja
slimos un kā izdzina ļaunos garus.

To visu mēs lasām Apustuļu darbos.

Apustuļu darbos redzam
normālu kristiešu dzīvi.

Ja jūs nākat no draudzes, kurā
jūs sēžot baznīcā un skatoties

apkārt, ieraugāt kaut ko pavisam
savādāku kā tas bija Apustuļu darbos.

Es gribu tev pateikt, ka tas, ko redzi
sev apkārt nav normāla kristiešu dzīve.

Tā tam nevajadzētu būt.

Tam vajadzētu būt kā mēs
lasām Apustuļu darbos.

Ja tu atrodies vienas konfesijas
draudzē un paveries apkārt

tu ieraugi vienu ainu ko nozīmē
būt kristietim.

Bet ja atrodies citas
konfesijas draudzē,

tu iegūsti pavisam citu ainu
ko nozīmē būt kristietim.

Bet mums ir jāapstājas un jāpaņem
Vārds viens pats, Apustuļu darbi.

Jo īpaši, kad runājam ko nozīmē
būt māceklim un kā mums jādzīvo.

Tam jābūt tāpat arī šodien. Ja mēs ticam,
ka Jēzus ir tas pats vakar,

šodien un mūžīgi. Viņš nav mainījies. Mēs
ticam, tam, kad runa ir par glābšanu.

Un mēs ticam tam, kad runa ir
par daudzām citām lietām.

Bet kā ir attiecībā uz dzīvi? Kā ir
ar Svēto Garu? Kā ir ar brīnumiem?

Ja Viņš nav mainījies, tad tas, ko lasām
Apustuļu darbos ir aktuāls arī šodien.

Jo, ja Viņš nav mainījies, tad
arī Svētais Gars ir tas pats.

Apustuļu darbi nav tik
daudz par apustuļiem.

Jūs to redzēsiet vēlāk.
Apustuļu darbi ir par Svēto Garu

pirmajos mācekļos un kā viņi dzīvoja.
Viņš nav mainījies.

Svētais Gars nav mainījies, tāpēc
mūsu dzīvē būtu jāizskatās līdzīgi kā

Apustuļu darbos. Kad es to ieraudzīju,
dažas lietas par ko es vēlāk padalīšos

ar jums Bībeles skolā, es sāku izlauzties
no dzīves, ko es uzskatīju par normālu

tajā laikā.

Es spēru vienu soli, un tad vēl vienu
un pēkšņi es sāku redzēt vairāk un

vairāk dzīvi par ko biju lasījis. Man ir
daudz lieliskas liecības kā Dievs vadīja

mani caur sapņiem un runāja uz mani
caur Svēto Garu; vadot mani.

Esmu redzējis daudzus izglābtus
un piepildītus ar Svēto Garu.

Es lūdzu par viņiem un pēkšņi
Gars nāca pār viņiem

Cilvēki sāka runāt mēlēs un
cilvēki tika atbrīvoti no dēmoniem.

Tas ir sākums normālai dzīvei priekš
manis un daudzi no jums ir dzirdējuši

par šo dzīvi. Bet biežāk mēs
dzirdam par to Ķīnā vai Āfrikā vai

citās valstīs, bet kā ar rietumiem?

Es dzīvoju Dānijā,
tā ir rietumu valsts.

Un Jēzus arī šeit rietumos ir tāds pats,
kādu mēs Viņu pazīstam Apustuļu darbos.

Stāstus no Ķīnas mēs redzam tepat.
Kāpēc?

Jo Jēzus ir tas pats.

Es ceru, ka esat gatavi saņemt
šo mācību, jo tā

jūs izaicinās.

No sākuma es vēlos pateikt, ka Dievs
man ir devis dāvanu un mana dāvana ir

izaicināt cilvēkus. Kad to pateicis,
es varu lietot savu dāvanu.

Es vēlos tevi izaicināt.

Es vēlos tev pateikt un parādīt
kaut ko, ko neesi iepriekš dzirdējis.

Kad tu dzirdi un tas ir kas jauns,
vienkārši apstājies, pārdomā savā sirdī un

meklē Dieva Vārdā.
Vai manis teiktais ir patiesība?

Un tu būsi pārsteigts, jo daudz ko
tu darīji līdz šim

nav Dieva Vārds,
bet gan tradīcijas.

Es jūs izvedīšu cauri
baznīcas vēsturei

un parādīšu uz kāda pamata
mēs esam celti un tā būs patiešām

laba palīdzība, lai jūs izlauztos tam
cauri. Tā arī būs mācība

kurai mēs atkārtoti iesim cauri
visai Bībeles skolas laikā.

Šī mācība jums palīdzēs
satvert ko Jēzus ir teicis.

Vai esat tam gatavi?

Apustuļu darbi, kristietības
atmoda kā lasām Bībelē.

Apustuļu darbi ir
normāla kristiešu dzīve.

Tā sākās ar Svētā Gara
izliešanu pār cilvēkiem

un kā pirmie mācekļi dzīvoja

Bībeles skolas laikā mēs
iesim cauri Apustuļu darbiem un

jūs redzēsiet daudzas lietas.

Apustuļu darbi ir par dažiem
cilvēkiem, kas mainīja pasauli

kuros Svētais Gars sāka darboties
un ietekmēja visu pasauli.

Sākumā bija kristietības atmoda.

Bija ari mocekļu kristietība.
Daudzi cilvēki mira par savu ticību.

Tad kaut kas notika.
Ap 300 gadu bija kāds imperators

vārdā Konstantīns, kas kristietībā
izmainīja daudzas lietas.

Pirms viņa kristietība tika
vajāti un daudzi nomira, bet

imperators Konstantīns paņēma kristietību
un padarīja to par valsts reliģiju.

Daudzi kristieši tic, ka Konstanīns
bija kristietis, kas izdarīja labu darbu

baznīcā, bet patiesībā viņš sajauca
visu baznīcā sev par labu.

Jo savā laikā viņš daudz izmainīja
uz ko arī šodien mēs balstāmies.

Pateicoties Konstantīnam
mums ir Katoļu baznīca.

Bet tam bija sava cena, jo
daudzas lietas mainījās.

Ja es tev pateiktu :"Kas cilvēkiem nāk
prātā dzirdot vārdus Katoļu baznīca?"

Cilvēki iedomājas ļoti
lielu baznīcas ēku,

cilvēki domā par pāvestu, par priesteri,
Svēto Misi un

Dievkalpojumu Svētdienās.

Viņi domā par visu to, ko
ietver sevī Katoļu baznīca.

Bet kur jūs to visu
atrodat Apustuļu darbos?

Kur jūs atrodat pāvestu?

Kur jūs redzat priesteri
kā mūsdienās?

Kur jūs redzat dievkalpojumu?

Kur jūs redzat baznīcas ēkas?
Kur jūs redzat dievkalpojumus svētdienās?

Jūs to neatrodat Apustuļu darbos.
Jēzus atnāca nojaukt templi, lai

uzceltu jaunu templi no dzīviem akmeņiem
kur Svētais Gars varētu mājot mūsos.

Un Jēzus atnākot teica "Jums nebūs
nevienu saukt par savu tēvu, jo viens

ir jūsu Tēvs, kas ir debesīs."

