9 lesson - Saints or Sinners - The Pioneer School

Sveicināti 9. lekcijā pionieru skolā.
Šodien runāsim par atgriešanos no grēkiem,

un es provocēšu jūs un palīdzēšu noņemt
kādas brilles.

Vēlos jums pajautāt: vai kristiešiem
jāuztver sevi kā žēlastībā glābtus

grēciniekus vai kā svētos? Un tas ir ļoti
svarīgi, bet bieži tas, kā mēs raugāmies

uz sevi, nav saistīts ar Bībeli, bet ar
brillēm un vidi, no kuras nākam.

Šodien es jums palīdzēšu noņemt brilles,
lai jūs saprastu, ka Jēzus

nenāca lai glābtu mūs mūsu grēkos,
bet gan no mūsu grēkiem.

Šī mācība ir svarīga un tā palīdzēs jums
ieiet tajā brīvībā, kāda mums ir Kristū,

lai varētu dzīvot to dzīvi, par kādu lasām
Apustuļu darbos. Lai Dievs uz to svētī!

Sveicināti šajā lekcijā, šī ir

pionieru skolas 9. lekcija no 20.
Un man patīk tas, ko Dievs dara.

Dievs dara pārsteidzošas lietas. Divās
iepriekšējās reizēs es runāju par to, kas

ir jādara, lai tiktu glābts. Runājām par
atgriešanos, ūdens kristību un Svēto Garu.

Esmu saņēmis daudz atsauksmju. Atrakstīja
kāda kundze gados no manas pilsētas, kas

arī skatās Bībeles skolu. Neesmu viņu vēl
saticis, bet viņa raksta, ka visu mūžu

domāja, ka ir glābta, jo bērnībā tika
kristīta, bet pēc video noskatīšanās viņa

vēlas nokristīties. Pēc šīs lekcijas es
došos viņu kristīt. Daudz kas notiek

caur šīm lekcijām. Un man tas patīk.
Man patīk, ko Dievs dara. Un šodien būs

ļoti interesanti, arī šodien es jums
palīdzēšu noņemt reliģijas brilles.

Šodienas tēma ir atgriešanās no grēkiem
un es to darīšu mazliet citādi nekā

parasti, kad ir runa par atgriešanos.
Tas, ko redzat šajā Bībeles skolā -

es tikai cenšos noņemt jums brilles,
lai jūs varētu redzēt pats Svētajā Garā.

Pētiet Dieva vārdu un piedzīvojiet,
kā vārds atbrīvo.

Es nedošu jums atbildes uz visu,
bet vienkārši parādīšu jums lielo bildi,

lai palīdzētu jums saprast dažādās lietas
Dieva Vārdā.

Un šodien es jūs provocēšu.
Es teikšu ko tādu,

ka jūs brīnīsieties: "Kas tas ir?"
Bet atcerieties, uz kā mēs ceļam. Vai mēs

gribam celt uz mūsu tradīcijām vai uz
Dieva Vārda? Bet pirms sāku ar šo mācību

un turpinu ar kādām lietām, par ko runājām
iepriekšējā reizē, vēlos pastāstīt dažas

liecības. Man patīk liecības par to,
ko Dievs dara. Ja atceraties, pagājušajā

reizē runājām par to, kā pastāstīt
evaņģēliju, un es sēdēju pie šī galda

un rādīju, kā pastāstīt evaņģēliju, un ka
Dievs grib, lai cilvēki visā pasaulē

nožēlo grēkus. Tā ir Viņa pavēle. Mācekļu
uzdevums ir parādīt, par ko viss ir,

lai sniegtu viņiem skaidru evaņģēliju
un viņi zinātu, kas ir jādara.

Jo, kā rādīju iepriekš, ja viņi darīs to,
kas ir jādara, arī Dievs izdarīs gājienu.

Ja atgriezīsies, Viņš dos jaunu sirdi,
ja kristīsies ūdenī, Viņš atbrīvos no

grēkiem. Kad uzliksim rokas cilvēkiem
paklausībā Dieva Vārdam,

viņi saņems Svēto Garu. Pagājušajā reizē
rādīju jums, kā es to daru.

Bet gribu teikt - tāpat kā jebkas,
tas nedrīkst beigties ar teoloģiju.

Ja skatoties šīs lekcijas, esat ticis pie
teoloģijas, jūs neesat sasniedzis mērķi un

arī es neesmu, jo mums vajag ko vairāk
nekā teoloģiju vien - to vajag likt lietā.

Kad sāku stāstīt evaņģēliju un rādīt, kā
to daru, sākumā arī man tas bija kas jauns

Viss, ko jums mācu, man ir jauns,
jo man pašam vajadzēja noņemt brilles,

bet, kad Dievs sāka palīdzēt un
mani atbrīvot, es sāku tajā staigāt un,

jo vairāk tajā staigāju, jo spēcīgāks tas
ir un vairāk notiek.

Kopš iepriekšējās reizes, kas bija pirms
nedēļas. divi cilvēki piedzīvoja pestīšanu

Un es rīkojos tāpat kā pie šī kafijas
galdiņa. Pirms 4 dienām kāds puisis,

kas bija redzējis video, atrakstīja man.
Viņam ir 17 gadi un viņš ir no reliģiskas

ģimenes, bet nebija piedzīvojis Dievu un
pestīšanu. Viņš atrakstīja, un mēs

satikāmies kafejnīcā manā pilsētā.
Mēs sēdējām, malkojām kafiju

un es sāku runāt par Jēzu un pajautāju,
vai viņš ir sastapis Dievu.

Viņš nebija, un tad es runāju ar viņu par
evaņģēliju, un pēc tam es darīju to pašu,

ko rādīju jums. Un viņš saprata, ka viņam
ir jānožēlo grēki,

jākristās un jāsaņem Svētais Gars.

Un tā mēs devāmies uz vietu,
kur es varēju par viņu lūgt.

Mēs bijām pilsētā, tāpēc vajadzēja atrast
vietu, kur pabūt vieniem. Mēs atradām

autostāvvietu, devāmies uz pagrabstāvu,
kur nebija mašīnu, tā ka varējām tur būt

vieni bez citiem un bez mašīnām. Un tur,
autostāvvietas apakšstāvā pilsētas vidū

es lūdzu par viņu un viņš nožēloja grēkus
un piedzīvoja Svēto Garu,

tika kristīts Svētajā Garā un sāka
runāt mēlēs. Viņš bija aizdedzies.

Tad mēs devāmies uz pilsētu, atradām
neveselos un viņš lūdza par kādu

sievieti, kas tika dziedināta. Vēl kādi
tika dziedināti - sieviete no Grenlandes

nespēja bez sāpēm pakustināt roku,
bet tika dziedināta. Tad pienāca viņas

vīrs un vēl kāds, un viņa tiem pastāstīja,
kas bija noticis, un pēkšņi apkārt bija

daudz cilvēku. Un tas bija viņš, kas to
darīja, viņš lūdza par slimajiem.

Man vajadzēja doties tālāk un es viņu
aizvedu pie kādiem draugiem, un viņš

Dānijas piekrastē jūrā kristījās.
Bija ļoti auksts, bet viņš nokristījās,

ūdenī un bija izmainīts. Es viņam teicu:
tagad tu vairs nedzīvo sev, tev ir jābūt

drosmīgam un jāiet pie daudziem. Nonācis
mājās, viņš to aprakstīja Facebook-ā.

Daļu no tā jums nolasīšu.
"Šī ir bijusi visbrīnumainākā diena.

Es satiku kādu cilvēku vārdā Torbens.
Viņam ir mājaslapa un viņš runā par to,

ka ikvienam ticīgajam ir iespējama tāda
dzīve ar Jēzu kā apustuļiem, pilna brīnumu

Kad sākām runāt, viņš man paskaidroja visu
lai es zinātu, uz ko eju.

Mēs aizgājām uz stāvvietu, kur viņš lūdza
par mani un es sāku runāt mēlēs.

Tas likās tik sirreāli, bet viņš turpināja
stāstīt, kā cilvēki tiek dziedināti.

Un tas viss notika vienā stundā. Dievs ir
liels! - Un tad viņš stāsta, kā tika

kristīts, kaut gan bija auksts, un tad -
kāpēc raksta šo liecību.

Dievs grib ko vairāk nekā tikai, lai mēs
ejam uz baznīcu un sapulcēm. Viņš grib

dot mums dzīvi, pilnu brīnumu un
dziedināšanu, Ja kāds to vēlas,

sazinieties ar mani. - Tādas lietas Dievs
dara. Šo puisi satiku pirms dažām dienām,

mēs apsēdāmies, izgājām cauri evaņģēlijam;
es nevadīju lūgšanā ar Jēzus ieaicināšanu

sirdī, bet lūdzu kopā ar viņu, un viņš
atgriezās, kristījās tika kristīts ar Garu

un aizdegās. Pēc tam ieraksts feisbukā.
2 dienas vēlāk man atrakstīja kāda meitene

kas to bija izlasījusi, 17 g. veca, arī no
reliģiskas ģimenes. Viņa dzīvoja grēkā,

nepazina Dievu un daudz kas viņai bija
jauns. Viņa pat nebija dzirdējusi par

runāšanu mēlēs un tādām lietām. Mēs
satikāmies Burgerkingā, sēdējām un

runājām. Es atkal izstāstīju evaņģēliju,
šoreiz ar burgerpapīru un krūzītēm.

Es to darīju tāpat kā tajā video. Viņa
gribēja atgriezties, un atkal mēs atradām

klusu vietu, kur es varēju lūgt par viņu.
Turpat aiz Burgerkinga bija nepabeigta

jaunceltne, un mēs iegājām tajā, jo tā
bija tukša.

Mēs tur iegājām un es lūdzu par viņu, un
Svētais Gars viņai pieskārās,. Man nāca

pravietisks vārds par čūsku. Es redzēju
lokāmies čūsku, kas bija viņas dzīve.

