< Return to Video

9 lesson - Saints or Sinners - The Pioneer School

  • 0:00 - 0:06
    Sveicināti 9. lekcijā pionieru skolā.
    Šodien runāsim par atgriešanos no grēkiem,
  • 0:05 - 0:11
    un es provocēšu jūs un palīdzēšu noņemt
    kādas brilles.
  • 0:11 - 0:18
    Vēlos jums pajautāt: vai kristiešiem
    jāuztver sevi kā žēlastībā glābtus
  • 0:19 - 0:26
    grēciniekus vai kā svētos? Un tas ir ļoti
    svarīgi, bet bieži tas, kā mēs raugāmies
  • 0:27 - 0:32
    uz sevi, nav saistīts ar Bībeli, bet ar
    brillēm un vidi, no kuras nākam.
  • 0:32 - 0:37
    Šodien es jums palīdzēšu noņemt brilles,
    lai jūs saprastu, ka Jēzus
  • 0:38 - 0:45
    nenāca lai glābtu mūs mūsu grēkos,
    bet gan no mūsu grēkiem.
  • 0:46 - 0:51
    Šī mācība ir svarīga un tā palīdzēs jums
    ieiet tajā brīvībā, kāda mums ir Kristū,
  • 0:51 - 0:58
    lai varētu dzīvot to dzīvi, par kādu lasām
    Apustuļu darbos. Lai Dievs uz to svētī!
  • 1:19 - 1:26
    Sveicināti šajā lekcijā, šī ir
  • 1:44 - 1:49
    pionieru skolas 9. lekcija no 20.
    Un man patīk tas, ko Dievs dara.
  • 1:49 - 1:56
    Dievs dara pārsteidzošas lietas. Divās
    iepriekšējās reizēs es runāju par to, kas
  • 1:56 - 2:01
    ir jādara, lai tiktu glābts. Runājām par
    atgriešanos, ūdens kristību un Svēto Garu.
  • 2:02 - 2:08
    Esmu saņēmis daudz atsauksmju. Atrakstīja
    kāda kundze gados no manas pilsētas, kas
  • 2:08 - 2:14
    arī skatās Bībeles skolu. Neesmu viņu vēl
    saticis, bet viņa raksta, ka visu mūžu
  • 2:14 - 2:21
    domāja, ka ir glābta, jo bērnībā tika
    kristīta, bet pēc video noskatīšanās viņa
  • 2:22 - 2:27
    vēlas nokristīties. Pēc šīs lekcijas es
    došos viņu kristīt. Daudz kas notiek
  • 2:28 - 2:35
    caur šīm lekcijām. Un man tas patīk.
    Man patīk, ko Dievs dara. Un šodien būs
  • 2:35 - 2:41
    ļoti interesanti, arī šodien es jums
    palīdzēšu noņemt reliģijas brilles.
  • 2:42 - 2:48
    Šodienas tēma ir atgriešanās no grēkiem
    un es to darīšu mazliet citādi nekā
  • 2:47 - 2:54
    parasti, kad ir runa par atgriešanos.
    Tas, ko redzat šajā Bībeles skolā -
  • 2:55 - 3:01
    es tikai cenšos noņemt jums brilles,
    lai jūs varētu redzēt pats Svētajā Garā.
  • 3:02 - 3:08
    Pētiet Dieva vārdu un piedzīvojiet,
    kā vārds atbrīvo.
  • 3:08 - 3:13
    Es nedošu jums atbildes uz visu,
    bet vienkārši parādīšu jums lielo bildi,
  • 3:12 - 3:19
    lai palīdzētu jums saprast dažādās lietas
    Dieva Vārdā.
  • 3:20 - 3:24
    Un šodien es jūs provocēšu.
    Es teikšu ko tādu,
  • 3:23 - 3:30
    ka jūs brīnīsieties: "Kas tas ir?"
    Bet atcerieties, uz kā mēs ceļam. Vai mēs
  • 3:30 - 3:37
    gribam celt uz mūsu tradīcijām vai uz
    Dieva Vārda? Bet pirms sāku ar šo mācību
  • 3:38 - 3:43
    un turpinu ar kādām lietām, par ko runājām
    iepriekšējā reizē, vēlos pastāstīt dažas
  • 3:44 - 3:50
    liecības. Man patīk liecības par to,
    ko Dievs dara. Ja atceraties, pagājušajā
  • 3:50 - 3:57
    reizē runājām par to, kā pastāstīt
    evaņģēliju, un es sēdēju pie šī galda
  • 3:58 - 4:05
    un rādīju, kā pastāstīt evaņģēliju, un ka
    Dievs grib, lai cilvēki visā pasaulē
  • 4:05 - 4:12
    nožēlo grēkus. Tā ir Viņa pavēle. Mācekļu
    uzdevums ir parādīt, par ko viss ir,
  • 4:12 - 4:19
    lai sniegtu viņiem skaidru evaņģēliju
    un viņi zinātu, kas ir jādara.
  • 4:19 - 4:26
    Jo, kā rādīju iepriekš, ja viņi darīs to,
    kas ir jādara, arī Dievs izdarīs gājienu.
  • 4:27 - 4:33
    Ja atgriezīsies, Viņš dos jaunu sirdi,
    ja kristīsies ūdenī, Viņš atbrīvos no
  • 4:33 - 4:37
    grēkiem. Kad uzliksim rokas cilvēkiem
    paklausībā Dieva Vārdam,
  • 4:37 - 4:42
    viņi saņems Svēto Garu. Pagājušajā reizē
    rādīju jums, kā es to daru.
  • 4:43 - 4:50
    Bet gribu teikt - tāpat kā jebkas,
    tas nedrīkst beigties ar teoloģiju.
  • 4:51 - 4:58
    Ja skatoties šīs lekcijas, esat ticis pie
    teoloģijas, jūs neesat sasniedzis mērķi un
  • 4:59 - 5:06
    arī es neesmu, jo mums vajag ko vairāk
    nekā teoloģiju vien - to vajag likt lietā.
  • 5:06 - 5:13
    Kad sāku stāstīt evaņģēliju un rādīt, kā
    to daru, sākumā arī man tas bija kas jauns
  • 5:15 - 5:19
    Viss, ko jums mācu, man ir jauns,
    jo man pašam vajadzēja noņemt brilles,
  • 5:20 - 5:27
    bet, kad Dievs sāka palīdzēt un
    mani atbrīvot, es sāku tajā staigāt un,
  • 5:29 - 5:36
    jo vairāk tajā staigāju, jo spēcīgāks tas
    ir un vairāk notiek.
  • 5:36 - 5:43
    Kopš iepriekšējās reizes, kas bija pirms
    nedēļas. divi cilvēki piedzīvoja pestīšanu
  • 5:42 - 5:49
    Un es rīkojos tāpat kā pie šī kafijas
    galdiņa. Pirms 4 dienām kāds puisis,
  • 5:50 - 5:57
    kas bija redzējis video, atrakstīja man.
    Viņam ir 17 gadi un viņš ir no reliģiskas
  • 6:00 - 6:06
    ģimenes, bet nebija piedzīvojis Dievu un
    pestīšanu. Viņš atrakstīja, un mēs
  • 6:07 - 6:14
    satikāmies kafejnīcā manā pilsētā.
    Mēs sēdējām, malkojām kafiju
  • 6:14 - 6:21
    un es sāku runāt par Jēzu un pajautāju,
    vai viņš ir sastapis Dievu.
  • 6:20 - 6:24
    Viņš nebija, un tad es runāju ar viņu par
    evaņģēliju, un pēc tam es darīju to pašu,
  • 6:24 - 6:31
    ko rādīju jums. Un viņš saprata, ka viņam
    ir jānožēlo grēki,
  • 6:32 - 6:39
    jākristās un jāsaņem Svētais Gars.
  • 6:39 - 6:46
    Un tā mēs devāmies uz vietu,
    kur es varēju par viņu lūgt.
  • 6:46 - 6:50
    Mēs bijām pilsētā, tāpēc vajadzēja atrast
    vietu, kur pabūt vieniem. Mēs atradām
  • 6:51 - 6:58
    autostāvvietu, devāmies uz pagrabstāvu,
    kur nebija mašīnu, tā ka varējām tur būt
  • 6:59 - 7:03
    vieni bez citiem un bez mašīnām. Un tur,
    autostāvvietas apakšstāvā pilsētas vidū
  • 7:03 - 7:08
    es lūdzu par viņu un viņš nožēloja grēkus
    un piedzīvoja Svēto Garu,
  • 7:08 - 7:14
    tika kristīts Svētajā Garā un sāka
    runāt mēlēs. Viņš bija aizdedzies.
  • 7:14 - 7:21
    Tad mēs devāmies uz pilsētu, atradām
    neveselos un viņš lūdza par kādu
  • 7:22 - 7:26
    sievieti, kas tika dziedināta. Vēl kādi
    tika dziedināti - sieviete no Grenlandes
  • 7:26 - 7:30
    nespēja bez sāpēm pakustināt roku,
    bet tika dziedināta. Tad pienāca viņas
  • 7:31 - 7:35
    vīrs un vēl kāds, un viņa tiem pastāstīja,
    kas bija noticis, un pēkšņi apkārt bija
  • 7:35 - 7:40
    daudz cilvēku. Un tas bija viņš, kas to
    darīja, viņš lūdza par slimajiem.
  • 7:40 - 7:44
    Man vajadzēja doties tālāk un es viņu
    aizvedu pie kādiem draugiem, un viņš
  • 7:45 - 7:50
    Dānijas piekrastē jūrā kristījās.
    Bija ļoti auksts, bet viņš nokristījās,
  • 7:50 - 7:57
    ūdenī un bija izmainīts. Es viņam teicu:
    tagad tu vairs nedzīvo sev, tev ir jābūt
  • 7:57 - 8:03
    drosmīgam un jāiet pie daudziem. Nonācis
    mājās, viņš to aprakstīja Facebook-ā.
  • 8:03 - 8:09
    Daļu no tā jums nolasīšu.
    "Šī ir bijusi visbrīnumainākā diena.
  • 8:10 - 8:17
    Es satiku kādu cilvēku vārdā Torbens.
    Viņam ir mājaslapa un viņš runā par to,
  • 8:17 - 8:22
    ka ikvienam ticīgajam ir iespējama tāda
    dzīve ar Jēzu kā apustuļiem, pilna brīnumu
  • 8:23 - 8:30
    Kad sākām runāt, viņš man paskaidroja visu
    lai es zinātu, uz ko eju.
  • 8:32 - 8:39
    Mēs aizgājām uz stāvvietu, kur viņš lūdza
    par mani un es sāku runāt mēlēs.
  • 8:38 - 8:44
    Tas likās tik sirreāli, bet viņš turpināja
    stāstīt, kā cilvēki tiek dziedināti.
  • 8:45 - 8:51
    Un tas viss notika vienā stundā. Dievs ir
    liels! - Un tad viņš stāsta, kā tika
  • 8:51 - 8:57
    kristīts, kaut gan bija auksts, un tad -
    kāpēc raksta šo liecību.
  • 8:57 - 9:04
    Dievs grib ko vairāk nekā tikai, lai mēs
    ejam uz baznīcu un sapulcēm. Viņš grib
  • 9:06 - 9:12
    dot mums dzīvi, pilnu brīnumu un
    dziedināšanu, Ja kāds to vēlas,
  • 9:12 - 9:19
    sazinieties ar mani. - Tādas lietas Dievs
    dara. Šo puisi satiku pirms dažām dienām,
  • 9:19 - 9:25
    mēs apsēdāmies, izgājām cauri evaņģēlijam;
    es nevadīju lūgšanā ar Jēzus ieaicināšanu
  • 9:25 - 9:29
    sirdī, bet lūdzu kopā ar viņu, un viņš
    atgriezās, kristījās tika kristīts ar Garu
  • 9:30 - 9:37
    un aizdegās. Pēc tam ieraksts feisbukā.
    2 dienas vēlāk man atrakstīja kāda meitene
  • 9:40 - 9:46
    kas to bija izlasījusi, 17 g. veca, arī no
    reliģiskas ģimenes. Viņa dzīvoja grēkā,
  • 9:46 - 9:51
    nepazina Dievu un daudz kas viņai bija
    jauns. Viņa pat nebija dzirdējusi par
  • 9:51 - 9:58
    runāšanu mēlēs un tādām lietām. Mēs
    satikāmies Burgerkingā, sēdējām un
  • 9:58 - 10:04
    runājām. Es atkal izstāstīju evaņģēliju,
    šoreiz ar burgerpapīru un krūzītēm.
  • 10:05 - 10:10
    Es to darīju tāpat kā tajā video. Viņa
    gribēja atgriezties, un atkal mēs atradām
  • 10:10 - 10:15
    klusu vietu, kur es varēju lūgt par viņu.
    Turpat aiz Burgerkinga bija nepabeigta
  • 10:16 - 10:23
    jaunceltne, un mēs iegājām tajā, jo tā
    bija tukša.
  • 10:24 - 10:29
    Mēs tur iegājām un es lūdzu par viņu, un
    Svētais Gars viņai pieskārās,. Man nāca
  • 10:30 - 10:36
    pravietisks vārds par čūsku. Es redzēju
    lokāmies čūsku, kas bija viņas dzīve.
