11.stunda. Kristība ar Svēto Garu - Jaunās derības apsolījums

Nepietiek, ka mēs "tikai" tiekam kristīti ūdenī. Mums arī jātiek kristītiem ar Svēto Garu, kas ir Jaunās derības apsolījums. Saskaņā ar Bībeli, saņemot Svēto Garu, vienmēr būs redzama zīme. Šajā stundā Torbens Sondergārds runā par to, kā jūs varat saņemt šo kristību un kristīt citus ar Svēto Garu. Šajā jomā ir daudz neizpratnes tradīciju dēļ. Vairāk par to www.TheLastReformation.com

Aicinu uz mācību par kristību ar Svēto
Garu. Kad Pēteris nostājās Vasarsvētkos,

viņš teica: "Atgriezieties no grēkiem,
topat kristīti, un jūs saņemsiet Svēto

Garu." Tad viņš teica: "Šis apsolījums ir
jums, jūsu bērniem un visiem, ko Dievs

aicinās." Svētā Gara apsolījums tāpēc, ka
brīdi pirms tam viņš teica, ka tie visi

tika kristīti ar Svēto Garu. Tad viņš
runāja par seno laiku pravieti Joēlu, kurš

pravietoja, ka beigu laikos Dievs izlies
Savu Garu pār visu miesu. Ebrejiem 8:11

- Visi - no mazā līdz lielajam
- mani pazīs, visi redzēs

sapņus, vīzijas u.c. Tāpēc Svētā Gara
apsolījums ir ikvienam. Tas ir temats,

par kuru draudzēs ir daudz
pārpratumu attiecībā uz

kristību ar Svēto Garu. Tāpēc
mūsdienu draudzes tik ļoti

atšķiras no tā, ko mēs lasām Apustuļu
darbos, un es domāju, ka jums patiks šī

mācība. Tā jūs izaicinās un tajā pat
laikā atbrīvos un palīdzēs saprast,

kas tas ir, palīdzēs saņemt Svētā Gara
kristību, ja vēl neesat to piedzīvojuši.

Vai palīdzēs saprast, ka jūs, kam
ir Gars, esat aicināti uzlikt rokas

citiem, lai tie arī var saņemt
Svēto Garu. Lai Dievs svētī jūs

ar šo aizraujošo mācību, kas palīdzēs jums
dzīvot tā, kā mēs lasām Apustuļu darbos.

Aicinu uz 11.stundu, kurā
es runāšu par kristību

ar Svēto Garu. Mēs dzirdējām par grēku
nožēlu pret Dievu, kristību uz Jēzu

Kristu, un tagad ir par kristību Svētajā
Garā. Es esmu sajūsmā par šo Vārdu,

jo es ticu, ka tas mainīs jūsu dzīvi.
Tas mainīs tik daudzu cilvēku dzīves,

tāpēc ka ir daudzas jomas, kur esam
saņēmuši nepareizu mācību, un šodien

draudzēs ir daudz nesaprašanas. Tas, kas
jānoskaidro, ir kristība ar Svēto Garu.

Tāpēc, ka mēs neesam sapratuši, kas
tas ir, draudzes mūsdienās izskatās tik

savādi, salīdzinot ar normāliem
kristiešiem, par ko lasām Apustuļu darbos.

Atcerieties, ka mēs vienmēr atgriežamies
pie rakstiem. Apustuļu darbos mēs lasām,

kā dzīvoja pirmie mācekļi, un
jūs tur redzat pārdabisku dzīvi,

ko vada Svētais Gars. Svētais Gars bija
daļa no draudzes dzīves. Tas veidoja

draudzi un vadīja cilvēkus. Taču vēlāk
draudze mainījās, un tāpēc daudzi

mūsdienās tā dara. Attiecībā uz Svēto
garu daudziem ir bailes, tie saka- nē, nē,

mēs negribam Svēto Garu. Mēs gribam
vienīgi Jēzu un Dievu. Tik interesanti,

ja paskatāmies uz laiku, kad Jēzus nāca
uz zemes, Dievs Viņu sūtīja, lai cilvēki

nožēlotu grēkus pret Dievu, taču
reliģiozie cilvēki, kas ticēja Dievam,

teica - nē, nē, Jēzu, mēs Tevi negribam,
mēs gribam vienīgi Dievu - tāpēc tie

nepieņēma Jēzu. Tagad Jēzus ir aizgājis
uz debesīm, un Viņš ir sūtījis Svēto Garu

uz zemes, Apustuļu darbi 2:17

"Es izliešu Savu Garu pār visu miesu..."

Tagad ir reliģiozi cilvēki, kas saka - nē,
nevajag Svēto Garu, tikai Jēzu un Dievu.

Dievišķībā nevar atdalīt vienu no otra,
kā tie kristī? Nē, Svētais Gars atklāj

Jēzu, Svētais Gars ir palīgs, Viņš nāca
uz zemes Dieva sūtīts, un mēs nevaram

teikt, ka gribam tikai Dievu un Jēzu. Nē,
ja gribam būt patiesi ticīgie, mums

jānožēlo grēki Dieva priekšā. Tad mums
jātop kristītiem uz Jēzu Kristu. Tāpat

mums jāsaņem un jātop kristītiem ar Svēto
Garu. Tāpēc es gaidu, kad es runāšu par

Svēto Garu un kristību ar Svēto Garu. Es
pastāstīšu dažas liecības un sākšu ar

ievadu, tad stāstīšu būtisko mācībā

par Svētā Gara kristību. Mēs ieskatīsimies
Apustuļu darbu grāmatā, un tad es

mācīšu praktisko daļu, kā
saņemt kristību ar Svēto garu.

Un to, kā jūs kristāt citus ar
Svēto Garu. Tāpat es stāstīšu

par runāšanu mēlēs un kā to lietot. Tāpēc,
ka tad, kad pieminam runāšanu mēlēs,

par to ir liela nesaprašana. Es
pazīstu daudzus kristiešus, kas

domā, ka runāšana mēlēs ir tikai runāšana
un runāšana, taču mēs varam lietot

runāšanu mēlēs, lai saņemtu atklāsmi. Mēs
varam to lietot, lai tuvotos Dievam, lai

saņemtu vīziju un pravietojumu. Mēs
varam to lietot, lai būtu efektīvi Dieva

valstībā. Es pastāstīšu, kā Svētais Gars
mani vadīja, es redzēju vīziju, saņēmu

pravietojumu un runāju mēlēs. Netālu no
šejienes ir skola, kur pirms kāda laika es

mācījos kristīgo mācību. Tajā dienā man
bija klases telpa, kur es varēju uzaicināt

cilvēkus, lai starpbrīdī runātu par Dievu.
Pirms tam es tur aizgāju, lai lūgtu. Es tā

lūdzu, es lūdzu mēlēs, es to darīju, lai
tuvotos Dievam un saprastu, ko Dievs saka.

Kad es lūdzu mēlēs, es redzēju vīziju.

Es redzēju savā priekšā kādu cilvēku,
kam bija sāpošs plecs. Es lūdzu un

staigāju mājās pa istabu,
runādams mēlēs, un šis cilvēks

tika dziedināts. Tad es dzirdēju, ka aiz
manis kāds stāv, es pagriezos un ieliku

pirkstu vienā ausī, tad izņēmu pirkstu,
un šis cilvēks tika dziedināts. Tas bija

tas, ko es redzēju.Tad es steidzos
uz skolu un tur klasē runāju par Jēzu.

Tur atnāca kādi 30 cilvēki, un pēc tam,
kad bija stāstījis par Jēzu, es pajautāju,

vai kāds ir slims. Tur bija cilvēks, kas
teica: "Man ir problēmas ar plecu." Es

teicu: "Nāc šurp." Viņš nostājās man
blakus, un kad es uzliku roku viņam uz

pleca, notika - ūūū- tieši tā, kā es biju
redzējis pirms 20 minūtēm mājās, tas bija

tieši tāds plecs tādā pat augstumā. Es
uzliku roku uz pleca, un šis cilvēks tūlīt

tika dziedināts. Es dzirdēju, ka aiz manis
kāds saka: "Vai Dievs tāpat dziedina no

trokšņiem ausīs?" Es pagriezos, un tur
sēdēja sieviete. Es ieliku pirkstu ausī

tieši tā, kā biju redzējis vīzijā pirms
20 minūtēm. Kad es izņēmu pirkstu,

klasē visi bija klusi. Visi skatījās uz
viņu, kas teica: "Esmu dziedināta!"

Visi atkal sāka runāt, un es
vairāk stāstīju par Jēzu.