Jēzus atnesa daudzas lietas, bet
Katoļu baznīca tās izmainīja.

Mēs ieguvām svēto vietu, ieguvām
templi un pāvestu.

Vārds "pāvests" ir cēlies no vārda
tēvs un ir daudzi cilvēki,

kas šodien pasaulē saka:
"Ak, pāvest, tu mūsu tēvs"

Bet tas nebija tas, ko Jēzus atnesa.

Gribu teikt, ka daudzas lietas ir mainītas
Un ja skatāmies uz izmaiņām,

no kurienes izmaiņas nāk?

Apustuļu darbos ir minēti ebreji,
un viņiem bija svētā diena - Sestdienā.

Jēzus nāca un Viņam nebija
viena diena svētāka par citu.

Tagad ir atdusa, kuru varam atrast
Jēzū Kristū un par to arī tiks

runāts, kādu citu reizi.

Jēzus atnāca ar kaut ko jaunu,
bet Katoļu baznīca atnāca un vēlējās

izveidot lielu reliģiju un izmainīt
daudzas lietas, ko Jēzus iesāka.

Viņi izveidoja jaunu svēto dienu,
Svētdienu. Kāpēc?

Jo Svētdiena bija Saules diena.
Saules dieva diena.

Jo Konstantīns bija augstais priesteris
saules dieva kultā un viņš turpināja būt

par augsto priesteri līdz kamēr nomira.
Tāpēc daudzas lietas saistībā ar kalpošanu

saules dievam, viņš ienesa baznīcā.
Pēkšņi ir Svētdiena, svētā diena. Kāpēc?

Pateicoties Konstantīnam un
kalpošanu saules dievam.

Viņš arī uzbūvēja templi
ar skatu uz austrumiem.

Kad priesteris apsēdās templī
viņam saule atspīdēja sejā.

Tādā veidā viņš vienlaicīgi varēja
kalpot arī saules dievam.

Daudzas lietas ir šodienas
Katoļu baznīcā ir savādākas

salīdzinot ar to,ko redzam Apustuļu darbos
Un šīm izmaiņām ir cena.

Apustuļu darbos ir kāda liecība,
kur redzam kā Pēteris un Jānis

bija ceļā uz lūgšanu un tur bija
tizls vīrs, kurš lūdza žēlastības dāvanu.

Viņi paskatījās uz tizlo vīru un teica
"Sudraba un zelta man nav;

bet, kas man ir, to es tev dodu:
Jēzus Kristus Vārdā - staigā!"

Viņi piecēla tizlo un viņš tika dziedināts
Jūs redzat tādas lietas Apustuļu darbos.

Taču tajā laika periodā tas mainījās. Vai
priesteris Katoļu baznīcā šodien saka:

"Zelts un sudrabs mums nav?"
Nē! Kāpēc? Jo viņiem ir daudz

zelta un daudz sudraba.
Jo tagad tā ir liela organizācija,

liels mehānisms, liela kompānija.

Tāpēc viņi nevar teikt, ka zelta, sudraba
mums nav, bet nevar arī teikt:

Jēzus vārdā celies un staigā!Kāpēc?
Jo Svētais Gars vēlas brīvību.

Dievs nevēlas svētīt un apstiprināt
mūsu baznīcas tradīcijas.

Viņš vēlas apstiprināt
un svētīt Savu Vārdu.

Un kad mēs sākām lietas mainīt
un veidojām no tā reliģiju

ielikām Dievu kastītē, kas tad notika?
Svētais Gars vienkārši aizgāja.

Un spēks aizgāja,
un dzīvība aizgāja.

Kāpēc? Jo mēs sākām būvēt pamatus
uz to, kas nav Dieva Vārds.

Bet kad mēs iznākam no sistēmas
un tiekam izmainīti mēs atkal redzam

tās pašas lietas par ko
lasām Apustuļu darbos.

Tātad daudzas lietas tika mainītas
Katoļu baznīcas laikā.

Un tad sekoja 'tumšie laiki'.

Daudzus gadus nekas nenotika.
Protams vienmēr ir bijusi atmodas

kristietība dažādās pasaules vietās.

Bet lielajā baznīcā, kas bija
Katoļu baznīca - lietas iznīka.

Daudzas lietas tajā periodā mainījās.
Tad 1500 gadā bija vīrs vārdā Mārtiņš

Luters no Vācijas. 1517.g. 21. oktobrī
viņš nāca klajā ar 95 Tēzēm.

Viņš šīs 95 Tēzes pienagloja pie baznīcas
durvīm un mēs ieraugām sākumu tam

ko mēs saucam par reformāciju-
mēs ieguvām Luterāņu baznīcu.

Tātad mēs redzam Katoļu baznīcu
līdz 1517.g., kad sākās reformācija ar

Mārtiņu Luteru. Man tas ir šeit:
"Reformācija"

Tā bija balstīta uz patiesību:
Taisnošana no ticības.

Mārtiņš Luters atnāca ar taisnošanu
no ticības, ko arī Katoļu baznīca

bija pazaudējusi. Mēs varam redzēt,
ka tas bija fantastiski, ko Mārtiņš

Luters izdarīja un ko Dievs aicināja
viņam darīt. Nosaukt to par reformāciju

ir...varētu teikt labs vārds.

Taču tajā pat laikā viņš nereformēja
Katoļu baznīcu atpakaļ uz sākumu.

Daudzas lietas Luterāņu baznīcā
šodien izskatās kā Katoļu baznīcā.

Visa sistēma, joprojām ir Svētdienas
sapulces, joprojām ir priesteris,

kas dara visas lietas, ir liela
baznīcas ēka, ir komūnija,

joprojām maza maizīte un nedaudz vīna.

Apustuļu darbos tas ir mielasts,
kur mācekļi kopīgi ēd

un ir paēduši.

Bet tas mainījās un kļuva par kaut
ko reliģisku caur Katoļu baznīcu, taču

Luterāņu baznīcā gandrīz
viss saglabājas.

Tātad M. Luters atnāca ar taisnošanu
no ticības. Bet viņš nereformēja

visu sistēmu atpakaļ
uz Apustuļu darbiem.

Viņš neatgrieza baznīcu atpakaļ
Apustuļu darbos.

Vēl viena lieta,ko redzam Apustuļu darbos,
es par to runāšu vēlāk,

Jēzus nāca ar priesterību, kur mēs
visi esam priesteri un ikviens var

kristīt, ikviens var piedalīties Komūnijā,
ikviens var būt daļa no visa tā.

Tāpēc, ka mēs visi esam priesteri ar vienu
augsto priesteri, Jēzu Kristu.

Tas mainījās Katoļu baznīcas ietvaros
un mēs ieguvām sistēmu, kur ir

pāvests, priesteris,mūķenes un mūki;
un mēs iegūstam veselu sistēmu.

Un ir arī laji.

Jēzum tas nepatīk, jo
mēs visi esam iecelti kalpotāji.

To mēs apskatīsim nākamajā lekcijā.

Te mēs redzam izmaiņas,
kam sekoja reformācija.

Ko Luters izdarīja
Luterāņu baznīcā?