  • 10:36 - 10:43
    Pēkšņi redzēju, ka čūska izlien no
    zemes, tad tai parādās spārni un tā
  • 10:45 - 10:50
    aizlido. Tas bija par to, ka Dievs viņu
    grib atbrīvot un izvilkt no tā, kur viņa
  • 10:50 - 10:56
    bija ielīdusi. Kad to pateicu, viņa sāka
    raudāt un raudāt... Es lūdzu, un viņa
  • 10:57 - 11:02
    tika atbrīvota no dēmona. Kaut kas izgāja
    no viņas. Vēlāk viņa man teica, ka pa
  • 11:02 - 11:09
    kaklu bija nācis augšā kunkulis, un kad
    tas iznāca, viņa jutās brīva un izmainīta.
  • 11:10 - 11:15
    Tad mēs devāmies uz tuvējo veikalu un
    atradām tur slimu cilvēku, par kuru viņa
  • 11:16 - 11:21
    lūdza un tas tika dziedināts. Tad viņa
    aicināja mani pie savas ģimenes, es lūdzu
  • 11:22 - 11:27
    par viņas māti, kas kļuva vesela, un vēl
    par vienu, kurš kaut ko piedzīvoja.
  • 11:27 - 11:32
    Māte aicināja mani atbraukt vēl, jo visi
    gribēja dzirdēt ko vairāk. Tad es viņu
  • 11:32 - 11:37
    aizvedu pie draugiem, kam ir vanna un
    pajautāju, vai varam viņu tur nokristīt,
  • 11:37 - 11:42
    jo todien arī bija ļoti auksts. Mēs to
    izdarījām. Viņa tika nokristīta vannā,
  • 11:43 - 11:47
    un kad viņa piecēlās, viņai uzlika
    rokas un viņa tika kristīta ar Svēto Garu
  • 11:47 - 11:52
    un sāka runāt mēlēs. Viņa bija pilnībā
    izmainīta. Tas, ko es stāstu, tādai būtu
  • 11:53 - 12:00
    jābūt mūsu ikdienai, tam Viņš mūs ir
    aicinājis. Šīs divas liecības ir no
  • 12:02 - 12:08
    pagājušās nedēļas. Man ir draugs Tomijs,
    kurš redzēja, kā viens no viņiem tika
  • 12:08 - 12:14
    glābts un kristīts. Un tas notiek visur,
    ja mēs nesam evaņģēliju šādā veidā un
  • 12:15 - 12:21
    aicinām cilvēkus atsaukties, tad Dievs
    darbojas.
  • 12:21 - 12:28
    Ar šo meiteni tas notika pirmdien, kas
    bija lietaina un apmākusies diena Dānijā.
  • 12:28 - 12:35
    Ziniet, kā visi saka, kā viņiem nepatīk
    pirmdienas. Tā bija pirmdiena, apmākusies
  • 12:38 - 12:45
    un pelēka, bet tur bija Dievs spēks, un
    viņa tika glābta un lūdza par slimajiem,
  • 12:46 - 12:50
    kas tika dziedināti. Viņa kristījās ūdenī
    un tad ar roku uzlikšanu viņa saņēma
  • 12:50 - 12:57
    Svētā Gara kristību un runāja mēlēs.
    Vienreiz tas notiek lielveikalā, citreiz
  • 13:01 - 13:08
    pazemes stāvvietā, kafejnīcā, Buergerkingā
    tur, kur ir cilvēki. Tas ir tas,
  • 13:08 - 13:13
    ko Dievs dara. Un man patīk šī liecība,
    un šie cilvēki ir tā aizdegušies.
  • 13:13 - 13:18
    Kad viņa bija glābta, es piezvanīju tam
    puisim un teicu, ka esmu kopā ar šo meiteni
  • 13:19 - 13:23
    un viņa nupat tika glābta, saņēma Svēto
    Garu, runā mēlēs un ir kristīta. Viņš bija
  • 13:23 - 13:29
    pārsteigts un priecīgs. Nav tā, ka viņi
    būtu tuvi draugi, tikai pazīstamie, un ir
  • 13:29 - 13:36
    feisbukā. Tātad viņš sastapa Dievu,
    bija drosmīgs un kāds to feisbukā izlasīja
  • 13:37 - 13:42
    un tagad esmu aicināts pie visas ģimenes,
    jo arī viņi grib dzirdēt evaņģēliju.
  • 13:43 - 13:47
    Katru dienu cilvēki to grib dzirdēt vairāk
  • 13:47 - 13:53
    Man patīk šī liecība. Saņēmu līdzīgu
    vēstuli, liecību no Viktorijas Kanādā,
  • 13:53 - 13:58
    kur mēs nesen bijām. Es nupat ieliku
    jaunu video par Kanādas ceļojumu,
  • 13:59 - 14:03
    kur var mazliet redzēt no katras vietas,
    kur mēs bijām. Viņa raksta:
  • 14:04 - 14:10
    Es gribēju atsūtīt ziņu no Viktorijas par
    to, kas notika ar manu dēlu pēc tam,
  • 14:11 - 14:18
    kad jūs lūdzāt par viņa alerģiju. Esmu
    pārsteigta, ka viņš ir pilnīgi dziedināts,
  • 14:19 - 14:25
    tāpat viņa māsa, kurai bija dažas
    nepanesības. Tas ir pārsteidzoši, jo
  • 14:25 - 14:31
    sešus gadus visa mūsu ģimene nevarēja
    doties uz dzimšanas dienas svinībām vai
  • 14:32 - 14:39
    pusdienās pie draugiem vai uz restorānu,
    ja neņēmām līdzi speciālu ēdienu.
  • 14:40 - 14:47
    Tas ir tik daudz ko mainījis, kā mēs tagad
    varam dzīvot. Daudzi ir šokēti, uzzinot,
  • 14:50 - 14:57
    ka viņi ir dziedināti. - Man tas patīk.
    Liecība no Viktorijas par to,
  • 14:58 - 15:05
    ko Dievs dara.
    Tātad, neveidojiet teoloģiju no manas
  • 15:06 - 15:13
    mācības un no Dieva Vārda. Dariet pēc
    Dieva Vārda, un jūs nesīsiet augļus.
  • 15:15 - 15:21
    Tad jūs nesīsiet daudz augļu. Jā, tagad
    es gribu lūgt, lūgsim par šodienu un šo
  • 15:22 - 15:27
    darbu, jo tas ir tiešām svarīgs vārds un
    daudziem tas ies pret viņu reliģiskajām
  • 15:27 - 15:32
    brillēm un būs "ko?" Bet tas ir pamats,
    jo es runāšu par atgriešanos, un tas ir
  • 15:32 - 15:37
    tik svarīgi, tas ir pamatu pamats,
    tāpēc mums ir jāsaprot, ko Vārds saka.
  • 15:37 - 15:42
    Dievs, es pateicos Tev par šo dienu, es
    pateicos Tev par visu, ko Tu dari.
  • 15:43 - 15:47
    Es pateicos Tev par šiem diviem cilvēkiem,
    kuru liecību nupat izstāstīju, kas tika
  • 15:47 - 15:51
    glābti, kristīti ūdenī un Svētajā Garā,
    kas tagad ir aizdegušies Tev, Dievs.
  • 15:52 - 15:57
    Dievs, paldies, ka mēs redzēsim, ka
    tūkstoši ik dienas tiks glābti, Dievs.
  • 15:57 - 16:04
    Burgerkingos, tirdzniecības centros un
    darbavietās, jā, Dievs, cilvēki tiks
  • 16:05 - 16:09
    glābti. Un es lūdzu, lai Tu man šodien
    palīdzi līdzdalīt Tavu vārdu un lai šis
  • 16:09 - 16:14
    vārds palīdz atvērt acis, atbrīvot mūs,
    lai varam dzīvot to dzīvi, kāda Tev ir
  • 16:15 - 16:20
    priekš mums. Tāpēc nāc ar Savu Svēto
    Garu un palīdzi man pastāstīt vārdu.
  • 16:20 - 16:27
    Jēzus Vārdā. Āmen.
  • 16:27 - 16:32
    Vēlos uzdot jums jautājumu. Es domāju, ka
    runāju tagad ar kristiešiem.
  • 16:33 - 16:40
    Vai tu uztver sevi kā svēto? Vai mēs kā
    kristieši esam svētie? Vai grēcinieki?
  • 16:46 - 16:50
    Kā tu raugies uz kristiešiem? Kā tu
    raugies uz savu dzīvi? Vai tu esi svētais?
  • 16:51 - 16:58
    Vai arī grēcinieks? Vai mēs esam svētie
    vai grēcinieki? Un ir ļoti svarīgi, lai
  • 17:00 - 17:06
    mums būtu pareiza atbilde uz to. Esmu
    pārsteigts, redzot, cik ļoti mūs ir
  • 17:06 - 17:13
    ietekmējušas mūsu tradīcijas, šīs brilles.
    Jo, ja es Dānijā cilvēkiem jautāšu, vai
  • 17:23 - 17:29
    viņi ir svētie vai grēcinieki, un runa ir
    par kristiešiem, tad gandrīz visi
  • 17:28 - 17:35
    teiks, ka mēs esam grēcinieki!
    Žēlastībā glābti grēcinieki. Gandrīz
  • 17:36 - 17:43
    neviens Dānijā neteiks, ka mēs esam
    svētie, jo kā - svētie! Nē, nē, vai tad
  • 17:47 - 17:54
    tu esi bez grēka? Ko tu iedomājies, kas
    mēs esam un kas tu esi? Un ir gandrīz vai
  • 17:54 - 18:01
    bail runāt par to, ka mēs varam būt svētie
    nē, mēs esam žēlastībā glābti grēcinieki
  • 18:01 - 18:08
    ikviens no mums. Un man ir bijušas
    pamatīgas diskusijas ar cilvēkiem par to.
  • 18:09 - 18:16
    Tas, kas man palīdzēja noņemt brilles,
    bija ceļošana un sastapšanās ar citiem
  • 18:18 - 18:22
    cilvēkiem no dažādām pasaules malām. Man
    ir draugs Dons no The Last Reformation
  • 18:23 - 18:30
    Amerikā, un ir interesanti ar viņu runāt,
    es daudz no viņa mācos un viņš no manis,
  • 18:31 - 18:37
    jo te satiekas divi pasaules uzskati.
    Kad es viņam zvanīju, pajautāju:
  • 18:37 - 18:44
    "Don, vai mēs esam svētie vai grēcinieki?"
    Viņš teica:
  • 18:45 - 18:51
    "Svētie, protams, ka svētie. Mēs bijām
    grēcinieki, bet tikām glābti, un tagad mēs
  • 18:51 - 18:58
    esam svētie." Un viņa apkārtnē un draudzēs
    ar kurām viņš strādā, lieto vārdu 'svētie'
  • 19:02 - 19:08
    un lielā daļā Amerikas lieto šo vārdu
    'svētie'. Citviet Amerikā un citās
  • 19:08 - 19:14
    draudzēs un konfesijās lieto vārdu
    'grēcinieks'.
  • 19:14 - 19:21
    Bet es saskatu zināmu modeli šo terminu
    lietošanā, un redzu, pie kā stingri turas
  • 19:24 - 19:31
    katoliskā baznīca un reformācija, bet
    Amerikā reformācija ir reformētā draudze
  • 19:32 - 19:39
    un kalvinisti u.c.. Tātad pie kā katra no
    tām turas un visas konfesijas kaut kā ved
  • 19:41 - 19:48
    uz to, ka mēs esam grēcinieki, zināms, ka
    grēcinieki. Viņi neredz to, ko vasarsvētku
  • 19:48 - 19:53
    kustība un citas, kas drīzāk atzīs, ka mēs
    tagad esam svētie.
  • 19:54 - 20:01
    Un ne baptisti, metodisti vai pentakosti
    ir izveidojuši uzskatu par to, vai mēs
  • 20:07 - 20:14
    esam svētie vai grēcinieki, jo pentakostam
    Dānijā ar dziļām saknēm luterismā būs
  • 20:16 - 20:23
    atšķirīgs uzskats no pentakosta citā zemē
    bez luteriskām vai katoliskām saknēm.
  • 20:24 - 20:31
    Tātad katras draudzes uzskatus veido ne
    tikai pati draudze - to visu iespaido
  • 20:33 - 20:39
    reformācija, luterāņu baznīca, kuru
    ietekmē katoļu baznīca.
  • 20:39 - 20:44
    Tas ir ļoti interesanti, jo man, augušam
    Dānijā, ja es savā zemē pajautātu, ikviens
  • 20:44 - 20:51
    zinātu teikt, ka mēs esam grēcinieki,
    grēcinieki, grēcinieki, mēs esam
  • 20:55 - 21:01
    grēcinieki. Bet ja dosieties tālāk no
    šīs mazās kastītes Skandināvijas, kas
  • 21:02 - 21:08
    atrodas Ziemeļeiropā, tālāk uz citām
    vietām, ārā no šīs kastītes uz vietām,
  • 21:08 - 21:15
    kur nav šo briļļu, varbūt viņiem ir citas
    brilles, varbūt ne, bet viņi teiks: "Nē,
  • 21:15 - 21:21
    nē, nē, nē, nē, mēs esam svētie."