Tāpēc, ka es redzēju vīziju, es to
izdzīvoju, un vēlāk tas notika. Kas

notika vēlāk, kad es beidzu un steidzos
uz klasi, kur man būs stunda, kurā

mācīšu par ticību. Es steidzos
un skrēju, juzdams Svētā Gara

klātbūtni sapulcē, un kad es skrēju,

es jutu, ka skrienu ātrāk par
Svēto Garu. Un tad Svētais

Gars nonāca vēlreiz. To nav viegli
izskaidrot, taču toreiz es to jutu. Tā

nenotika katru dienu, es nevados no
sajūtām, taču toreiz es tā jutos. Tad

notika kaut kas interesants. Kad es
ienācu klasē un apsēdos, viņi nosauca

to cilvēku vārdus, kas tur bija. Kad
nosauca manu vārdu, "Torbens"-"Jā."

Kad skolotāja nosauca manu vārdu, kaut
kas notika. Cilvēks piecēlās un kliedza!

Viņš noņēma somu no krēsla
un teica: "Nē, es nevaru atrasties

šajā klasē," un sāka kravāt somu.
"Es vairs nevaru būt šajā klasē,

jo es tikko dzirdēju vārdu, un es nevaru
atrasties telpā ar šo vārdu." Viņš

kliedza, un skolotāja teica: "Ei, ei,
apsēdies, kas noticis?" Viņš kliedza

un sāka raudāt. Tas bija tik traki, viņš
tikai teica: "Es nevaru būt šajā telpā

kopā ar šo vārdu." Viņš paņēma somu,
izgāja ārā un nekad neatgriezās; neviens

nezin, kas notika. Viņš nekad vairs nenāca
uz skolu. Kad mans draugs to redzēja, viņš

pagriezās pret mani. Viņš bija kristietis.
Viņš teica: "Torben, tas bija dēmons."

"Jā, bija" Es tur nevarēju lūgt, jo biju
šokā par notikušo. Tad es atcerējos

Apustuļu darbus 19, kur teikts, ka tur
bija kādi cilvēki, kas nepazina Dievu.

Viņi nebija piepildīti ar Svēto Garu, bet
centās izdzīt dēmonu no kāda cilvēka.

Ļaunais gars tiem atbildēja. Vai ļaunais
gars var atbildēt? Jā, tie var. Tas teica:

"Jēzus man ir zināms, un pazīstu Pāvilu,
bet kas esat jūs?" Tādēļ ka gars pazina

Jēzu un bija dzirdējis par Pāvilu, bet ne
šos cilvēkus. Kad nosauca manu vārdu,

gars manifestējās, tāpēc ka tajā dienā
es biju piepildīts ar Svēto Garu, tas mani

pazina. Kad es dalos ar tādām liecībām,
daudzi cilvēki teiks: "Nē, nē, nē, esi

piesardzīgs, uzmanies. Nē, mums nevajag
iet okultismā." Taču viņiem nav nekas

jādara ar okultismu, viņiem vajadzīgs
Jēzus un Bībele. Būt par Jēzus mācekļiem

nozīmē dzīvot pārdabisku dzīvi.
Mūsdienās draudzes ir ļoti bailīgas.

Viens no iemesliem ir tas, ka
daudzas draudzes domā, ka Svētais

Gars un Svētā Gara dāvanas ir saistītas
ar Vasarsvētkiem: tas ir kaut kas jauns,

kas notika pirms simts gadiem. Tas nav
jauns. Jā, daudz kas ir sagrauts katoļu

un luterāņu baznīcu ietekmes dēļ, taču
tur vienmēr ir bijuši cilvēki, kas dzīvoja

Svētajā Garā, kas staigāja ar Dievu -
vienmēr. Man ir dāņu grāmata.

Tā ir tikai dāniski, nedomāju, ka tā ir
angliski. Tās nosaukums ir "Divi tūkstoši

gadu ar Svēto Garu". Tajā autors iet
cauri draudzes vēsturei. Kas notika

300. gadā, 400., 500., 600. un visus
pēdējos 2000 gadus. Viņš parāda to, kas

divtūkstoš gados vēsturiski notika ar
Svēto Garu. Tur vienmēr ir bijuši cilvēki,

kas runāja mēlēs, pravietoja un bija Svētā
Gara vadīti. Tas notika vēstures gaitā.

Tāpēc nav pareizi to saukt par
Vasarsvētku fenomenu. Tas ir Jēzus

fenomens, tas, par ko lasām Bībelē.
Un cita lieta ir attiecībā uz bailēm.

Es ticu, ka mūsdienu draudzēs ir bailes,
jo ir bijuši daudz dīvainu notikumu.

Tie dara daudz garīgu lietu
un saka, ka tas ir no

Svētā Gara. Taču es neticu,
ka viss ir no Svētā Gara. Un

ticu, ka mums vajag atgriezties pie
Rakstiem, mums vajag visu skatīt Dieva

Vārdā. Esmu redzējis cilvēkus ar
garīgiem piedzīvojumiem, un viņi saka:

"O, vairāk, vairāk, Dievs." Vai tas ir
Svētais Gars, kas viņos darbojas? Nē, tas

nav Svētais Gars. Tas ir dēmons, kas
manifestējas. Es saku: "Beidziet, jūs

nevarat teikt, "...vairāk, Kungs, vairāk,
Kungs", ja tas ir dēmons. Tad jums

jāizdzen no tiem dēmons. Tāpēc tur ir
daudz kas tāds, kas mūsdienās ienācis

draudzē un nav no Dieva un Svētā Gara.
Es tam ticu, es to redzu. Es ceļoju un

daudz ko redzu, īpaši manifestēšanos.
To, kas izskatās: "Ak, tas ir Svētais

Gars," kur dēmoni reāli manifestējas.
Te jūs vairs nevarat teikt: vairāk, Kungs,

vairāk, Kungs, te jums jāizdzen dēmons.
Tāpēc mums jādara viss ar Dieva Vārdu.

Es redzu, ka mums jāceļ uz divām lietām:
uz Gara un Patiesības. Ja jūs tikai

vadāties no Gara un pārdabiskiem
piedzīvojumiem, jūs varat pievilties un

aiziet nepareizā virzienā. Nē, mums vajag
Garu un tāpat arī Dieva Vārda patiesību.

Es iepriekš teicu - ar šo pieredzi: es
runāju mēlēs, saņēmu vīziju no Svētā Gara.

Daudziem kristiešiem tā nav. Taču, ei,
lasiet Bībeli, lasiet Apustuļu darbus.

Jūs lasāt par to Apustuļu darbos.
Tas, ka cilvēki pievīlās,

nenozīmē, ka mums jāatsakās
no visa, kas saistīts ar Svēto Garu.

Mūsdienās mēs redzam, ka vienā
draudzes daļā ir cilvēki, kas saka -

nē, nē, mums to nevajag, un
tādēļ tie izmet visu laukā.

Viņi tic, ka tie balstās uz Dieva Vārdu,
taču tā nav, jo ja viņi tiešām balstās

uz Vārdu, viņu dzīve būtu tāda, par
ko mēs lasām Apustuļu darbos.

Tāpēc tas, ko es gribu savā Pēdējās
Reformācijas kalpošanā, un es ticu,

ka Dievs mani tam ir aicinājis, ir
savienot Garu un Patiesību. Mums

uz to jābalstās. Kā kristiešiem būt par
Jēzus mācekļiem nozīmē dzīvot pārdabisku

dzīvi. Domāju, ka tas bija 2.stundā, kur
es runāju, ka Jēzus nav reliģija, Viņš

nāca ar dzīvību. Kristietība nav līdzīga
nevienai reliģijai, tā ir pārdabiska

dzīve. Pastāstīšu liecību. Pirms neilga
laika es piedalījos Dānijas TV raidījumā,

kur es biju kopā ar slavenu ebreju,
slavenu radikālu musulmanieti, kas bija

politiķe, ļoti pazīstama Dānijā. Un mēs
trīs: es, musulmaniete un ebrejs,

mēs runājām par homoseksualitāti.
Tā bija tēma, par ko mēs runājām ārpus

ticības. Es runāju par to,
kas teikts Vārdā. Pēc tam

es sēdēju un runāju ar šo
musulmanieti. Es teicu, lai

viņa pastāsta savu pieredzi. "Stāsti,
ko tu esi piedzīvojusi ar Dievu."

Viņa teica: "O, man bija laba sajūta,
es jutu, ka tas ir pareizi, un kad esmu

kopā, kaut ko daru un lūdzos. Es jūtu,
ka tas ir pareizi, un tas dod man iekšēju

mieru." Es teicu: "Labi, pastāsti man
vairāk. Ko Dievs ir darījis? Kā Viņš runā

ar tevi? Kā Viņš tevi vada? Kā tu piedzīvo
pārdabiskus notikumus? Pastāsti vairāk."