Viņš atteicās no pāvesta.

Tad nu tagad mums nav pāvesta.

Bet viņš neatgrieza baznīcā
priestera kalpošanu visiem ticīgajiem

kur bija 5 kalpošanas virzieni draudzē,
par ko lasām Efeziešiem 4:11.

Kur cilvēki sagatavoja kalpošanai svētos.
Viņš neatgrieza to.

Nē, viņš vienkārši atteicās no pāvesta,
bet paturēja priesteri, vecajo kalpošanu

un citas vēl citas lietas.

Mēs redzējām reformāciju,
taču tā netika līdz galam piepildīta.

Tas bija tikai sākums.

Jo tas kļuva par lielu sistēma
kāda bija Katoļu baznīca.

Dievam vajadzēja sūtīt kaut ko vēl.
Viņš vēlējās savu baznīcu atgriezt

atpakaļ pie sākuma, tāpēc
Viņš sūtīja nākamo atmodu.

Mēs redzam to sākamies Anglijā 1600
gada sākumā Baptistu atmodā.

Daudzi no viņiem tika vajāti savas ticības
dēļ, ka kristību var saņemt tikai ticībā.

Viņus vajāja gan Katoļu,
gan Luterāņu baznīca, gan

arī Kalvina baznīca.

Viņi tika vajāti un tāpēc viņi 1609
gadā bēga uz Holandi.

Holandē tika izveidota pirmā
Baptistu baznīca (kas joprojām pastāv).

Mēs ieguvām Bībelisku ticīgo kristīšanu.

To mēs ieguvām. Pieliksim to šeit.

Un atkal mēs redzam to pašu
lietu, kad runājam par kristību.

Apustuļu darbos ikviens tika kristīts
tajā pašā dienā, kad pieņēma ticību.

Kristība, ja mēs skatāmies grieķu vārdu,
nozīmē "zem ūdens".

Tas bija kā apglabāt zem ūdens
un tas bija patiešām svarīgi.

Tik svarīgi, ka jūs neredzat nevienu
Apustuļu darbos, kas

nācis pie ticības nebūtu saņēmis kristību.
Apustuļu darbos tas ir tik skaidri.

Bet joprojām tas bija savādāk
Katoļu baznīcā, jo tā bija kļuvusi

par valsts reliģiju. Un tāpēc, ka tā
bija priekš visiem valstī ,

tās vairs nebija par ticību. Viņi kristīja
ikvienu, arī ikvienu bērnu.

Jo viņiem nebija nekādas izvēles.

Mēs redzam, ka šajā vietā
ienāca bērnu kristība.

Mēs ieguvām reformāciju, bet vai
Luterāņu baznīca vai M.Luters

reformēja kristību atpakaļ pie
tās, par ko lasām Bībelē?

Nē. Jo viņš turpināja šajā kristībā,
bērnu kristībā.

Mēs vēlreiz redzam, ka reformācija
netika pabeigta.

Viss joprojām bija būvēts
uz nepareiziem pamatiem.

Mēs ieguvām baptisma atmodu un
pateicoties tam ieguvām Bībelisku kristību

Bet te nekas nebeidzas.

Vēlāk sāk notikt labas izmaiņas,
tās vienmēr sāk notikt ārpus baznīcas,

kā atmodas kustība, un vienmēr tajā
ir kaut kas apbrīnojams.

Bija atmoda, bija ticība, bija uguns.

Bet tas viss kaut kā nomira
un kļuva par sistēmu.

Luterāņu baznīca šodien nav tāda
pati kādu kādu Luters to aizsāka.

Mārtiņš Luters bija krietni radikālāks
kā Luterāņu baznīca.

Arī Baptistu baznīca atšķiras no
sākotnējās Baptistu baznīcas.

Jūs redzēsiet, ka caur katru atmodu
viss sākās apbrīnojamā ceļā.

Ārpus baznīcas bija brīvība, bija dzīvība.
Vai ja tas sākās baznīcā, tad

tas izlauzās ārā no kastītes, jo tā
nevar aizturēt to, ko Dievs dara.

Katru reizi reforma kļuva par reliģiju,
tā kļuva par jaunu sabiedrības kustību,

ticības tīklu vai organizāciju
vai sauciet to kā gribat.

Un tad reforma nomirst un jūs varat to
pašu teikt par Metodistu baznīcu:

Džons un Čārlzs Vesliji, atnāca ar
šķīstīšanu no ticības, kaut kas, ko

M.Luters nesaprata, jo viņš ticēja
ka mēs dzīvojam kalpojot

grēkam un nevaram ar to neko darīt.
Bet Čārlzs un viņa brālis Džons Veslijs

ieraudzīja, ka Dievs aicina būt svētiem un
Jēzus neatnāca, lai tikai piedotu grēkus.

Bet Viņš arī atnāca, lai atbrīvotu
mūs un paņemtu prom grēku.

Viņi saprata kaut ko, kas
bija nozīmīga patiesība.

Ka mums ir jābūt svētiem kā
Dievs ir Svēts. Tas nāk šeit.

Un tagad es vēlos jums parādīt
kaut ko ļoti interesantu.

Pēdējos gadu simtus mūsu acu priekšā
mēs redzam kā Jēzus

un Dievs atjauno Savu draudzi.

Daudzas patiesības, kas ir pazaudētas šajā
laikā, Viņš atjauno tā,

kā tās var lasīt Dieva Vārdā.

Ja mēs lasām Vēstuli Ebrejiem 6. nodaļu,
tad mēs redzam kas ir pamats

mums kā ticīgajiem. Pamats ir
atgriešanās no ļauniem darbiem,

ticība Dievam un kristība, šīs trīs lietas
ir visa pamatā.

Atgriešanās no grēkiem, ticība Dievam
un kristība ir tas, ko lasām Ebreju 6.nod.

Ja paņemam tikai šīs 3 lietas:
atgriešanos, ticību un kristību.

Kaut kas par ko mēs lasām
Apustuļu darbos.

Kaut kas ko Katoļu baznīca ir pazaudējusi,
bet ko Dievs sāk atjaunot.

Vispirms ir ticība. Mēs esam taisnoti
no ticības, nevis dodot dāvanas.

Nevis nākot baznīcā un darot labas lietas,
bet no ticības uz Jēzu Kristu.

Tad kristības ūdenī un tad svētdarīšanas
un atgriešanās no grēkiem.

Jūs redzat, ka lietas par ko runā
Apustuļu darbi ir tikušas izmainītas

šajā laikā. Bet Dievs ir sācis atjaunot
un Viņš turpina to darīt.

Nākamā lieta par ko lasām Apustuļu darbos
ir mūžīgā dzīvība.

Un tad kas ir saistīts ar roku
uzlikšanu un Svētā Gara saņemšanu.

Tā bija nākamā lieta, ko Dievs sūtīja.
Nākamā lieta : Adventistu baznīca,

cerība uz Jēzus otro atnākšanu.

Cerība uz Jēzus otro atnākšanu,
Adventistu baznīca. Mēs pievienojam šeit.

Un tālāk mēs ieguvām nākamo.
Es uzrakstīju šeit:

Finnijs un Mūdijs :
Svētā Gara kristība

Kas bija, lai sagatavotu svētos.
Nevis dāvanas, bet Svētais Gars.