    Tātad es gribu teikt to, ka ikviens
  • 21:22 - 21:29
    mums apkārt tic kaut kam, kas nebūt
    nepadara to par patiesību,
  • 21:32 - 21:38
    jo visiem var nebūt taisnība,
    ja viņi ceļ uz nepareizā pamata -
  • 21:38 - 21:42
    uz katoļu vai luterāņu baznīcas pamata,
    nevis uz tā, ko saka Vārds. Pavisam drīz
  • 21:42 - 21:49
    mēs paskatīsimies uz šo vārdu. Dānijā
    cilvēki saka: "Nē, mēs esam grēcinieki,
  • 21:50 - 21:56
    ikviens kristietis ir grēcinieks.
    Teikt, ka mēs esam svētie būtu, nu nē,
  • 21:56 - 22:01
    pārāk svēti, tas jau būtu atļauties par
    daudz - teikt, ka tu esi svētais."
  • 22:01 - 22:08
    Es gribēju noskaidrot, vai Amerikā cilvēki
    saka, ka ir svētie tāpēc, ka varbūt nezina
  • 22:10 - 22:16
    ko tas nozīmē. Piemēram, ja es Dānijā
    teiktu: "Es tevi mīlu". Es jums tagad
  • 22:16 - 22:21
    iemācīšu kādus vārdus dāņu valodā.
    Dāniski "es tevi mīlu" ir
  • 22:22 - 22:29
    "yi elske dei" , un ja es kādam teikšu
    dāniski "yi elske dei", tas būtu stipri
  • 22:34 - 22:41
    teikts un nozīmētu diezgan daudz, jo tu to
    tiešām domā, tāpēc šos vārdus nesaki kuram
  • 22:41 - 22:48
    katram. Jā, bet Dānijā mēs bez problēmām
    lietojam angļu izteicienu "I love you" un
  • 22:48 - 22:55
    "I love you too". Un dānim ir vieglāk
    pateikt angliski "I love you" nekā dāniski
  • 22:57 - 23:02
    jo tie ir tikai vārdi. Mēs esam redzējuši
    to TV un dzirdējuši dziesmās,
  • 23:02 - 23:08
    mūzikā, visi saka "Es tevi mīlu". Mēs
    vienkārši lietojam šos vārdus. Un es sāku
  • 23:09 - 23:14
    domāt, vai tas pats nav ar vārdu "svētie".
    Varbūt cilvēki Amerikā vienkārši saka:
  • 23:14 - 23:20
    "Hei, mēs esam svētie" un vienkārši lieto
    šādu teicienu. Bet ja tu sastapsi cilvēkus
  • 23:20 - 23:27
    ar katolisku izcelsmi, viņi teiks: nekādi
    svētie, tu ko?! Svēto kārtā ieceļ pāvests,
  • 23:27 - 23:34
    un tādi ir tikai daži, kas ir ļoti īpaši.
    Tas ir interesanti, ja paskatāmies
  • 23:38 - 23:45
    uz divām lietām. Vārdam ir mainīta nozīme.
    Piemēram, vārds 'kristietis', ko ikviens
  • 23:46 - 23:51
    šodien lieto, bet ja mēs zinātu, ko tas
    nozīmē! Tā ir pamazināmā forma no vārda
  • 23:51 - 23:57
    Kristus - Kristiņš, un tas nozīmē to, ka
    izskatāmies kā Jēzus Kristus. To zinot,
  • 23:58 - 24:05
    cilvēki varbūt nelietotu šo vārdu. Bet
    kas ir svētais? Bībelē teikts arī: svēti
  • 24:09 - 24:16
    ļaudis. Vai tu esi svēts? Vai grēcinieks?
    Bet tagad es gribu lietot vārdu 'svēts'
  • 24:17 - 24:23
    jo Amerikā dzīvojošie vārdu 'svētais'
    ir lietojuši nepareizi, tāpēc es lietoju
  • 24:23 - 24:30
    terminu 'svēti ļaudis'. Tātad Jautājums
    paliek: kas mēs īsti esam? Kas esi tu?
  • 24:32 - 24:39
    Vai tu esi svēts cilvēks vai grēcinieks?
    Paskatīsimies, ko saka Bībele. Tā saka,
  • 24:42 - 24:47
    ka svētie ir svēti ļaudis, piemēram,
    Apustuļu darbos lasām to divās vietās.
  • 24:47 - 24:54
    Svētajiem ļaudīm Jeruzālemē. Ap. darbu
    autors ir Lūka, un viņš kristiešus,
  • 24:55 - 25:02
    mācekļus sauc par svētiem ļaudīm.
    Citā vietā tajā pašā nodaļā ir vārdi:
  • 25:01 - 25:08
    "svētie, kas dzīvo..." Te mēs redzam,
    kā Lūka, kurš sarakstīja Ap. darbus, lieto
  • 25:09 - 25:15
    vārdu 'svētie' un 'svēti ļaudis' attiecībā
    uz kristiešiem, bet kā ir citur Bībelē?
  • 25:16 - 25:22
    Vai tā ir tikai Apustuļu darbos?
    Nē, un to jūs redzat gandrīz
  • 25:22 - 25:29
    ikvienā vēstulē, kas sākas šādi.
    Mēs aplūkosim trīs šādas vēstules.
  • 25:29 - 25:36
    Efeziešiem: "Dieva svētajiem ļaudīm
    Efezā";
  • 25:37 - 25:44
    Filipiešiem: "Visiem Dieva svētajiem
    Kristū Jēzū"; Kolosiešiem: "Dieva
  • 25:45 - 25:52
    svētajiem ļaudīm Kolosā". Tātad šeit mēs
    lasām, ka Pāvils adresē savas vēstules
  • 25:55 - 26:02
    svētajiem vienā pilsētā un svētajiem
    citā. Interesanti, ka,
  • 26:03 - 26:10
    Ap. darbos un visā Jaunajā Derībā jūs
    vienmēr redzēsiet, ka kristieši visur ir
  • 26:11 - 26:18
    nosaukti par svētiem cilvēkiem, svētajiem,
    svētajiem ļaudīm tur, svētajiem tur,
  • 26:22 - 26:27
    svētajiem, svētajiem, svētajiem.
    Ja meklēsiet Ap. darbos un Jaunajā Derībā,
  • 26:28 - 26:35
    kur kristieši un Jēzus mācekļi ir nosaukti
    par svētiem ļaudīm, tādu vietu būs daudz.
  • 26:37 - 26:44
    Esmu saskaitījis 43-44 šādas vietas Bībelē
    kur viņi ir nosaukti par svētajiem,
  • 26:48 - 26:55
    par svētiem ļaudīm.
    Jūs to redzēsiet vairāk nekā 40 reizes.
  • 26:57 - 27:04
    Vai zināt, cik reižu kristieši Bībelē ir
    nosaukti par grēciniekiem? Nevienu pašu!
  • 27:10 - 27:17
    Kristieši Bībelē ne reizi nav nosaukti par
    grēciniekiem - nekad, nekad, nekad!
  • 27:22 - 27:29
    Bet vai nav daudz draudžu un cilvēku, kas
    šodien domā, ka ir svēti saukt sevi par
  • 27:30 - 27:37
    grēcinieku, ka mēs esam žēlastībā glābti
    grēcinieki. Ja Dānijā, kur esmu uzaudzis
  • 27:38 - 27:45
    un Skandināvijas valstīs, es cilvēkiem
    saku, ka mēs esam svēti ļaudis, viņi teiks
  • 27:45 - 27:52
    "nē, nē!" it kā tas būtu grēks saukt sevi
    par svētu, jo mēs taču esam grēcinieki,
  • 27:54 - 28:01
    grēcinieki. Tāds uzskats valda Dānijā,
    vai tu esi baptists, metodists, pentakosts
  • 28:05 - 28:12
    vienalga, no kādas konfesijas. Dānijā mēs
    domājam, ka esam grēcinieki, grēcinieki,
  • 28:13 - 28:20
    grēcinieki, arī tad, kad esam glābti.
    Kāpēc? Jo ikviena konfesija Dānijā
  • 28:21 - 28:27
    un arī tavā valstī ceļ uz tā paša pamata,
    kas ir katoļu un luterāņu baznīca.
  • 28:27 - 28:34
    Jo no turienes nāk tas, ka mēs esam
    grēcinieki, grēcinieki, grēcinieki.
  • 28:38 - 28:44
    Tajā ir viena patiesība - proti, cilvēki
    ir grēcinieki un viņiem ir vajadzīga
  • 28:44 - 28:51
    glābšana, bet kad tu atgriezies, kad tu
    esi izglābts, tu vairs neesi grēcinieks.
  • 28:57 - 29:04
    Tevī tagad ir sākusies jauna dzīve.
    Bet ja godīgi, es domāju un jūs to šodien
  • 29:05 - 29:10
    un nākamreiz redzēsiet, ka problēma ir
    tā, ka viņi nav redzējuši, ka ir sākusies
  • 29:10 - 29:17
    jauna dzīve, cilvēki turpina būt grēcīgi
    arī pēc tam, kad ir glābti, jo nav
  • 29:18 - 29:25
    sapratuši īsto evaņģēliju. Ja jūs
    atgrieztos Apustuļu darbos pie pirmajiem
  • 29:27 - 29:33
    kristiešiem un teiktu viņiem: "Sveiki, es
    esmu grēcinieks", tad viņi jums pastāstītu
  • 29:34 - 29:39
    vārdu, lai jūs varētu tikt glābts. Ja jūs
    tad teiktu, ka esat glābts grēcinieks,
  • 29:39 - 29:46
    viņi skatītos uz jums kā uz trako. Nav
    iespējams būt glābtam grēciniekam, jo būt
  • 29:48 - 29:53
    glābtam nozīmē būt brīvam no grēka.
    Tātad tu vairs neesi grēcinieks. Mēs lasām
  • 29:54 - 30:01
    no kā mēs esam glābti - no grēka. Jēzus
    vārds ir Jēzus, un Viņš pestīja savu tautu
  • 30:02 - 30:09
    no viņas grēkiem. Viņš nenāca glābt viņus
    viņu grēkā, bet no grēka. Ja domājam, ka
  • 30:12 - 30:19
    esam glābti savos grēkos, tad mēs varam
    palikt grēkā un būt glābti grēcinieki, bet
  • 30:19 - 30:24
    šāda domāšana ir nepareiza. Tas nav
    atrodams Dieva Vārdā. Nē, mēs esam glābti
  • 30:25 - 30:32
    no mūsu grēka, tātad mēs bijām grēcinieki,
    bet tagad esam svēti ļaudis. Es gribu
  • 30:34 - 30:41
    teikt, ka svēti ļaudis nenozīmē pilnīgi,
    it kā mēs vairs nevarētu krist grēkā.
  • 30:43 - 30:50
    Cilvēki var būt svēti un tomēr cīnīties.
    Dieva Vārdā Korintiešiem, draudzei,
  • 30:50 - 30:55
    kur bija daudz problēmu, viņi tomēr ir
    nosaukti par svētajiem.
  • 30:55 - 31:02
    Tātad svēts tu kļūsti dienā, kad tiec
    glābts, un tu tajā paliec un paliec.
  • 31:02 - 31:09
    Es runāšu par to. Tātad jums jāzina,
    ka Bībelē kristieši nekad nav nosaukti
  • 31:10 - 31:17
    par grēciniekiem, un ja tā ir taisnība,
    tad kāpēc jūs sevi saucat par grēciniekiem
  • 31:18 - 31:24
    Kāpēc cilvēki mūždien sauc sevi par
    grēciniekiem, ja tā nav patiesība?
  • 31:25 - 31:30
    Tas ir tādēļ, ka mēs būvējam uz nepareiza
    pamata. Te tu varbūt teiksi - jā, bet
  • 31:31 - 31:38
    Pāvils, Pāvils, Pāvils - viņš nosauca sevi
    par grēcinieku! Esmu par to jau runājis:
  • 31:39 - 31:46
    Bībelē ir kādas 40 vietas, kur redzam
    vārdu "svēti ļaudis", bet draudzē tā nav,
  • 31:45 - 31:52
    cilvēki nezina visas šīs rakstu vietas.
  • 31:52 - 31:59
    Pārsvarā visi zina šo: Jēzus Kristus nāca
    glābt grēciniekus, no kuriem es esmu
  • 32:00 - 32:07
    pats pirmais - saka Pāvils. Un to mēs
    lietojam Dānijā. Ja Dānijas luterāņu
  • 32:09 - 32:16
    mājaslapā ierakstīsiet jautājumu, vai mēs
    esam grēcinieki vai ne, viņi teiks,
  • 32:17 - 32:23
    ka mēs esam grēcinieki un citēs šo pantu,
    ka Jēzus Kristus nāca pasaulē glābt
  • 32:23 - 32:30
    grēciniekus, no kuriem es esmu pirmais.
    Un no tā viņi izvelk, ka Pāvils ir teicis,
  • 32:32 - 32:38
    ka viņš ir grēcinieks numur viens.
