Homeopātija, pūšļošana un krāpniecība

Leģendārais skeptiķis Džeimss Randi uz skatuves iedzer nāvējošu homeopātisko miega zāļu devu, uzsākot astoņpadsmit minūtes garu, ugunīgu neracionālo uzskatu apsūdzību. Viņš izaicina visas pasaules gaišreģus: pierādiet, ka tas, ko jūs darāt, ir patiess, un es iedošu jums miljonu dolāru. (Neviens vēl nav pierādījis savas spējas)

Labrīt.

Man ir prieks šeit redzēt tik daudz lāga cilvēku

un tik daudzas smaidīgas sejas.

Man ir ļoti īpatnēja

pieredze, attieksme un pieeja

reālajai pasaulei,

jo es esmu burvju mākslinieks.

Es dodu priekšroku šim nosaukumam, nevis „burvim”,

jo, ja es būtu burvis, tas nozīmētu,

ka lietoju burvestības, burvju vārdus

un dīvainus žestus,

lai nodarbotos ar īstu maģiju.

Nē, es ar to nenodarbojos; es esmu burvju mākslinieks,

tas nozīmē kādu, kurš izliekas

par īstu burvi. (Smiekli)

Kā gan mēs ko tādu darām?

Mēs paļaujamies uz faktu,

ka skatītāji kā jūs

veiks pieņēmumus.

Piemēram, man uznākot uz skatuves,

no pults paņemot mikrofonu

un to ieslēdzot,

jūs pieņēmāt, ka tas ir mikrofons, kas tas nav.

(Smiekli)

Patiesībā, šis ir kaut kas,

ar ko apmēram puse, vairāk nekā puse no jums nebūs pazīstami.

Redziet, tas ir bārdas dzenamais.

No tā sanāk ļoti slikts mikrofons.

Esmu to daudzkārt mēģinājis. (Smiekli)

Otra lieta, ko pieņēmāt,

tā ir maza mācība, lai parādītu,

ka jūs pieņēmāt,

ne tikai, ka varat, bet, ka to darīsit,

jums tiekot pienācīgi rosinātiem.

Jūs domājat, ka es uz jums skatos.

Nē. Es uz jums neskatos. Es jūs neredzu.

Es zinu, ka jūs tur esat, aizkulisēs man teica, ka esot pilna zāle.

Es zinu, ka jūs tur esat, jo es jūs dzirdu,

bet es jūs neredzu, jo parasti es valkāju brilles.

Šīs nav brilles, tie ir tukši rāmji. (Smiekli)

Pavisam tukši rāmji.

Kāpēc gan lai pieaudzis cilvēks stātos jūsu priekšā

ar tukšiem rāmjiem uz deguna?

Lai jūs apmuļķotu, dāmas un kungi,

lai jūs piemānītu, lai parādītu, ka arī jūs

varat izdarīt pieņēmumus.

Nekad to neaizmirstiet.

Nu gan man šis tas jāizdara, pirmkārt, jāuzliek īstas brilles,

lai es jūs patiešām redzētu,

kas droši vien būtu ērti. Es nezinu.

Neesmu kārtīgi apskatījies. Labi, nekāda lielā ērtība tomēr nav.

(Smiekli)

Nu, man jāizdara kaut kas, kas burvim šķiet

nedaudz dīvaini.

Man ir jāiedzer zāles.

Lūk, pilna pudelīte

ar „Calms Forte”'.

Es pēc mirkļa paskaidrošu.

Neņemiet vērā lietošanas pamācību.

Esmu drošs, ka to tur ir ielikusi valdība,

lai jums jauktu galvu.

Es iedzeršu gana daudz.

Patiesībā visu pudelīti.

Trīsdesmit divas „Calm's Forte” tabletes.

Nu, kad esmu to izdarījis, pēc mirkļa paskaidrošu,

man jums ir jāsaka,

ka esmu aktieris.

Esmu aktieris, kurš spēlē īpašu lomu.

Es spēlēju burvja lomu,

maga, sauciet kā vēlaties, īsta maga.

Ja kāds uzrastos uz šīs skatuves manā priekšā

un patiešām apgalvotu,

ka ir sens Dānijas princis, vārdā Hamlets,

jūs justos aizvainoti

un pamatoti.

Kādēļ lai kāds uzskatītu, ka noticēsit

kam tik absurdam?