Pēkšņi redzēju, ka čūska izlien no
zemes, tad tai parādās spārni un tā

aizlido. Tas bija par to, ka Dievs viņu
grib atbrīvot un izvilkt no tā, kur viņa

bija ielīdusi. Kad to pateicu, viņa sāka
raudāt un raudāt... Es lūdzu, un viņa

tika atbrīvota no dēmona. Kaut kas izgāja
no viņas. Vēlāk viņa man teica, ka pa

kaklu bija nācis augšā kunkulis, un kad
tas iznāca, viņa jutās brīva un izmainīta.

Tad mēs devāmies uz tuvējo veikalu un
atradām tur slimu cilvēku, par kuru viņa

lūdza un tas tika dziedināts. Tad viņa
aicināja mani pie savas ģimenes, es lūdzu

par viņas māti, kas kļuva vesela, un vēl
par vienu, kurš kaut ko piedzīvoja.

Māte aicināja mani atbraukt vēl, jo visi
gribēja dzirdēt ko vairāk. Tad es viņu

aizvedu pie draugiem, kam ir vanna un
pajautāju, vai varam viņu tur nokristīt,

jo todien arī bija ļoti auksts. Mēs to
izdarījām. Viņa tika nokristīta vannā,

un kad viņa piecēlās, viņai uzlika
rokas un viņa tika kristīta ar Svēto Garu

un sāka runāt mēlēs. Viņa bija pilnībā
izmainīta. Tas, ko es stāstu, tādai būtu

jābūt mūsu ikdienai, tam Viņš mūs ir
aicinājis. Šīs divas liecības ir no

pagājušās nedēļas. Man ir draugs Tomijs,
kurš redzēja, kā viens no viņiem tika

glābts un kristīts. Un tas notiek visur,
ja mēs nesam evaņģēliju šādā veidā un

aicinām cilvēkus atsaukties, tad Dievs
darbojas.

Ar šo meiteni tas notika pirmdien, kas
bija lietaina un apmākusies diena Dānijā.

Ziniet, kā visi saka, kā viņiem nepatīk
pirmdienas. Tā bija pirmdiena, apmākusies

un pelēka, bet tur bija Dievs spēks, un
viņa tika glābta un lūdza par slimajiem,

kas tika dziedināti. Viņa kristījās ūdenī
un tad ar roku uzlikšanu viņa saņēma

Svētā Gara kristību un runāja mēlēs.
Vienreiz tas notiek lielveikalā, citreiz

pazemes stāvvietā, kafejnīcā, Buergerkingā
tur, kur ir cilvēki. Tas ir tas,

ko Dievs dara. Un man patīk šī liecība,
un šie cilvēki ir tā aizdegušies.

Kad viņa bija glābta, es piezvanīju tam
puisim un teicu, ka esmu kopā ar šo meiteni

un viņa nupat tika glābta, saņēma Svēto
Garu, runā mēlēs un ir kristīta. Viņš bija

pārsteigts un priecīgs. Nav tā, ka viņi
būtu tuvi draugi, tikai pazīstamie, un ir

feisbukā. Tātad viņš sastapa Dievu,
bija drosmīgs un kāds to feisbukā izlasīja

un tagad esmu aicināts pie visas ģimenes,
jo arī viņi grib dzirdēt evaņģēliju.

Katru dienu cilvēki to grib dzirdēt vairāk

Man patīk šī liecība. Saņēmu līdzīgu
vēstuli, liecību no Viktorijas Kanādā,

kur mēs nesen bijām. Es nupat ieliku
jaunu video par Kanādas ceļojumu,

kur var mazliet redzēt no katras vietas,
kur mēs bijām. Viņa raksta:

Es gribēju atsūtīt ziņu no Viktorijas par
to, kas notika ar manu dēlu pēc tam,

kad jūs lūdzāt par viņa alerģiju. Esmu
pārsteigta, ka viņš ir pilnīgi dziedināts,

tāpat viņa māsa, kurai bija dažas
nepanesības. Tas ir pārsteidzoši, jo

sešus gadus visa mūsu ģimene nevarēja
doties uz dzimšanas dienas svinībām vai

pusdienās pie draugiem vai uz restorānu,
ja neņēmām līdzi speciālu ēdienu.

Tas ir tik daudz ko mainījis, kā mēs tagad
varam dzīvot. Daudzi ir šokēti, uzzinot,

ka viņi ir dziedināti. - Man tas patīk.
Liecība no Viktorijas par to,

ko Dievs dara.
Tātad, neveidojiet teoloģiju no manas

mācības un no Dieva Vārda. Dariet pēc
Dieva Vārda, un jūs nesīsiet augļus.

Tad jūs nesīsiet daudz augļu. Jā, tagad
es gribu lūgt, lūgsim par šodienu un šo

darbu, jo tas ir tiešām svarīgs vārds un
daudziem tas ies pret viņu reliģiskajām

brillēm un būs "ko?" Bet tas ir pamats,
jo es runāšu par atgriešanos, un tas ir

tik svarīgi, tas ir pamatu pamats,
tāpēc mums ir jāsaprot, ko Vārds saka.

Dievs, es pateicos Tev par šo dienu, es
pateicos Tev par visu, ko Tu dari.

Es pateicos Tev par šiem diviem cilvēkiem,
kuru liecību nupat izstāstīju, kas tika

glābti, kristīti ūdenī un Svētajā Garā,
kas tagad ir aizdegušies Tev, Dievs.

Dievs, paldies, ka mēs redzēsim, ka
tūkstoši ik dienas tiks glābti, Dievs.

Burgerkingos, tirdzniecības centros un
darbavietās, jā, Dievs, cilvēki tiks

glābti. Un es lūdzu, lai Tu man šodien
palīdzi līdzdalīt Tavu vārdu un lai šis

vārds palīdz atvērt acis, atbrīvot mūs,
lai varam dzīvot to dzīvi, kāda Tev ir

priekš mums. Tāpēc nāc ar Savu Svēto
Garu un palīdzi man pastāstīt vārdu.

Jēzus Vārdā. Āmen.

Vēlos uzdot jums jautājumu. Es domāju, ka
runāju tagad ar kristiešiem.

Vai tu uztver sevi kā svēto? Vai mēs kā
kristieši esam svētie? Vai grēcinieki?

Kā tu raugies uz kristiešiem? Kā tu
raugies uz savu dzīvi? Vai tu esi svētais?

Vai arī grēcinieks? Vai mēs esam svētie
vai grēcinieki? Un ir ļoti svarīgi, lai

mums būtu pareiza atbilde uz to. Esmu
pārsteigts, redzot, cik ļoti mūs ir

ietekmējušas mūsu tradīcijas, šīs brilles.
Jo, ja es Dānijā cilvēkiem jautāšu, vai

viņi ir svētie vai grēcinieki, un runa ir
par kristiešiem, tad gandrīz visi

teiks, ka mēs esam grēcinieki!
Žēlastībā glābti grēcinieki. Gandrīz

neviens Dānijā neteiks, ka mēs esam
svētie, jo kā - svētie! Nē, nē, vai tad

tu esi bez grēka? Ko tu iedomājies, kas
mēs esam un kas tu esi? Un ir gandrīz vai

bail runāt par to, ka mēs varam būt svētie
nē, mēs esam žēlastībā glābti grēcinieki

ikviens no mums. Un man ir bijušas
pamatīgas diskusijas ar cilvēkiem par to.

Tas, kas man palīdzēja noņemt brilles,
bija ceļošana un sastapšanās ar citiem

cilvēkiem no dažādām pasaules malām. Man
ir draugs Dons no The Last Reformation

Amerikā, un ir interesanti ar viņu runāt,
es daudz no viņa mācos un viņš no manis,

jo te satiekas divi pasaules uzskati.
Kad es viņam zvanīju, pajautāju:

"Don, vai mēs esam svētie vai grēcinieki?"
Viņš teica:

"Svētie, protams, ka svētie. Mēs bijām
grēcinieki, bet tikām glābti, un tagad mēs

esam svētie." Un viņa apkārtnē un draudzēs
ar kurām viņš strādā, lieto vārdu 'svētie'

un lielā daļā Amerikas lieto šo vārdu
'svētie'. Citviet Amerikā un citās

draudzēs un konfesijās lieto vārdu
'grēcinieks'.

Bet es saskatu zināmu modeli šo terminu
lietošanā, un redzu, pie kā stingri turas

katoliskā baznīca un reformācija, bet
Amerikā reformācija ir reformētā draudze

un kalvinisti u.c.. Tātad pie kā katra no
tām turas un visas konfesijas kaut kā ved

uz to, ka mēs esam grēcinieki, zināms, ka
grēcinieki. Viņi neredz to, ko vasarsvētku

kustība un citas, kas drīzāk atzīs, ka mēs
tagad esam svētie.

Un ne baptisti, metodisti vai pentakosti
ir izveidojuši uzskatu par to, vai mēs

esam svētie vai grēcinieki, jo pentakostam
Dānijā ar dziļām saknēm luterismā būs

atšķirīgs uzskats no pentakosta citā zemē
bez luteriskām vai katoliskām saknēm.

Tātad katras draudzes uzskatus veido ne
tikai pati draudze - to visu iespaido

reformācija, luterāņu baznīca, kuru
ietekmē katoļu baznīca.

Tas ir ļoti interesanti, jo man, augušam
Dānijā, ja es savā zemē pajautātu, ikviens

zinātu teikt, ka mēs esam grēcinieki,
grēcinieki, grēcinieki, mēs esam

grēcinieki. Bet ja dosieties tālāk no
šīs mazās kastītes Skandināvijas, kas

atrodas Ziemeļeiropā, tālāk uz citām
vietām, ārā no šīs kastītes uz vietām,

kur nav šo briļļu, varbūt viņiem ir citas
brilles, varbūt ne, bet viņi teiks: "Nē,

nē, nē, nē, nē, mēs esam svētie."
Tātad es gribu teikt to, ka ikviens

mums apkārt tic kaut kam, kas nebūt
nepadara to par patiesību,

jo visiem var nebūt taisnība,
ja viņi ceļ uz nepareizā pamata -

uz katoļu vai luterāņu baznīcas pamata,
nevis uz tā, ko saka Vārds. Pavisam drīz

mēs paskatīsimies uz šo vārdu. Dānijā
cilvēki saka: "Nē, mēs esam grēcinieki,

ikviens kristietis ir grēcinieks.
Teikt, ka mēs esam svētie būtu, nu nē,

pārāk svēti, tas jau būtu atļauties par
daudz - teikt, ka tu esi svētais."