    Un tā ir kļuvusi par tādu kā svētu lietu
  • 32:38 - 32:43
    Es satieku cilvēkus, kas saka, ka viņi ir
    lielākie grēcinieki. - Nē, es esmu lielāks
  • 32:44 - 32:51
    Nē, nē, nē, es! - Un tas ir kļuvis gandrīz
    vai par svētu lietu - apgalvot, ka esmu
  • 32:50 - 32:57
    grēcinieks. Un cilvēki baznīcā pieceļas
    un apliecina, ka ir grēcinieki, un mēs tam
  • 32:59 - 33:06
    piešķiram svētumu. Bet Pāvils nesaka,
    ka ir grēcinieks. Jēzus nāca pasaulē
  • 33:08 - 33:15
    glābt grēciniekus. Un viņš te nerunā par
    to, ko Jēzus šobrīd dara, bet ko izdarīja:
  • 33:15 - 33:22
    Viņš nāca izglābt grēciniekus, no kuriem
    es biju lielākais. Kāpēc?
  • 33:27 - 33:34
    Jo, ja paskatāties, tad tieši pirms tam
    viņš saka, ka bija lielākais zaimotājs,
  • 33:34 - 33:41
    nežēlīgs cilvēks, kas darīja daudz
    neprātīgu lietu. Jūs zināt, kā Pāvils
  • 33:42 - 33:49
    vajāja draudzi, gribēja nogalināt
    kristiešus. Viņš bija nežēlīgs pret Dievu,
  • 33:53 - 33:58
    bet Dievs viņu izglāba. Un, kad viņš saka,
    ka bija lielākais grēcinieks, viņš nesaka,
  • 33:59 - 34:06
    ka tāds ir tagad. Vārdu 'esmu' viņš lieto,
    tajā brīdī runādams par kaut ko konkrētu.
  • 34:06 - 34:13
    Iedomājieties, ja tā būtu, ka Pāvils
    uztvēra sevi kā ļaunāko grēcinieku un
  • 34:12 - 34:19
    domāja, ka tas ir svēti, tad kāpēc viņš
    katru reizi, rakstot vēstuli, nosauc
  • 34:22 - 34:29
    kristiešus par svētiem ļaudīm? Tas būtu
    vājprāts, ja viņš sevi sauktu par ļaunāko
  • 34:29 - 34:36
    grēcinieku, bet visus citus par svētiem
    ļaudīm. Bet es - es esmu ļaunākais
  • 34:38 - 34:43
    grēcinieks no visiem. - Vai redzat, ka tas
    galīgi neiet kopā? Un tā ir reliģija, un
  • 34:43 - 34:48
    jūs to jau redzējāt pēdējā lekcijā. Mēs
    paņemam kaut ko, kas Vārdā ir gluži
  • 34:49 - 34:56
    skaidrs: svēti ļaudis, svēti, svēti -
    atkal un atkal, vairāk nekā 40 reižu tas
  • 34:56 - 35:03
    rakstīts - svēti ļaudis. Bet mēs izraujam
    vienu pantu no konteksta, ko nesaprotam
  • 35:04 - 35:11
    un no tā būvējam teoloģiju, neredzot,
    kas teikts visā pārējā Vārdā,
  • 35:12 - 35:17
    jo, nē, mēs esam grēcinieki.
  • 35:18 - 35:25
    Un šeit tas ir gandrīz vai katras draudzes
    pamats, uz kā tiek celts - ka mēs esam
  • 35:25 - 35:32
    žēlastībā glābti grēcinieki. Vai redzat?
    Viss ir par izpratni, kas mēs esam Kristū
  • 35:36 - 35:41
    un ko Viņš ir izdarījis. Dzīvojot ar
    uzskatu "jūs esat grēcinieki,
  • 35:41 - 35:46
    grēcinieki, es esmu grēcinieks, es neko
    nevaru padarīt" - kā tu domā, vai
  • 35:47 - 35:53
    piedzīvosi brīvību? Nē, tu uztversi sevi
    kā grēcinieku, sāksi domāt kā grēcinieks
  • 35:53 - 35:54
    un dzīvosi kā tāds.
  • 35:54 - 35:57
    Bet ja tu zini, ka esi jauns radījums, ka
    ir sācies kas jauns,
  • 35:58 - 36:05
    tu dzīvosi šo jauno dzīvi, un es nesaku,
    ka visiem, kas dzird šo mācību, tagad ir
  • 36:05 - 36:09
    vienkārši jāsaka, ka esat svēti,
    jo daudzi varbūt ir grēcinieki,
  • 36:09 - 36:15
    jo viņi nav atgriezušies no grēkiem, jo
    nav vēl glābti. Un es gribu runāt par to,
  • 36:16 - 36:22
    kas notiek mūsu dzīvē, kad atgriežamies.
    Es negribu no tā būvēt teoloģiju,
  • 36:22 - 36:29
    bet vēlos pastāstīt savu liecību.
    Bet vispirms došu jums
  • 36:30 - 36:35
    dažas rakstu vietas - ko Vārds par grēku.
  • 36:36 - 36:43
    "Katrs, kas paliek Viņā, negrēko.
    Katrs, kas grēko, nav Viņu redzējis,
  • 36:51 - 36:58
    nedz Viņu pazīst." Au! Bet tas ir Vārds:
    "Katrs, kas paliek Viņā, negrēko,
  • 37:00 - 37:07
    katrs, kas grēko, nav Viņu redzējis, nedz
    Viņu atzinis." Un atcerieties, kas ir
  • 37:08 - 37:13
    teikts Mateja 7:21, par ko jau runājām,
    ka daudziem tanī dienā, kas stāvēs Jēzus
  • 37:13 - 37:20
    priekšā, Viņš teiks: Atkāpieties no Manis,
    Es jūs nekad neesmu pazinis, kas grēkojat.
  • 37:27 - 37:34
    Un daudzi zina daudzas Rakstu vietas no
    Dieva Vārda, bet 1. Jāņa 3:6, protams, ir
  • 37:35 - 37:42
    labi pazīstama. Vai Jāņa 3:6 ir vairāk
    Dieva Vārds nekā šis pants un Mateja 7:21?
  • 37:49 - 37:56
    Nē. Tā ir patiesība, ka neviens, kas
    paliek Viņā, negrēko, bet daudziem ar
  • 38:04 - 38:10
    to ir problēma, jo "Nē, nē, nē, nē, nē,
    Torben, beidz! Vai gribi teikt, ka tu
  • 38:11 - 38:18
    negrēko? Nē, nē, nē, atceries 1.Jāņa 1:9
    un 1:8, kur Jānis saka: "Ja sakām, ka mums
  • 38:20 - 38:27
    nav grēka, tad maldinām paši sevi, un
    patiesība nav mūsos. Ja atzīstamies savos
  • 38:28 - 38:35
    grēkos, tad Viņš ir uzticīgs un taisns, ka
    Viņš mums piedod grēkus un šķīsta mūs no
  • 38:35 - 38:42
    visas netaisnības." Es gribu teikt, ka gan
    viens, gan otrs ir Dieva Vārds.
  • 38:45 - 38:52
    Reliģija paņem vienu pantu un izveido no
    tā veselu teoloģiju, un šodien kristieši
  • 38:55 - 39:02
    draudzēs gandrīz nezina šo rakstu vietu,
    bet gandrīz visi zina otru. Ja jūs dzīvotu
  • 39:08 - 39:15
    tolaik, jums nebūtu Bībele ar nodaļām un
    pantiem, nē, jums būtu viss konteksts, bet
  • 39:16 - 39:23
    mums šodien ir nodaļas un panti, un daudzi
    tādēļ ir pievilti, jo viņi saka: nē, ja tu
  • 39:24 - 39:29
    saki, ka esi bez grēka, tu esi pievilts,
    ja saki, ka esi bez grēka, tad patiesības
  • 39:29 - 39:34
    nav tevī. Mēs visi esam grēcinieki, mēs
    visi esam grēcinieki.
  • 39:35 - 39:42
    Bet ir jāņem vērā arī šis pants: ja grēko,
    tu Viņu nepazīsti. Kur tad ir patiesība?
  • 39:43 - 39:50
    Tā visa ir patiesība, Dieva Vārds ir
    patiesība un, ja noņemsim savas reliģiskās
  • 39:52 - 39:59
    brilles, mums nebūs problēmu ar Vārdu un
    mums nevajadzēs likt kādus pantus mal;a
  • 40:00 - 40:06
    vai lasīt ļoti ātri pāri, lai tos nemanītu
    jo mums ar tiem ir problēma.
  • 40:07 - 40:13
    Vēlos pastāstīt liecību no savas dzīves.
    Manā dzīvē labi bija tas, ka tad, kad tiku
  • 40:13 - 40:19
    tiku glābts, man nebija liela reliģiskā
    bagāža, man nebija mugursoma kā daudziem
  • 40:20 - 40:27
    citiem. Es nācu no nekristīgas vides,
    biju kristīts un iesvētīts luterāņu
  • 40:27 - 40:32
    baznīcā, bet tā bija tikai tradīcija. Es
    nekad nebiju atvēris Bībeli un nezināju,
  • 40:32 - 40:38
    ko Vārds saka. Bet man bija draugs, kurš
    pastāstīja man par Jēzu, un es atnācu uz
  • 40:39 - 40:45
    baznīcu, un Svētais Gars man pieskārās.
    Es izgāju priekšā, nožēloju grēkus un
  • 40:45 - 40:50
    lūdzu, lai Jēzus mani izglābj. To darot,
    Svētais Gars ienāca manī kā gaisma un
  • 40:51 - 40:57
    es nokritu zemē, gulēju tur un reāli
    sastapos ar Dievu. Svētais Gars, šķiet,
  • 40:58 - 41:03
    bija pār visu manu miesu. Tas bija 1995.g.
    5. aprīlī. Atceros to kā vakardienu, tas
  • 41:03 - 41:08
    bija tik spēcīgi. Atceros, kad biju
    piecēlies un apsēdies, kāds man teica:
  • 41:09 - 41:13
    "Apsveicu, Torben, tu esi piedzimis no
    augšienes!" Es teicu paldies, bet nezināju
  • 41:13 - 41:18
    par ko viņš runā. Nekad nebiju dzirdējis
    vārdus "piedzimis no augšienes", tāpēc tos
  • 41:18 - 41:24
    nesapratu, bet, ejot mājās no sapulces,
    sapratu - kaut kas manī bija noticis.
  • 41:25 - 41:29
    Viens, ka es vienmēr biju baidījies nomirt
    Ejot mājās, es sev teicu: Torben, tu kādu
  • 41:30 - 41:34
    dienu mirsi. Tā runājot ar sevi: Torben
    tu vienu dienu mirsi - man parasti sākās
  • 41:35 - 41:39
    panika: ai, nē, es miršu, ak nē, es miršu!
    Un tas mani biedēja,
  • 41:39 - 41:43
    jo man nepatika doma, ka es kādu dienu
    nomiršu.
  • 41:43 - 41:49
    Bet šoreiz, kad sev teicu: Torben, tu
    mirsi, - es braucu uz divriteņa un
  • 41:50 - 41:55
    padomāju: jā, es došos mājās!
    Un nesapratu, kas ir noticis?!
  • 41:55 - 42:00
    Es vairs nebaidījos, tajā brīdī biju brīvs
    no bailēm.
  • 42:01 - 42:08
    Es vēl nezināju, kas ir teikts Ebrejiem
    2:15, ka Jēzus Kristus nāca atbrīvot tos,
  • 42:09 - 42:16
    kas visu mūžu nāves baiļu dēļ bija
    verdzībā, bet Jēzus nāca atbrīvot mūs, kas
  • 42:18 - 42:25
    kas tikām turēti bailēs, un es to
    piedzīvoju. Es nebiju lasījis Vārdu un
  • 42:26 - 42:33
    mēģinājis sevi pārliecināt, ka Vārds tā
    saka un man tam ir jātic un jāmēģina
  • 42:34 - 42:41
    tikt vaļā no bailēm. Nē, es to piedzīvoju
    garā, un tas notika tā, pavisam vienkārši.
  • 42:41 - 42:47
    Vēl notika tas, ka es biju kļuvis jauns.
    Es par to neko nezināju, bet kaut kas bija
  • 42:48 - 42:54
    noticis. Pārradies mājās, es piektdienās
    parasti devos uz krogu, lai dzertu alu.
  • 42:54 - 43:00
    Un tā es nodomāju iet uz krogu, kā ik
    piektdienu, jo mans prāts vēl bija tas pats.
  • 43:00 - 43:05
    Atnācu mājās, paskatījos uz sevi un teicu:
    piedzimis no augšienes? Es izskatos tāds
  • 43:06 - 43:12
    pats! Savās acīs es izskatījos tāds pats,
    es nesapratu, kas bija noticis.
  • 43:12 - 43:18
    Un tā, piektdiena, un es eju uz krogu.
    Aizgāju tur, paskatījos apkārt un manas
  • 43:18 - 43:25
    acis pēkšņi atvērās un es nesapratu,
    ko es te daru? Es te neiederos,
  • 43:26 - 43:33
    esmu sastapies ar Tevi, Jēzu. Un es
    gāju prom un domāju: kas notiek?