Taču pasaulē pastāv

ļoti liels skaits cilvēku,

kuri jums apgalvos,

ka viņiem piemīt maģiskas gaišreģu spējas,

ka viņi var paredzēt nākotni,

ka viņi var sazināties ar mirušajiem.

Jā, viņi arī saka, ka

pārdos jums astroloģiju

vai citus pareģošanas paņēmienus.

Viņi jums tos ar prieku pārdos, jā.

Viņi arī apgalvo,

ka var jums dot mūžīgos dzinējus

un brīvās enerģijas sistēmas.

Viņi visiem stāsta,

ka ir gaišreģi vai ekstrasensi.

Taču viena lieta, kas ir atgriezusies

pavisam nesen

ir šī padarīšana

ar runāšanu ar mirušajiem.

Manam nevainīgajam prātam

„miris” vedina domāt

„nespējīgs sazināties”. (Smiekli)

Jūs man šajā ziņā varētu piekrist.

Taču šie cilvēki jums mēdz apgalvot,

ka viņi ne tikai var sazināties ar mirušajiem.

Sveiki!

Bet, ka viņi arī dzird mirušos,

un var nodot šo informāciju atpakaļ dzīvajiem.

Interesanti, vai tā ir patiesība.

Es tā neuzskatu, jo

šo cilvēku subkultūra

lieto tos pašus trikus, ko mēs, burvju mākslinieki,

tieši tos pašus,

tos pašus fiziskos paņēmienus, tos pašus psiholoģiskos paņēmienus.

Viņi ir veiksmīgi un pamatīgi

apmānījuši miljoniem cilvēku visapkārt pasaulei

viņiem par nelaimi.

Viņi māna šos cilvēkus,

izmaksā tiem daudz naudas,

rada tiem daudz emocionālu ciešanu.

Visā pasaulē, katru gadu,

uz šiem šarlatāniem

tiek iztērēti miljardiem dolāru.

Man ir divi jautājumi,

ko es gribētu uzdot šiem cilvēkiem,

ja man būtu tāda iespēja.

Pirmais jautājums: ja es gribu, lai viņi izsauc,

jo viņi tiešām tos dzirdot ar ausīm.

Tā viņi klausās garus.

Es lūgšu jūs izsaukt manas vecmātes spoku,

jo, kad viņa nomira, viņai bija testaments,

un viņa to kaut kur noslēpa. Mēs nezinām, kur tas ir,

tāpēc mēs prasām omītei: „Omīt, kur ir testaments?”

Ko atbild omīte? Viņa saka: „Es esmu debesīs un tas ir brīnišķīgi.

Esmu šeit ar visiem saviem vecajiem, aizgājušam draugiem,

un manu ģimeni,

un visiem kucēniem un kaķēniem, kuri man bija kā mazai meitenei.

Es jūs mīlu, un vienmēr būšu ar jums.

Atā.”

Viņa neatbildēja uz to velna jautājumu!

Kur ir testaments?

Viņa taču varēja vienkārši pateikt:

„Ā, tas ir bibliotēkā, uz otrā plaukta, aiz enciklopēdijas.”

Taču viņa to nesaka. Nē, nesaka.

Viņa mums nedod nekādu noderīgu informāciju.

Mēs par šo informāciju samaksājām daudz naudas,

taču to nesaņēmām.

Otrs jautājums, ko vēlētos uzdot, ir gaužām vienkāršs.

Pieņemsim, ka es viņiem lūdzu sazināties

ar mana mirušā sievastēva garu, piemēram.

Kāpēc viņi uzstājīgi saka,

atcerieties, tie runā viņa ausī,

kāpēc viņi saka: „Mans vārds sākas ar J vai M?”

Vai tā ir medību spēle?

Medību un makšķerēšanas? Kas tas ir?

Vai tā ir 20 jautājumu spēle? Nē, drīzāk 120 jautājumu.

Taču tā ir nežēlīga, ļauna,

pilnīgi bezsirdīga,

ar mani viss būs kārtībā, necelieties, (Smiekli)

spēle, ko šie cilvēki spēlē.

Viņi izmanto nevainīgos, naivos,

sērojošos cilvēkus.

Šis ir process,

ko sauc par „auksto” lasīšanu.

Ir viens zellis,

viņa vārds ir van Prāgs, Džeimss van Prāgs.

Viņš ir viens no lielākajiem tādas padarīšanas praktizētājiem.