Taču viņai vairs nebija ko teikt, kāpēc?
Tāpēc, ka tā bija tikai reliģija.Un tāpēc

arī daudzi kristieši saka, kad prasu, lai
tie pastāsta savu pieredzi: "O, Viņš dod

man mieru, un es jūtu, ka tas ir pareizi."
"Pastāstiet vairāk." Taču viņiem vairs nav

ko teikt, jo tā ir tikai reliģija. Taču
Jēzus nāca ar dzīvību, lai mēs būtu

Gara vadīti. Es teicu musulmanietei:
"Klausies." Sāku stāstīt liecības, un viņa

sāka jautāt. Es liecināju apmēram divas
stundas vienu liecību pēc otras, un viņa

jautāja par Dievu un manu ticību. Tur man
kļuva skaidrs, ka tas, ar ko Jēzus nāca,

nav tikai reliģija, bet kaut kas pilnīgi
atšķirīgs. Taču daudzi kristieši un

cilvēki ārpus draudzes tic, ka kristietība
ir tāda pati kā citas reliģijas.

Taču ir atšķirība, ja satiekat radikālu
musulmani, kam nav nekā tāda.

-O, es jūtos labi un ticu, ka tā ir
patiesība.- Tur nav pārdabiskā, nav

liecību. Kad runājam par "new age"
kustību, labi, tur ir kādi cilvēki, kam ir

spēcīgākas liecības, taču tiem nav nekā,
salīdzinot ar mūsu pieredzi. Man ir daudz

cilvēku no "new age", no okultās
pasaules, kas nāk pie manis, jo tas, ko es

piedzīvoju, ir daudz reālāks kā tas, ko
kāds no tiem ir piedzīvojis. Jā viņiem ir

bijušas dažas dziedināšanas, taču ne tādā
spēkā kā mums. Tikai pirms dažām dienām

man bija telefona zvans. Pirms mēneša
es biju aizgājis uz bibliotēku. Kad jau

gāju laukā, dzirdēju, ka kāds prasa
bibliotekārei, kur lai atrod kādas

grāmatas par pārdabisko, NLO un
tamlīdzīgi. Es to dzirdēju un

jau gāju ārā. Tad piedzīvoju, ka
Svētais Gars saka: "Ej atpakaļ."

Tāpēc gāju atpakaļ, piegāju pie viņa un
runāju par Dievu un Jēzu. Varēju just,

ka viņš bija ļoti ieinteresēts par
pārdabisko, taču Jēzus viņu neinteresēja.

Viņu neinteresēja kristietība, es mazliet
parunāju ar viņu un iedevu savu

vizītkarti. Pirms divām dienām viņš man
piezvanīja un teica: "Torben, man vajag

ar tevi parunāt, mēs tikāmies pirms
mēneša, un es par to domāju. Es ticu, ka

Dievs tevi sūtīja, jo trīs dienas iepriekš
es saucu: "Dievs, ja Tu esi, sūti kādu pie

manis, palīdzi, es esmu slims. Tad tu
atnāci." Viņš teica, ka nav tik ļoti tajā,

taču bija kaut kas savādāks, tāpēc viņš
gribēja mani satikt. Rīt es iešu ar viņu

satikties. Viņš arī teica: "Man ir daudz
draugu, liela mašīna, man ir daudz naudas,

taču es neesmu laimīgs." -Nē, tu neesi
laimīgs.- Viņam vajag dzīvību, viņam bija

daudz pārdabisku piedzīvojumu, bet
nekā no tā, ko piedzīvojām mēs.

Tāpēc tad, kad es viņu satikšu, stāstīšu
dažas liecības, un viņš redzēs, ka mums

ir kaut kas vairāk nekā tikai draudzes
apmeklēšana un piederība tai. Jēzus nāca

ar dzīvību. Viens no pārpratumiem par
Svēto garu ir tā, ka ir atšķirība starp

Svētā Gara piedzīvošanu
un kristību ar Svēto Garu.

Es pazīstu daudzus kristiešus, kas ir
nožēlojuši grēkus pret Dievu un

piedzīvojuši kaut ko pārdabisku, jūs
saņemat jaunu sirdi, kad atgriežaties.

Tas ir tā - O, tagad man ir Svētais Gars!
Jā, Svētais Gars ir grēku nožēlā, Svētais

Gars darbojas arī ūdens kristībā. Taču
jums vēl jātiek kristītam ar Svēto Garu.

Tāpēc šeit ir atšķirība starp nākšanu pie
ticības caur Svēto Garu. Neviens nevar

nākt pie Dieva, ja Svētais Gars to nevelk.
Ir atšķirība starp nākšanu pie ticības un

kristību ar Svēto Garu. Kad Jēzus
bija uz zemes, Viņš runāja par

grēku nožēlu. Taču bija kas tāds, ko Viņš
nevarēja darīt. Jaunā dzīve vēl nebija

sākusies. Taču pēc krusta kaut kas salūza-
grēks bija uzlikts Viņam-tāpēc tagad mēs

varējām ieiet attiecībās ar Dievu caur
Jēzu Kristu. Kad Viņš uzcēlās, Viņš nāca

pie mācekļiem un teica Jāņa 20:21,22:
"Kā Tēvs Mani ir sūtījis, tā arī Es jūs

sūtu. Saņemiet Svēto Garu!" Viņš pūta
dvašu uz tiem. Es ticu, ka viņi piedzima

no jauna, tāpat kā mēs to piedzīvojam
pēc krusta, viņi saņēma Svēto Garu. Bet

Viņš joprojām to saka tiem pašiem
cilvēkiem, kas saņēma Svēto Garu. Viņš

lika tiem palikt pilsētā, kamēr viņi tiks
kristīti ar Svēto Garu. Tāpēc ir atšķirība

starp nākšanu pie ticības caur
Svēto Garu un kristībai ar Svēto Garu.

Es redzu, ka daudzi to nesaprot;
viņi tic, ka tiem ir viss.

Tāpēc ka viņiem ir garīgs piedzīvojums. Ja
skatāmies uz Jēzu, vienmēr skatieties uz

Jēzu, Svētais Gars nebija tikai Jēzus
kristībā ar Svēto Garu. Jēzus arī tika

ieņemts no Svētā Gara. Tādā
pašā veidā mums jāpiedzimst

no jauna caur Svēto Garu. Viņš lika tiem
saņemt Svētā Gara kristību, mums arī

jātiek kristītiem ar Svēto Garu. Viņš
nobrieda, ieguva gudrību un atklāsmi no

Svētā Gara, mums jādara tāpat. Viņš
uzveica kārdināšanu ar Svēto Garu, mums

tāpat jāuzveic kārdinājumi. Viņš tika
svaidīts ar Garu, lai kalpotu, tāpat

ir ar mums, kad saņemam Svēto Garu.
Viņš tika piepildīts ar Garu, staigāja

paklausībā Dievam Svētajā Garā. Viņu
acu priekšā Viņš bez bailēm sastapa nāvi

Svētajā Garā, tāpat kā mēs. Viņš
dziedināja ar Garu. Jēzus tika uzcelts no

nāves ar Svēto Garu, arī mēs esam uzcelti
jaunai dzīvei. Tāpēc kristība ar Svēto

Garu ir daudz vairāk kā runāšana mēlēs,
tā arī ir zīme. Tas ir daudz vairāk kā

runāšana mēlēs. Svētais Gars ir mūsu
palīgs. Jēzus runāja par to, kas notiks,

kad Viņš aizies, tad Viņš sūtīs Svēto
Garu. Viņš nosauca Svēto Garu par

Palīgu, Palīgs nāks pie jums, un
Viņš liecinās par Mani. Viņš atklās

jums patiesību, Viņš liecinās par
Mani, atklās patiesību, un patiesība

darīs jūs brīvus. Viņš liecinās par Mani.
Tāpēc Svētais Gars ir daļa no visa.

Apustuļu darbos jūs lasāt, ka Svētais Gars
runāja uz cilvēkiem, viņi redzēja vīzijas

un Svētais Gars runāja atkal. Vienā vietā
jūs lasāt, ka Svētajam Garam un mums tas

labi patika. Tas labi patika ne tikai
pirmajiem kristiešiem. Nē, tas labi patika

Svētajam Garam un mums. Jūs lasāt par to
Apustuļu darbu grāmatā 15:28. Tātad

Svētais Gars bija daļa no pirmās draudzes
dzīves. Taču katoliskās baznīcas laikā

radās liela draudzes sistēma, un Svētais
Gars-pššš....Tātad mums jāiet atpakaļ pie

Dieva Vārda, un mums nevien jānožēlo
grēki pret Dievu, jātop kristītiem uz Jēzu

Kristu, tāpat mums jātop kristītiem ar
Svēto Garu un jādzīvo šī dzīve, dzīve ar

Svēto Garu. Un tagad es gribu
lūgt par to, jo šī ir svarīga mācība,

un tāpēc mums ir tik daudz
baiļu un brilles uz acīm, kad ir

runa par Svēto Garu. Mums vajag, lai
Dievs palīdz noņemt brilles. Dievs, es

lūdzu par šo mācību. Dievs, es lūdzu,
palīdzi man dalīties ar šo mācību, es

lūdzu, lai tā ir atklāsme ikvienam. Tu
palīdzēsi viņiem atbrīvoties no bailēm.

No visa, kas tajos ienācis no reliģijas,
ienācis no aplamas mācības,

un Tu atvērsi viņiem acis, lai viņi
ierauga, ko patiešām saka Vārds.