  • 43:34 - 43:41
    Es to vairs negribēju. Biju pieradis
    lādēties un lietot lamu vārdus un sliktus
  • 43:43 - 43:50
    vārdus, bet tagad melojot vai lietojot
    Dieva vārdu nevietā, bija sajūta -
  • 43:50 - 43:56
    tas ir tik nepareizi. Nekad mūžā man
    nebija problēmu ar to, bet nu
  • 43:56 - 44:00
    manī kaut kas bija mainījies un tas likās
    tik nepareizi, ka es to vairs negribēju
  • 44:01 - 44:07
    un pārstāju darīt.
    Vēl viena lieta -
  • 44:08 - 44:13
    man bija draudzene un es dzīvoju grēkā, un
    gulēju ar viņu, kā jau jaunieši, kas ir
  • 44:13 - 44:20
    grēcinieki. Es biju grēcinieks, es gulēju
    ar savu draudzeni.
  • 44:20 - 44:27
    Šoreiz draudzene pienāca pie manis, bet
    es jau pirms tam biju sācis domāt, ko par
  • 44:27 - 44:32
    to saka Bībele. Viņa man tuvojās un
    gribēja būt ar mani un es jutu spēcīgu
  • 44:33 - 44:40
    kārdinājumu, tur bija kaut kas, ziniet,
    tas bija grēks. Un es atkal nodomāju:
  • 44:42 - 44:47
    nē, nē, nē, nē, man vairs nav nekādas
    daļas ar to, es to negribu, tomēr
  • 44:47 - 44:54
    kārdinājums bija un es biju neizpratnē
    - ko Vārds saka? Un tā es jautāju Dievam
  • 44:54 - 45:00
    - vai tas ir grēks vai kas? Varbūt nav?
    Dievs, es gribu darīt, ko Tu gribi. Dievs,
  • 45:00 - 45:05
    vai ir grēks gulēt ar viņu? Un es centos
    atcerēties, ko biju mācījies uz iesvētībām
  • 45:05 - 45:10
    luterāņu baznīcā, bet es neko tur nebiju
    iemācījies, tā bija tikai tradīcija par
  • 45:11 - 45:16
    svētajām dienām un luterāņu tradīcijām.
    Bet es domāju, ko Vārds par to saka. Un
  • 45:16 - 45:21
    tobrīd es tiešām nezināju, ka Vārds saka:
    tas ir grēks. Biju tik jauns un nezināju
  • 45:22 - 45:29
    Dieva Vārdu. Un ko es darīju? Es teicu:
    Dievs, vai Tu te esi? Hallo!
  • 45:29 - 45:34
    Un kārdinājums bija tik liels, bet es vēl
    gribēju saprast: Dievs, vai Tu te esi?
  • 45:34 - 45:40
    Un tad es nospriedu: Nu ja, Dievs, Tu te
    neesi - un es Dievu noliku malā un likos
  • 45:41 - 45:47
    gultā ar draudzeni, bet šoreiz es momentā
    zināju: ak nē, ak nē! Ak, piedod, Dievs!
  • 45:47 - 45:53
    Ko es esmu izdarījis? Ko esmu izdarījis?
    Es vienkārši iekšēji jutu - biju grēkojis.
  • 45:54 - 45:57
    Esmu grēkojis, ak. Dievs, piedod man,
    piedod man!
  • 45:58 - 46:04
    Esmu tikko Tevi atradis, es negribu Tevi
    pazaudēt, piedod man! Un es ar savu miesu
  • 46:04 - 46:11
    Tevi apbēdināju! Es zināju - biju grēkojis
    Bija tik skaidrs, ka biju grēkojis un tas
  • 46:16 - 46:23
    bija nepareizi. Kad to darīju, es jau
    zināju, ka tas ir nepareizi, un zināju arī
  • 46:26 - 46:32
    ja tur būtu mani nekristīgie draugi,
    viņi man būtu teikuši: Torben, nomierinies
  • 46:33 - 46:39
    Dievs ir mīlestība, un šī ir mīlestība,
    viss kārtībā, Dievs nav tāds. Tas nav
  • 46:39 - 46:46
    grēks gulēt ar savu draudzeni, ja tu viņu
    mīli. - Viņi būtu tā teikuši, bet neviens
  • 46:49 - 46:56
    visā pasaulē nebūtu varējis mani
    pārliecināt - es to vienkārši zināju,
  • 47:03 - 47:10
    es zināju, zināju, ka esmu grēkojis.
    Kā es to zināju? Jo biju nožēlojis grēkus,
  • 47:12 - 47:19
    un atgriešanās no grēkiem nav tikai tas,
    ko mēs darām, arī Dievs kaut ko dara, kad
  • 47:22 - 47:29
    mēs nožēlojam grēkus un uzticamies Jēzum
    Kristum un Viņa darbam pie krusta.
  • 47:31 - 47:38
    Dievs izmaina mūsu dzīvi, Viņš rada kaut
    ko jaunu mūsos un par to arī viss ir - tā
  • 47:41 - 47:47
    ir jaunā derība. Jēzus atnesa šīs lietas,
    gribēdams izglābt mūs no mūsu grēkiem,
  • 47:48 - 47:55
    un jaunajā derībā Viņš ne tikai glābj mūs
    mūsu grēkos, bet arī no tiem
  • 47:57 - 48:04
    un rada mūsos jaunu cilvēku. Par to raksta
    Jeremija - daudzus gadus pirms Jēzus
  • 48:05 - 48:12
    bija pravietojums, ka Dievs slēgs jaunu
    derību "un Es ielikšu Savu bauslību
  • 48:13 - 48:20
    viņos", Jeremijas 31:33 "un viņu sirdīs,
    un ierakstīšu to viņos, un Es būšu viņu
  • 48:23 - 48:30
    Dievs un viņi būs Mana tauta." Tā
    Jeremija daudzus gadus pirms Jēzus
  • 48:33 - 48:38
    pravietoja, ka reiz Viņš radīs kaut ko
    jaunu - jaunu derību, kad Dievs izņems
  • 48:39 - 48:45
    no mums akmens sirdi un desmit
    baušļus, likumus uz akmens plāksnēm
  • 48:46 - 48:53
    ieliks mūsu sirdī. To viņš te saka
    un to pašu lasām Ebrejiem 2
  • 48:53 - 48:59
    Jaunajā Derībā, kur tas ir citēts.
    Tātad Ebrejiem 2, kur runāts par
  • 49:00 - 49:05
    jauno un veco derību, teikts, ka
    bauslība tiks ierakstīta mūsu sirdīs,
  • 49:06 - 49:11
    un Viņš būs mūsu Dievs, un mēs būsim
    Viņa tauta. Viss ir par to!
  • 49:11 - 49:18
    Tas pats ir teikts Ecehiēla 11:19,
    kur pravietis saka:
  • 49:23 - 49:30
    Es tiem došu citu sirdi un jaunu garu,
    Es izņemšu viņiem no krūtīm akmens sirdi
  • 49:32 - 49:39
    un iedošu tiem sirdi no miesas." Kāpēc
    Dievs to dara? Kāpēc dod mums jaunu garu?
  • 49:40 - 49:47
    Kāpēc Dievs izņem akmens sirdi no mums?
    Kāpēc Dievs mums dod jaunu miesas sirdi?
  • 49:47 - 49:51
    "Lai tie staigā pēc Maniem likumiem,
    ievēro Manus baušļus un tos pilda.
  • 49:51 - 49:58
    Tad tie būs Mana tauta,
    un Es būšu viņu Dievs."
  • 50:00 - 50:07
    To izdarīja Jēzus, Viņš atnāca glābt mūs
    no mūsu grēkiem. Kāpēc? Kā? Dodot mums
  • 50:14 - 50:21
    jaunu garu un jaunu sirdi, Viņš izņem
    no mūsu krūtīm akmens sirdi un dod mums
  • 50:23 - 50:30
    miesas sirdi. Viņš ieraksta Savus likumus
    mūsu sirdī, lai mēs varētu tajos staigāt,
  • 50:31 - 50:38
    lai mēs varētu turēt Viņa pavēles,
    ne vienkārši iemācīties desmit baušļus,
  • 50:41 - 50:46
    ne iemācīties, kas ir pareizi un kas ne.
    Nē, bet caur jaunu radījumu!
  • 50:46 - 50:53
    Un tieši to es piedzīvoju pirms daudziem
    gadiem. Kāpēc es to piedzīvoju?
  • 50:57 - 51:04
    Jo Dieva griba ir spēks pestīšanai, tas ir
    vairāk nekā tikai reliģiskas aktivitātes.
  • 51:05 - 51:12
    Tas ir jauns radījums, ir sācies kaut kas
    jauns, un tāpēc es nožēloju:
  • 51:13 - 51:20
    "Dievs, piedod man, piedod man!"
    Un tobrīd es biju jauns ticībā un man
  • 51:21 - 51:25
    vajadzēja, lai Dievs parāda, ka Viņš man
    ir piedevis, jo biju tik jauns tajā,
  • 51:25 - 51:32
    es nezināju Vārdu. Es lūdzu un biju
    nesaprašanā. Tad es dzirdēju, ka tuvējā
  • 51:32 - 51:36
    pilsētā tovakar ir sapulce. Es ielēcu
    mašīnā, devos tur un pa ceļam teicu:
  • 51:37 - 51:42
    "Dievs, piedod man! Piedod man! Dievs,
    nākamreiz, kad būšu kopā ar meiteni,
  • 51:43 - 51:50
    tā būs mana sieva medusmēnesī. Dievs,
    palīdzi man, piedod man!" Nonākot tur,
  • 51:52 - 51:57
    notika kaut kas pārsteidzošs, jo mani tur
    neviens nepazina, vien daži, ko biju
  • 51:57 - 52:02
    jau saticis. Šajā sapulcē bija kāda
    sieviete, kura pašā sākumā piecēlās
  • 52:02 - 52:07
    un teica, ka viņai ir vārds:
    "Es redzu jaunieti stāvam kādas lietas
  • 52:08 - 52:14
    priekšā, ko viņam nevajadzēja darīt.
    Viņš nezināja, ka Es to redzu, un ņēma un
  • 52:14 - 52:21
    pastūma Mani malā un grēkoja, bet viņš ir
    nožēlojis, un Es viņam tagad piedodu."
  • 52:24 - 52:31
    Stāvēju tur šokēts, jo es biju viens pats
    ar draudzeni, bet cilvēks nekad nav viens,
  • 52:31 - 52:38
    jo Dievs visu redz, bet es nodomāju, ka
    ne, un pastūmu Dievu malā, bet Dievs to
  • 52:39 - 52:46
    redzēja. Tad es devos uz šo sapulci, un
    viņa ne vien pateica šos vārdus, bet arī,
  • 52:50 - 52:57
    ka tas notika mājā, manā dzīvoklī.
    No tā brīža es zināju, ka Dievs redz visu,
  • 52:59 - 53:04
    arī ja mēs aizveram durvis un izslēdzam
    gaismas - Viņš redz visu.
  • 53:04 - 53:10
    Es stāvēju un teicu: "O, paldies, Dievs,
    ka Tu man piedod!"
  • 53:11 - 53:16
    Momentā jutu, ka Svētais Gars nonāca un
    es sastapos ar Dievu un biju tik pacilāts,
  • 53:16 - 53:23
    ka mājās gandrīz lidoju savā mašīnā!
    "Man ir piedots!" - Biju tik laimīgs!
  • 53:23 - 53:29
    Biju pacilāts un teicu Dievam, ka nākamā
    reize būs tikai ar manu sievu medusmēnesī.
  • 53:30 - 53:35
    Tagad es gribu attiecības ar Tevi,
    iepazīt Tevi. Es negribu tagad pievērsties
  • 53:35 - 53:40
    meitenēm, bet gribu meklēt un iepazīt Tevi
    Tu atrod man meiteni.
  • 53:41 - 53:46
    Tā es lūdzu, un trīs mēnešus vēlāk biju
    lielā kristīgā koncertā Dānijas otrā malā.