Svētais Gars, spēks būt
par lieciniekiem.

Un tas bija tas, ar ko viņi nāca klajā
jeb ar ko Dievs izmantoja šos

un citus cilvēkus tajā laikā.

Un kad tas notika, mēs atkal ieraugam
atjaunotu ainu tam visam.

Jo Svētais Gars nāca,
un spēks un dzīve tajā atkal atjaunojās.

Bet joprojām, ja mēs atskatāmies uz šo
laiku baznīcas vēsturē, mēs redzam:

Taisnošanu no ticības. Jā!
Bibliskas ticīgo kristības. Jā!

Cerību uz Jēzus atnākšanu. Jā!

Un kristība ar Svēto Garu. Jā!
Spēks. Jā!

Bet dāvanas par kurām
lasām Apustuļu darbos:

runāšana mēlēs, pravietošana, ļauno garu
izdzīšana, slimo dziedināšana ir kaut kas

kas ticis pazaudēts Katoļu baznīcā un
šajās baznīcās vēl nav atgūts.

Kāpēc? Tāpēc ka tas nav viņu pamats.
Runājot atklāti.

Viņu pamatā ir tradīcija nevis Bībele.

Es zinu, ka manis teiktais, izaicina.

Bet jūs tikko redzējāt: mēs joprojām,
un es arī biju daļa no tā.

Ikviens no mums ir daļa no šīs vēstures.

Mēs esam balstījušies uz nepareiza pamata.

Rezultātā mums šodien ir daudz baznīcas,
kur jūs neredzat dzīvību,

jūs neredzat Gara dāvanas un neredzat
arī patieso teoloģiju.

Dievs sūtīja kaut ko jaunu : Vasarsvētku
baznīca, Svētā Gara dāvanas.

Azusa iela, Losandželosa 1906.gads,
V. Sīmūrs.

Kāda cilvēku grupa bija kopā un lūdzās.

Svētais Gars nāca pār
viņiem un Svētā Gara dāvanas

tikai vēlreiz atjaunotas baznīcā.

Tajā pat laikā sākās cita
atmoda Velsā ar E.Robertsu.

Apbrīnojama atmoda, kurā pirmajos mēnešos
tika izglābti 100'000 cilvēku.

Un cilvēki patiešām atgriezās.

Tas bija radikāli. Viņi
aizvēra cietums un krogus.

Cilvēki pārstāja zagt un lādēties.

Un daudzas lietas notika
Velsas atmodas laikā.

Tajā visā ienāca patiesība,
kas arī bija pazaudēta.

Tā bija tā saucamā Piecpirkstu kalpošana.

Par kādu mēs lasām Apustuļu darbos, bet
kura tā līdz galam nekad neīstenojās.

Jo tajās baznīcās mums joprojām
ir tā visa darīšana

ap priesteri.... Un rezultātā
Piecpirksu kalpošana

neīstenojās tā, kā mēs to
lasām Apustuļu darbos.

Es pie atgriezīšos vēlāk. No šī visa
mēs iegūstam Apustulisko baznīcu.

Mums Dānijā ir tāda kustība, tīkls
kas saucas Apustuliskā baznīca.

Kuras aizsākumi meklējami Velsas Atmodā.

Šī ir daļa baznīcas vēstures,
kurā es jums tikko devu ieskatu.

Un mēs tik daudz no šīs
baznīcas vēstures varam mācīties.

Mēs varam mācīties, kāpēc mēs
šodien darām tās lietas, kuras mēs darām.

Ja mēs sākam skatīties uz visu sistēmu
kopumā, uz visu to, kas ietvēra dzīvi

un kad skatāmies uz baznīcas ēku.

Tad viņiem (Apustuļu darbos) baznīca
nebija ēka, kā tas ir priekš mums.

Viņiem nebija svētdienu tikšanās,
kā tas ir mums.

Viņiem nebija Svētdienas dievkalpojumi
tādā veidā kā mums.

Kur viss izskatās vienāds,
it kā būtu ierāmēts.

Viņiem tas tā nebija.

Un daudzas lietas izmainījās
caur Katoļu baznīcu.

Mēs ieguvām ēku, ieguvām priesteri,
ieguvām Svētdienas sanākšanas

ar Svētdienas dievkalpojumiem
tādā kārtībā, kā mums tas notiek šodien.

Tas mainījās. Un Katoļu un Luterāņu
baznīcas savā veidā izskatās vienādas.

Un citas baznīcas
līdzinās Luterāņu baznīcai.

Svētdienu sanākšanas. Protams,
dažas no tām notika svētdienās.

Svētdienu tikšanās, svētdienu tikšanās,
svētdienu tikšanās, baznīcas ēka.

Visi savā veidā izskatās līdzīgi.

Ja jūs ceļojat pa pasauli,
gandrīz katra baznīca izskatās līdzīgi.

Katrā draudzē stāv
priekšā mācītājs ar Vārdu:

"Mēs savā baznīcā balstāmies
tikai uz Vārdu, vienīgi uz vārdu."

Viņi tā saka, bet viņi nezina,
ka viss pamats uz kuru viņi

balstās, kad tas nonāk līdz uzbūvei,
kad tas nonāk pie baznīcas ēkas,

kad tas nonāk pie hierarhijas,
kad tas nonāk pie baznīcas sanāksmēm.

Tā nav Bībele, bet Katoļu baznīca
300 gadā un turpmāk.

Un tā iemesla dēļ, dzīvība
cilvēkos kaut kā izsīka.

Jo mēs esam aicināt kalpot Dievam.

Es par to runāšu vairāk
nākamajā lekcijā.

Jo mēs visi esam aicināti kalpot Dievam.

Un ja jūs tikai nākat baznīcā
un klausāties un neko nedarāt,

jūs lēnām mirstat un tas ir tas
ko mēs šodien redzam.

Jo šādi baznīcas uzstādījumi
nav spējīgi veidot mācekļus.

Es vēlos dalīties ar liecību no
savas dzīves.

Es tiku izglābts vienā no "kastītēm".
Es ienācu baznīcā un skatījos apkārt.

Un es domāju:"Tas, ko redzu ir
normāla kristiešu dzīve."

Kā daudziem citiem man bija vēlme
un ilgas kalpot Dievam un es teicu:

"Labi, kā es varu Dievam kalpot?" Skatījos
apkārt,domājot kā es varu kalpot Dievam.

"Es nevaru dziedāt,
es nevaru būt slavētājs.

Jo man vispār nav balss.
Es vēlos sludināt, bet es to nevaru darīt

jo to dara jau kāds cits.

Tā es kļuvu par palīgu un darīju
dažādas praktiskas lietas. Tas bija labi.

Es atceros, ka pēc pāris gadiem es ilgojos
pēc kaut kā vairāk. Es gribēju sludināt.

Un atkal tā bija vienīgā lieta, ko es
varēju baznīcā darīt.

Tad nu es teicu draugam:
"Kā es varu sākt sludināt?"

Un viņš teica tu vari līdz tam izaugt.
Sāc ar svētdienskolu.

Pēc pāris gadiem tu varēsi
kļūt par jauniešu līderi.