Es gribēju noskaidrot, vai Amerikā cilvēki
saka, ka ir svētie tāpēc, ka varbūt nezina

ko tas nozīmē. Piemēram, ja es Dānijā
teiktu: "Es tevi mīlu". Es jums tagad

iemācīšu kādus vārdus dāņu valodā.
Dāniski "es tevi mīlu" ir

"yi elske dei" , un ja es kādam teikšu
dāniski "yi elske dei", tas būtu stipri

teikts un nozīmētu diezgan daudz, jo tu to
tiešām domā, tāpēc šos vārdus nesaki kuram

katram. Jā, bet Dānijā mēs bez problēmām
lietojam angļu izteicienu "I love you" un

"I love you too". Un dānim ir vieglāk
pateikt angliski "I love you" nekā dāniski

jo tie ir tikai vārdi. Mēs esam redzējuši
to TV un dzirdējuši dziesmās,

mūzikā, visi saka "Es tevi mīlu". Mēs
vienkārši lietojam šos vārdus. Un es sāku

domāt, vai tas pats nav ar vārdu "svētie".
Varbūt cilvēki Amerikā vienkārši saka:

"Hei, mēs esam svētie" un vienkārši lieto
šādu teicienu. Bet ja tu sastapsi cilvēkus

ar katolisku izcelsmi, viņi teiks: nekādi
svētie, tu ko?! Svēto kārtā ieceļ pāvests,

un tādi ir tikai daži, kas ir ļoti īpaši.
Tas ir interesanti, ja paskatāmies

uz divām lietām. Vārdam ir mainīta nozīme.
Piemēram, vārds 'kristietis', ko ikviens

šodien lieto, bet ja mēs zinātu, ko tas
nozīmē! Tā ir pamazināmā forma no vārda

Kristus - Kristiņš, un tas nozīmē to, ka
izskatāmies kā Jēzus Kristus. To zinot,

cilvēki varbūt nelietotu šo vārdu. Bet
kas ir svētais? Bībelē teikts arī: svēti

ļaudis. Vai tu esi svēts? Vai grēcinieks?
Bet tagad es gribu lietot vārdu 'svēts'

jo Amerikā dzīvojošie vārdu 'svētais'
ir lietojuši nepareizi, tāpēc es lietoju

terminu 'svēti ļaudis'. Tātad Jautājums
paliek: kas mēs īsti esam? Kas esi tu?

Vai tu esi svēts cilvēks vai grēcinieks?
Paskatīsimies, ko saka Bībele. Tā saka,

ka svētie ir svēti ļaudis, piemēram,
Apustuļu darbos lasām to divās vietās.

Svētajiem ļaudīm Jeruzālemē. Ap. darbu
autors ir Lūka, un viņš kristiešus,

mācekļus sauc par svētiem ļaudīm.
Citā vietā tajā pašā nodaļā ir vārdi:

"svētie, kas dzīvo..." Te mēs redzam,
kā Lūka, kurš sarakstīja Ap. darbus, lieto

vārdu 'svētie' un 'svēti ļaudis' attiecībā
uz kristiešiem, bet kā ir citur Bībelē?

Vai tā ir tikai Apustuļu darbos?
Nē, un to jūs redzat gandrīz

ikvienā vēstulē, kas sākas šādi.
Mēs aplūkosim trīs šādas vēstules.

Efeziešiem: "Dieva svētajiem ļaudīm
Efezā";

Filipiešiem: "Visiem Dieva svētajiem
Kristū Jēzū"; Kolosiešiem: "Dieva

svētajiem ļaudīm Kolosā". Tātad šeit mēs
lasām, ka Pāvils adresē savas vēstules

svētajiem vienā pilsētā un svētajiem
citā. Interesanti, ka,

Ap. darbos un visā Jaunajā Derībā jūs
vienmēr redzēsiet, ka kristieši visur ir

nosaukti par svētiem cilvēkiem, svētajiem,
svētajiem ļaudīm tur, svētajiem tur,

svētajiem, svētajiem, svētajiem.
Ja meklēsiet Ap. darbos un Jaunajā Derībā,

kur kristieši un Jēzus mācekļi ir nosaukti
par svētiem ļaudīm, tādu vietu būs daudz.

Esmu saskaitījis 43-44 šādas vietas Bībelē
kur viņi ir nosaukti par svētajiem,

par svētiem ļaudīm.
Jūs to redzēsiet vairāk nekā 40 reizes.

Vai zināt, cik reižu kristieši Bībelē ir
nosaukti par grēciniekiem? Nevienu pašu!

Kristieši Bībelē ne reizi nav nosaukti par
grēciniekiem - nekad, nekad, nekad!

Bet vai nav daudz draudžu un cilvēku, kas
šodien domā, ka ir svēti saukt sevi par

grēcinieku, ka mēs esam žēlastībā glābti
grēcinieki. Ja Dānijā, kur esmu uzaudzis

un Skandināvijas valstīs, es cilvēkiem
saku, ka mēs esam svēti ļaudis, viņi teiks

"nē, nē!" it kā tas būtu grēks saukt sevi
par svētu, jo mēs taču esam grēcinieki,

grēcinieki. Tāds uzskats valda Dānijā,
vai tu esi baptists, metodists, pentakosts

vienalga, no kādas konfesijas. Dānijā mēs
domājam, ka esam grēcinieki, grēcinieki,

grēcinieki, arī tad, kad esam glābti.
Kāpēc? Jo ikviena konfesija Dānijā

un arī tavā valstī ceļ uz tā paša pamata,
kas ir katoļu un luterāņu baznīca.

Jo no turienes nāk tas, ka mēs esam
grēcinieki, grēcinieki, grēcinieki.

Tajā ir viena patiesība - proti, cilvēki
ir grēcinieki un viņiem ir vajadzīga

glābšana, bet kad tu atgriezies, kad tu
esi izglābts, tu vairs neesi grēcinieks.

Tevī tagad ir sākusies jauna dzīve.
Bet ja godīgi, es domāju un jūs to šodien

un nākamreiz redzēsiet, ka problēma ir
tā, ka viņi nav redzējuši, ka ir sākusies

jauna dzīve, cilvēki turpina būt grēcīgi
arī pēc tam, kad ir glābti, jo nav

sapratuši īsto evaņģēliju. Ja jūs
atgrieztos Apustuļu darbos pie pirmajiem

kristiešiem un teiktu viņiem: "Sveiki, es
esmu grēcinieks", tad viņi jums pastāstītu

vārdu, lai jūs varētu tikt glābts. Ja jūs
tad teiktu, ka esat glābts grēcinieks,

viņi skatītos uz jums kā uz trako. Nav
iespējams būt glābtam grēciniekam, jo būt

glābtam nozīmē būt brīvam no grēka.
Tātad tu vairs neesi grēcinieks. Mēs lasām

no kā mēs esam glābti - no grēka. Jēzus
vārds ir Jēzus, un Viņš pestīja savu tautu

no viņas grēkiem. Viņš nenāca glābt viņus
viņu grēkā, bet no grēka. Ja domājam, ka

esam glābti savos grēkos, tad mēs varam
palikt grēkā un būt glābti grēcinieki, bet

šāda domāšana ir nepareiza. Tas nav
atrodams Dieva Vārdā. Nē, mēs esam glābti

no mūsu grēka, tātad mēs bijām grēcinieki,
bet tagad esam svēti ļaudis. Es gribu

teikt, ka svēti ļaudis nenozīmē pilnīgi,
it kā mēs vairs nevarētu krist grēkā.

Cilvēki var būt svēti un tomēr cīnīties.
Dieva Vārdā Korintiešiem, draudzei,

kur bija daudz problēmu, viņi tomēr ir
nosaukti par svētajiem.

Tātad svēts tu kļūsti dienā, kad tiec
glābts, un tu tajā paliec un paliec.

Es runāšu par to. Tātad jums jāzina,
ka Bībelē kristieši nekad nav nosaukti

par grēciniekiem, un ja tā ir taisnība,
tad kāpēc jūs sevi saucat par grēciniekiem

Kāpēc cilvēki mūždien sauc sevi par
grēciniekiem, ja tā nav patiesība?

Tas ir tādēļ, ka mēs būvējam uz nepareiza
pamata. Te tu varbūt teiksi - jā, bet

Pāvils, Pāvils, Pāvils - viņš nosauca sevi
par grēcinieku! Esmu par to jau runājis:

Bībelē ir kādas 40 vietas, kur redzam
vārdu "svēti ļaudis", bet draudzē tā nav,

cilvēki nezina visas šīs rakstu vietas.

Pārsvarā visi zina šo: Jēzus Kristus nāca
glābt grēciniekus, no kuriem es esmu

pats pirmais - saka Pāvils. Un to mēs
lietojam Dānijā. Ja Dānijas luterāņu

mājaslapā ierakstīsiet jautājumu, vai mēs
esam grēcinieki vai ne, viņi teiks,

ka mēs esam grēcinieki un citēs šo pantu,
ka Jēzus Kristus nāca pasaulē glābt

grēciniekus, no kuriem es esmu pirmais.
Un no tā viņi izvelk, ka Pāvils ir teicis,

ka viņš ir grēcinieks numur viens.
Un tā ir kļuvusi par tādu kā svētu lietu

Es satieku cilvēkus, kas saka, ka viņi ir
lielākie grēcinieki. - Nē, es esmu lielāks

Nē, nē, nē, es! - Un tas ir kļuvis gandrīz
vai par svētu lietu - apgalvot, ka esmu

grēcinieks. Un cilvēki baznīcā pieceļas
un apliecina, ka ir grēcinieki, un mēs tam

piešķiram svētumu. Bet Pāvils nesaka,
ka ir grēcinieks. Jēzus nāca pasaulē

glābt grēciniekus. Un viņš te nerunā par
to, ko Jēzus šobrīd dara, bet ko izdarīja:

Viņš nāca izglābt grēciniekus, no kuriem
es biju lielākais. Kāpēc?

