< Return to Video

Kā darbojas oža? — Rouza Eveleta

  • 0:07 - 0:10
    Tā ir pirmā maņa,
    ko izmanto pēc piedzimšanas.
  • 0:10 - 0:13
    Tai ir veltīts katrs piecdesmitais
    no taviem gēniem.
  • 0:13 - 0:15
    Tai jābūt svarīgai, vai ne?
  • 0:15 - 0:17
    Labi, ievelc dziļu elpu caur degunu!
  • 0:17 - 0:19
    Šī maņa ir oža,
  • 0:19 - 0:21
    un tā ir apbrīnojami spēcīga.
  • 0:21 - 0:24
    Pieaugušie spēj atšķirt
    ap 10 000 dažādu smaržu.
  • 0:24 - 0:26
    Lūk, kā tavs deguns to paveic.
  • 0:26 - 0:29
    Oža sāk darboties, kad
    nāsīs ar gaisu ievelc molekulas.
  • 0:29 - 0:31
    95% deguna dobuma
  • 0:31 - 0:34
    tiek izmantoti gaisa filtrēšanai,
    pirms tas nokļūst plaušās.
  • 0:34 - 0:36
    Taču dziļāk degunā ir vieta,
  • 0:36 - 0:38
    ko sauc par ožas epitēliju —
  • 0:38 - 0:41
    mazs ādas gabaliņš,
    kas ir tavas ožas atslēga.
  • 0:41 - 0:44
    Ožas epitēlijs ir noklāts
    ar ožas receptoršūnām,
  • 0:44 - 0:46
    īpašiem neironiem, kas sajūt smaržas,
  • 0:46 - 0:48
    gluži kā deguna garšas kārpiņas.
  • 0:48 - 0:50
    Smaržu molekulām nonākot deguna dobumā,
  • 0:50 - 0:53
    tās ielīp gļotu slānī,
    kas klāj ožas epitēliju.
  • 0:53 - 0:56
    Izšķīstot tās saistās
    ar ožas receptoršūnām,
  • 0:56 - 1:00
    kas aktivējas un caur ožas traktu
    nosūta signālu smadzenēm.
  • 1:00 - 1:01
    Starp citu,
  • 1:01 - 1:04
    par dzīvnieka ožu ļoti daudz var pateikt
  • 1:04 - 1:06
    pēc tā ožas epitēlija izmēriem.
  • 1:06 - 1:07
    Suņa ožas epitēlijs
  • 1:07 - 1:09
    ir 20 reizes lielāks
    nekā necilais cilvēka epitēlijs.
  • 1:10 - 1:13
    Taču joprojām ir daudz kas,
    ko mēs par šīm šūnām nezinām.
  • 1:13 - 1:15
    Piemēram, mūsu ožas epitēlijs
    ir pigmentēts,
  • 1:16 - 1:18
    bet zinātnieki īsti nezina kāpēc.
  • 1:18 - 1:21
    Taču kā mēs patiesībā
    atšķiram dažādas smaržas?
  • 1:21 - 1:22
    Izrādās, ka smadzenēs ir
  • 1:22 - 1:25
    40 miljoni dažādu ožas receptoru neironu,
  • 1:25 - 1:27
    tādējādi smarža A var aktivēt
  • 1:27 - 1:30
    3., 427. un 988. neironu,
  • 1:30 - 1:32
    un smarža B var aktivēt
  • 1:32 - 1:36
    8., 76. un 2 496 768. neironu.
  • 1:36 - 1:38
    Visas šīs dažādās kombinācijas
  • 1:38 - 1:40
    ļauj saost milzīgi plašu smaržu klāstu.
  • 1:40 - 1:43
    Turklāt ožas neironi ir
    vienmēr jauni un gatavi darbam.
  • 1:43 - 1:46
    Tie ir vienīgie neironi,
    kas tiek nomainīti
  • 1:46 - 1:48
    ik pēc 4 līdz 8 nedēļām.
  • 1:48 - 1:52
    Kad neironi ir aktivēti,
    signāls pa kūlim līdzīgo ožas traktu ceļo
  • 1:52 - 1:55
    uz visdažādākajām vietām smadzenēs,
    pieturot mandeļveidīgajā ķermenī,
  • 1:55 - 1:56
    talāmā un smadzeņu garozā.
  • 1:57 - 1:59
    Redze un dzirde darbojas citādi.
  • 1:59 - 2:02
    To signāli vispirms nokļūst
    pārraides centrā
  • 2:02 - 2:03
    starp abām smadzeņu puslodēm
  • 2:04 - 2:06
    un tad dodas tālāk uz citiem apgabaliem.
  • 2:06 - 2:09
    Taču, tā kā oža attīstījās
    pirms vairuma citu maņu,
  • 2:09 - 2:11
    tā pa tiešo dodas
    uz pārējiem smadzeņu apgabaliem
  • 2:12 - 2:14
    un aktivē gatavību „cīnīties vai bēgt”,
  • 2:14 - 2:17
    palīdz ko atsaukt atmiņā
    vai liek siekalām saskriet mutē.
  • 2:17 - 2:19
    Lai gan mums visiem ir
    līdzīga fizioloģiskā uzbūve,
  • 2:19 - 2:22
    divas nāsis un miljoniem ožas neironu,
  • 2:22 - 2:23
    ne visi saož vienu un to pašu.
  • 2:23 - 2:25
    Viens no zināmākajiem piemēriem
  • 2:25 - 2:28
    ir spēja saost tā dēvēto „sparģeļu čuru”.
  • 2:28 - 2:30
    Aptuveni ceturtdaļa cilvēku
  • 2:30 - 2:31
    urinējot pēc sparģeļu ēšanas
  • 2:31 - 2:33
    sajūt īpašu smaku.
  • 2:33 - 2:36
    Pārējie 75% to nemana.
  • 2:36 - 2:39
    Un tas nav vienīgais piemērs
    ožas atšķirībām starp dažādiem deguniem.
  • 2:39 - 2:42
    Daļai cilvēku ķīmiskais savienojums
    androstenons atgādina vaniļu,
  • 2:42 - 2:44
    citiem tas ož pēc sviedraina urīna,
  • 2:44 - 2:45
    kas ir visai nelāgi,
  • 2:45 - 2:49
    jo androstenons ir sastopams
    garšīgos ēdienos, piemēram, cūkgaļā.
  • 2:49 - 2:51
    Domājot par sviedrainā urīna saodējiem,
  • 2:51 - 2:53
    cūkgaļas ražotāji kuiļus kastrē,
  • 2:53 - 2:55
    lai to organisms
    pārstātu ražot androstenonu.
  • 2:55 - 2:58
    Nespēju sajust smaržas
    sauc par anosmiju,
  • 2:58 - 3:00
    un ir zināmi ap 100 šādu gadījumu.
  • 3:00 - 3:03
    Cilvēki ar alicīna anosmiju
    nespēj saost ķiploku.
  • 3:03 - 3:06
    Cilvēki ar eigenola anosmiju
    nespēj saost krustnagliņas.
  • 3:06 - 3:10
    Un daži cilvēki nespēj saost pilnīgi neko.
  • 3:10 - 3:12
    Šādai pilnīgai anosmijai
    var būt vairāki iemesli.
  • 3:12 - 3:14
    Daži bez ožas piedzimst.
  • 3:15 - 3:18
    Citi to zaudē negadījumā
    vai slimības laikā.
  • 3:18 - 3:20
    Ja ožas epitēlijs uztūkst
    vai tajā iekļūst infekcija,
  • 3:20 - 3:22
    parādās ožas traucējumi,
  • 3:22 - 3:24
    kādus, iespējams,
    esi piedzīvojis slimojot.
  • 3:24 - 3:28
    Nespēja jelko saost
    traucē darboties arī pārējām maņām.
  • 3:28 - 3:29
    Daudzi, kuri nespēj neko saost,
  • 3:29 - 3:32
    nespēj arī sagaršot
    tā, kā varam mēs, pārējie.
  • 3:32 - 3:36
    Izrādās, ka tas, kā kaut kas garšo
    ir cieši saistīts ar to, kā tas smaržo.
  • 3:36 - 3:39
    Košļājot ēdienu,
    gaiss nokļūst deguna kanālā,
  • 3:39 - 3:41
    nesot līdzi ēdiena smaržu.
  • 3:41 - 3:43
    Šīs smaržas nokļūst ožas epitēlijā
  • 3:43 - 3:45
    un daudz ko pastāsta
    smadzenēm par to, ko ēd.
  • 3:45 - 3:48
    Zaudējot spēju saost,
    zūd arī spēja sagaršot
  • 3:48 - 3:50
    ko vairāk nekā tās piecas garšas,
  • 3:50 - 3:52
    ko uztver garšas kārpiņas:
  • 3:52 - 3:53
    saldu, sāļu,
  • 3:53 - 3:55
    rūgtu, skābu un pikantu.
  • 3:55 - 3:57
    Nākamreiz, kad saodīsi izplūdes gāzes,
  • 3:57 - 3:59
    sāļo jūras gaisu vai ceptu vistu,
  • 3:59 - 4:01
    tu ļoti labi zināsi, kā to paveici,
  • 4:01 - 4:04
    un varbūt mazliet vairāk
    novērtēsi, ka spēj to izdarīt.
Title:
Kā darbojas oža? — Rouza Eveleta
Speaker:
Rose Eveleth
Description:

Skaties pilnu mācību video: http://ed.ted.com/lessons/how-do-we-smell-rose-eveleth

Pieaudzis cilvēks spēj atšķirt ap 10 000 smaržu. Mēs izmantojam savu degunu, lai saprastu, ko ēst, ko pirkt un kad ir laiks iet dušā. Taču kā gaisā esošās molekulas tiek pārvērstas smaržās, ko uztver smadzenes? Rouza Eveleta ieskicē smaržu ceļojumu caur ožas epitēliju un skaidro, kāpēc smaržas ir tik subjektīvas.

Sagatavoja — Rouza Eveleta; animēja — Igors Koriks.
more » « less
Video Language:
English
Team:
closed TED
Project:
TED-Ed
Duration:
04:20
Kristaps edited Latvian subtitles for How do we smell?
Kristaps edited Latvian subtitles for How do we smell?
Ilze Garda edited Latvian subtitles for How do we smell?
Ilze Garda edited Latvian subtitles for How do we smell?
Ilze Garda edited Latvian subtitles for How do we smell?
Ilze Garda approved Latvian subtitles for How do we smell?
Kristaps edited Latvian subtitles for How do we smell?
Kristaps edited Latvian subtitles for How do we smell?
Show all

Latvian subtitles

Revisions Compare revisions

Our website uses cookies for analysis purposes.