Vēl pēc pāris gadiem tu varēsi
1 reizi gadā svētdienā sludināt.

Viņš man to pateica. Es paskaitīju uz
pirkstiem un ja es visu darītu vadoties

no šīs sistēmas,tas man prasītu 5 gadus,
lai 1 reizi gadā sludinātu.

Tas savā veidā atvēra man acis. Es
skatījos apkārt un biju šokēts!

Jo tur bija daudzi cilvēki, kas mācījušies
Bībeles skolā un pazina Dievu.

Bet kur bija dzīve? Tagad viņi tikai nāca
sēdēja un vairs nekalpoja.

Un nekas nenotika! Es redzēju, ka
kaut kas nav kārtībā.

Un šajā sakarā mēs ar sievu
pārcēlāmies uz citu pilsētu

lai tur kādiem cilvēkiem
palīdzētu veidot draudzi.

Tajā laikā mēs bijām jauni un dedzīgi.
Neviens nebija pār mums.

Mēs bijām brīvi darīt tieši to,
ko vēlējāmies darīt.

Es atceros:"Tagad esam brīvi, JĀ!"
Un es atceros, ka devāmies uz mūsu

pirmo svētdienas sapulci: "Ko mums darīt?
Tu varēsi sludināt.

Jā, tas būs labi! Es varēšu vadīt
sapulci, super!"

"Mēs vēlējāmies arī pieņemt ziedojumus."

Bet mēs nevaram vienkārši
paņemt ziedojumus un tad sludināt.

Bet, ja es sasveicinātos un
tad mēs padziedātu.

Un tad būtu kāda informācija,
bet tad ziedojumi?

Un tad būtu vēl dziesmas
un tad sludināšana? "Jā, darām tā!"

Un es biju tik laimīgs līdz paskatījos uz
lapu un sapratu: Tas nav atšķirīgi!

Mēs no tā tikko bijām iznākuši!

Un tas ir tas, ko mums ir jāsaprot.
Es aizgāju, jo vēlējos veidot mācekļus.

Es vēlējos kaut ko mainīt.
Viena lieta bija atstāt veco,

bet pavisam cita lieta dabūt
veco lietu ārā no sevis.

Kā Mozum nebija grūti no Ēģiptes
izvest Izraēla tautu.

Bet bija grūti Ēģipti dabūt ārā no
viņiem. Viņi vienmēr skatījās atpakaļ.

Un priekš manis, es tiku izglābts un
un es ienācu baznīcā un kad es to pametu

pēc neilga laika, es vēlējos izveidot
ko jaunu. Veidot mācekļus. Kas notika?

Viss beidzās pa vecam, kā iepriekš.

Es nonācu pie Svētdienas tikšanās,
kur mums ir: ievadruna, dažas dziesmas,

informācija, ziedojumi, dziesmas, tad tu
sludini un tad mums ir sadraudzība.

Un tas izskatījās tieši tā, kā tur
no kurienes es aizgāju.

Tas bija tik tālu no tā,
ko mēs lasām par pirmo baznīcu.

Viņiem nebija tāda veida kārtība.

Bet tagad Dānijā daudzus gadus vēlāk
man ir šāda kārtībā. Kāpēc?

Dēļ manas iepriekšējās baznīcas,
dēļ Katoļu baznīcas.

Kaut kā tas ir turpinājies un mēs esam
daļa no tās tradīcijas. Un mans stāsts

ir ka mēs pārvācāmies no vietas uz vietu,
atkal plānojot draudzes.

Un katru reizi es iemācījos vairāk.

Tas nebija viegli tikt ārā no kastes
un izlauzties no tradīcijām.

Taču beigās Dievs man deva sapni
un es piedzīvoju brīvību.

Un kad es piedzīvoju brīvību,
daudzas lietas izmainījās.

Mēs pārcēlāmies uz citu pilsētu
un tas, kas notika tur bija, ka

Dievs mūs ievada tuksnesī.
Mēs pazaudējām māju un naudu.

Mana sieva bija slima un gulēja gultā,
es pats gribēju nomirt.

Tas bija apmēram pirms 4 gadiem.

Es biju gatavs nomirt un jautāju,
"Dievs kur tu esi?"

Mēs tajā laikā pazaudējām visu. Bet kad
viss bija zudis, mēs atradām Jēzu.

Man bija 1.5 vai 2 gadu periods, kad
es nebiju daļa no baznīcas.

Es redzēju visu no āra.

Kad es skatījos uz visu
no ārpuses,

pēkšņi es saskatīju
lietas citā gaismā.

Tas bija kā man brilles būtu noņemtas
un es lietas ieraudzīju no jauna.

Tas man radīja jaunu dzīvi.
Un es varu liecināt.

Es gavējušajā šajā laikā 40 dienas.

Vienā dienā Dievs mani uzrunāja un
teica: "Torben" un es teicu "Klausos!"

"Dodies uz Nastvedu", tā ir pilsēta
Dānijas otrā galā.

Es zināju, ka tas bija Dievs un es devos
mājās raudot. "Mēs dodamies uz Nastvedu".

Man tas bija tik spēcīgi.
Tā nu mēs devāmies uz Nastvedu.

Es ierados tur un teicu: "Dievs, es esmu
šeit, ko tu gribi, lai es daru?"

Es kādas dienas staigāju
apkārto lūdzot un gaidot uz Dievu.

Svētdienā es runāju kādā
mazā Baptistu draudzē.

Tur esošais mācītājs bija mans draugs.

Man pienāca kāds vīrs
un es par viņu lūdzu.

Viņam bija problēmas ar celi un
pēc nedēļas viņam bija jāveic operācija.

Es par viņu lūdzu un
Dievs dziedināja viņu.

Un viņš varēja staigāt pa trepēm
bez problēmām.

Pēc sapulces viņs man pienāca un teica:
"Torben, man ar tevi ir jārunā.

Kad Dievs tevi uzrunāja atbraukt
uz Nastvedu?"

Un es uz viņu paskatījos:

"Pirmdien pēcpusdienā, kad es uz
lauka lūdzu pulksten 15:00. Kas ir?"

Un viņš teica:"Torben tas ir apbrīnojami,
es atradu tavu mājaslapu pirmdien.

Un es arī lūdzu Dievu pirmdien,
otrdien un trešdien:

"Dievs atved Torbenu uz Nestvedu, lai
viņš varētu lūgt par manu dziedināšanu."

Es teicu: "Kā lūdzu?
Kad es to dzirdēju, es nodomāju:

"Woow! Otrā Dānijas malā es lūdzu.
Dievs uz mani runā:

"Dodies turp un es devos dēļ šī vīra
lūgšanas un viņš tika dziedināts."

Mājupceļā es teicu savai sievai:

"Tas ir tas, ko vēlamies! Šī dzīve, kur
mēs tiekam Gara vadīti."

Tagad man ir simtiem
līdzīgu liecību.

Kā Svētais Gars vada mūsu ikdienu.

Kad es sāku izlauzties no šiem tradīciju
rāmjiem, pēkšņi es ieraudzīju, kas esmu.

Es esmu priesteris, es esmu pildīts ar
Svēto Garu, es esmu Dieva templis.