Jo, ja paskatāties, tad tieši pirms tam
viņš saka, ka bija lielākais zaimotājs,

nežēlīgs cilvēks, kas darīja daudz
neprātīgu lietu. Jūs zināt, kā Pāvils

vajāja draudzi, gribēja nogalināt
kristiešus. Viņš bija nežēlīgs pret Dievu,

bet Dievs viņu izglāba. Un, kad viņš saka,
ka bija lielākais grēcinieks, viņš nesaka,

ka tāds ir tagad. Vārdu 'esmu' viņš lieto,
tajā brīdī runādams par kaut ko konkrētu.

Iedomājieties, ja tā būtu, ka Pāvils
uztvēra sevi kā ļaunāko grēcinieku un

domāja, ka tas ir svēti, tad kāpēc viņš
katru reizi, rakstot vēstuli, nosauc

kristiešus par svētiem ļaudīm? Tas būtu
vājprāts, ja viņš sevi sauktu par ļaunāko

grēcinieku, bet visus citus par svētiem
ļaudīm. Bet es - es esmu ļaunākais

grēcinieks no visiem. - Vai redzat, ka tas
galīgi neiet kopā? Un tā ir reliģija, un

jūs to jau redzējāt pēdējā lekcijā. Mēs
paņemam kaut ko, kas Vārdā ir gluži

skaidrs: svēti ļaudis, svēti, svēti -
atkal un atkal, vairāk nekā 40 reižu tas

rakstīts - svēti ļaudis. Bet mēs izraujam
vienu pantu no konteksta, ko nesaprotam

un no tā būvējam teoloģiju, neredzot,
kas teikts visā pārējā Vārdā,

jo, nē, mēs esam grēcinieki.

Un šeit tas ir gandrīz vai katras draudzes
pamats, uz kā tiek celts - ka mēs esam

žēlastībā glābti grēcinieki. Vai redzat?
Viss ir par izpratni, kas mēs esam Kristū

un ko Viņš ir izdarījis. Dzīvojot ar
uzskatu "jūs esat grēcinieki,

grēcinieki, es esmu grēcinieks, es neko
nevaru padarīt" - kā tu domā, vai

piedzīvosi brīvību? Nē, tu uztversi sevi
kā grēcinieku, sāksi domāt kā grēcinieks

un dzīvosi kā tāds.

Bet ja tu zini, ka esi jauns radījums, ka
ir sācies kas jauns,

tu dzīvosi šo jauno dzīvi, un es nesaku,
ka visiem, kas dzird šo mācību, tagad ir

vienkārši jāsaka, ka esat svēti,
jo daudzi varbūt ir grēcinieki,

jo viņi nav atgriezušies no grēkiem, jo
nav vēl glābti. Un es gribu runāt par to,

kas notiek mūsu dzīvē, kad atgriežamies.
Es negribu no tā būvēt teoloģiju,

bet vēlos pastāstīt savu liecību.
Bet vispirms došu jums

dažas rakstu vietas - ko Vārds par grēku.

"Katrs, kas paliek Viņā, negrēko.
Katrs, kas grēko, nav Viņu redzējis,

nedz Viņu pazīst." Au! Bet tas ir Vārds:
"Katrs, kas paliek Viņā, negrēko,

katrs, kas grēko, nav Viņu redzējis, nedz
Viņu atzinis." Un atcerieties, kas ir

teikts Mateja 7:21, par ko jau runājām,
ka daudziem tanī dienā, kas stāvēs Jēzus

priekšā, Viņš teiks: Atkāpieties no Manis,
Es jūs nekad neesmu pazinis, kas grēkojat.

Un daudzi zina daudzas Rakstu vietas no
Dieva Vārda, bet 1. Jāņa 3:6, protams, ir

labi pazīstama. Vai Jāņa 3:6 ir vairāk
Dieva Vārds nekā šis pants un Mateja 7:21?

Nē. Tā ir patiesība, ka neviens, kas
paliek Viņā, negrēko, bet daudziem ar

to ir problēma, jo "Nē, nē, nē, nē, nē,
Torben, beidz! Vai gribi teikt, ka tu

negrēko? Nē, nē, nē, atceries 1.Jāņa 1:9
un 1:8, kur Jānis saka: "Ja sakām, ka mums

nav grēka, tad maldinām paši sevi, un
patiesība nav mūsos. Ja atzīstamies savos

grēkos, tad Viņš ir uzticīgs un taisns, ka
Viņš mums piedod grēkus un šķīsta mūs no

visas netaisnības." Es gribu teikt, ka gan
viens, gan otrs ir Dieva Vārds.

Reliģija paņem vienu pantu un izveido no
tā veselu teoloģiju, un šodien kristieši

draudzēs gandrīz nezina šo rakstu vietu,
bet gandrīz visi zina otru. Ja jūs dzīvotu

tolaik, jums nebūtu Bībele ar nodaļām un
pantiem, nē, jums būtu viss konteksts, bet

mums šodien ir nodaļas un panti, un daudzi
tādēļ ir pievilti, jo viņi saka: nē, ja tu

saki, ka esi bez grēka, tu esi pievilts,
ja saki, ka esi bez grēka, tad patiesības

nav tevī. Mēs visi esam grēcinieki, mēs
visi esam grēcinieki.

Bet ir jāņem vērā arī šis pants: ja grēko,
tu Viņu nepazīsti. Kur tad ir patiesība?

Tā visa ir patiesība, Dieva Vārds ir
patiesība un, ja noņemsim savas reliģiskās

brilles, mums nebūs problēmu ar Vārdu un
mums nevajadzēs likt kādus pantus mal;a

vai lasīt ļoti ātri pāri, lai tos nemanītu
jo mums ar tiem ir problēma.

Vēlos pastāstīt liecību no savas dzīves.
Manā dzīvē labi bija tas, ka tad, kad tiku

tiku glābts, man nebija liela reliģiskā
bagāža, man nebija mugursoma kā daudziem

citiem. Es nācu no nekristīgas vides,
biju kristīts un iesvētīts luterāņu

baznīcā, bet tā bija tikai tradīcija. Es
nekad nebiju atvēris Bībeli un nezināju,

ko Vārds saka. Bet man bija draugs, kurš
pastāstīja man par Jēzu, un es atnācu uz

baznīcu, un Svētais Gars man pieskārās.
Es izgāju priekšā, nožēloju grēkus un

lūdzu, lai Jēzus mani izglābj. To darot,
Svētais Gars ienāca manī kā gaisma un

es nokritu zemē, gulēju tur un reāli
sastapos ar Dievu. Svētais Gars, šķiet,

bija pār visu manu miesu. Tas bija 1995.g.
5. aprīlī. Atceros to kā vakardienu, tas

bija tik spēcīgi. Atceros, kad biju
piecēlies un apsēdies, kāds man teica:

"Apsveicu, Torben, tu esi piedzimis no
augšienes!" Es teicu paldies, bet nezināju

par ko viņš runā. Nekad nebiju dzirdējis
vārdus "piedzimis no augšienes", tāpēc tos

nesapratu, bet, ejot mājās no sapulces,
sapratu - kaut kas manī bija noticis.

Viens, ka es vienmēr biju baidījies nomirt
Ejot mājās, es sev teicu: Torben, tu kādu

dienu mirsi. Tā runājot ar sevi: Torben
tu vienu dienu mirsi - man parasti sākās

panika: ai, nē, es miršu, ak nē, es miršu!
Un tas mani biedēja,

jo man nepatika doma, ka es kādu dienu
nomiršu.

Bet šoreiz, kad sev teicu: Torben, tu
mirsi, - es braucu uz divriteņa un

padomāju: jā, es došos mājās!
Un nesapratu, kas ir noticis?!

Es vairs nebaidījos, tajā brīdī biju brīvs
no bailēm.

Es vēl nezināju, kas ir teikts Ebrejiem
2:15, ka Jēzus Kristus nāca atbrīvot tos,

kas visu mūžu nāves baiļu dēļ bija
verdzībā, bet Jēzus nāca atbrīvot mūs, kas

kas tikām turēti bailēs, un es to
piedzīvoju. Es nebiju lasījis Vārdu un

mēģinājis sevi pārliecināt, ka Vārds tā
saka un man tam ir jātic un jāmēģina

tikt vaļā no bailēm. Nē, es to piedzīvoju
garā, un tas notika tā, pavisam vienkārši.

Vēl notika tas, ka es biju kļuvis jauns.
Es par to neko nezināju, bet kaut kas bija

noticis. Pārradies mājās, es piektdienās
parasti devos uz krogu, lai dzertu alu.

Un tā es nodomāju iet uz krogu, kā ik
piektdienu, jo mans prāts vēl bija tas pats.

Atnācu mājās, paskatījos uz sevi un teicu:
piedzimis no augšienes? Es izskatos tāds

pats! Savās acīs es izskatījos tāds pats,
es nesapratu, kas bija noticis.

Un tā, piektdiena, un es eju uz krogu.
Aizgāju tur, paskatījos apkārt un manas

acis pēkšņi atvērās un es nesapratu,
ko es te daru? Es te neiederos,

esmu sastapies ar Tevi, Jēzu. Un es
gāju prom un domāju: kas notiek?