Tāpēc lai viņi var ienākt un tapt kristīti
ar Svēto Garu un dzīvot tādu dzīvi, par

ko mēs lasām Tavā Vārdā. Dzīvi,
par ko mēs lasām Apustuļu darbos.

Un palīdzi viņiem saprast, ka viņi ir
aicināti iziet, uzlikt rokas cilvēkiem un

kristīt tos ar Svēto Garu. Tāpēc palīdzi
man dalīties ar šo Vārdu Jēzus vārdā.

Āmen. Kad runājam par Svēto Garu,
es gribu atskatīties atpakaļ.

Kāpēc es saku "kristīt ar Svēto Garu"?
Dažiem tas izraisa problēmas, jo

Bībele saka, ka ir tikai viena kristība.
Kristība ir Mateja evaņģēlijā, kristība

Tēvā, Dēlā un Svētajā Garā. Tur ir tikai
viena kristība, kristiešu kristība. Taču

es lietoju vārdu "kristība ar Svēto Garu",
tāpēc ka to lietoja Jēzus un Jānis. Pirmo

reizi mēs dzirdam par Svēto Garu, mēs
dzirdam par kristību ar Svēto Garu.

Jānis Kristītājs Mateja 3 saka: "Es jūs
gan kristīju ūdenī uz atgriešanos no

grēkiem, bet kas nāk pēc manis, ir
stiprāks par mani, es neesmu cienīgs

pienest Viņa apavus, Viņš jūs kristīs
Svētajā Garā un ugunī." Tātad Jēzus

kristīs ar Svēto Garu un uguni. Es nebūšu
teoloģisks stāstot, kas ir kristība ar

uguni. Kāds sacīs: "Ei, mēs esam
kristīti ar Svēto Garu, un

mums vajag kristību ar uguni." Es to
neredzu. Es bieži neredzu, ka cilvēki

saka, tā ir viena un otra lieta. Es ticu
Svētajam Garam un ugunij, jo uguns tīra

mūs, uguns savieno ar Dievu. Ja tev
ir Dieva uguns, tu nevari nestāstīt

cilvēkiem par Dievu. Tāds bija Jānis, kad
viņš stāstīja par Jēzu. Tad Jēzus dzīvoja

šeit uz zemes, un pēc augšāmcelšanās Viņš
nāca pie mācekļiem. Jūs lasāt to Apustuļu

darbos 1, ka Viņš nāca pie mācekļiem. Bija
daudz pierādījumu, ka Viņš bija dzīvs.

Viņš deva tiem pavēli: "Neatstājiet
Jeruzalemi, bet gaidiet dāvanu, ko Tēvs

apsolījis." Dāvana, par ko Viņš runāja,
"Jānis kristīja ar ūdeni, bet pēc nedaudz

dienām jūs tiksiet kristīti ar Svēto
Garu." Tātad Jēzus saka to pašu.

Vēlāk Viņš teica: "Jūs saņemsiet spēku,
kad Svētais Gars nāks pār jums,

un jūs būsiet mani liecinieki." Tāpēc
Jānis par to runāja. Jēzus, kam bija jānāk

pēc viņa, kristīs ar Svēto Garu. Kad
Jēzus augšāmcēlās, Viņš nāca pie

mācekļiem, pūta uz tiem un
teica: "Saņemiet Svēto Garu."

Tāpat Viņš teica: "Gaidiet pilsētā,
kamēr jūs tiksiet kristīti ar

Svēto Garu." Pēc tam, kad Viņš uzcēlās no
nāves, Viņš nāca un teica: "Pēc dažām

dienām jūs tiksiet kristīti ar Svēto
Garu." Jūs lasāt, kā tas notika, ko

teica Jēzus Apustuļu darbos 2. Viņi bija
kopā, un Svētais Gars nāca pār tiem.

Kad pār viņiem nonāca Svētais Gars,
Pēteris Vasarsvētkos stāvēja un runāja

par pravietojumu, ko pirms daudziem gadiem
teica Joēls, viņš teica: "Tagad notiek

tas, ko teica Joēls, "pēdējās dienās
notiks, saka Dievs, Es izliešu savu Garu

pār visu miesu, jūsu dēli un meitas
pravietos, jaunieši redzēs vīzijas,

sirmgalvji sapņos sapņus, pār maniem
kalpiem un kalponēm Es izliešu Savu Garu

tajās dienās, un viņi pravietos." Tas,
kas notika Vasarsvētkos, tika pravietots

pirms daudziem gadiem. Tā bija daļa no
Jaunās derības, kā mēs lasījām pēdējā

reizē, kad runājām par Ecehiēlu un tādiem
kā Jeremija, "Nāks jauni laiki, kad es

jums piešķiršu sirdi un jaunu garu."
Tas bija tas, ko viņi tur pravietoja. Tas

notika, kad nāca Svētais Gars, nevis tad,
kad bija grēku nožēla, ūdens kristība un

krusts. Taču tad, kad Svētais Gars tika
izliets pār cilvēkiem, Pēteris teica, ka

tas, kas tur notika, bija Joēla un citu
pravietojums, ka Dievs izlies no Sava Gara

pār visiem cilvēkiem. Tad viņš runāja:
"Viņi pravietos, viņi redzēs vīzijas,

viņi sapņos sapņus." Pirms tas notika,
Vecajā derībā bija pravietis, kurš varēja

dzirdēt no Dieva un pravietot. Vecajā
derībā bija priesteris, kurš varēja ieiet

Dieva klātbūtnē, bet tagad Dievs izdarīja
kaut ko jaunu, Viņš izlēja Savu Garu pār

visiem cilvēkiem. Vai visi cilvēki nozīmē
visus grēciniekus? Nē, šeit visi cilvēki

nozīmē ikvienu, kurš saņem. Viņš izlies
Savu Garu pār visiem cilvēkiem, un tie

pravietos, redzēs vīzijas un darīs ko
citu, viņi runās mēlēs, dziedinās slimos

darīs ko citu. Mūsu problēma ir tā, ka mēs
liekam visu kastē. Mēs domājam, ka varētu

būt tieši tā, tātad meitas pravieto,
jaunieši redz vīzijas, sirmgalvji sapņo

sapņus. Man ir bijuši daudzi sapņi no
Dieva. Vai tas nozīmē, ka esmu sirmgalvis?

Ja jūs jautāsiet maniem bērniem, viņi
teiks: "Jā, tēti, tu esi vecs", bet man

tagad ir 37 gadi. Man daudzus gadus bija
sapņi un vīzijas, es arī pravietoju. Kad

Pēteris to teica, tas nebija jāliek kastē,
tev jāredz vīzijas vai sapņi, ja esi vecs,

tev vajag pravietot, ja esi jaunāks. Nē,
tā tas nav, taču mēs liekam visu kastēs.

Viņš tikai gribēja apstiprināt to, ka
Dieva Gars tiks izliets pār visiem

cilvēkiem. Tāpēc, ka pirms tam, runājot
par Joēlu, viņš teica: "Atgriezieties no

grēkiem, un lai jūs ikviens topat kristīti
Jēzus Kristus vārdā grēku piedošanai, un

jūs saņemsiet Svētā Gara dāvanu." vai -
jūs tiksiet kristīti ar Svēto Garu -.

"Jo šis ir apsolījums jums, jūsu bērniem
un visiem, kas vēl ir tālu, ko pieaicinās

Kungs, mūsu Dievs." Par kādu apsolījumu
Pēteris runā? Par Svētā Gara apsolījumu.

Tāpēc tad, kad Pēteris, nostājies
Vasarsvētkos teica: "Atgriezieties no

grēkiem, topat kristīti, un jūs saņemsiet
Svēto Garu," tas bija tas, ko bija solījis

pravietis Joēls un citi pravieši, ka
pēdējās dienās Viņš izlies Savu Garu pār

visiem cilvēkiem. Visi, kas nožēlos grēkus
un taps kristīti, saņems Svēto Garu.

Katrs, kurš nāk pie Dieva, saņems Svēto
Garu, un tie pravietos, redzēs vīzijas un

sapņus, dziedinās slimos, izdzīs ļaunos
garus un dzīvos šo jauno dzīvi. Kad

Svētais Gars tika izliets Vasarsvētkos,
kad cilvēki tika kristīti ar Svēto Garu,

piepildējās pravietojums, ko Dievs runāja
caur Joēlu un uz citiem, ka Dievs radīs

kaut ko jaunu, Viņš dos mums Svēto Garu
mūsu sirdīs. Un mēs dzīvosim jaunu dzīvi

brīvu no grēka. Mēs pravietosim,
mēs redzēsim vīzijas un sapņus.