  • 53:47 - 53:52
    Tur bija ap 500 cilvēku. Stāvēju un
    slavēju Dievu, un pēkšņi Dievs uz mani
  • 53:52 - 53:56
    runāja. Es nebiju domājis par meitenēm
    pēdējo mēnešu laikā, jo mana uzmanība bija
  • 53:57 - 54:02
    pievērsta Dievam, un tur Dievs man teica:
    Torben, tā, kura stāv aiz tevis, reiz būs
  • 54:02 - 54:07
    tava sieva. Biju pārsteigts: ko? Bet tad
    pagriezos un paskatījos: oi, un ieraudzīju
  • 54:08 - 54:13
    meiteni aiz sevis un nodomāju: viņa ir
    mana sieva, viņa ir mana sieva! Un es
  • 54:13 - 54:19
    pagriezos atkal un - oi! es vienkārši
    zināju - mana sieva stāv aiz manis,
  • 54:20 - 54:26
    kādas septiņas rindas tālāk, es to
    vienkārši zināju. Koncerts beidzās, un tā
  • 54:26 - 54:30
    laikam bija pēdējā dziesma, un man bija
    jātiek mājās. Es biju kopā ar draugu,
  • 54:30 - 54:36
    kurš mani gaidīja, tāpēc tikai uzsmaidīju
    viņai pa gabalu. Uzsmaidīju viņai un kāpu
  • 54:37 - 54:41
    kāpu mašīnā, lai dotos mājās. Pa ceļam
    es draugam teicu: "Hei, Maikl, es nupat
  • 54:41 - 54:45
    redzēju savu sievu, bet nezinu, ne kā viņu
    sauc, ne no kurienes viņa ir, es neko
  • 54:46 - 54:50
    nezinu par viņu, bet Dievs man teica,
    ka tā, kas stāv aiz manis dzeltenā kleitā,
  • 54:50 - 54:57
    vienu dienu būs mana sieva. Tas bija viss,
    ko es zināju. Es atbraucu mājās un teicu:
  • 54:57 - 55:00
    Dievs, es nezinu, no kuras vietas Dānijā
    viņa ir, Tev būs mūs
  • 55:00 - 55:06
    jāsaved kopā. Pēc trīs mēnešiem es
    viņu satiku. Sveiki - un mēs iepazināmies,
  • 55:06 - 55:13
    apprecējāmies un pirms trim dienām
    nosvinējām 17 gadu laulības jubileju, un
  • 55:14 - 55:21
    mums ir 3 bērni. Esmu mācījies to, ka,
    atgriežoties no grēkiem, Dievs dod kaut
  • 55:22 - 55:29
    ko daudz labāku. Mana sieva ir brīnišķīga
    svēta, uzaugusi kristīgā ģimenē, nebija
  • 55:29 - 55:35
    ne ar vienu skūpstījusies vai bijusi kopā,
    es viņai biju pirmais. Viņa bija Dieva
  • 55:35 - 55:42
    paglabāta un ir tik spēcīga, un par dzīvi
    grēkā esmu daudz mācījies no viņas,
  • 55:43 - 55:49
    jo redzu viņā tik daudz ko atšķirīgu no
    daudziem citiem, un jūs jau
  • 55:50 - 55:55
    esat dzirdējuši viņas dziesmas. Viņa ir
    izgājusi daudz kam cauri. Daudzējādā ziņā
  • 55:55 - 56:01
    viņa ir mūsu ģimenes balsts, un
    bieži ceļojot es ņemu savu sievu līdzi un
  • 56:02 - 56:08
    mēs strādājam kopā. Es te esmu publiskā
    persona, jūs bieži redzat mani, un cilvēki
  • 56:08 - 56:15
    mani redz vairāk, bet bez savas sievas es
    nebūtu tas, kas esmu. Sieva ir mans
  • 56:16 - 56:23
    spēks, viņa ir pārsteidzoša, un Dievs mūs
    salika kopā, par to nav šaubu. Tātad, kad
  • 56:24 - 56:31
    atgriežamies no saviem ceļiem, Dievam ir
    kaut kas labāks priekš mums. Un kā ar šo:
  • 56:35 - 56:42
    Katrs, kas paliek Viņā, negrēko? Kas grēko
    nav Viņu redzējis nedz atzinis. Cits pants
  • 56:49 - 56:56
    1.Jāņa 3:9: Kas dzimis no Dieva, nepaliek
    grēkā, jo Dieva sēkla paliek viņā, un viņš
  • 56:59 - 57:06
    nevar turpināt grēkot, jo ir dzimis no
    Dieva. Ko tas nozīmē? Man tas šķiet labs
  • 57:10 - 57:16
    tulkojums, ka viņš nevar turpināt grēkot,
    jo ir dzimis no Dieva, un arī - kas paliek
  • 57:16 - 57:23
    Dievā, negrēko. Neviens, kas paliek Viņā,
    neturpina grēkot. Vārdā tas bieži teikts,
  • 57:23 - 57:29
    kā Jāņa 3:16: "Jo tik ļoti Dievs pasauli
    mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo
  • 57:30 - 57:37
    Dēlu, lai katrs, kas Viņam tic, nepazustu,
    bet iemantotu mūžīgo dzīvību." Vārds ir
  • 57:37 - 57:43
    priekš katra, kas tic Viņam un turpina
    ticēt. Tātad tas nerunā par kādu, kas
  • 57:44 - 57:50
    reiz Viņam noticēja pirms daudziem gadiem.
    Šie vārdi lietoti ilgstošajā formā.
  • 57:50 - 57:57
    Katrs, kas tic un turpina ticēt -
    ir viens tas pats. Neviens, kas dzimis no
  • 58:03 - 58:10
    Dieva, nepaliek grēkā. Kāpēc? - Tāpēc, ka
    viņš ir dzimis no Dieva. Kāpēc viņš
  • 58:12 - 58:19
    nepaliek grēkā? Tāpēc, ka viņa sirdī ir
    ielikts likums. To piedzīvoju es un to
  • 58:19 - 58:24
    ir piedzīvojuši miljoniem cilvēku visā
    pasaulē - ka, atgriežoties no grēkiem un
  • 58:25 - 58:31
    ticot Jēzum Kristum, Dievs rada tevī
    jaunu sirdi. Un tas nozīmē, ka tu nevarēsi
  • 58:32 - 58:39
    palikt grēkā. Sievieti, kuru pieķēra
    laulības pārkāpšanā, atveda pie Jēzus,
  • 58:43 - 58:49
    un tie viņu gribēja nomētāt akmeņiem, bet
    Jēzus viņu nenosodīja, bet viņai piedeva.
  • 58:49 - 58:56
    Bet Viņš arī teica: "Tagad tev ir piedots,
    ej un negrēko vairs." Kā būtu, ja viņa
  • 58:57 - 59:03
    būtu turpinājusi grēkot? Mēs nevaram
    palikt grēkā, kad mums ir piedots. Mums ir
  • 59:04 - 59:11
    jāsaprot, ka arī šis vārds ir patiess: Ja
    atzīstamies savos grēkos, Viņš ir uzticams
  • 59:12 - 59:18
    un taisns, un piedod mums. Mums jāsaprot,
    ka piedošana ir saistīta ar grēku nožēlu.
  • 59:18 - 59:25
    Un grēku nožēla ir saistīta ar tavu sirdi,
    tavu prātu un ar grēka atstāšanu.
  • 59:26 - 59:33
    Dievs man piedeva, kad es sagrēkoju, bet
    es nepaliku grēkā, jo zinu, ko vārds saka.
  • 59:36 - 59:43
    Taču šodien draudzē ir pasaule, kas
    nezina, ko Vārds saka, viņi nezina Dieva
  • 59:43 - 59:49
    patiesību. Piemēram, es aiziešu uz
    vēstuli Ebrejiem un nolasīšu kādu pantu,
  • 59:50 - 59:57
    kas arī ir Dieva vārds, tāpat kā Jāņa 3:16
    un citi panti. Vārds vēstulē Ebrejiem saka
  • 59:58 - 60:05
    10. nodaļā 26. pantā, ka ja mēs tīši
    grēkojam pēc patiesības atziņas saņemšanas
  • 60:05 - 60:12
    tad vairs nepaliek upuris par grēkiem. Ja
    mēs tīši grēkojam, vairs nav upura par
  • 60:19 - 60:26
    mūsu grēkiem, sekas būs mūžīgs sods.
    Tas teikts šajā pantā.
  • 60:29 - 60:34
    Daudzi zina šo pantu un, lasot vārdu,
    domā: tīši grēko - ak, bet es esmu tīši
  • 60:35 - 60:42
    grēkojis! Ko šis vārds nozīmē?
    Es gribu teikt, kad biju kopā ar draudzeni
  • 60:43 - 60:49
    un gulēju ar viņu, es grēkoju apzināti,
    jo iekšēji es zināju. Vienā ziņā es to
  • 60:50 - 60:57
    zināju un vienā ne, un tomēr zināju
    un grēkoju, bet Dievs man piedeva.
  • 60:57 - 61:04
    Vārdi 'tīši grēko' šeit nozīmē to pašu
    palikšanu grēkā, ja tu turpini apzināti
  • 61:05 - 61:12
    grēkot, tu vari nonākt pie tā, ka Svētais
    Gars tevi atstāj.
  • 61:15 - 61:22
    Diemžēl es pazīstu tādus cilvēkus, kas
    tika izglābti, bet dzīvoja ar draudzeni.
  • 61:22 - 61:28
    Viņi nevarēja palikt šajā grēkā, jo bija
    glābti. Viņi sāk dzīvot atsevišķi, bet tad
  • 61:29 - 61:36
    atkal atveras grēkam un palēnām grēks
    ienāk, mazpamazām, un pēc laika
  • 61:36 - 61:43
    viņš atkal dzīvo ar draudzeni. Satiekoties
    jautāju, vai viņiem nav problēma ar to,
  • 61:44 - 61:50
    un viņi teica, ka nav, bet agrāk bija.
    Kas bija noticis?
  • 61:51 - 61:58
    Viņi savā sirdī bija piedzīvojuši Svētā
    Gara pestīšanu, bet tā kā viņi to
  • 61:59 - 62:06
    nepaturēja, tā kā viņi to nesaprata...
    Mums jābūt uzmanīgiem ar to, ko Dievs mums
  • 62:07 - 62:14
    ir devis un jāklausās uz Svēto Garu. Esmu
    pārliecināts, ka šie cilvēki turpināja iet
  • 62:16 - 62:23
    pret Svēto Garu, iekšējo sirdi viņos. Un,
    turpinot to darīt, Svētais Gars tika
  • 62:23 - 62:29
    apbēdināts un no viņiem aizgāja. Un
    viņi atkal nonāca grēkā, un beigas būs
  • 62:29 - 62:35
    sliktākas nekā sākums - saka Vārds.
    Attiecībā uz grēku, šķiet, mums trūkst
  • 62:35 - 62:39
    izpratnes par to, kas tas ir.
    Draudze saka, ka tas joprojām ir daļa no
  • 62:40 - 62:46
    visa - ka mēs visi esam grēcinieki - bet
    nesaprot, ka mēs tie bijām, bet tad Dievs
  • 62:47 - 62:54
    mūsos radīja jaunu sirdi un ar to mēs
    nevaram turpināt tīši grēkot,
  • 62:54 - 63:01
    jo mums ir jauna sirds.
    Dosimies uz 1. Jāņa 3:7, kur runāts par
  • 63:11 - 63:18
    Dieva bērniem un dažām lietām, ko
    šeit lasām.
  • 63:18 - 63:25
    "Bērni, lai neviens jūs nepieviļ - kas
    dara taisnību, ir taisns, tāpat kā Viņš ir
  • 63:33 - 63:40
    taisns. Kas dara grēku, ir no velna, jo
    velns grēko no sākuma. Tamdēļ Dieva Dēls
    atnācis, lai Viņš iznīcinātu velna darbus.
    Ikviens, kas ir no Dieva dzimis, nedara grēku, jo Viņa sēkla paliek viņā un tas nevar grēkot, jo viņš ir no Dieva dzimis.
  • 63:41 - 63:48
    ir piepildīts, lai Viņš iznīcinātu velna
    darbus. Tātad Jēzus nāca iznīcināt grēku
  • 63:49 - 63:56
    mūsos, un 10. pantā mēs lasām: "No tā
    var pazīt Dieva bērnus un velna bērnus;
  • 63:58 - 64:05
    katrs, kas nedara taisnību, nav no Dieva.
    un kuri - velna. Katrs, kas nedara taisnību,
  • 64:06 - 64:13
    nav Dieva bērns, arī tas ne,
    kas nemīl savu brāli.
  • 64:17 - 64:24
    Jānis saka, ka pēc tā mēs pazīstam Dieva
    bērnus un velna bērnus.
  • 64:27 - 64:34
    Pēc tā mēs pazīstam.
    Uzreiz pēc šī panta mēs lasām:
  • 64:36 - 64:43
    "Pēc tā mēs zinām." Kā mēs to zinām?
    Pēc tā, ka katrs, kas piedzimis no
  • 64:45 - 64:52
    augšienes, nepaliek grēkā. Pēc tā jūs
    zināsiet, kas ir Dieva bērni un kas nav.
  • 64:54 - 65:01
    Ne pēc runāšanas mēlēs. Tu zini, ka esi
    atgriezies, izdarījis pirmo lietu, kas nav
  • 65:03 - 65:10
    runāšana mēlēs vai slimo dziedināšana,
    bet tas, ka zinām, ka esam atgriezušies.
  • 65:10 - 65:17
    Pēc tā mēs pazīstam, kas ir Dieva bērni
    un kas nav. Es runāju ar daudziem jo
  • 65:21 - 65:28
    daudziem cilvēkiem, satieku daudzus
    nekristiešus un kristiešus. Runājot ar
  • 65:29 - 65:35
    reliģiskiem cilvēkiem draudzēs, es bieži
    runāju ar jauniešiem un tad es jautāju:
  • 65:36 - 65:43
    Vai jūs dzīvojat grēkā kopā ar draugu,
    draudzeni? Vai guļat ar viņu?
  • 65:50 - 65:57
    Viņi saka, ka jā. - Vai jums ir problēma
    ar to? - Jā, šķiet, ka ir. -
  • 66:00 - 66:07
    Labi, kāpēc? Vai šī problēma ir prātā?
    Jo esat dzirdējuši, ka tas ir nepareizi,
  • 66:07 - 66:13
    vai arī jūs to jūtat iekšēji, ka tas ir
    pilnīgi nepareizi? Daudzi saka, ka viņiem
  • 66:14 - 66:21
    problēma ir prātā. Kāpēc viņi tā saka?