Es to vairs negribēju. Biju pieradis
lādēties un lietot lamu vārdus un sliktus

vārdus, bet tagad melojot vai lietojot
Dieva vārdu nevietā, bija sajūta -

tas ir tik nepareizi. Nekad mūžā man
nebija problēmu ar to, bet nu

manī kaut kas bija mainījies un tas likās
tik nepareizi, ka es to vairs negribēju

un pārstāju darīt.
Vēl viena lieta -

man bija draudzene un es dzīvoju grēkā, un
gulēju ar viņu, kā jau jaunieši, kas ir

grēcinieki. Es biju grēcinieks, es gulēju
ar savu draudzeni.

Šoreiz draudzene pienāca pie manis, bet
es jau pirms tam biju sācis domāt, ko par

to saka Bībele. Viņa man tuvojās un
gribēja būt ar mani un es jutu spēcīgu

kārdinājumu, tur bija kaut kas, ziniet,
tas bija grēks. Un es atkal nodomāju:

nē, nē, nē, nē, man vairs nav nekādas
daļas ar to, es to negribu, tomēr

kārdinājums bija un es biju neizpratnē
- ko Vārds saka? Un tā es jautāju Dievam

- vai tas ir grēks vai kas? Varbūt nav?
Dievs, es gribu darīt, ko Tu gribi. Dievs,

vai ir grēks gulēt ar viņu? Un es centos
atcerēties, ko biju mācījies uz iesvētībām

luterāņu baznīcā, bet es neko tur nebiju
iemācījies, tā bija tikai tradīcija par

svētajām dienām un luterāņu tradīcijām.
Bet es domāju, ko Vārds par to saka. Un

tobrīd es tiešām nezināju, ka Vārds saka:
tas ir grēks. Biju tik jauns un nezināju

Dieva Vārdu. Un ko es darīju? Es teicu:
Dievs, vai Tu te esi? Hallo!

Un kārdinājums bija tik liels, bet es vēl
gribēju saprast: Dievs, vai Tu te esi?

Un tad es nospriedu: Nu ja, Dievs, Tu te
neesi - un es Dievu noliku malā un likos

gultā ar draudzeni, bet šoreiz es momentā
zināju: ak nē, ak nē! Ak, piedod, Dievs!

Ko es esmu izdarījis? Ko esmu izdarījis?
Es vienkārši iekšēji jutu - biju grēkojis.

Esmu grēkojis, ak. Dievs, piedod man,
piedod man!

Esmu tikko Tevi atradis, es negribu Tevi
pazaudēt, piedod man! Un es ar savu miesu

Tevi apbēdināju! Es zināju - biju grēkojis
Bija tik skaidrs, ka biju grēkojis un tas

bija nepareizi. Kad to darīju, es jau
zināju, ka tas ir nepareizi, un zināju arī

ja tur būtu mani nekristīgie draugi,
viņi man būtu teikuši: Torben, nomierinies

Dievs ir mīlestība, un šī ir mīlestība,
viss kārtībā, Dievs nav tāds. Tas nav

grēks gulēt ar savu draudzeni, ja tu viņu
mīli. - Viņi būtu tā teikuši, bet neviens

visā pasaulē nebūtu varējis mani
pārliecināt - es to vienkārši zināju,

es zināju, zināju, ka esmu grēkojis.
Kā es to zināju? Jo biju nožēlojis grēkus,

un atgriešanās no grēkiem nav tikai tas,
ko mēs darām, arī Dievs kaut ko dara, kad

mēs nožēlojam grēkus un uzticamies Jēzum
Kristum un Viņa darbam pie krusta.

Dievs izmaina mūsu dzīvi, Viņš rada kaut
ko jaunu mūsos un par to arī viss ir - tā

ir jaunā derība. Jēzus atnesa šīs lietas,
gribēdams izglābt mūs no mūsu grēkiem,

un jaunajā derībā Viņš ne tikai glābj mūs
mūsu grēkos, bet arī no tiem

un rada mūsos jaunu cilvēku. Par to raksta
Jeremija - daudzus gadus pirms Jēzus

bija pravietojums, ka Dievs slēgs jaunu
derību "un Es ielikšu Savu bauslību

viņos", Jeremijas 31:33 "un viņu sirdīs,
un ierakstīšu to viņos, un Es būšu viņu

Dievs un viņi būs Mana tauta." Tā
Jeremija daudzus gadus pirms Jēzus

pravietoja, ka reiz Viņš radīs kaut ko
jaunu - jaunu derību, kad Dievs izņems

no mums akmens sirdi un desmit
baušļus, likumus uz akmens plāksnēm

ieliks mūsu sirdī. To viņš te saka
un to pašu lasām Ebrejiem 2

Jaunajā Derībā, kur tas ir citēts.
Tātad Ebrejiem 2, kur runāts par

jauno un veco derību, teikts, ka
bauslība tiks ierakstīta mūsu sirdīs,

un Viņš būs mūsu Dievs, un mēs būsim
Viņa tauta. Viss ir par to!

Tas pats ir teikts Ecehiēla 11:19,
kur pravietis saka:

Es tiem došu citu sirdi un jaunu garu,
Es izņemšu viņiem no krūtīm akmens sirdi

un iedošu tiem sirdi no miesas." Kāpēc
Dievs to dara? Kāpēc dod mums jaunu garu?

Kāpēc Dievs izņem akmens sirdi no mums?
Kāpēc Dievs mums dod jaunu miesas sirdi?

"Lai tie staigā pēc Maniem likumiem,
ievēro Manus baušļus un tos pilda.

Tad tie būs Mana tauta,
un Es būšu viņu Dievs."

To izdarīja Jēzus, Viņš atnāca glābt mūs
no mūsu grēkiem. Kāpēc? Kā? Dodot mums

jaunu garu un jaunu sirdi, Viņš izņem
no mūsu krūtīm akmens sirdi un dod mums

miesas sirdi. Viņš ieraksta Savus likumus
mūsu sirdī, lai mēs varētu tajos staigāt,

lai mēs varētu turēt Viņa pavēles,
ne vienkārši iemācīties desmit baušļus,

ne iemācīties, kas ir pareizi un kas ne.
Nē, bet caur jaunu radījumu!

Un tieši to es piedzīvoju pirms daudziem
gadiem. Kāpēc es to piedzīvoju?

Jo Dieva griba ir spēks pestīšanai, tas ir
vairāk nekā tikai reliģiskas aktivitātes.

Tas ir jauns radījums, ir sācies kaut kas
jauns, un tāpēc es nožēloju:

"Dievs, piedod man, piedod man!"
Un tobrīd es biju jauns ticībā un man

vajadzēja, lai Dievs parāda, ka Viņš man
ir piedevis, jo biju tik jauns tajā,

es nezināju Vārdu. Es lūdzu un biju
nesaprašanā. Tad es dzirdēju, ka tuvējā

pilsētā tovakar ir sapulce. Es ielēcu
mašīnā, devos tur un pa ceļam teicu:

"Dievs, piedod man! Piedod man! Dievs,
nākamreiz, kad būšu kopā ar meiteni,

tā būs mana sieva medusmēnesī. Dievs,
palīdzi man, piedod man!" Nonākot tur,

notika kaut kas pārsteidzošs, jo mani tur
neviens nepazina, vien daži, ko biju

jau saticis. Šajā sapulcē bija kāda
sieviete, kura pašā sākumā piecēlās

un teica, ka viņai ir vārds:
"Es redzu jaunieti stāvam kādas lietas

priekšā, ko viņam nevajadzēja darīt.
Viņš nezināja, ka Es to redzu, un ņēma un

pastūma Mani malā un grēkoja, bet viņš ir
nožēlojis, un Es viņam tagad piedodu."

Stāvēju tur šokēts, jo es biju viens pats
ar draudzeni, bet cilvēks nekad nav viens,

jo Dievs visu redz, bet es nodomāju, ka
ne, un pastūmu Dievu malā, bet Dievs to

redzēja. Tad es devos uz šo sapulci, un
viņa ne vien pateica šos vārdus, bet arī,

ka tas notika mājā, manā dzīvoklī.
No tā brīža es zināju, ka Dievs redz visu,

arī ja mēs aizveram durvis un izslēdzam
gaismas - Viņš redz visu.

Es stāvēju un teicu: "O, paldies, Dievs,
ka Tu man piedod!"

Momentā jutu, ka Svētais Gars nonāca un
es sastapos ar Dievu un biju tik pacilāts,

ka mājās gandrīz lidoju savā mašīnā!
"Man ir piedots!" - Biju tik laimīgs!

Biju pacilāts un teicu Dievam, ka nākamā
reize būs tikai ar manu sievu medusmēnesī.

Tagad es gribu attiecības ar Tevi,
iepazīt Tevi. Es negribu tagad pievērsties

meitenēm, bet gribu meklēt un iepazīt Tevi
Tu atrod man meiteni.

Tā es lūdzu, un trīs mēnešus vēlāk biju
lielā kristīgā koncertā Dānijas otrā malā.