Mēs dzīvosim jaunu dzīvi Garā. Viņš
runāja par Svētā Gara apsolījumu un

glābšanu, kas ir jums un ikvienam, ko
Dievs nākotnē aicinās; jums, jūsu bērniem

un bērnu bērniem. Taču tagad
cilvēki draudzēs saka: "Nē, nē,

viss ir beidzies." Tad tie ņem
Korintiešiem 13, kur teikts, ka

runāšana mēlēs un visas dāvanas kādu
dienu pazudīs. Jā, kādu dienu. Kādu

dienu mēs redzēsim Viņu vaigu vaigā.
Korintiešiem ir teikts, ka mēs redzēsim

Jēzu tādu, kāds Viņš ir, un tad mums
nevajag, lai kāds dziedina slimos, jo mums

ir Viņš. Ikviens būs dziedināts, mums
nevajadzēs runāt mēlēs, lai saņemtu

gudrību un sapratni un piepildītos ar
Garu, jo mums būs Viņš. Mums nevajadzēs

pravietot un lai Viņš runātu uz mums, jo
mums būs Viņš. Kādu dienu mums būs Jēzus

un mēs stāvēsim Viņa priekšā. Viss būs
labs, un mēs tur redzēsim Viņu vaigu

vaigā. Taču daži saka, ka no brīža, kad
mēs dabūjām Bībeli, mums to vairs nevajag.

Mums vajag tikai Rakstus. Un tā ir
reliģija, mēs izņemam vienu pantu no

konteksta un sakām, viss ir beidzies, viss
ir apstājies kopš apustuļu laika. Bet šis

ir apsolījums, tas ir glābšanas
apsolījums, Svētā Gara apsolījums, tas ir

tev, taviem bērniem un visiem, ko Dievs
vēlāk aicinās. Ka Dievs izlies Savu Garu

pār visu miesu, tāpēc tie pravietos,
redzēs vīzijas, runās mēlēs, sapņos

sapņus, dziedinās. Jūs nevarat teikt:
"Labi, mēs gribam tikai šo daļu, tikai

glābšanu, un mēs to negribam." Tā ir
reliģija! Jo pirmajā draudzē tapt

kristītam bija apsolījums, tas, ko Dievs
bija apsolījis, bija piepildījies Vārds,

kas bija pravietots pirms daudziem gadiem
caur pravieti Joēlu un pravieti Ecehiēlu,

ka Viņš dos mums jaunu garu un tamlīdzīgi.
Tātad Svētā Gara kristība nav kaut kāda

piedeva, kā tas būtu, ja jūs vēlētos
tapt kristīts kalpošanā, kur jums saka:

"Mēs taču visi esam glābti, mums to
nevajag." Atvainojiet, es Bībelē to

neatrodu. Tas ir tik nepareizi, ja esat
sapratuši to, kas bija pirmajā draudzē.

Ja neesat ieguvuši tādu dzīvi, es
garantēju, ka jūsu dzīve nebūs tāda kā

lasām Apustuļu darbos. Mums sev jājautā,
uz kāda pamata mēs gribam būvēt? Vai mēs

gribam izskatīties kā katoliskā baznīca?
Kā reformāti? Kā baptisti? Kā metodisti?

Vai arī mēs gribam dzīvot ar Jēzu tā,
kā mēs lasām Bībelē Apustuļu darbos?

Tas ir Vārds, tāpēc ja jūs
sakāt, es gribu

būvēt uz katoliskās draudzes, labi.
Bet tas tā izskatīsies. Ja jūs teiksiet

- luteriskā baznīca, tas izskatīsies tā.
Ja jūs teiksiet - baptistu baznīca, tas

būs savādāk. Ja teiksiet - vasarsvētku
draudze, tas būs savādāk. Un kāpēc

tu, Torben, saki vasarsvētku draudze, jo
viņiem ir Svētais Gars? Būšu godīgs,

daudzās Vasarsvētku draudzēs vairs nav
Svētā Gara. Tās ir līdzīgas pārējām, Gars

ir pazudis. Mums jādzīvo Garā katru dienu.
Labi, Svētajam Garam ir kaut kas jādara ar

grēku. Tāpēc, ka Jēzus nāca glābt mūs no
grēkiem, un mums vajag Svēto Garu, lai

dzīvotu svētu dzīvi. Mums jātop kristītiem
un jādzīvo Garā, lai dzīvotu svētu dzīvi.

Romiešiem 8 runā par cilvēku, kurš dzīvo
Garā, kurš ir saņēmis Svēto Garu,

un kurš dzīvo Garā. Tas ir tā it
kā es jums teiktu, tu nedomāsi par

ziloni, nedomā par ziloni, beidz
domāt par ziloni. Tagad tu domā

par ziloni, un es saku, tu
nedrīksti domāt par ziloni

taču tu to šajā brīdī dari. Tu to nedarīji
pirms divām minūtēm, taču tad, kad es

teicu, ka nedrīkst domāt par ziloni, tu
sāki to darīt. Daudziem kristiešiem visu

laiku tiek stāstīts, ko viņi nedrīkst
darīt, un viņi centās koncentrēties uz

to, ko viņi nedrīkst, tā vietā, lai
koncentrētos jaunai dzīvei. Tāpēc tad,

kad tu iededzies, kad esi savienots ar
Dievu, un tu dzīvo šo dzīvi, tad tu

koncentrējies uz jauno dzīvi. Tu dzīvo
jaunu dzīvi, un tā ir aizraujoša dzīve, ko

vada Gars. Un tur ir tik daudz, un ko
skatīties. Tāpēc jūs nedomājat par grēku,

jo jūs esat piepildīti ar ko citu. Taču
daudziem nav garīgās dzīves, un viņiem

vajag kaut ko grēka vietā, kaut ko
jaunu, viņi visu laiku cīnās ar grēku.

Šiem cilvēkiem jātop
kristītiem ar Svēto Garu, jātop

Gara vadītiem, un tad viņi ir tā
piepildīti ar Dievu un Svēto Garu, ka

viņiem nav laika skatīties atpakaļ.
Viņiem nav laika domāt par ziloni vai

domāt par grēku. Lasiet Romiešiem 8:12-16.
"Tātad mēs, brāļi, ne jau miesai esam

parādā, ka būtu jādzīvo pēc miesas. Ja jūs
dzīvosiet pēc miesas, jūs mirsiet." Tad

Bībele saka: "ja jūs miesas darbus Garā
nonāvējat, jūs dzīvosiet." Kā lai mēs

nonāvējam miesas darbus? Mēs darām to
Garā. "Ja mēs staigājam Garā, mēs neesam

zem bauslības, jo visi, ko vada Dieva
Gars, ir Dieva bērni. Jo jūs neesat

saņēmuši verdzības garu, lai atkal kristu
bailēs, jūs esat saņēmuši dievbērnības

garu, kas liek mums saukt: Aba, Tēvs! Šis
pats gars apliecina mūsu garam, ka esam

Dieva bērni." Gars sauc: Aba, Tēvs. Kad
jūs piepilda Svētais Gars, kaut kas nāk

laukā kā sauciens, jūs esat
piepildīti ar Svēto Garu.

Ja lasāt šo tekstu grieķu valodā, tur ir
tas, ka Gars sauc: Aba, Tēvs. Mēs esam

redzējuši, kā cilvēki tiek kristīti ar
Svēto Garu. Aba, Tēvs. Viņi sāk slavēt

Dievu. Jo mēs visi esam kristīti
vienā Garā vienā miesā.

Tātad Svētā Gara kristība ir pirms
daudziem gadiem izteiktā pravietojuma

piepildīšanās. Efeziešiem 1 saka, ka
Svētais Gars ir mūsu mantojuma ķīla, ko

mēs kādu dienu saņemsim. Tātad kad mēs
saņemam Svēto Garu, tā ir mūsu Svētā Gara

garantija, tas ir pēdējais, ko saņemam,
kad nožēlojam grēkus, tiekam kristīti

ūdenī, mēs saņemsim apsolījumu, kas
tika dots pirms daudziem gadiem, ka

Dievs izlies Svēto Garu pār visu miesu.
Tātad Svētā Gara apsolījums nav tikai

Vasarsvētku draudžu lieta. Tas nav tikai
Vasarsvētku ticīgajiem, kristība ar Svēto

Garu ir Dieva apsolījums, kas mums dots:
pravietojums, jauna derība, jaunā derība.

Kad Pēteris nostājies teica: Tagad notiek
tas, kas bija pravietots pirms daudziem

gadiem, jaunā derība, ka Dievs glābs
Savu tautu, Viņš izlies Savu Garu

pār visu miesu. Cilvēki to dzirdēja,
atgriezās no grēkiem, tika izglābti,

tika kristīti ūdenī un, protams,
viņi saņēma Svēto Garu. Tātad,

pirmajā draudzē saņemt Svēto Garu bija
normāli. Tā bija daļa no tās, un mūsdienās

vajadzētu būt tāpat. Esmu redzējis, kā
simtiem cilvēku saņem Svēto Garu. Kad

satieku cilvēkus, es bieži jautāju:
Vai esat saņēmuši Svēto Garu,

kad kļuvāt ticīgi, un
viņi saka - nē.