Džons Edvards, Silvija Brauna

un Rozmarija Alteja ir citi darboņi.

Pasaulē tādu ir simtiem, taču šajā valstī

Džeimss van Prāgs ir ļoti slavens.

Ko viņš dara? Viņam patīk jums stāstīt

kā mirušie kļuva miruši,

tie cilvēki, ar ko viņš runā caur savu ausi, vai ne?

Un tas ko viņs saka, ļoti bieži, ir šāds, viņš saka:

„Viņš man saka, viņš man saka, pirms viņš aizgāja,

viņam bija grūti paelpot.”

Cilvēki, tā jau arī ir miršana!

(Smiekli)

Jūs pārstājat elpot, un tad esat beigts.

Tas ir tik vienkārši.

Tā ir informācija, ko viņi mums sagādās?

Nedomāju vis.

Šie cilvēki izteiks minējumus, viņi teiks:

„Kāpēc es dzirdu elektrību?

Viņš man saka „elektrība”.

Vai viņš bija elektriķis?” Nē.

„Vai viņam kādreiz bija elektriskais skuveklis?" Nē.

Tā ir jautājumu un atbilžu spēle.

Tas ir tas, kam viņi iet cauri.

Cilvēki mums bieži vaicā,

Džeimsa Randi izglītības fondā,

viņi man zvana un saka: „Kāpēc jūs par to tik ļoti uztraucaties, Randi kungs?

Vai tad tā nav tikai izklaide?”

Nē, tā nav izklaide. Tas ir nežēlīgs farss.

Varbūt tas dod noteiktu daudzumu mierinājuma,

taču šis mierinājums ilgst

tikai kādas 20 minūtes.

Tad cilvēki palūkojas spogulī un saprot,

„es tikko samaksāju daudz naudas par šo seansu.

Un ko viņa man pateica? — Es tevi mīlu!"

Viņi vienmēr to saka.

Viņi nedabū nekādu informāciju,

viņi neiegūst nekādu vērtību par iztērēto.

Lielākā darbone ir Silvija Brauna.

Mēs viņu dēvējam par „Nagiem”.

Silvija Brauna, paldies.

Silvija Brauna šobrīd ir

lielākā darbone šajā jomā.

Silvija Brauna, vienkārši, lai jums parādītu,

viņa saņem veselus 700 dolārus

par 20 minūšu seansu pa tālruni.

Viņai pat nav jāierodas personīgi.

Un jums ir jāgaida līdz pat diviem gadiem,

jo viņa ir rezervēta šādu laiku uz priekšu.

Jūs samaksājat ar kredītkarti, vai kā nu,

un tad viņa jums piezvanīs

kaut kad nākamo divu gadu laikā.

Jūs viņu pazīsit: „Sveiki, šī ir Silvija Brauna.”

Tā ir viņa. Jūs uzreiz to varat pateikt.

Montels Viljamss ir saprātīgs cilvēks.

Mēs visi zinām, kas viņš ir televīzijā.

Viņš ir labi izglītots. Viņš ir gudrs.

Viņš zina, ka tas, ko dara Silvija Brauna, ir nepareizi,

taču viņam par to ir nospļauties.

Viņam vienkārši ir vienalga.

Jo galvenais, ka sponsoriem tas patīk,

un viņš viņu visu laiku

rādīs televīzijā.

Ko tad Silvija Brauna jums dos par tiem 700 dolāriem.

Vispirms viņa nosauks jūsu sargeņģeļu vārdus.

Kā gan mēs bez tā varētu pastāvēt? (Smiekli)

Viņa pasaka jums iepriekšējo dzīvju vārdus,

kas jūs bijāt iepriekšējā dzīvē.

Nu ja!

Izrādās, ka sievietes,

kam viņa sniedz šos seansus,

visas bija Babilonijas princeses, vai kaut kas tāds.

Visi vīrieši bija grieķu karotāji,

kas cīnijās kopā ar Agamemnonu.

Nekas nekad netiek teikts par

četrpadsmitgadīgu kurpju tīrītāju Londonas ielās,

kurš mira no tuberkulozes.

Viņu acīmredzami nav vērts atsaukt.

Dīvainākā lieta, cilvēki, jūs to arī varētu būt ievērojuši,

jūs redzat šos ļautiņus televīzijā,

viņi nekad nevienu neatsauc atpakaļ no elles. (Smiekli)

Visi atgriežas no debesīm, bet nekad no elles.