Tur bija ap 500 cilvēku. Stāvēju un
slavēju Dievu, un pēkšņi Dievs uz mani

runāja. Es nebiju domājis par meitenēm
pēdējo mēnešu laikā, jo mana uzmanība bija

pievērsta Dievam, un tur Dievs man teica:
Torben, tā, kura stāv aiz tevis, reiz būs

tava sieva. Biju pārsteigts: ko? Bet tad
pagriezos un paskatījos: oi, un ieraudzīju

meiteni aiz sevis un nodomāju: viņa ir
mana sieva, viņa ir mana sieva! Un es

pagriezos atkal un - oi! es vienkārši
zināju - mana sieva stāv aiz manis,

kādas septiņas rindas tālāk, es to
vienkārši zināju. Koncerts beidzās, un tā

laikam bija pēdējā dziesma, un man bija
jātiek mājās. Es biju kopā ar draugu,

kurš mani gaidīja, tāpēc tikai uzsmaidīju
viņai pa gabalu. Uzsmaidīju viņai un kāpu

kāpu mašīnā, lai dotos mājās. Pa ceļam
es draugam teicu: "Hei, Maikl, es nupat

redzēju savu sievu, bet nezinu, ne kā viņu
sauc, ne no kurienes viņa ir, es neko

nezinu par viņu, bet Dievs man teica,
ka tā, kas stāv aiz manis dzeltenā kleitā,

vienu dienu būs mana sieva. Tas bija viss,
ko es zināju. Es atbraucu mājās un teicu:

Dievs, es nezinu, no kuras vietas Dānijā
viņa ir, Tev būs mūs

jāsaved kopā. Pēc trīs mēnešiem es
viņu satiku. Sveiki - un mēs iepazināmies,

apprecējāmies un pirms trim dienām
nosvinējām 17 gadu laulības jubileju, un

mums ir 3 bērni. Esmu mācījies to, ka,
atgriežoties no grēkiem, Dievs dod kaut

ko daudz labāku. Mana sieva ir brīnišķīga
svēta, uzaugusi kristīgā ģimenē, nebija

ne ar vienu skūpstījusies vai bijusi kopā,
es viņai biju pirmais. Viņa bija Dieva

paglabāta un ir tik spēcīga, un par dzīvi
grēkā esmu daudz mācījies no viņas,

jo redzu viņā tik daudz ko atšķirīgu no
daudziem citiem, un jūs jau

esat dzirdējuši viņas dziesmas. Viņa ir
izgājusi daudz kam cauri. Daudzējādā ziņā

viņa ir mūsu ģimenes balsts, un
bieži ceļojot es ņemu savu sievu līdzi un

mēs strādājam kopā. Es te esmu publiskā
persona, jūs bieži redzat mani, un cilvēki

mani redz vairāk, bet bez savas sievas es
nebūtu tas, kas esmu. Sieva ir mans

spēks, viņa ir pārsteidzoša, un Dievs mūs
salika kopā, par to nav šaubu. Tātad, kad

atgriežamies no saviem ceļiem, Dievam ir
kaut kas labāks priekš mums. Un kā ar šo:

Katrs, kas paliek Viņā, negrēko? Kas grēko
nav Viņu redzējis nedz atzinis. Cits pants

1.Jāņa 3:9: Kas dzimis no Dieva, nepaliek
grēkā, jo Dieva sēkla paliek viņā, un viņš

nevar turpināt grēkot, jo ir dzimis no
Dieva. Ko tas nozīmē? Man tas šķiet labs

tulkojums, ka viņš nevar turpināt grēkot,
jo ir dzimis no Dieva, un arī - kas paliek

Dievā, negrēko. Neviens, kas paliek Viņā,
neturpina grēkot. Vārdā tas bieži teikts,

kā Jāņa 3:16: "Jo tik ļoti Dievs pasauli
mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo

Dēlu, lai katrs, kas Viņam tic, nepazustu,
bet iemantotu mūžīgo dzīvību." Vārds ir

priekš katra, kas tic Viņam un turpina
ticēt. Tātad tas nerunā par kādu, kas

reiz Viņam noticēja pirms daudziem gadiem.
Šie vārdi lietoti ilgstošajā formā.

Katrs, kas tic un turpina ticēt -
ir viens tas pats. Neviens, kas dzimis no

Dieva, nepaliek grēkā. Kāpēc? - Tāpēc, ka
viņš ir dzimis no Dieva. Kāpēc viņš

nepaliek grēkā? Tāpēc, ka viņa sirdī ir
ielikts likums. To piedzīvoju es un to

ir piedzīvojuši miljoniem cilvēku visā
pasaulē - ka, atgriežoties no grēkiem un

ticot Jēzum Kristum, Dievs rada tevī
jaunu sirdi. Un tas nozīmē, ka tu nevarēsi

palikt grēkā. Sievieti, kuru pieķēra
laulības pārkāpšanā, atveda pie Jēzus,

un tie viņu gribēja nomētāt akmeņiem, bet
Jēzus viņu nenosodīja, bet viņai piedeva.

Bet Viņš arī teica: "Tagad tev ir piedots,
ej un negrēko vairs." Kā būtu, ja viņa

būtu turpinājusi grēkot? Mēs nevaram
palikt grēkā, kad mums ir piedots. Mums ir

jāsaprot, ka arī šis vārds ir patiess: Ja
atzīstamies savos grēkos, Viņš ir uzticams

un taisns, un piedod mums. Mums jāsaprot,
ka piedošana ir saistīta ar grēku nožēlu.

Un grēku nožēla ir saistīta ar tavu sirdi,
tavu prātu un ar grēka atstāšanu.

Dievs man piedeva, kad es sagrēkoju, bet
es nepaliku grēkā, jo zinu, ko vārds saka.

Taču šodien draudzē ir pasaule, kas
nezina, ko Vārds saka, viņi nezina Dieva

patiesību. Piemēram, es aiziešu uz
vēstuli Ebrejiem un nolasīšu kādu pantu,

kas arī ir Dieva vārds, tāpat kā Jāņa 3:16
un citi panti. Vārds vēstulē Ebrejiem saka

10. nodaļā 26. pantā, ka ja mēs tīši
grēkojam pēc patiesības atziņas saņemšanas

tad vairs nepaliek upuris par grēkiem. Ja
mēs tīši grēkojam, vairs nav upura par

mūsu grēkiem, sekas būs mūžīgs sods.
Tas teikts šajā pantā.

Daudzi zina šo pantu un, lasot vārdu,
domā: tīši grēko - ak, bet es esmu tīši

grēkojis! Ko šis vārds nozīmē?
Es gribu teikt, kad biju kopā ar draudzeni

un gulēju ar viņu, es grēkoju apzināti,
jo iekšēji es zināju. Vienā ziņā es to

zināju un vienā ne, un tomēr zināju
un grēkoju, bet Dievs man piedeva.

Vārdi 'tīši grēko' šeit nozīmē to pašu
palikšanu grēkā, ja tu turpini apzināti

grēkot, tu vari nonākt pie tā, ka Svētais
Gars tevi atstāj.

Diemžēl es pazīstu tādus cilvēkus, kas
tika izglābti, bet dzīvoja ar draudzeni.

Viņi nevarēja palikt šajā grēkā, jo bija
glābti. Viņi sāk dzīvot atsevišķi, bet tad

atkal atveras grēkam un palēnām grēks
ienāk, mazpamazām, un pēc laika

viņš atkal dzīvo ar draudzeni. Satiekoties
jautāju, vai viņiem nav problēma ar to,

un viņi teica, ka nav, bet agrāk bija.
Kas bija noticis?

Viņi savā sirdī bija piedzīvojuši Svētā
Gara pestīšanu, bet tā kā viņi to

nepaturēja, tā kā viņi to nesaprata...
Mums jābūt uzmanīgiem ar to, ko Dievs mums

ir devis un jāklausās uz Svēto Garu. Esmu
pārliecināts, ka šie cilvēki turpināja iet

pret Svēto Garu, iekšējo sirdi viņos. Un,
turpinot to darīt, Svētais Gars tika

apbēdināts un no viņiem aizgāja. Un
viņi atkal nonāca grēkā, un beigas būs

sliktākas nekā sākums - saka Vārds.
Attiecībā uz grēku, šķiet, mums trūkst

izpratnes par to, kas tas ir.
Draudze saka, ka tas joprojām ir daļa no

visa - ka mēs visi esam grēcinieki - bet
nesaprot, ka mēs tie bijām, bet tad Dievs

mūsos radīja jaunu sirdi un ar to mēs
nevaram turpināt tīši grēkot,

jo mums ir jauna sirds.
Dosimies uz 1. Jāņa 3:7, kur runāts par

Dieva bērniem un dažām lietām, ko
šeit lasām.

"Bērni, lai neviens jūs nepieviļ - kas
dara taisnību, ir taisns, tāpat kā Viņš ir

taisns. Kas dara grēku, ir no velna, jo
velns grēko no sākuma. Tamdēļ Dieva Dēls
atnācis, lai Viņš iznīcinātu velna darbus.
Ikviens, kas ir no Dieva dzimis, nedara grēku, jo Viņa sēkla paliek viņā un tas nevar grēkot, jo viņš ir no Dieva dzimis.

ir piepildīts, lai Viņš iznīcinātu velna
darbus. Tātad Jēzus nāca iznīcināt grēku

mūsos, un 10. pantā mēs lasām: "No tā
var pazīt Dieva bērnus un velna bērnus;

katrs, kas nedara taisnību, nav no Dieva.
un kuri - velna. Katrs, kas nedara taisnību,

nav Dieva bērns, arī tas ne,
kas nemīl savu brāli.

Jānis saka, ka pēc tā mēs pazīstam Dieva
bērnus un velna bērnus.

Pēc tā mēs pazīstam.
Uzreiz pēc šī panta mēs lasām:

"Pēc tā mēs zinām." Kā mēs to zinām?
Pēc tā, ka katrs, kas piedzimis no

augšienes, nepaliek grēkā. Pēc tā jūs
zināsiet, kas ir Dieva bērni un kas nav.

Ne pēc runāšanas mēlēs. Tu zini, ka esi
atgriezies, izdarījis pirmo lietu, kas nav

runāšana mēlēs vai slimo dziedināšana,
bet tas, ka zinām, ka esam atgriezušies.

Pēc tā mēs pazīstam, kas ir Dieva bērni
un kas nav. Es runāju ar daudziem jo

daudziem cilvēkiem, satieku daudzus
nekristiešus un kristiešus. Runājot ar

reliģiskiem cilvēkiem draudzēs, es bieži
runāju ar jauniešiem un tad es jautāju:

Vai jūs dzīvojat grēkā kopā ar draugu,
draudzeni? Vai guļat ar viņu?