Dievs var mani lietot ikdienā! Un tas man
palīdzēja atgriezties pie Apustuļu darb.

Kopš tā laika, katrs ar ko
esmu strādājis un kuru

esmu apmācījis, nododot šo mācību,
piedzīvo to pašu:

kad viņi izlaužas no šīm tradīcijām
un domāšanas veida,

pēkšņi viņi sāk piedzīvot dzīvi
kādu mēs lasām Apustuļu darbos.

Un tā ir mana mācība. Liela daļa no tās
radās laikā, kad mēs

'gājām cauri tuksnesim' un redzējām lietas
jaunā gaismā ārpus tradīcijām.

Es vēlos teikt jau no sākuma: es
mīlu baznīcu un neesmu pret to.

Bet es vēlos redzēt reformāciju.
Un kā Luters, Katoļu baznīcā:

Kad Luters sāka reformēt Katoļu baznīcu
viņi viņam teica, ka

viņš ir Sātana sūtīts,
lai iznīcinātu baznīcu.

Bet mēs mūsdienās zinām, ka M.Luters
nebija pret baznīcu.

Viņš tikai vēlējās to reformēt.
Un es arī neesmu pret baznīcu.

Es vēlos to reformēt.

Bet mana izpratne par baznīcu ir pavisam
savādāka kā citiem.

Es esmu runājis daudzās draudzēs:
Vasarsvētku, Baptistu un

citās konfesijās. Es varu tur
runāt un tajā pat laikā to respektēt.

Bet es ticu, ka ja mēs patiešām vēlamies
būt efektīvi mācekļu veidošanā,

tad mums ir jāatgriežas pie pamata.

Mums jāmaina pamats.

Jūs nevarat redzēt vai draudze ir veselīga
pēc tā cik viņiem ir nauda.

Jūs nevarat redzēt cik laba ir draudze,
pēc tā cik tajā ir draudzes locekļu.

Vai arī pēc tā, cik cilvēki nāk Svētdienās

Jūs to neredzat pēc tā cik
aktivitātes ir baznīcā. Nē!

Un jo īpaši to nevar redzēt
pēc tā, kas notiek Svētdienā.

Jo Svētdienā visi smaida
un viss izskatās labi.

Nē. Ja jūs vēlaties redzēt vai tas ir labi
un veselīgi, jūs to redzēsit pēc augļiem.

Vai viņi veido mācekļus?

Vai cilvēki mīl Jēzu un seko Viņam
paklausa Viņa Vārdam arī darbos.

Paklausīt Viņa vārdiem?
Mēs runājam par dzīvi ar Jēzu,

ne tikai Svētdienas rītā, bet arī pirmdien
otrdien, trešdien, ceturtdien un tā tālāk.

Tātad, ja vēlaties zināt vai baznīca
ir laba baznīca,

skatieties, ko viņi dara piektdienās,
ko jaunie cilvēki dara piektdienu vakaros.

Par ko vecāki cilvēki runā
trešdienu pēcpusdienā.

Ko cilvēki dara, kad viņi ir kopā?

Vai tas ir Jēzus, Dieva vārds kas nāk
no viņu mutēm vai ļauni joki?

Es esmu ļoti drosmīgs tajā, ko
šodien daru, jo es redzu augļus.

Cilvēki kļūst par Jēzus mācekļiem.
Cilvēki pilnveidojas.

Es vēlos redzēt reformāciju.

Es ticu, ka arī daudzi priesteri
šodien vēlas redzēt reformāciju.

Esmu sastapis daudzus priesterus, kuri
"mirst" esot iekšā sistēmā.

Viņi visu iesāk, jo vēlas veidot mācekļus,
bet tas beidzas ar Svētdienas sapulcēm,

Svētdienas sapulcēm, Trešdienas sapulcēm,
Svētdienas sapulcēm un dzīve beidzas.

Cilvēki vairs neaug un savā ziņā
viņi tiek nogalināti.

Tradicionālā izpratnē arī es biju
priesteris un es sāku fiziski izdzist.

Tas bija patiešām grūti. Bet tagad,
izmainot pieeju, daudz kas ir savādāk.

Esmu par to uzrakstījis grāmatu:
"The Last Reformation".

Jūs to varat atrast manā mājaslapā.
Es iedrošinu cilvēkus izlasīt šo grāmatu.

Ja vēlaties detalizētāk iepazīsties ar
manu grāmatu: "The Last Reformation"

Tad varat to nopirkt Amazon.com
eBook sadaļā.

Saiti atradīsiet arī manā mājaslapā:
www.TheLastReformation.com

kur vara iegūt e-grāmatu
vai grāmatu papīra formātā.

Es tevi iedrošinu izlasīt
"The Last Reformation"

Jo šī ir daļa vēstures,
kuru izskaidroju tev parādot

kāpēc mēs darām to ko mēs darām.

Es vēlos teikt: Ja mēs runājam par šo,
vienīgā problēma nav baznīcas iekārta;

kāpēc darām to, ko darām. Problēma ir
arī mūsu teoloģijā.

Jo mēs redzam, ka Katoļu baznīcai ir
teoloģija, kurā ir pazaudētas lietas.

Tad nāk taisnošana no ticības,
kristība ticībā, svētdarīšana,

kristība ar Svēto Garu un tā tālāk.

Bet Dievs neatjaunoja šīs patiesības

cilvēkiem, lai viņi turpinātu sēdēt
kastītē, zinot patiesību.

Daudzi šodien, īpaši luterāņu
valstīs kā Dānija,

tic, ka mēs esam luterāņi un saka :" Ak,
mums nevajag Svēto Garu, jo

mēs jau visu esam saņēmuši
Luterāņu baznīcā."

Bet tā nav patiesība.
Jo viss šis ir patiesība.

Un es nesaku, ka pēdējā lieta ir labāka,

jo Vasarsvētki vai ko mācīties
no Metodistiem

kad mēs runājam par šķīstīšanu ticībā
un svētdarīšanu.

Es nesaku, ka šis ir labākais.
Nē.

Es ticu, ka mēs ieraudzīsim,
ka katra patiesība nāk kopā.

Bet tas nenotiks lielajām
konfesijām

kļūstot par vienu.
Nē, jo jūs to nevarat panākt.

Un mēs redzam daudzas viltus
atmodas notiekam, kur daudzas

draudzes tiecas atpakaļ
pie Katoļu baznīcas.

Esmu šokēts kā Vasarsvētku priesteri

sāk tiekties atpakaļ pie
Katoļu baznīcas.

Viņi tos sauc par baznīcas tēviem.

Neejiet atpakaļ uz šīm tradīcijām..
atgriezieties pie Bībeles,

uz Apustuļu darbiem, nevis šīs mācības.

Bet viņi sliecas atpakaļ
pie Katoļu baznīcas

un tā ir viltus atmoda, ko mēs
redzam patlaban notiekam.

Nedaudz pagaidiet un tas notiks,
daudz daudz vairāk tuvākajā nākotnē.

Bet patiesa atmoda ir tad,
kad cilvēki nāk no tā ārā.

Un mēs izkļūstam no kastītēm.

Un tad mēs varam
būt vienoti kā viens.