Ja viņi atsauktu kādu no maniem draugiem,

viņi nebūtu nokļuvuši... Nu, jūs saprotat.

(Smiekli)

Silvija Brauna ir izņēmums,

izņēmums vienā ziņā,

jo Džeimsa Randi izglītības fonds, mans fonds,

piedāvā viena miljona dolāru balvu, kas saņemama obligāciju formā.

Ļoti viegli iegūstamu.

Jums ir tikai jāpierāda jebkādu paranormālu, okultu,

vai pārdabisku gadījumu vai spēju

kārtīgos novērošanas apstākļos.

Tas ir ļoti viegli, iegūstiet miljonu dolāru.

Silvija Brauna ir izņēmums, jo

viņa ir vienīgā profesionālā gaišreģe

visā pasaulē,

kura pieņēmusi mūsu izaicinājumu.

Viņa to izdarīja CNN šovā „Larry King Live”

pirms sešarpus gadiem!

Kopš tā laika mēs no viņas neko neesam dzirdējuši. Dīvaini.

Viņa apgalvoja, ka, pirmkārt, nezināja, kā ar mani sazināties.

Nu ja!

Profesionāla gaišreģe, kas runā ar mirušajiem,

nevar mani sasniegt?

(Smiekli)

Es esmu dzīvs, varbūt jūs to pamanījāt.

Nu, vismaz tīri dzīvīgs.

Viņa nevarēja mani sasniegt. Nu viņa saka, ka nevēlas mani sasniegt,

jo esmu bezdievis.

Vēl jo labāks iemesls paņemt to miljonu,

vai tev tā nešķiet, Silvij?

Tomēr nopietni runājot, šos cilvēkus ir jāaptur.

Viņus ir jāaptur, jo tas ir cietsirdīgs farss.

Mūsu fondā regulāri vēršas cilvēki.

Viņi ir iznīcināti gan finansiāli, gan emocionāli,

jo ir atdevuši savu naudu un savu ticību

šiem cilvēkiem.

Pirms kāda brīža es apriju pāris tabletes,

man tas jums jāpaskaidro.

Homeopātija, noskaidrosim, kas tas ir.

Jūs par to esat dzirdējuši.

Tā ir alternatīvs ārstniecības veids, vai ne?

Homeopātija patiesībā sastāv un tā tas ir.

Šis ir „Calm's Forte”,

32 miega zāļu kapsulas, to es jums aizmirsu pateikt.

Es tikko noriju

sešu ar pusi dienu lielu devu miega zāļu.

(Smiekli)

Sešas ar pusi dienas, tā noteikti ir nāvējoša deva.

Tepat uz aizmugures ir rakstīts:

„Pārdozēšanas gadījumā

nekavējoties sazinieties ar savu saindēšanās kontroles centru,”

un tur ir uzrakstīts trauksmes numurs.

Palieciet savās vietās, viss būs kārtībā.

Man tas nav nepieciešams,

jo pēdējos astoņus vai desmit gadus,

es esmu izpildījis šo triku

publikai visā pasaulē,

iedzerot navējošas homeopātisko miega zāļu devas.

Kāpēc tās mani neietekmē?

(Smiekli)

(Aplausi)

Atbilde varētu jūs pārsteigt.

Kas ir homeopātija?

Tas nozīmē paņemt zāles, kas tiešām strādā,

un atšķaidīt tās

stipri zem Avogadro robežas.

Atšķaidot tās tiktāl,

ka no tām nekas nav palicis. (Smiekli)

Ļaudis, tā nav

vienkārši metafora, ko es jums tagad stāstīšu, tā ir patiesība.

Tas ir tieši tas pats, kā paņemt

vienu 325 miligramu aspirīna tableti,

iemest to Taho ezera vidū,

un tad visu samaisīt, protams, ar ļoti lielu mietu,

un pagaidīt kādus divus gadus

kamēr šķīdums ir viendabīgs.

Tad, kad jums sāks sāpēt galva,

jūs padzeraties malciņu šī ūdens, un, re, sāpes pazūd.

(Smiekli)

Tā ir patiesība. Tāda ir homeopātijas būtība.

Vēl viens viņu apgalvojums, jums tas patiks,

jo vairāk zāles atšķaidītas, viņi stāsta,

jo spēcīgākas tās ir.

Pagaidiet, mēs dzirdējām par puisi Floridā.