Viņi saka, ka jā. - Vai jums ir problēma
ar to? - Jā, šķiet, ka ir. -

Labi, kāpēc? Vai šī problēma ir prātā?
Jo esat dzirdējuši, ka tas ir nepareizi,

vai arī jūs to jūtat iekšēji, ka tas ir
pilnīgi nepareizi? Daudzi saka, ka viņiem

problēma ir prātā. Kāpēc viņi tā saka?
Ja problēma būtu iekšēja, tad nebūtu

sajūtas, ka tas ir nepareizi, bet drīzāk:
TU GRĒKO! Tu grēko! Un nebūtu tā, ka viņi

šaubās, bet zinātu, ka grēko, jo viņi ir
dzimuši no Dieva. Bet, tā kā viņi nav

dzimuši no Dieva, bet tikai ar reliģisku
domāšanu, tad viņiem nav problēmu ar

grēku. Ar prātu viņi zina, ka nevajadzētu
to darīt, ka tas ir nepareizi,

bet tas nekad no viņu prāta nav nokļuvis
līdz garam. Tādēļ arī draudzē šodien tik

daudzi dzīvo grēkā, bet mēs viņus saucam
par kristiešiem. Mēs saucam viņus par

grēciniekiem, tomēr tādiem, kas iet uz
debesīm, jo mēs taču visi esam

grēcinieki, vai ziniet. Jā, viņi dzīvo
grēkā, bet mēs taču visi dzīvojam grēkā.

Viņi paliek grēkā, bet tic taču Dievam.
Nē, ne tie, kas tic Dievam, bet kā

mēs pazīstam, kas ir Dieva bērni un kas
nav? Ja cilvēki dzīvo apzinātā grēkā un

jūs to zināt un redzat, tad nav svarīgi,
kam viņi tic. Ja viņi tīši dzīvo grēkā,

viņi nav piedzimuši no augšienes, pat ja
iet uz baznīcu. Pat ja tas ir mācītājs,

pat ja viņš saka, ka pazīst Dievu un lasa
Bībeli, viņš tomēr nav piedzimis no augšas

jo Dievs nāca radīt jaunu sirdi, un Viņš
joprojām ir svēts un nav mainījies, Viņš

ir tāds pats kā Vecajā Derībā. Mēs esam
tie, kurus Dieva Garam jāizmaina saskaņā

ar likumu, kas ierakstīts mūsu sirdīs. Un
tieši tas notiek pie atgriešanās. - Tom,

bet vai tu esi bez grēka? - Nē, es nesaku,
ka esmu tur, kur vajadzētu būt, bet es

vairs neesmu tur, kur biju. Es zinu, ka ir
kas vairāk, jo man ir jālīdzinās Kristum,

un es gribu būt kā Jēzus. Kad biju glābts,
bija briesmīgi sagrēkot - ā, es to vairs

vairs nevaru darīt... Un tā bija viegli
tikt no tā vaļā un to vairs nedarīt.

Bet nav iespējams atdalīt galvu un prātu.
Bet tad Dievs sāka nodarboties ar kādām

lietām manī, kas bija nepatiesas. Kāpēc
es atbildēju tā, kā atbildēju? Kāpēc es tā

teicu? Vai lai celtu savu valstību?
Vai lai lepotos, vai kāpēc es tā darīju?

Un Dievs turpināja strādāt manī, un Viņš
joprojām to dara un turpinās līdz dienai,

kad es nostāšos Viņa priekšā.

Un es gribu, lai Viņš turpina pie manis
strādāt, jo, ja es apstātos un teiktu:

viss, pietiek, beidz! - tad Viņš nebūtu
mans Kungs. Man ir jāļauj Viņam strādāt

manī. Bija kāds laiks manā dzīvē, kad Viņš
gāja dziļāk un dziļāk un dziļāk un dziļāk

un dziļāk un dziļāk. Un gribu teikt, ka ir
atšķirība starp apzinātu dzīvošanu grēkā

un grēka važām. Es daudz ko nožēloju un
ieguvu brīvību - jā! Tomēr manā dzīvē

vēl bija kas tāds, no kā nevarēju tikt
vaļā. Viena lieta te un kādas citas.

Man tas nepatika un es negribēju
tajā dzīvot, bet kritu

- te vienā, te citā lietā.
Es nejutos brīvs,

un tas mani mocīja. Tad es kristījos un,
būdams kristīts, nē, uzreiz nekas nenotika

bet vēlāk es saņēmu atklāsmi par to,
kas ir kristība, un sāku staigāt

Romiešiem 6 - brīvībā no grēka. Reiz es
lasīju Romiešiem 6 par brīvību no grēka

un, pārlasot Romiešiem 6:14 vēl un vēlreiz
es pēkšņi ieraudzīju, par ko tur ir runa,

un sapratu, ka esmu brīvs. Tas brīdis man
bija jauns sākums, es vēlreiz piedzīvoju

brīvību no grēka, pēdējā lieta bija
zaudējusi savu varu pār mani, un man atkal

bija jauns sākums. Jo tas ir saistīts ar
grēku, viss ir saistīts ar šķīstīšanu no

grēka, bet šodien ir daudzi katoļu un
luterāņu baznīcā, un kalvinistu un citās

draudzēs, kas nav kristījušies ūdenī.

Un, nebūdami kristīti ūdenī, viņi nespēj
staigāt Romiešiem 6. Viņi nepiedzīvo

brīvību, viņi staigā Romiešiem 7
un cīnās ar vainas apziņu - daudzi.

Tāpēc ka viņiem nav ūdens kristības un
brīvības no grēka, viņi rada teoloģiju,

kas saskan ar viņu pieredzi. Un viņu
teoloģiju ir tā, ka mēs esam grēcinieki,

mēs visi esam grēcinieki, ne svētie,
ne svēti ļaudis. Bet Jēzus nenāca glābt

mūs mūsu grēkos, bet no grēkiem.
Un vēlos teikt, ka Jēzus teica farizejiem

Mateja 23: "Vai jums, rakstu mācītāji un
farizeji, jūs liekuļi" un Viņš teica, ka

viņi šķīstī trauka ārpusi, bet iekšpuse
ir sapuvusi, pagalam samaitāta, un Viņš

teica: "šķīstījiet trauka iekšpusi, tad
arī ārpuse būs tīra." Un tā ir problēma ar

farizejiem, tā ir problēma ar reliģiskiem
cilvēkiem. Šodien reliģiskie cilvēki

mazgā trauka ārpusi, bet iekšpusē
tomēr jūtas samaitāti, un esmu sastapis

cilvēkus, kas ir uzauguši ar reliģiskām
tradīcijām. Un, kad es saku: jūs varat būt

brīvi no tā - tā ir labā vēsts! Jo viņi
gadiem ilgi ir mēģinājuši staigāt kā

kristieši, visu zina, bet visu laiku jūt
nosodījumu un visu laiku cīnās un grēko un

cīnās un grēko, nevis ieiet brīvībā.
Kāpēc? Jo viņu dzīve nav attīrīta no

iekšpuses ar jaunu sirdi, ar brīvību
kristībā un, tā ka viņi nav tīri, viņi

iekšēji jūtas samaitāti un daudzi tādi arī
ir. Esmu sastapis daudzus, kas gadiem

ilgi ir gājuši baznīcā un domājuši,
ka ir glābti un darījuši visu, bet kad

viņi tiešām tika pestīti, tad sacīja, ka
ir bijuši pievilti.

Un, ja godīgi, esmu ar to saskāries arī
vasarsvētku draudzēs un baptistu draudzēs

- daudzviet, jo tā nav vienkārši reliģija,
tā ir dzīve. Un mums nevajadzētu

veidot teoloģiju no dzīves. Un gribu teikt
ka es nepiedzīvoju brīvību no grēka

caur roku uzlikšanu divās sekundēs,
nē, tā nāca meklējot Dievu, nožēlojot

grēkus, gavējot, meklējot Viņu. Un es
domāju, ka mūsu lielākā problēma dažkārt

ir tā, ka mēs uzreiz gribam kaut ko lielu,
bet nespējam izdarīt to, kas vajadzīgs,

lai ieietu Dieva sagādātajā brīvībā.
Un tā kā mēs to nedarām, daudzi nestaigā

brīvībā. Nākamreiz es runāšu par ūdens
kristību. Mēs to darīsim atkal ar grēku.

Vēlreiz pastāstīšu, kā es piedzīvoju
brīvību no grēka. Tas ir aprakstīts arī

manā grāmatā. Un to es saņēmu burtiski
nupat pirms šīs lekcijas. Pastkastē bija

šī grāmata, un šī ir pirmā reize, kad turu
to rokās, dabūju to gandrīz vai pirms

stundas, un tā ir mana grāmata
"Veselīga doktrīna", kas nupat iznākusi

Amazonē. Es to pasūtīju Amazonē un
tā tiku pie tās. Arī jūs to varat pasūtīt

Amazonē jau tagad un tā atrodama arī manā
mājaslapā. Šajā grāmatā stāstīts par to,

kā es gavēju, kā ieguvu brīvību no grēka
un naidu pret grēku. Un grēku ir jāienīst,

lai varētu tikt no tā vaļā. Es te stāstu
par to, kā ieguvu šo brīvību, ja gribat

zināt vairāk. Un vēl, ikdienā es nerunāju
angliski, tāpēc

nemāku smalkāk izteikties, jo angļu
valodu vēl tikai mācos. Bet šeit ir

daudz vairāk rakstu vietu un daudz vairāk
par grēku, par Dieva bijību,

par brīvību no grēka, tāpēc es jums iesaku
nopirkt šo grāmatu Amazonē un to izlasīt

līdz nākamajai reizei, jo nākamreiz mēs
turpināsim ar to.

Vēlos šo video beigt ar jautājumu:
Kur tu atrodies? Es zinu,

ka daudzi no jums ir uzauguši kristīgās
ģimenēs un dažkārt tas nav viegli,

jo jūs visu zināt, jūs skaidri zināt,
kā dzīvot un domājat: vai tas ir manā

prātā vai garā? Svarīgākais šobrīd ir,
vai tu nedzīvo grēkā.