    Ja problēma būtu iekšēja, tad nebūtu
  • 66:22 - 66:29
    sajūtas, ka tas ir nepareizi, bet drīzāk:
    TU GRĒKO! Tu grēko! Un nebūtu tā, ka viņi
  • 66:29 - 66:36
    šaubās, bet zinātu, ka grēko, jo viņi ir
    dzimuši no Dieva. Bet, tā kā viņi nav
  • 66:36 - 66:40
    dzimuši no Dieva, bet tikai ar reliģisku
    domāšanu, tad viņiem nav problēmu ar
  • 66:41 - 66:47
    grēku. Ar prātu viņi zina, ka nevajadzētu
    to darīt, ka tas ir nepareizi,
  • 66:47 - 66:52
    bet tas nekad no viņu prāta nav nokļuvis
    līdz garam. Tādēļ arī draudzē šodien tik
  • 66:53 - 67:00
    daudzi dzīvo grēkā, bet mēs viņus saucam
    par kristiešiem. Mēs saucam viņus par
  • 67:00 - 67:07
    grēciniekiem, tomēr tādiem, kas iet uz
    debesīm, jo mēs taču visi esam
  • 67:08 - 67:15
    grēcinieki, vai ziniet. Jā, viņi dzīvo
    grēkā, bet mēs taču visi dzīvojam grēkā.
  • 67:15 - 67:21
    Viņi paliek grēkā, bet tic taču Dievam.
    Nē, ne tie, kas tic Dievam, bet kā
  • 67:22 - 67:29
    mēs pazīstam, kas ir Dieva bērni un kas
    nav? Ja cilvēki dzīvo apzinātā grēkā un
  • 67:31 - 67:38
    jūs to zināt un redzat, tad nav svarīgi,
    kam viņi tic. Ja viņi tīši dzīvo grēkā,
  • 67:42 - 67:49
    viņi nav piedzimuši no augšienes, pat ja
    iet uz baznīcu. Pat ja tas ir mācītājs,
  • 67:50 - 67:57
    pat ja viņš saka, ka pazīst Dievu un lasa
    Bībeli, viņš tomēr nav piedzimis no augšas
  • 67:58 - 68:05
    jo Dievs nāca radīt jaunu sirdi, un Viņš
    joprojām ir svēts un nav mainījies, Viņš
  • 68:06 - 68:13
    ir tāds pats kā Vecajā Derībā. Mēs esam
    tie, kurus Dieva Garam jāizmaina saskaņā
  • 68:13 - 68:20
    ar likumu, kas ierakstīts mūsu sirdīs. Un
    tieši tas notiek pie atgriešanās. - Tom,
  • 68:21 - 68:28
    bet vai tu esi bez grēka? - Nē, es nesaku,
    ka esmu tur, kur vajadzētu būt, bet es
  • 68:31 - 68:38
    vairs neesmu tur, kur biju. Es zinu, ka ir
    kas vairāk, jo man ir jālīdzinās Kristum,
  • 68:39 - 68:46
    un es gribu būt kā Jēzus. Kad biju glābts,
    bija briesmīgi sagrēkot - ā, es to vairs
  • 68:46 - 68:53
    vairs nevaru darīt... Un tā bija viegli
    tikt no tā vaļā un to vairs nedarīt.
  • 68:53 - 69:00
    Bet nav iespējams atdalīt galvu un prātu.
    Bet tad Dievs sāka nodarboties ar kādām
  • 69:03 - 69:10
    lietām manī, kas bija nepatiesas. Kāpēc
    es atbildēju tā, kā atbildēju? Kāpēc es tā
  • 69:11 - 69:17
    teicu? Vai lai celtu savu valstību?
    Vai lai lepotos, vai kāpēc es tā darīju?
  • 69:17 - 69:21
    Un Dievs turpināja strādāt manī, un Viņš
    joprojām to dara un turpinās līdz dienai,
  • 69:22 - 69:27
    kad es nostāšos Viņa priekšā.
  • 69:27 - 69:33
    Un es gribu, lai Viņš turpina pie manis
    strādāt, jo, ja es apstātos un teiktu:
  • 69:34 - 69:41
    viss, pietiek, beidz! - tad Viņš nebūtu
    mans Kungs. Man ir jāļauj Viņam strādāt
  • 69:42 - 69:47
    manī. Bija kāds laiks manā dzīvē, kad Viņš
    gāja dziļāk un dziļāk un dziļāk un dziļāk
  • 69:47 - 69:54
    un dziļāk un dziļāk. Un gribu teikt, ka ir
    atšķirība starp apzinātu dzīvošanu grēkā
  • 69:55 - 70:02
    un grēka važām. Es daudz ko nožēloju un
    ieguvu brīvību - jā! Tomēr manā dzīvē
  • 70:05 - 70:12
    vēl bija kas tāds, no kā nevarēju tikt
    vaļā. Viena lieta te un kādas citas.
  • 70:12 - 70:18
    Man tas nepatika un es negribēju
    tajā dzīvot, bet kritu
  • 70:19 - 70:25
    - te vienā, te citā lietā.
    Es nejutos brīvs,
  • 70:25 - 70:32
    un tas mani mocīja. Tad es kristījos un,
    būdams kristīts, nē, uzreiz nekas nenotika
  • 70:37 - 70:44
    bet vēlāk es saņēmu atklāsmi par to,
    kas ir kristība, un sāku staigāt
  • 70:45 - 70:52
    Romiešiem 6 - brīvībā no grēka. Reiz es
    lasīju Romiešiem 6 par brīvību no grēka
  • 70:56 - 71:03
    un, pārlasot Romiešiem 6:14 vēl un vēlreiz
    es pēkšņi ieraudzīju, par ko tur ir runa,
  • 71:04 - 71:11
    un sapratu, ka esmu brīvs. Tas brīdis man
    bija jauns sākums, es vēlreiz piedzīvoju
  • 71:11 - 71:17
    brīvību no grēka, pēdējā lieta bija
    zaudējusi savu varu pār mani, un man atkal
  • 71:18 - 71:25
    bija jauns sākums. Jo tas ir saistīts ar
    grēku, viss ir saistīts ar šķīstīšanu no
  • 71:25 - 71:32
    grēka, bet šodien ir daudzi katoļu un
    luterāņu baznīcā, un kalvinistu un citās
  • 71:32 - 71:37
    draudzēs, kas nav kristījušies ūdenī.
  • 71:37 - 71:44
    Un, nebūdami kristīti ūdenī, viņi nespēj
    staigāt Romiešiem 6. Viņi nepiedzīvo
  • 71:45 - 71:50
    brīvību, viņi staigā Romiešiem 7
    un cīnās ar vainas apziņu - daudzi.
  • 71:51 - 71:55
    Tāpēc ka viņiem nav ūdens kristības un
    brīvības no grēka, viņi rada teoloģiju,
  • 71:56 - 72:03
    kas saskan ar viņu pieredzi. Un viņu
    teoloģiju ir tā, ka mēs esam grēcinieki,
  • 72:04 - 72:10
    mēs visi esam grēcinieki, ne svētie,
    ne svēti ļaudis. Bet Jēzus nenāca glābt
  • 72:11 - 72:18
    mūs mūsu grēkos, bet no grēkiem.
    Un vēlos teikt, ka Jēzus teica farizejiem
  • 72:20 - 72:27
    Mateja 23: "Vai jums, rakstu mācītāji un
    farizeji, jūs liekuļi" un Viņš teica, ka
  • 72:31 - 72:38
    viņi šķīstī trauka ārpusi, bet iekšpuse
    ir sapuvusi, pagalam samaitāta, un Viņš
  • 72:39 - 72:46
    teica: "šķīstījiet trauka iekšpusi, tad
    arī ārpuse būs tīra." Un tā ir problēma ar
  • 72:48 - 72:53
    farizejiem, tā ir problēma ar reliģiskiem
    cilvēkiem. Šodien reliģiskie cilvēki
  • 72:54 - 73:01
    mazgā trauka ārpusi, bet iekšpusē
    tomēr jūtas samaitāti, un esmu sastapis
  • 73:05 - 73:12
    cilvēkus, kas ir uzauguši ar reliģiskām
    tradīcijām. Un, kad es saku: jūs varat būt
  • 73:14 - 73:19
    brīvi no tā - tā ir labā vēsts! Jo viņi
    gadiem ilgi ir mēģinājuši staigāt kā
  • 73:19 - 73:26
    kristieši, visu zina, bet visu laiku jūt
    nosodījumu un visu laiku cīnās un grēko un
  • 73:28 - 73:35
    cīnās un grēko, nevis ieiet brīvībā.
    Kāpēc? Jo viņu dzīve nav attīrīta no
  • 73:37 - 73:44
    iekšpuses ar jaunu sirdi, ar brīvību
    kristībā un, tā ka viņi nav tīri, viņi
  • 73:44 - 73:51
    iekšēji jūtas samaitāti un daudzi tādi arī
    ir. Esmu sastapis daudzus, kas gadiem
  • 73:51 - 73:57
    ilgi ir gājuši baznīcā un domājuši,
    ka ir glābti un darījuši visu, bet kad
  • 73:57 - 74:03
    viņi tiešām tika pestīti, tad sacīja, ka
    ir bijuši pievilti.
  • 74:03 - 74:08
    Un, ja godīgi, esmu ar to saskāries arī
    vasarsvētku draudzēs un baptistu draudzēs
  • 74:09 - 74:16
    - daudzviet, jo tā nav vienkārši reliģija,
    tā ir dzīve. Un mums nevajadzētu
  • 74:18 - 74:25
    veidot teoloģiju no dzīves. Un gribu teikt
    ka es nepiedzīvoju brīvību no grēka
  • 74:29 - 74:36
    caur roku uzlikšanu divās sekundēs,
    nē, tā nāca meklējot Dievu, nožēlojot
  • 74:38 - 74:44
    grēkus, gavējot, meklējot Viņu. Un es
    domāju, ka mūsu lielākā problēma dažkārt
  • 74:45 - 74:52
    ir tā, ka mēs uzreiz gribam kaut ko lielu,
    bet nespējam izdarīt to, kas vajadzīgs,
  • 74:52 - 74:59
    lai ieietu Dieva sagādātajā brīvībā.
    Un tā kā mēs to nedarām, daudzi nestaigā
  • 75:04 - 75:09
    brīvībā. Nākamreiz es runāšu par ūdens
    kristību. Mēs to darīsim atkal ar grēku.
  • 75:10 - 75:16
    Vēlreiz pastāstīšu, kā es piedzīvoju
    brīvību no grēka. Tas ir aprakstīts arī
  • 75:16 - 75:23
    manā grāmatā. Un to es saņēmu burtiski
    nupat pirms šīs lekcijas. Pastkastē bija
  • 75:23 - 75:29
    šī grāmata, un šī ir pirmā reize, kad turu
    to rokās, dabūju to gandrīz vai pirms
  • 75:30 - 75:36
    stundas, un tā ir mana grāmata
    "Veselīga doktrīna", kas nupat iznākusi
  • 75:36 - 75:43
    Amazonē. Es to pasūtīju Amazonē un
    tā tiku pie tās. Arī jūs to varat pasūtīt
  • 75:43 - 75:50
    Amazonē jau tagad un tā atrodama arī manā
    mājaslapā. Šajā grāmatā stāstīts par to,
  • 75:51 - 75:58
    kā es gavēju, kā ieguvu brīvību no grēka
    un naidu pret grēku. Un grēku ir jāienīst,
  • 75:58 - 76:04
    lai varētu tikt no tā vaļā. Es te stāstu
    par to, kā ieguvu šo brīvību, ja gribat
  • 76:04 - 76:11
    zināt vairāk. Un vēl, ikdienā es nerunāju
    angliski, tāpēc
  • 76:12 - 76:17
    nemāku smalkāk izteikties, jo angļu
    valodu vēl tikai mācos. Bet šeit ir
  • 76:17 - 76:23
    daudz vairāk rakstu vietu un daudz vairāk
    par grēku, par Dieva bijību,
  • 76:24 - 76:30
    par brīvību no grēka, tāpēc es jums iesaku
    nopirkt šo grāmatu Amazonē un to izlasīt
  • 76:30 - 76:37
    līdz nākamajai reizei, jo nākamreiz mēs
    turpināsim ar to.
  • 76:38 - 76:45
    Vēlos šo video beigt ar jautājumu:
    Kur tu atrodies? Es zinu,
  • 76:47 - 76:54
    ka daudzi no jums ir uzauguši kristīgās
    ģimenēs un dažkārt tas nav viegli,
  • 76:55 - 77:02
    jo jūs visu zināt, jūs skaidri zināt,
    kā dzīvot un domājat: vai tas ir manā
  • 77:03 - 77:08
    prātā vai garā? Svarīgākais šobrīd ir,
    vai tu nedzīvo grēkā.
  • 77:09 - 77:15
    Vai dzīvo brīvībā no grēka? Ja es
    daru kaut ko nepareizi, es uzreiz jūtu:
  • 77:15 - 77:21
    oi, pa šo ceļu nevajag iet, ir tūlīt pat
    jāapstājas. Nevar iet tālāk, tas ir grēks.