Nabaga cilvēks lietoja homeopātiskās zāles.

Viņš mira no pārdozēšanas.

Bija aizmirsis iedzert zāles.

(Smiekli)

Piestrādājiet, piestrādājiet.

Tā ir absurda lieta, pilnīgi absurda.

Es nezinu, ko mēs daram,

visus šos gadus ticot šīm visām muļķībām.

Ļaujiet man jums teikt,

Džeimsa Randi izglītības fonds

vicina šo ļoti lielo burkānu,

taču jāsaka, fakts, ka neviens

vēl to nav paņēmis

nenozīmē, ka šīs spējas nepastāv.

Tās varētu arī kaut kur pastāvēt.

Varbūt šie cilvēki tāpat jau ir turīgi.

Silvijas Braunas gadījumā tā arī visdrīzāk ir.

Zināt, 700 dolāri par 20 minūšu seansu

pa tālruni,

tas ir vairāk nekā saņem advokāti!

Tas ir pasakains naudas daudzums.

Iespējams, šiem cilvēkiem nevajag miljonu dolāru,

taču vai viņi nevēlētos to paņemt

kaut vai lai liktu man izskatīties muļķīgi?

Lai tikai atbrīvotos no šī bezdievja,

kuru Silvija Brauna visu laiku piesauc?

Man šķiet, ka kaut kas ir jādara lietas labā.

Mēs tiešām vēlētos dzirdēt jūsu ieteikumus

kā sazināties ar federālajām, štata

un vietējām varas iestādēm,

lai liktu tām kaut ko darīt.

Ja uzzināt, es saprotu,

mēs redzam cilvēkus, pat šodien, stāstām mums

par AIDS epidēmiju,

badā mirstošiem bērniem visā pasaulē,

un netīru ūdeni, kas cilvēkiem jāpacieš.

Tās ir ļoti svarīgas lietas,

mums kritiski svarīgas lietas.

Mums kaut kas jādara šo problēmu sakarā.

Taču tai pašā laikā,

kā teica Arturs Č. Klārks:

„Cilvēka prāta sapūšana.”

Ticēšana paranormālajam, okultajam

un pārdabiskajam,

visas šīs muļķības,

šī viduslaiku domāšana,

manuprāt, kaut kas ir jādara,

un tas viss ir balstīts uz izglītību.

Galvenokārt tie ir mediji,

ko jāvaino par šādu lietu.

Tie bezkaunīgi reklamē

visādas šāda veida muļķības

jo tas patīk sponsoriem.

Tam visam apakšā ir dolārs.

Tam viņi ir pievērsušies.

Mums tiešām kaut kas jādara lietas labā.

Es vēlos uzklausīt jūsu ieteikumus,

un vēlos, lai jūs

apmeklējat mūsu mājas lapu.

Tā ir www.randi.org.

Apmeklējiet to un apskatiet arhīvus,

un jūs sapratīsit daudz vairāk

no tā, par ko es šodien runāju.

Jūs redzēsit mūsu ierakstus.

Nekas nelīdzinās sēdēšanai šajā bibliotēkā

un skatoties, kā parādās ģimene,

kas saka, ka mamma ir atdevusi visu ģimenes bagātību,

pārdevusi visus kompaktdiskus,

atdevusi visas akcijas un to sertifikātus.

Tajā ir ļoti skumji klausīties,

un tas necik viņiem nav palīdzējis,

nav atrisinājis viņu problēmas.

Jā, ir iespējama amerikāņu prātu pūšana,

pat visu pasaules prātu,

ja mēs nesāksim saprātīgi runāt par šīm lietām.

Mēs piedāvājām šo burkānu,

kā jau teicu, mēs vicinājām burkānu.

Mēs gaidam, kad gaišreģi nāks un mēģinās to paķert.

Pie mums nāk daudzi,

katru gadu viņu ierodas simtiem.

Tie ir rīkstotāji un cilvēki,

kas domā, ka arī var sarunāties ar mirušajiem,

taču viņi ir amatieri, viņi nemāk novērtēt

savas tā sauktās spējas.

Profesionāļi mums nenāk ne tuvu,

izņemot gadījumu ar Silviju Braunu,

par kuru jums pirms brīža stāstīju.

Viņa piekrita un tad atkāpās.

Dāmas un kungi,

es esmu Džeimss Randi,

un es gaidu.

Paldies.

(Aplausi)