Tad es lūdzu par viņiem, un tie
saņēma Svēto Garu, un tika

kristīti ar Svēto Garu. Mums jāsaprot,
ka tas ir teikts Rakstos, un jums vajag

sev pajautāt: Uz kā es gribu būvēt?
Vai es gribu būvēt uz savām reliģiskajām

tradīcijām vai uz Rakstiem? Tāpat kā
daudzos gadījumos jūs te redzat problēmu

ar mūsu kastēm šodien. Jo viņi nebūvē uz
Rakstiem, viņi būvē uz nepareiza pamata,

un mūsdienās daudzi ir piekrāpti.
Tāpēc šī mācība jūs izaicinās.

Bet tas ir tik skaidri, ka kristība ar
Svēto Garu tika pravietota pirms daudziem

gadiem. Tagad mēs apskatīsim Apustuļu
darbu grāmatu un redzēsim, kā tas notika.

Pirmā reize, kad Svētais Gars nāca pār
viņiem, bija Vasarsvētkos. "Kad pienāca

Vasarsvētki, tur sapulcējās 120 cilvēki
vienā vietā, un visi tika piepildīti

ar Svēto Garu un sāka runāt svešās
mēlēs, kā Gars tiem deva izrunāt.

Viņi visi. Es gribu paņemt to un parādīt,
tur bija sapulcējušies 120 cilvēki. Cik

daudz no šiem 120 cilvēkiem tika
piepildīti ar Svēto Garu un sāka runāt

svešās mēlēs? Viņi visi, ikviens. Tātad
apsolījums par Svētā Gara kristību ir

domāts visiem. Viņi visi tika piepildīti
ar Svēto Garu, simt divdesmit cilvēku,

un visi trīs tūkstoši tika piepildīti. Es
ticu, ka pieci tūkstoši tika piepildīti.

Visi tika kristīti un piepildīti ar Svēto
garu pirmajā draudzē, jo tā vajadzētu būt.

Taču mūsdienās ir doktrīna, kas saka,
varbūt tas ir tikai dažiem cilvēkiem, un

tas nav domāts man, bet citiem.
Nē, tas ir apsolījums visiem.

Vasarsvētkos viņi visi sāka runāt mēlēs.
Mēles ir valoda, un ir dažādi veidi,

kā notiek runāšana mēlēs, tas
notiek dažādos veidos.

Es runāju mēlēs, es runāju angliski tagad,
bet mana dzimtā valoda ir dāņu. Ir arī

pārdabiska valoda, kādā mācekļi runāja
Vasarsvētkos. Un cilvēki no citām

zemēm parasti nerunāja viņu
valodā tā, ka viņi varētu saprast,

ko viņi saka. Tas notiek arī mūsdienās.
Esmu dzirdējis daudzas liecības no

cilvēkiem, kas saņēmuši valodu, ko viņi
nezināja. Pēkšņi viņi to prot. Vai arī

viņi piedzīvoja, ka Svētais gars
nāca pār tiem, un viņi sāka

runāt. Viņi runāja mēlēs, bet cilvēki no
citām zemēm to dzirdēja. Kad viņi vēlāk

nāca pie tiem un jautāja,
ko viņi teica, tie nesaprata

šo valodu. Tātad viņi nezināja,
ka šie cilvēki saprata, ko viņi runāja.

Es arī pirms dažām
nedēļām lūdzu par

sievieti, kas tika kristīta ar Svēto Garu.
Viņa sāka runāt savā mēļu valodā.

Pēc tam viņa sāka slavēt Dievu, viņa
sāka runāt citā valodā, un no viņas

nāca laukā vārdi, es nezinu,
vai tas bija uzreiz, vai vēlāk,

bet es gribu teikt, ka Vasarsvētkos
mērķis bija cilvēki no citām zemēm,

kas saprata, ko viņi teica. Es ticu arī
tam, ka viņi, protams, saņēma arī katrs

savu mēļu valodu, kad jūs nerunājat
cilvēkam, bet Dievam. Es to skaidrošu

vēlāk, un skatīsimies,
ko Bībele saka par to.

Taču es vēlos uzsvērt to, ka
ikviens saņēma Svētā Gara

kristību. Nākošā vieta, kur mēs sīkāk
lasām par to, ir Apustuļu darbos 8

par Filipu. Es gribu vispirms kaut ko
pateikt, jo Filips sākumā devās uz

Samariju. Viņš gatavojās palīdzēt pie
galda, ar praktiskiem darbiem. Tāpēc, ka

notika vajāšanas, viņš iekļuva atmodā.
Viņš gāja uz Samariju, un daudzi caur viņu

tika dziedināti, un notika daudz brīnumu.
Cilvēki sāka ticēt un tika kristīti ūdenī.

Es ticu, ka Filips arī nebija perfekts,
viņš visu nezināja, viņš apkalpoja

pie galda, un pēkšņi viņš nokļuva
atmodā, tāpēc viņš par tiem nelūdza.

Viņš to nedarīja, tas nenozīmē, ka viņam
bija jābūt par apustuli, kurš lūdz par

cilvēkiem, lai viņi tiktu piepildīti ar
Svēto Garu. Pāvils, piemēram, tika

piepildīts ar Svēto Garu, kad Ananija
lūdza par viņu, viņš bija tikai māceklis.

Bet ir cilvēki, kas veido doktrīnas, ko
viņuprāt saka Bībele. Bija atmoda, taču

cilvēki nebija saņēmuši Svēto Garu. Tāpēc
apustuļi gāja pie viņiem un "lūdza Dievu

par viņiem, lai viņi saņemtu Svēto
Garu." Tādā veidā es to daru šodien.

Es braucu uz daudzām vietām, kur ir jauni
ticīgie, taču tur vecie kristieši nebija

lūguši par to, lai viņi saņemtu kristību
ar Svēto Garu, jo viņi nezināja, kā tas

notiek, vai varbūt, viņi to nebija
saņēmuši. Taču viņi bija atgriezušies

no grēkiem un kristīti ūdenī, bet nebija
to saņēmuši. Tāpēc, kad es atbraucu, es

vienmēr jautāju: Vai esat saņēmuši Svēto
garu? Ja ne, es to pašu, ko apustuļi. Tev

nav jābūt apustulim, lai lūgtu par
cilvēkiem. Tāpēc viņi tur lūdza, "lai

viņi saņemtu Svēto Garu, jo ne pār
vienu no viņiem tas vēl nebija nācis,

viņi bija tikai kristīti Kunga Jēzus
vārdā." Tātad viņi gāja pie cilvēkiem,

kas bija ticīgi, bija atgriezušies no
grēkiem un kristīti ūdenī, taču vēl

nebija saņēmuši Svētā Gara kristību.
Tas arī parāda, ka nožēlot grēkus un

kristīties ūdenī nav tas pats kas saņemt
Svēto Garu. Nē, tie ir trīs dažādi

piedzīvojumi, jūs tiekat kristīti ūdenī
un nožēlojat grēkus pret Dievu, tas var

notikt kādā laika sprīdī, kad nevarat
noteikt, kad tas notika. Taču jūs zināt

īsto brīdi, kad jūs tikāt kristīs ūdenī,
jo tas nenotika ilgākā laikā, tas notika

tieši tad. Tāpat ir ar Svētā Gara
kristību, tā arī ir kas tāds, kas notiek

tieši tā. Es šeit gribu jautāt,
kā apustuļi zināja, ka šie

cilvēki, kas tur bija, vēl nav saņēmuši
Svēto garu? Kā viņi zināja, ka viņi nav

kristīti ar Svēto Garu? Tāpēc,
ka tad vienmēr ir zīme,

kad cilvēki tiek kristīti ar Svēto Garu.
Tur vienmēr ir zīme. Un tāpēc

viņi vienmēr zina, ka nav to saņēmuši.
Un viņi tur uzlika tiem rokas, un viņi

saņēma Svēto Garu. Kas ir šī zīme?
Mēs nevaram šeit skaidri izlasīt, kāda

bija zīme. Mēs lasām Apustuļu darbos -
ikviens sāka runāt jaunā valodā. Varbūt

tās bija mēles, ko cilvēki saprata, mēs
konkrēti to nezinām. Vai arī tā bija jauna

valoda, ko mēs nezinām. Mēs tur nevaram
izlasīt, kas notika, bet mēs lasām, ka tur

bija zīme. Daži teiktu, jā, grēku nožēla
ir zīme, viņi dzīvoja svētu dzīvi.

Nē, tā nebija tāda zīme, jo ja zīme tam,
ka viņi saņēmuši Svēto Garu, būtu grēku

nožēla un svēta dzīve, viņiem nevajadzētu
gaidīt vienu vai divus mēnešus, lai

ieraudzītu šo zīmi. Taču šeit viņi saņēma
Svēto Garu, kad viņi uzlika tiem rokas,

tieši tajā mirklī, nevis pēc diviem
mēnešiem. Viņi nevarēja redzēt,

kas tajā mirklī notika. Tur bija vīrs
vārdā Sīmanis, kas to redzēja.