  • 77:21 - 77:28
    Un es to iekšēji jūtu, bet nezinu, kur jūs
    esat. Vai nekad neesat to piedzīvojis un
  • 77:30 - 77:35
    dzīvojat grēkā? Ja dzīvojat grēkā, tad jūs
    neesat piedzimis no augšienes, un jums
  • 77:36 - 77:41
    ir jāatgriežas. Un tas ir jāsaprot un visu
    ir jāatdod Dievam, un ir jākristās ūdenī
  • 77:42 - 77:48
    un Svētajā Garā, ja jums tas vēl nav,
    lai jūs Viņu iepazītu.
  • 77:48 - 77:55
    Varbūt jūs jau esat to piedzīvojis,
    bet esat palicis kūtrs dzirdēt vai
  • 77:57 - 78:02
    agrāk esat bijis radikālāks šajā ziņā.
    Tādā gadījumā kaut kas ir jādara
  • 78:03 - 78:09
    lietas labā. Ja problēma ir TV,
    izmetiet to no mājas. Dariet to, kas
  • 78:09 - 78:16
    vajadzīgs, lai tiktu vaļā no lietām, kas
    jums traucē dzīvot radikāli, tieciet vaļā
  • 78:17 - 78:22
    no lietām, kas neļauj jums būt svētam.
    Un bieži, ja mēs zinām, kas tas ir, tas
  • 78:22 - 78:27
    atkritīs pats, ja atturēsimies no tā.
    Mums mājās nav TV, un ne tāpēc, ka es
  • 78:28 - 78:35
    sēdētu un skatītos pornogrāfiju.
    To var darīt arī internetā, bet manā dzīvē
  • 78:36 - 78:40
    ir tāda Dieva bijība un esmu saņēmis
    brīvību, tāpēc es to nedaru.
  • 78:40 - 78:46
    Bet TV mums nav tāpēc, ka es vienkārši
    savu laiku varu izmantot lietderīgāk,
  • 78:47 - 78:54
    un tas arī padara mani lēnu, neasu, kūtru.
    Es nezinu īsto vārdu angliski. Tas darīja
  • 78:54 - 78:59
    mani pasīvu, it kā nekam nebūtu jēgas.
    Kādreiz var paskatīties, var kaut ko
  • 78:59 - 79:06
    nofilmēt, bet daudzi kristieši visu laiku
    skatās TV un klausās nekristīgu mūziku,
  • 79:07 - 79:12
    un man tas nav saprotams. To nevar darīt,
    garu ir jāpiepilda ar labām lietām, garu
  • 79:12 - 79:19
    ir jāpiepilda. Un runa nav tikai
    par atturēšanos no grēka,
  • 79:20 - 79:27
    jo Galatiešiem 5 lasām par miesas augļiem
    un gara augļiem, 19. pantā.
  • 79:31 - 79:38
    Miesas augļi ir... un seko gars saraksts,
    tajā skaitā netiklība, skaudība un daudz
  • 79:40 - 79:47
    kas cits, un ir teikts, ka tie, kas tādas
    lietas dara, neiemantos Dieva valstību.
  • 79:49 - 79:55
    Un tas ir teikts kristiešiem - ja iesiet
    šo ceļu - viņš saka, - jūs neiemantosiet
  • 79:55 - 80:02
    DIeva valstību. Un pēc tam viņš runā par
  • 80:03 - 80:10
    gara augļiem: mīlestību, mieru, prieku,
    pacietību, laipnību, labestību, uzticamību
  • 80:12 - 80:19
    un runā par tiem un saka, ka tie,
    kas ir Kristū, ir situši savu miesu krustā
  • 80:20 - 80:27
    līdz ar tās kaislībām un iekārēm. Ja jūs
    esat Kristū un piederat Viņam,
  • 80:29 - 80:36
    jūs savu miesu esat situši krustā.
    Kas ir kristietis? Kas ir grēku nožēla?
  • 80:40 - 80:46
    Atgriešanās ir, kad pēc staigāšanas miesā
    tu nogriezies no šī ceļa, platā ceļa, kas
  • 80:47 - 80:53
    ved uz pielāgošanos, pa kuru ejot, tu dari
    tās lietas, par kurām lasām Galatiešiem
  • 80:53 - 81:00
    5:19. Tu nožēlo un atgriezies no tā pie
    Dieva un piedzīvo,
  • 81:04 - 81:10
    ka Dievs ieliek Savus likumus tevī,
    un tu kļūsti jauns.
  • 81:10 - 81:17
    Un tad tu sāc dzīvot jauno dzīvi, kur
    tevi vairs nevada miesa, bet Gars.
  • 81:21 - 81:27
    Vēlos jautāt - kur tu esi?
    Esmu pārliecināts,
  • 81:27 - 81:33
    ka ir kādi, kas nav glābti un kādi, kas
    nav kristīti ūdenī un nepiedzīvo
  • 81:32 - 81:36
    brīvību. Esmu pārliecināts, ka ir cilvēki,
    kuriem reliģisko briļļu dēļ ir
  • 81:37 - 81:43
    problēmas ar to, ko es mācu.
    Ja tevī ir ilgas un tu redzi, ka tas ir
  • 81:43 - 81:48
    pareizi: es to gribu, gribu,
    es gribu būt svētais, gribu dzīvot
  • 81:49 - 81:54
    brīvībā, kāda Dievam ir priekš manis, bet
    kā, ja es esmu te?
  • 81:55 - 82:02
    Gribu teikt: norimsti, meklē Dievu un
    klausies, ko Dievs pie tevis dara.
  • 82:03 - 82:09
    Grūtības rada tas, ka cilvēki ir tik
    dažādās vietās savā ceļā. Bet ir Viens,
  • 82:10 - 82:16
    kurš skaidri zina, kur tu šobrīd esi -
    un Viņš zina, kas tev ir vajadzīgs.
  • 82:16 - 82:23
    Varbūt tev vajag atgriezties un tikt
    izglābtam un kristīties ūdenī. Un Dievs
  • 82:22 - 82:28
    un tu to zina, Viņš runās ar tevi un
    tev to parādīs. Varbūt tu esi glābts, bet
  • 82:29 - 82:35
    vergo grēkam un tev vajag kristīties vai
    arī saņemt atklāsmi par to, kas ir noticis
  • 82:35 - 82:41
    ūdens kristībā. Par to lasām Romiešiem
    6. Svētais Gars atvērs tavas acis un
  • 82:42 - 82:48
    atbrīvos. Varbūt tu spēlējies ar grēku,
    esi glābts, bet spēlējies ar grēku un
  • 82:48 - 82:54
    tāpēc ar to cīnies. Tad tev vajag
    atgriezties un nocirst šīs lietas, varbūt
  • 82:54 - 83:00
    internetu, atsakies uz laiku no interneta,
    līdz iegūsi Dieva bijību, un tad varēsi
  • 83:01 - 83:07
    lietot internetu negrēkojot.
    Tu pats zini, ar ko tu cīnies
  • 83:08 - 83:15
    un tev vajag kļūt brīvam no tā,
    jo tev ir jāstaigā Kristū,
  • 83:16 - 83:21
    ne miesā, bet garā.
    Tas ir tas, uz ko Dievs mūs aicina.
  • 83:21 - 83:27
    Ja tavā dzīvē ir grēks, un tu to nožēlo,
    bet nenovērsies no tā, atgriezies!
  • 83:28 - 83:35
    Ja tu atzīsties savā grēkā, Dievs ir
    uzticams un tev piedod. Ja tev nav šīs
  • 83:38 - 83:43
    spēcīgās pieredzes, kāda man bija sākumā,
    jo bieži es to vairs nedaru, bet ja es ko
  • 83:43 - 83:48
    izdaru, Dievs mani redz, un es nožēloju,
    un vienkārši zinu, ka esmu brīvs, un to
  • 83:49 - 83:53
    vairs nedaru, ne tāpēc, ka pasaku pareizos
    vārdus, ne tāpēc, ka apliecinu, bet zinu,
  • 83:54 - 83:59
    ka Viņš strādā un šķīsta mani. Un, kad es
    kaut ko izdaru, Viņš man piedod. Grēku tu
  • 84:00 - 84:05
    izsūdzi ne tikai Dievam, tas arī atgādina
    tev, ka tas bija nepareizi,
  • 84:06 - 84:13
    tātad es to neturpināšu darīt. Bet Dievs
    ir uzticams. Un es nezinu, kur tu esi, bet
  • 84:13 - 84:20
    gribu teikt, ka ir normāli,
    ja tu to nesaproti, jo
  • 84:20 - 84:25
    Dievs sāka darboties pie manis sešus
    gadus pēc tam, kad biju glābts,
  • 84:25 - 84:29
    no jauna uzrādot grēku.
    Es biju nesaprašanā un ak! -
  • 84:29 - 84:34
    kā ar šo un kā ar to? - un tad nāca Dieva
    bijība, un Dievs deva man šīs grāmatas
  • 84:35 - 84:40
    saturu, kas ir mana liecība, kā es ieguvu
    brīvību. Bet pirms es ieguvu brīvību,
  • 84:41 - 84:45
    bija kādas dienas, kad es jutos
    pazudis: es tagad eju uz elli,
  • 84:45 - 84:51
    Dievs man vairs nevar piedot,
    esmu grēkojis pret Svēto Garu!
  • 84:50 - 84:57
    Un es jutos tik pazudis, bet tas bija no
    Dieva, jo Viņš gribēja dziļu sirds nožēlu
  • 84:59 - 85:04
    un atgriešanos, un, kad saņēmu
    atklāsmi par brīvību, es biju brīvs.
  • 85:04 - 85:11
    Un tas bija gandrīz vai kā piedzimt
    no jauna, un ja godīgi, es pat
  • 85:12 - 85:16
    brīnījos, vai maz iepriekš biju
    piedzimis no augšienes? Vai biju? Jo tas
  • 85:17 - 85:22
    atkal bija pilnīgi no jauna.
    Bija tāda brīvība Kristū, kādu nekad
  • 85:22 - 85:28
    nebiju piedzīvojis, bet es biju cīnījies,
    mocījies un dažas dienas jutos gandrīz
  • 85:29 - 85:33
    pazudis, un domāju jau, ka eju uz elli.
    Es raudāju un ieraudzīju Dievu, un tad
  • 85:34 - 85:40
    nāca atklāsme un brīvība. Arī jums vajag
    tajā ieiet un spert nākamo soli
  • 85:41 - 85:46
    no vietas, kur patlaban esat,
  • 85:46 - 85:50
    Es nezinu, kas tas ir. Varbūt jums vajag
    iegūt Dieva bijību. Tā ir vajadzīga
  • 85:51 - 85:55
    mums visiem. Varbūt tev vajag atgriezties
    un tikt glābtam? Varbūt tev vajag atklāsmi
  • 85:55 - 86:02
    par kristību, varbūt vienkārši novērst
    acis no grēka un skatīties uz Kristu?
  • 86:06 - 86:10
    Cilvēki man jautā: Tom, bet es cīnos ar
    kādu lietu. Vai es varu iet un dziedināt
  • 86:10 - 86:17
    slimos un sludināt evaņģēliju? Jā, ej,
    jo tad tu novērsīsi skatu no grēka un no
  • 86:17 - 86:23
    sevis un skatīsies uz Jēzu. Un būs
    daudz labāk, jo tu vairs neskaties uz
  • 86:23 - 86:28
    grēku, tu vairs nedomā par to: grēks,
    grēks, grēks, Ja es sev saku, ka vairs
  • 86:28 - 86:33
    nedomāšu par to, es tomēr domāšu, bet,
    kad raugos uz Viņu un redzu, ko Viņš ir
  • 86:33 - 86:40
    izdarījis, es nedomāšu par grēku,
    tāpēc šī vēsts var jūs atbrīvot.
  • 86:41 - 86:47
    Sākumā tā arī mazliet satricina,
    un es ceru, ka jūs saprotat,
  • 86:47 - 86:52
    ka šī brīvība Kristū, ar ko Viņš nāca -
    Viņš nāca mūs atbrīvot. Jūs atzīsiet
  • 86:53 - 86:59
    patiesību, un patiesība darīs jūs brīvus.
    Tu vairs nebūsi grēcinieks,
  • 87:00 - 87:05
    tu būsi svētais, tu būsi svēts,
    tu staigāsi brīvībā no grēka,
  • 87:06 - 87:13
    un par to es gribu runāt.
    Izlasiet manu grāmatu.
  • 87:14 - 87:20
    Būšu atpakaļ pēc divām nedēļām,
    tātad jums ir laiks to izlasīt. Es gaidu
  • 87:21 - 87:28
    turpinājumu, un sūtiet jautājumus, lai
    nākamreiz varam sākt ar tiem, kad būs runa
  • 87:28 - 87:35
    par ūdens kristību un brīvību no grēka.
    Jā... apbrīnojama mīlestība,
  • 87:34 - 87:40
    ko Dievs dara. Gaidu nākamo reizi, kad
    runāšu par ūdens kristību un
  • 87:40 - 87:47
    brīvību no grēka. Lai Dievs jūs svētī!
Title:
9 lesson - Saints or Sinners - The Pioneer School
Description:

more » « less
Video Language:
English
Duration:
01:34:45

Latvian subtitles

Revisions