Un ja jūs satiekat cilvēkus uz
ielām vai viņu mājās

uz viņu pierēm nav rakstīts:
Vasarsvētki vai Baptists! Nē!

Tad jūs esat tikai Jēzus mācekļi. Un
es ticu, ka tas ir tas, ko Dievs vēlas:

Savienot mūs kā vienu cilvēku, lai
mēs mācītos un tikt skaidrībā ar visu.

Jo jums var būt patiesība par kaut ko.

Bet ja jums ir tikai šī viena patiesība
bet nav pārējās; jūs nevarat saprast.

Jā, jūs esat taisnoti no ticības, bet
Jēzus neteica, lai taisnojat cilvēkus.

Nē, Viņš teica ej ārā un dari par
mācekļiem citus, lai viņi paklausītu Man.

Lai paklausītu Viņu, mums jāapglabā
vecā dzīve un jādzīvo svēta dzīve.

Mums ir jādomā par mūžīgo dzīvību,
mums vajag Svēto Garu,

mums vajag dāvanas, lai kļūtu par
Jēzus mācekļiem un sekotājiem.

Es vēlos parādīt piemēru par teoloģiju,
cik negatīva tā ir.

Ja es paņemu 10 bērnus, kuri ir 10 gadus
veci un iedodu viņiem Bībeli.

Un es bērniem palūgtu izlasīt
Evaņģēliju un Apustuļu darbus.

Un tas es viņiem pajautātu,
kad cilvēks tiek kristīts?

Vai tā ir pirmā Svētdiena pēc
ticības pieņemšanas? Pēc mēneša?

Kad viņi ir ieguvuši papildus
mācību baznīcā?

Vai pēc pāris gadiem, kad
viņi jūtas gatavi?

Ja bērni būs lasījuši Apustuļu darbus,
viņi paskatīties uz mani un teiks:

Neviens no variantiem, jo tas notika
tajā pašā dienā. Kāpēc?

Jo tas ir tik skaidrs, ka to saprot
pat 10 gadus veci bērni:

Ikviens, kas kļuva ticīgs, Apustuļu
darbos tika kristīts tajā pašā dienā.

Ikviens atgriezās no grēkiem, tika
kristīts un saņēma Svēto Garu.

Tā bija sākumā un tas šiem 10
bērniem bija skaidri saprotams.

Bet ja es aicinu 5 ļoti gudrus cilvēkus
no katras konfesijas

kuri var lasīt Grieķu un Ebreju

kuri vairākus gadus studējuši teoloģiju
un pajautātu viņiem šo pašu jautājumu:

"Kad cilvēks tiek kristīts?"

Viņi man dos piecas dažādas atbildes.

Tas atkarīgs no tā, kur viņi būs studējuši

Un neviena no atbildēm nebūs pareiza
Jo kura no šīm grupām

krista cilvēkus tajā pat dienā?
Neviena. Kāpēc?

Jo tas ir ārpus viņu rāmjiem.

Kaut kā mēs esam Dieva vārdam atņēmuši
spēku dēļ reliģijas,

mūsu tradīciju dēļ.

Jo šajos konfesiju rāmīšos
vairs neietilpst tas, ka mēs

kristām cilvēkus
tajā pašā dienā.

Jo mēs vēlamies, lai tas notiek
baznīcā, sapulces laikā,

un viss būtu saplānots.

Tā dēļ mēs zaudējam spēku un
mēs zaudējam dzīvi.

Dievs nepieņem mūsu tradīcijas,
Viņš pieņem Savu vārdu.

Esmu pieredzējis, ka cilvēki
tiek kristīti tajā pašā dienā,

kur Svētais Gars nolaižas
un cilvēki apkārt pēkšņi

sāk runāt mēlēs, kaut par viņiem
neviens nelūdza. Kāpēc?

Jo Dievam tas patīk!
Dievs mīl Savu vārdu!

Dievs patīk, kad mēs Viņu paklausām,
cienām Viņu un darām to, ko esam aicināti.

Bet nevis darām to, ko
tradīcijas aicina darīt.

Vai redzat, ka lieli gudri cilvēki, kas
pārvalda grieķu un ebreju valodas,

neredz ko Vārds saka.
Bet 10 bērni to redz.

Mēs bieži ticam, ka viss slēpjas
tradīcijās un zināšanās,

vai pašā mācībā.

Un daudzi cilvēki no draudzēm
visā pasaulē, domā, ja vēlos

kalpot Dievam, man ir jādodas uz Bībeles
skolu. Nepareizi! Ja godīgi, nepareizi!

Apustuļu darbos mācekļi devās uz
skolām? Nē! Vai viņi pazina Jēzu? Jā!

Vai viņiem bija daudz zināšanas? Jā!
Bet tā bija esot kopā ar Jēzu,

nevis studējot Bībeles skolā.

Es nesaku, ka Bībeles skola ir katrā ziņā
nepareiza, bet problēma ar Bībeles skolu

ir tas, ka pabeidzot skolu

jūs sākat Bībeli lasīt
ar dažādām brillēm.

Piemēram, ja satieku cilvēku, kurš
ir studējis teoloģiju, es varu pateikt

kam tic šis cilvēks, pat ar
viņu nerunājot.

Man tikai jāzina, kur
viņš ir studējis.

Ja viņš ir studējis Luterāņu baznīcā:
"Tu tici tam un tam.."

Metodistu baznīcā:
"Tu tici tam un tam.."

Baptistu baznīcā: "Tu tici tam
un tam". Vai jūs to redzat?

Tas ir tā, ka tad, kad
tiekam izglābti vai izaugam,

mēs tiekam izglābti vai izaugam konfesijā,
baznīcas kartībā.

Un visbiežāk mēs ticam, ka tas, kur
uzaugām ir vienīgā patiesība.

Jo viss ko mēs redzam izskatā tā
ka tas, ko darām, atbilst patiesībai.

Un mums apkārt ir daudz zinošu cilvēku,
kas Bībeli pazīst daudz labāk par mums.

Tā iemesla dēļ tam visam jābūt patiesībai.

Bet mēs aizmirstam ka šeit visur ir
gudri cilvēki kas zin Bībeli

Un katrs domā, ka tas,
ko viņš dara ir vispareizākais.

Bet bieži mēs nespējam redzēt.
Jo mēs lasām caur šīm brillēm.

Man arī ir draugi, kas ir
Luterāņu mācītāji un ir ļoti gudri

dažādās lietās, bet kad tas nonāk līdz
kristībām, viņi nespēj ieraudzīt.

Ja es izlasu to, ko viņi saka...
Ja es būtu skolotājs skolā

kur viņiem būtu šāds uzdevums,
es viņiem dotu zemāko atzīmi. Kāpēc?

Jo, kad mēs runājam par šo lietu,
tās teoloģija ir tik nevērtīga.

Daudzās citās sfērās tā ir spēcīga, bet
kad iet runa par šo, tad tā ir ļoti slikta

Viņi to nespēj redzēt dēl savām brillēm.
Vai arī viņi baidās to ieraudzīt.

Jo, piemēram, ja viņi pēķšņi saskata
un maina savus uzskatus par kristībām,

tad viņi pazaudēs savu darbu,
savus draugus un savu naudu.