Vai dzīvo brīvībā no grēka? Ja es
daru kaut ko nepareizi, es uzreiz jūtu:

oi, pa šo ceļu nevajag iet, ir tūlīt pat
jāapstājas. Nevar iet tālāk, tas ir grēks.

Un es to iekšēji jūtu, bet nezinu, kur jūs
esat. Vai nekad neesat to piedzīvojis un

dzīvojat grēkā? Ja dzīvojat grēkā, tad jūs
neesat piedzimis no augšienes, un jums

ir jāatgriežas. Un tas ir jāsaprot un visu
ir jāatdod Dievam, un ir jākristās ūdenī

un Svētajā Garā, ja jums tas vēl nav,
lai jūs Viņu iepazītu.

Varbūt jūs jau esat to piedzīvojis,
bet esat palicis kūtrs dzirdēt vai

agrāk esat bijis radikālāks šajā ziņā.
Tādā gadījumā kaut kas ir jādara

lietas labā. Ja problēma ir TV,
izmetiet to no mājas. Dariet to, kas

vajadzīgs, lai tiktu vaļā no lietām, kas
jums traucē dzīvot radikāli, tieciet vaļā

no lietām, kas neļauj jums būt svētam.
Un bieži, ja mēs zinām, kas tas ir, tas

atkritīs pats, ja atturēsimies no tā.
Mums mājās nav TV, un ne tāpēc, ka es

sēdētu un skatītos pornogrāfiju.
To var darīt arī internetā, bet manā dzīvē

ir tāda Dieva bijība un esmu saņēmis
brīvību, tāpēc es to nedaru.

Bet TV mums nav tāpēc, ka es vienkārši
savu laiku varu izmantot lietderīgāk,

un tas arī padara mani lēnu, neasu, kūtru.
Es nezinu īsto vārdu angliski. Tas darīja

mani pasīvu, it kā nekam nebūtu jēgas.
Kādreiz var paskatīties, var kaut ko

nofilmēt, bet daudzi kristieši visu laiku
skatās TV un klausās nekristīgu mūziku,

un man tas nav saprotams. To nevar darīt,
garu ir jāpiepilda ar labām lietām, garu

ir jāpiepilda. Un runa nav tikai
par atturēšanos no grēka,

jo Galatiešiem 5 lasām par miesas augļiem
un gara augļiem, 19. pantā.

Miesas augļi ir... un seko gars saraksts,
tajā skaitā netiklība, skaudība un daudz

kas cits, un ir teikts, ka tie, kas tādas
lietas dara, neiemantos Dieva valstību.

Un tas ir teikts kristiešiem - ja iesiet
šo ceļu - viņš saka, - jūs neiemantosiet

DIeva valstību. Un pēc tam viņš runā par

gara augļiem: mīlestību, mieru, prieku,
pacietību, laipnību, labestību, uzticamību

un runā par tiem un saka, ka tie,
kas ir Kristū, ir situši savu miesu krustā

līdz ar tās kaislībām un iekārēm. Ja jūs
esat Kristū un piederat Viņam,

jūs savu miesu esat situši krustā.
Kas ir kristietis? Kas ir grēku nožēla?

Atgriešanās ir, kad pēc staigāšanas miesā
tu nogriezies no šī ceļa, platā ceļa, kas

ved uz pielāgošanos, pa kuru ejot, tu dari
tās lietas, par kurām lasām Galatiešiem

5:19. Tu nožēlo un atgriezies no tā pie
Dieva un piedzīvo,

ka Dievs ieliek Savus likumus tevī,
un tu kļūsti jauns.

Un tad tu sāc dzīvot jauno dzīvi, kur
tevi vairs nevada miesa, bet Gars.

Vēlos jautāt - kur tu esi?
Esmu pārliecināts,

ka ir kādi, kas nav glābti un kādi, kas
nav kristīti ūdenī un nepiedzīvo

brīvību. Esmu pārliecināts, ka ir cilvēki,
kuriem reliģisko briļļu dēļ ir

problēmas ar to, ko es mācu.
Ja tevī ir ilgas un tu redzi, ka tas ir

pareizi: es to gribu, gribu,
es gribu būt svētais, gribu dzīvot

brīvībā, kāda Dievam ir priekš manis, bet
kā, ja es esmu te?

Gribu teikt: norimsti, meklē Dievu un
klausies, ko Dievs pie tevis dara.

Grūtības rada tas, ka cilvēki ir tik
dažādās vietās savā ceļā. Bet ir Viens,

kurš skaidri zina, kur tu šobrīd esi -
un Viņš zina, kas tev ir vajadzīgs.

Varbūt tev vajag atgriezties un tikt
izglābtam un kristīties ūdenī. Un Dievs

un tu to zina, Viņš runās ar tevi un
tev to parādīs. Varbūt tu esi glābts, bet

vergo grēkam un tev vajag kristīties vai
arī saņemt atklāsmi par to, kas ir noticis

ūdens kristībā. Par to lasām Romiešiem
6. Svētais Gars atvērs tavas acis un

atbrīvos. Varbūt tu spēlējies ar grēku,
esi glābts, bet spēlējies ar grēku un

tāpēc ar to cīnies. Tad tev vajag
atgriezties un nocirst šīs lietas, varbūt

internetu, atsakies uz laiku no interneta,
līdz iegūsi Dieva bijību, un tad varēsi

lietot internetu negrēkojot.
Tu pats zini, ar ko tu cīnies

un tev vajag kļūt brīvam no tā,
jo tev ir jāstaigā Kristū,

ne miesā, bet garā.
Tas ir tas, uz ko Dievs mūs aicina.

Ja tavā dzīvē ir grēks, un tu to nožēlo,
bet nenovērsies no tā, atgriezies!

Ja tu atzīsties savā grēkā, Dievs ir
uzticams un tev piedod. Ja tev nav šīs

spēcīgās pieredzes, kāda man bija sākumā,
jo bieži es to vairs nedaru, bet ja es ko

izdaru, Dievs mani redz, un es nožēloju,
un vienkārši zinu, ka esmu brīvs, un to

vairs nedaru, ne tāpēc, ka pasaku pareizos
vārdus, ne tāpēc, ka apliecinu, bet zinu,

ka Viņš strādā un šķīsta mani. Un, kad es
kaut ko izdaru, Viņš man piedod. Grēku tu

izsūdzi ne tikai Dievam, tas arī atgādina
tev, ka tas bija nepareizi,

tātad es to neturpināšu darīt. Bet Dievs
ir uzticams. Un es nezinu, kur tu esi, bet

gribu teikt, ka ir normāli,
ja tu to nesaproti, jo

Dievs sāka darboties pie manis sešus
gadus pēc tam, kad biju glābts,

no jauna uzrādot grēku.
Es biju nesaprašanā un ak! -

kā ar šo un kā ar to? - un tad nāca Dieva
bijība, un Dievs deva man šīs grāmatas

saturu, kas ir mana liecība, kā es ieguvu
brīvību. Bet pirms es ieguvu brīvību,

bija kādas dienas, kad es jutos
pazudis: es tagad eju uz elli,

Dievs man vairs nevar piedot,
esmu grēkojis pret Svēto Garu!

Un es jutos tik pazudis, bet tas bija no
Dieva, jo Viņš gribēja dziļu sirds nožēlu

un atgriešanos, un, kad saņēmu
atklāsmi par brīvību, es biju brīvs.

Un tas bija gandrīz vai kā piedzimt
no jauna, un ja godīgi, es pat

brīnījos, vai maz iepriekš biju
piedzimis no augšienes? Vai biju? Jo tas

atkal bija pilnīgi no jauna.
Bija tāda brīvība Kristū, kādu nekad

nebiju piedzīvojis, bet es biju cīnījies,
mocījies un dažas dienas jutos gandrīz

pazudis, un domāju jau, ka eju uz elli.
Es raudāju un ieraudzīju Dievu, un tad

nāca atklāsme un brīvība. Arī jums vajag
tajā ieiet un spert nākamo soli

no vietas, kur patlaban esat,

Es nezinu, kas tas ir. Varbūt jums vajag
iegūt Dieva bijību. Tā ir vajadzīga

mums visiem. Varbūt tev vajag atgriezties
un tikt glābtam? Varbūt tev vajag atklāsmi

par kristību, varbūt vienkārši novērst
acis no grēka un skatīties uz Kristu?

Cilvēki man jautā: Tom, bet es cīnos ar
kādu lietu. Vai es varu iet un dziedināt

slimos un sludināt evaņģēliju? Jā, ej,
jo tad tu novērsīsi skatu no grēka un no

sevis un skatīsies uz Jēzu. Un būs
daudz labāk, jo tu vairs neskaties uz

grēku, tu vairs nedomā par to: grēks,
grēks, grēks, Ja es sev saku, ka vairs

nedomāšu par to, es tomēr domāšu, bet,
kad raugos uz Viņu un redzu, ko Viņš ir

izdarījis, es nedomāšu par grēku,
tāpēc šī vēsts var jūs atbrīvot.

Sākumā tā arī mazliet satricina,
un es ceru, ka jūs saprotat,

ka šī brīvība Kristū, ar ko Viņš nāca -
Viņš nāca mūs atbrīvot. Jūs atzīsiet

patiesību, un patiesība darīs jūs brīvus.
Tu vairs nebūsi grēcinieks,

tu būsi svētais, tu būsi svēts,
tu staigāsi brīvībā no grēka,

un par to es gribu runāt.
Izlasiet manu grāmatu.

Būšu atpakaļ pēc divām nedēļām,
tātad jums ir laiks to izlasīt. Es gaidu

turpinājumu, un sūtiet jautājumus, lai
nākamreiz varam sākt ar tiem, kad būs runa

par ūdens kristību un brīvību no grēka.
Jā... apbrīnojama mīlestība,

ko Dievs dara. Gaidu nākamo reizi, kad
runāšu par ūdens kristību un

brīvību no grēka. Lai Dievs jūs svētī!