Bībele teikts, kad Sīmanis redzēja, ka
Svētais Gars tika nodots ar apustuļu

roku uzlikšanu, viņš piedāvāja naudu.
Viņš teica: Dodiet man arī šo spēju, ka

ikviens, kam es uzlieku rokas, var saņemt
Svēto Garu. Tātad viņš saprata, ka šie

cilvēki saņēma Svēto garu brīdī, kad
apustuļi uzlika tiem rokas. Viņš zināja

arī to, ka šī spēja nav tikai apustuļiem,
to var darīt ikviens, tāpēc viņš teica:

"Dodiet arī man šo spēju, lai ikviens, kam
es uzlieku rokas, saņemtu Svēto Garu."

Problēma bija tāda, ka viņš nevarēja
saņemt Svēto Garu, jo viņa

sirds nebija taisna Dieva priekšā. Tāpēc
jūs nevarat nopirkt Dieva dāvanu par

naudu, jūs saņemat Svēto Garu par velti.
Jēzus arī vienreiz to teica - dāvanu, ko

esat saņēmuši par velti, jādod
par velti. Es ticu, ka viņš runāja

arī par Svēto Garu, kam bija jānāk vēlāk,
mēs saņemam Svēto Garu par velti.

Mēs par To nemaksājam naudu, mēs dodam
Svēto Garu. Kā mēs dodam Svēto Garu?

Ar roku uzlikšanu. Tāpēc tajā brīdī, kad
viņi uzlika tiem rokas, viņi saņēma Svēto

Garu. Vai mēs ticam, ka "Jēzus ir Tas pats
vakar, šodien un mūžīgi"? Mēs sakām: Jā!

Vai Svētais Gars ir Tas pats vakar, šodien
un mūžīgi? Jā. Vai cilvēkiem vajadzētu

vēlreiz saņemt Svēto Garu, kad uzliekam
tiem rokas? Jā, vai cilvēki saņem Svēto

Garu, uzliekam tiem rokas? Jā. Vai tas
notiek katru reizi, kad uzliekam tiem

rokas? Jā, tas notiek, ja viņi saprot, par
ko ir evaņģēlijs, ja viņi ir atgriezušies

no grēkiem un ir gatavi to darīt. Ja mēs
saprotam, kas tas ir, mēs lūdzam par tiem

un to darām. Vai tur vienmēr ir zīme? Jā.
Tāpēc, ja jūs neredzat to savā draudzē

un varbūt nedzīvojat tādu dzīvi, tas
nenozīmē, ka tā ir patiesība. Manā

dzīvē pirmoreiz, kad lūdzu, lai cilvēks
tiek kristīts ar Svēto Garu.... Es biju

kristietis kādus sešus gadus, un tas
notika vienu reizi. Un tad varbūt pēc

desmit reizēm, kad lūdzu par
cilvēkiem, tas notika vēlreiz. Es

lūdzu par daudziem, un tas notiek. Dažreiz
tas notiek, dažreiz ne. Kad sāku saprast,

ko Vārds saka: mēs esam aicināti kristīt
cilvēkus ne vien ūdenī, bet arī Svētajā

Garā. Un tas notiek ar roku uzlikšanu un
šis apsolījums ir ikvienam, ikvienam. Es

sāku lūgt par cilvēkiem ticībā, uzlikt
rokas uz gaidīt, kas notiks. Notika tas,

ka ikviens tika kristīts
ar Svēto garu.

Tagad es varu teikt, sākumā
tas nebija viegli, tā nebija, taču

pēdējā gada laikā es ticu, ka ikviens, kam
es veltīju laiku, sēdēju un skaidroju,

tika kristīti ar Svēto Garu. Es sagaidu,
ka tas notiks. Es sagaidu, ka cilvēki ne

vien nožēlos grēkus un kristīsies
ūdenī, bet es gaidu, ka viņi

tiks kristīti ar Svēto Garu un
sāks runāt citās mēlēs. Viņi sāk

runāt mēlēs, pravieto, slavē Dievu, viņi
raud. Tur ir zīme, ka šie cilvēki tika

kristīti ar Svēto Garu. Mums ikvienam to
vajadzētu piedzīvot, bet reliģijas

brilles, tradīcijas, baznīcas kultūra ir
izņēmusi Dieva Vārdu ārā no spēka.

Tāpēc mūsdienās tik daudzi nav redzējuši,
ka tas dabiski notiek katru reizi. Tāpēc,

ka viņiem nav tādas pieredzes, viņi no tā
uztaisa teoloģiju. Un saka - tas ir

beidzies, tas ir beidzies līdz ar apustuļu
laikiem. Vai arī tie saka: Nē, tas nav

visiem. Vai - nē, nē, jūs tiekat kristīti
ar Svēto Garu, kad tiekat kristīti

ūdenī, tur nav zīmju, ne visi runā mēlēs.
Tur ir daudz par to, ka ikviens

var runāt mēlēs. Es
to stāstīšu vēlāk.

Tāpēc mums atkal jāatgriežas pie
vienkāršas lietas Apustuļu darbos 10.

Tur Pēteris gāja pie Kornēlija un
viņa nama, viņi nebija jūdi,

kā Pēteris bija pieradis, viņi vēl
visu laiku mācījās, tāpat arī Apustuļu

darbos redzams, ka viņi nebija
vienmēr perfekti. Ja viņi būtu

perfekti, Pēteris lūgtu par tiem,
un viņi saņemtu Svēto Garu.

Atcerieties, ka viņi bija jauni un
mācījās. Apustuļu darbos 10 Svētais Gars

vadīja Pēteri uz Kornēlija namu. Ar savu
jūdaisko teoloģiju Pēteris nedomāja, ka

šie ne-jūdi varētu saņemt Svēto Garu.
Viņš teica, ka šis apsolījums bija

ikvienam. Viņš teica, bet to nesaprata.
Taču vēlāk viņam bija spēcīgs piedzīvojums

Kornēlija namā. Tāpēc,
kamēr viņš vēl runāja,

un tie bija pagāni. "Pēterim vēl
runājot, Svētais Gars nāca

pār visiem, kas klausījās viņa vārdus.
Viņi dzirdēja tos runājam mēlēs un

slavējam Dievu. Viņš pavēlēja tos kristīt
Jēzus Kristus vārdā." Tāpēc, ka tagad

viņi bija saņēmuši Svēto Garu tāpat kā
tie, tad kas kavēja kristīt viņus uz

Jēzu Kristu? Un nākošā reize, par ko mēs
lasām, kad Svētais Gars nāk pār cilvēkiem,

ir Apustuļu darbos 19. Mēs to
aplūkosim mazliet vēlāk. Kad

Pāvils ieradās Efezā. Un viņš jautāja,
vai tie ir saņēmuši Svēto Garu, un viņi

nebija saņēmuši. Kad viņš to dzirdēja,
"...viņi tika kristīti Kunga Jēzus vārdā.

Un kad Pāvils uzlika tiem rokas, pār
viņiem nāca Svētais Gars, un viņi sāka

runāt mēlēs un pravietot. Tādu
vīru bija kādi divpadsmit."

Tās ir vietas Bībelē, kur jūs
sīkāk lasāt, kā cilvēki saņēma

Svēto Garu. Tur Svētais Gars nāca
pār visiem 120 cilvēkiem. Šis apsolījums

ir visiem cilvēkiem. Viņi uzlika rokas
cilvēkiem, kas to saņēma. 10. nodaļā tas

nāca pār visiem, kas dzirdēja sludināšanu.
19. nodaļā tie bija visi, kas bija kopā,

tur bija divpadsmit vīri. Tātad Svētā
Gara apsolījums ir visiem cilvēkiem.

Vienmēr tur ir zīme, Apustuļu darbos 2
viņi runāja mēlēs. Viņi runāja citās

mēlēs, tāpēc cilvēki no citām tautām
to saprata. Taču es arī ticu personīgām

mēlēm un citām mēlēm. Apustuļu
darbos 8 tur bija zīme, jūs nelasāt par

to, taču tā bija zīme. 10. nodaļā viņi
runāja mēlēs un slavēja Dievu. 19. nodaļā

viņi runāja mēlēs un pravietoja. Tātad tur
bija kaut kas kopīgs, tas bija tas, ka

viņi runāja mēlēs. Dažreiz viņi
runāja mēlēs, un es ticu, ka

cilvēki to saprata, tas bija kaut
kas īpašs. Un viņi tur runāja

mēlēs un slavēja Dievu. Un viņi tur
runāja mēlēs un pravietoja. Tā notiek,

kad jūs tiekat piepildīti. Man šeit ir
glāze, kas nav pilnīgi piepildīta. Ja es

paņemu vairāk ūdens, un piepildu glāzi,
kad tā ir pilna, tā plūst pāri malām. Un

es ticu, ka mūsu iekšējā būtne nāk
ārā kā dzīvais ūdens. Kad mēs saņemam

Svēto Garu, kad tiekam kristīti ar Svēto
Garu, Tas nāk pār mums, piepilda mūs, un

kad mūsu iekšējā būtne
ir piepildīta, tas nāk ārā.