Viņi zaudēs visu,
jo viņi vairs neiederas šajos rāmjos.

Jo tā ir problēma, kas bieži mūs kavē,
lai iegūtu patieso teoloģiju

un iepazītu Dievu.
Mūsu rāmji! Mūsu rāmji!

Ja nebūtu problēmas ar rāmjiem, cik bieži
mēs ikdienā redzam

priesteri, kurš izlasa Bībeli un:
"Hei, es kļūšu par baptistu!"

Vai arī baptist izlasa par Svēto Garu:
"Ak, stāšos Vasarsvētku draudzē."

Bet cik bieži mēs to redzam?
Ne ļoti bieži.

Visbiežāk tā baznīcas mācība,
kurā esi izglābts.

Tā, kurā tu esi uzaudzis
tajā tu turpināsi dzīvot atlikušo dzīvi.

Un tu tici, ka tev ir tā paveicies,
jo tu esi uzaudzis pareizajā

baznīcas konfesijā, kurai pieder patiesība
un vienīgi patiesība.

Es neticu ka kādam ir vienīgā patiesība.

Es ticu, ka patiesība mums
jāpaņem ir no katras

pirms mēs iegūstam pilnīgu patiesību.

Tātad, Es tikai vēlos pateikt,
ka tas nav par teoloģiju.

Tas patiesi ir
par briļļu noņemšanu

Es nevēlos ar cilvēkiem diskutēt par
teoloģiju, esmu to darījis iepriekš

Bet es nevēlos izniekot
lielu daļa laika diskutējot.

Es vēlos izmantot laiku, lai apmācītu
un lai nodotu šo mācību.

Lai cilvēki varētu novilkt savas brilles,
un sāktu paši lasīt Bībeli

ļaujot Svētajam Garam viņus mācīt.

Kad tu tā dari, pēkšņi: "Wow! Tu
redzi lietas, ko iepriekš neesi redzējis.

Tagad jūs zināt, kāpēc mana mājaslapa
saucas "The Last Reformation".

Šeit man ir :
Katoļu sistēmai ir jākrīt un

Dievs saved mūs kopā
pirms Jēzus nāk otrreiz.

"The Last Reformatiom". Tas ir arī manas
grāmatas un mājaslapas nosaukums.

Tā ir arī daļa no mācības, ko
šodien saņēmāt.

Es ticu ka mēs stāvam
Pēdējās Reformācijas priekšā, jo

Dievs pēdējos gadus mūsu
priekšā ceļ Savu baznīcu un

Viņš vēlas lai noņemam savas brilles.

Viņš vēlas, lai mēs izlaužamies no
nepareizā pamata un nākam pie vienkāršās

bet spēcīgās dzīves, par ko lasām
Apustuļu darbos.

Kā cilvēki, kas ieradās no Holandes
un vēlējās iemācīties dziedināt slimus

Es viņus daudz nemācīju, mēs
padzērām kafiju, runājām par Jēzu

un daudzām dažādām lietām un tad es viņus
izvedu ielās kā esmu darījis

arī ar cietiem.

Un pirmajās 20 minūtēs viņi bija lūguši
par slimu cilvēku, kurš tika dziedināts.

Es daudz viņus nemācīju. Nē,
jo, ja mēs parādām dzīvi

un apmācam tā, kā Jēzus to darīja,
mēs spējam būt ļoti efektīvi.

Un tas ir tas, ko es vēlos darīt ar tevi
caur šo Bībeles skolu.

Nākamās 19 lekcijas es vedīšu tevi atpakaļ

soli pa solim
tajā dzīvē par kuru lasām Apustuļu darbos.

Es zinu, ka radīsies daudz jautājumi:
"Bet kā ar šo?

Un ko mums darīt?
Un...kas ar šo?"

Es saku: Atslābinies, vienu soli
vienā reizē, vēlāk tu visu sapratīsi.

Bet ko es vēlos, lai tu dari, pirms es
ierakstu nākamo lekciju nākamnedēļ

Es vēlos, lai tu paņem Bībeli,
Apustuļu darbus.

Un sāc lasīt Apustuļu
darbus no paša sākuma.

Kad tu izlasīsi Apustuļu darbus,
tu ieraudzīsi tur baznīcu.

Tad saki sev:
"Tā ir normāla Kristiešu dzīve!"

"Tā ir ierasta Kristiešu dzīve."
Izlasi Apustuļu darbus.

Un saki sev:
"Tā ir normāla Kristiešu dzīve."

Centies aizmirst esošos uzstādījumus,
centies aizmirst to ko redzi ap sevi.

Un nedomā ka tas ir normāli.
Dieva vārds,

Apustuļu darbi,
ir normāla Kristiešu dzīve.

Tāpēc paņem Apustuļu darbus,
izlasi visu un ja vēlies ko vairāk,

pasūti manu grāmatu:"The Last Reformation"
Es domāju būtu labi, ja tu to dabūtu

un izlasītu kamēr tu
ej cauri Bībeles skolai

Tā var būt liela svētība. Visādi citādi,
vēlos redzēt tevi nākamajā nedēļā

Ar nepacietību to gaidu.
Nākamnedēļ es runāšu. Es zīmēšu.

Es ilustrēšu un runāšu
nedaudz vairāk par sistēmu,

par priesterību.
Ka mēs visi esam priesteri.

Un palīdzēšu tev tavā dzīvē
radīt platformu, kur tu varai augt.

Tāpēc ka rietumos mēs esam šobrīd uzcēluši

Kristietību kurā viss ir par zināšanām.

Bet tas viss nav par zināšanām,
tas ir par zināšanu un darīšanu.

Mēs bieži domājam: "Ak, man tikai vajag
vairāk teoloģijas, vairāk Bībeles skolu,

man vajag vairāk izglītības."

Bet ja jūs paskatāties uz cilvēkiem
kas studējuši teoloģiju vairākus gadus.

Tad, jo vairāk viņi ir studējuši, jo
nederīgāki viņi ir priekš Dieva valstības,

kad runājam par izaugsmi,
dēmonu izdzīšanu, slimo dziedināšanu,

spēju dzirdēt Dievu un
tik Svētā Gara vadītam.

Jo teoloģija rodas
prakstiskā un vienkāršā

paklausībā Dieva Vārdam.

Tas ko es izdarīju ar pāri no Holandes,
arī bija radikāli

un reformējoši un pilnīgi dzīves izmainoši
tas prasīja tikai 20 minūtes.

Es aprunājos ar viņiem un teicu: tas ir
tik apbrīnojami un reizē arī tik vienkārši

nekas jauns, darījām tikai to
ko Jēzus teica Lūk.ev. 10:9

Ejiet, dziediniet slimus,
sludiniet Evaņģēliju."Labi daram to."

Bet bieži mēs veidojam teoloģiju
no lietām, tā vietā lai tās darītu.

Bet lai mēs to sāktu darīt,
mums vajadzīga platforma,

mums ir jāsaprot, ka Jēzus vēlas
būt daļa no mūsu ikdienas dzīves.

Jā, un es par to runāšu nākamnedēļ.

Dievs tevi svētī un tiekamies nākamnedēļ.
Attā!