-
Vardarbība
-
un karš.
-
Neprātīgā ISIS brutalitāte turpinās,
-
krievu karaspēks iebrūk Ukrainā,
-
un palestīnieši un izraēļi
-
turpina cīnīties.
-
Vai tas liek tev justies drūmi?
-
Varbūt
-
nevajag.
-
Tāpēc, ka, aplūkojot skaitļus,
-
patiesībā šķiet, ka karš
-
iziet no modes,
-
un globālā populācija
-
ir nebijusi liela.
-
Šķiet, ka mēs dzīvojam
-
vismierīgākajā periodā
-
cilvēces vēsturē.
-
Kā tas ir iespējams?
-
(mūzika)
-
Līdz 2014.g. septembrim
-
pasaulē bija notikuši 4 konflikti,
-
kas izraisīja vismaz 10 000 cilvēku
-
nāvi kopš 2013. janvāra,
-
9 konflikti, kas nogalināja
-
vairāk nekā 1000 cilvēku
-
un 13 konflikti, kas iznīcināja vairāk
-
nekā 100 cilvēku kopš 2013.janvāra
-
Ne visai mierīgi,
-
bet padomā par to:
-
visos notiekošajos konfliktos
-
nav aktīvu karu starp valstīm.
-
Tie ir vai nu pilsoņu kari
-
vai lokāli konflikti.
-
Kaut gan pilsoņu kari ir šausmīgi
-
un izraisa daudz ciešanu,
-
to ietekme parasti ir mazāk postoša
-
nekā karā starp nācijām vai impērijām.
-
Kad divas nācijas uzsāk karu,
-
tās var mobilizēt daudz vairāk spēkus,
-
tām ir piekļuve visiem valsts
-
resursiem un loģistikai, un
-
gandrīz visai populācijai.
-
Tātad kāpēc notika pāreja no
-
kariem starp valstīm
-
uz pilsoņu kariem?
-
Iemesli ir saistīti ar
-
koloniālismu un Auksto karu.
-
Līdz ar Aukstā kara beigām, lielākais
-
bruņotu konfliktu dzinulis izgaisa.
-
Taču komunistu
-
diktatūras sabrukums
-
cēla gaismā jaunu spriedzi
-
un nesa jaunus konfliktus
-
jau atbrīvotā valstī,
-
no kā bieži izrietēja pilsoņu karš.
-
Daudz svarīgāk,
-
1945. gadā
-
gandrīz visa Āfrika, liela daļa Āzijas
-
un daļa Latīņamerikas
-
bija koloniālistu varā.
-
Līdz 1990. gadam
-
valstis (izņemot dažas salas) bija neatkarīgas.
-
Bet pagaidi.
-
Vai tas, ko mūsdienu
-
multinacionālās korporācijas
-
dara ar Trešās pasaules valstīm
-
ir tikpat slikti kā koloniālisms?
-
Aplūkosim Kongo Demokrātisko Republiku
-
1885. gadā Beļģijas karalis to
-
dibināja kā koloniju.
-
Ar platību 80 reizes Beļģijas lielumā.
-
Vardarbība
-
pret vietējiem kongoiešiem
-
un nežēlīgā ekonomiskās
-
ekspluatācijas sistēma
-
nogalināja apmēram pusi populācijas
-
līdz 1908. gadam.
-
Aptuveni 10 miljoni kongoiešu tika
-
nogalēti vai nomērdēti badā.
-
Miljoni bija sakropļoti un traumatizēti.
-
Kongo DR ekonomiskā ekspluatācija
-
turpināja būt prioritāte, un
-
piespiedu darbs nekad netika pārtraukts
-
pavisam līdz Beļģijas varas
-
beigām 1960. gadā.
-
Kas nav nemaz tik ilgu laiku atpakaļ.
-
Tāpēc nē.
-
Koloniālisms bija daudz sliktāks nekā
-
šodienas plēsonīgais kapitālisms, un
-
tas beidzās tikai divas paaudzes atpakaļ.
-
Lielākā daļa konfliktu,
-
kuri notiek pašlaik,
-
ir teritorijās, kas 60 gadus atpakaļ
-
bija svešzemju kontrolē.
-
Bet lietas uzlabojas.
-
Līdz 1989. gadam
-
vienas puses uzvara pilsoņu karā
-
bija izplatīta,
-
kamēr mūsdienās uzvaras ir daudz retākas.
-
Tajā pašā laikā, konfliktu
-
beigas diplomātiskā ceļā palielinājās no 10%
-
uz gandrīz 40%.
-
Kā ar pārējo pasauli?
-
Kāpēc valstis
-
pārstāja uzbrukt viena otrai?
-
Tam ir 4 lielākie iemesli:
-
pirmkārt,
-
demokratizācija.
-
Stabila attīstība
-
no autokrātijas uz demokrātiju.
-
Demokrātijas savstarpēji gandrīz nemaz nekaro.
-
No visiem valsts-pret-valsti kariem
-
kopš 1900. gada, tikai maza daļa
-
tika izcīnītas starp demokrātijām.
-
Otrkārt,
-
globalizācija.
-
Karš nav tik efektīvs veids ekonomisko
-
mērķu sasniegšanai kā iepriekš.
-
Mūsdienās gandrīz vai lētāk ir
-
nopirkt resursus globālā tirgū
-
nekā sagrābt tos ar varu.
-
Cilvēki no citām nācijām mums ir
-
vērtīgāki dzīvi nekā miruši.
-
Kas vispār ir jauns koncepts.
-
Treškārt,
-
Karš ir tik ļoti 20.gs.
-
Līdz 1. Pasaules karam, karu uzskatīja
-
par neizbēgamu cilvēku pieredzes daļu
-
un par noderīgu rīku, ko izmantot
-
mērķu sasniegšanai, kad
-
diplomātija nenostrādāja.
-
Mūsdienās ir likumi, kas agresijas aktus
-
atzīst par nelegāliem un nosaka, ka
-
bruņoti spēki tiek attaisnoti tikai
-
pašaizsardzībā vai ar ANO
-
Drošības padomes lēmumiem.
-
Šie likumi arvien tiek pārkāpti, taču mūsdienās
-
to ir grūtāk izdarīt, neizraisot
-
opozīciju un nepiekrišanu.
-
Tāpat eksistē starptautisks tribunāls
-
Hāgā par kara noziegumiem,
-
un tas radās nesen.
-
Ceturtkārt,
-
valstu robežas lielākoties ir noslēgtas.
-
Pēc 2. Pasaules kara,
-
teritoriālie kari parasti apstājās, kad
-
lielākā daļa valstu piekrita akceptēt
-
starptautiskās robežas
-
un respektēt nāciju autonomiju.
-
Tomēr tas viss ir tikai anomālija
-
vai arī mēs esam ceļā uz ilgstošu mieru?
-
Patiesībā
-
mēs to vēl nezinam.
-
Vajag vairāk paraugu, lai izslēgtu
-
vēsturisku vidējo statistisko, kas
-
ir 1 vai 2 kari gadsimtā.
-
Nav pagājis pietiekami daudz laika
-
kopš 2. Pasaules kara, lai izslēgtu
-
kara rašanās iespējamību.
-
Ja nenotiek milzīgs karš
-
nākošos 75 gados,
-
mēs varētu būt pārliecināti,
-
ka cilvēce mainās.
-
Tāpēc, karš varētu būt beidzies.
-
Jā, pretīgi konflikti notiek
-
daudzās vietās, taču vispārīgi
-
situācija uzlabojas.
-
Un mēs varam to darīt labāku,
-
iestājoties par mieru un demokrātiju