Tātad, kad mēs esam piepildīti,
tas nāk ārā pa muti.

Ar runāšanu mēlēs, cilvēks runā
mēlēs citā valodā, runā mēlēs,

slavē Dievu, runā mēlēs un
pravieto. Vai jūs redzat? To saka

Bībele. Kad cilvēki tiek kristīti ar
Svēto Garu, tur vienmēr ir zīme.

Taču es ticu, ka tur ir liela nesaprašana,
jo vēstulē korintiešiem ir viens pants -

"Vai visi runā mēlēs?" Taču jums
jāsaprot, ka šeit ir dažādi veidi, kā

notiek runāšana mēlēs. Piemēram,
Vasarsvētkos viņi runāja mēlēs, un

šeit ir tas, par ko nevar izlasīt citā
vietā. Jūs lasāt, ka tur bija cilvēki no

citām zemēm, no citām valodām,
kas saprata, ko viņi teica. Viņi bija

tik pārsteigti, tāpēc ka viņi saprata
visu, ko viņi teica. Bet korintiešiem 14:2

Pāvils raksta par runāšanu mēlēs. Viņš
teica: "Kas runā mēlēs, runā nevis

cilvēkiem, bet Dievam, jo neviens taču
nesaprot, - viņš garā runā noslēpumus."

Tātad viņš saka, ka ikviens, kas runā
mēlēs, nerunā cilvēkam, bet Dievam, jo

neviens viņu nesaprot, tāpēc ka viņš
runā noslēpumus Dievam. Bet tas, ko viņš

saka šeit, ir pilnīgi pretējs tam, ko mēs
šeit lasām. Viņi runāja mēlēs, un visi to

saprata. Mēs lasām, kad jūs runājat mēlēs,
neviens to nesaprot, jo jūs runājat

Dievam. Kā Pāvils šeit var teikt, ka
neviens nesaprot, ka jūs runājat mēlēs,

jo jūs runājat noslēpumus. Šeit jūs lasāt,
ka visi to saprata. Tāpēc, ka tas ir cits

veids, kā runā mēlēs. Korintiešu vēstulē
teikts, ka ir dažāda veida mēles. Tur ir

četras, ko es zinu. Pašlaik es runāju
angliski vai mēģinu to darīt, mana dzimtā

valoda ir dāņu. Tāpēc dāņu valoda man
padodas daudz labāk nekā angļu, kurā es

runāju. Es iemācījos dāniski pirms daudz
gadiem, kad piedzimu savai mammai, kad

ierados fiziskajā pasaulē. Es mācījos
valodu un varēju runāt. Man tas bija

jāmācās. Tā bija personiska runāšana
mēlēs-''...-kur es runāju noslēpumus

Dievam, ko jūs nesaprotat. Neviens cilvēks
nesaprot, ko es saku, tas ir starp mani un

Dievu. Tās ir manas mēles: personiska
runāšana mēlēs. Tas ir ikvienam, tas ir

tas, ko saņemat, kad tiekat kristīts ar
Svēto Garu. Tās ir personiskās mēles.

Ikviena cita dāvana domāta, lai apbruņotu
draudzi. Vai jums ir dziedināšanas dāvana?

Lietojiet to draudzes labā, palīdziet
draudzei. Taču kad mēs runājam par

runāšanu mēlēs, personisko dāvanu,
tā nav dāvana vienīgi jums, nevis citiem

cilvēkiem. Un par to runāja Pāvils, kad
jūs sanākat kopā ar citiem, lietojiet šīs

mēles lai pravietotu un saņemtu
atklāsmi. Lietojiet mēles, lai dotu

labumu ko citiem, par to viņš runā
1. korintiešiem 12. un 14.nodaļā.

Ir vēl cita veida mēles,
ko jūs redzējāt

Vasarsvētkos, kur cilvēki saņēma
reālu valodu, un citi saprata, ko viņi

saka. Vai arī viņi runāja mēlēs priekš
tiem, viņi domā, ka tie runā mēlēs. Bet-

tie, kas to dzirdēja: viņi to saprata. Man
ir draugs, kurš tika glābts, kad viņš bija

Āfrikā. Tur bija āfrikāniete, kas sāka
runāt skaidrā dāņu valodā uz viņu, un

viņš bija šokā. Tāpēc viņš gāja runāt ar
viņu, jo viņš tai stāstīja par Jēzu. Taču

tad, kad viņš sāka runāt, viņa bija šokā,
jo viņa nerunāja dāņu valodā, nezināja

neko par Dāniju vai kur tā atrodas. Viņš
dzirdēja, ka viņa runā dāniski, bet viņa

tikai runāja mēlēs, un caur to viņš nāca
pie Dieva. Tātad tā ir runāšana mēlēs, kad

mēs nerunājam par personīgām
mēlēm, bet mēs runājam par mēlēm,

ko citi saprot. Un ir arī
mēles, par ko var teikt, ka

jūs saņemat reālu valodu, par ko
mēs esam dzirdējuši no misionāriem

zemēs, kur civēki nerunā viņu
valodā, Dievs nonāk pār viņiem,

un tie iemācās dažās stundās vai
uzreiz, vai tamlīdzīgi. Mēs dzirdam,

ka tā arī notiek. Tātad, ir dažāda
veida runāšana mēlēs.

Mūsu problēma ir tāda, ka mēs paņemam
vienu pantu - ne visi runā mēlēs-, un

sakām, ka tas ir par visa veida mēlēm.

Ne visi runā dažādās mēlēs. Tas nav
kas tāds, ko mēs varam darīt, es nevaru

lūgt par kādu, kas grib braukt
uz Ķīnu, tikai palūgt, un viņš

runās ķīniešu valodā. Nē, es to nevaru, es
nevaru iedot šo dāvanu, tas ir no Dieva.

Bet es varu dot viņam Svēto Garu, lai viņš
var saņemt personīgu ŗunāšanu mēlēs.

Pāvils runā par personīgām mēlēm, un
viņš teica: "Es pateicos Dievam, ka es

vairāk par jums visiem runāju mēlēs." Es
ticu, ka runāšana mēlēs bija viens no

no Pāvila spēcīgās dzīves ar Dievu
noslēpumiem. Tāpēc nākošreiz es runāšu par

Svēto Garu. Es pievērsīšos dažiem
notikumiem Pāvila dzīvē. Viņa

noslēpums bija tāds, ka viņš daudz runāja
mēlēs, es arī tā daru, es daudz runāju

mēlēs, un es iedrošinu ikvienu tā darīt.
Es gribu runāt par vēstuli korintiešiem.

Es negribu apskatīt visu
vēstuli, gribu tikai izskaidrot

14.nodaļu. Jūs varat izlasīt to vēlāk. Par
vēstuli korintiešiem ir daudz neizpratnes.

Nesapratne ir par to, ka Pāvils rakstīja
vēstuli draudzei Korintā. Tā bija

draudze, par ko Pāvils teica, ka tā ir
dedzīga pēc dāvanas. Viņi lietoja dāvanu

visu laiku, un viņš rakstīja tiem vēstuli,
ne luterāņu draudzei, ne katoļu draudzei,

ne metodistu draudzei un ne baptistu
draudzei. Viņš rakstīja vēstuli šiem

cilvēkiem Korintā, viņš to teica.
Ja Pāvils rakstītu citai draudzei,

viņš teiktu kaut ko citu. Un tas ir tas,
kur mēs bieži apmaldāmies teoloģijā.

Mums jāsaprot, kas raksta šo vēstuli,
un kam tā tiek sūtīta un kāpēc viņš to

raksta? Pāvils rakstīja to šai
draudzei, kas visu laiku

runāja mēlēs. Kad tie sanāca
kopā, viņi tikai -....-runāja mēlēs.

Pāvils teica, kad es nāku pie jums, ir
labāk pateikt piecus vārdus, lai cilvēkiem

būtu no tā labums, nekā tūkstoš vārdu
mēlēs. Ja jūs tagad sākat runāt mēlēs,

cilvēki to nesaprot. Viņš teica arī to,
ja jūs runājat mēlēs, un tur ienāk

cilvēki, kas ir neticīgi un nezin, kas
notiek, viņi teiks, ka jūs visi esat

traki. Un mēs tā tagad darām un
sakām: Skatieties, mums nevajadzētu

runāt mēlēs, kad esam kopā. Nē, nē.
Pāvils arī teica: Jūs varat runāt ar Dievu

un tad saņemt atklāsmi un kaut ko, ar ko
dalīties. Taču mēs esam ļoti pārpratuši

to, ko Pāvils teica, mēs ņemam Pāvila
vēstuli korintiešiem un lietojam to pret

Dieva Vārdu sakot, ka visi nerunā
mēlēs. Mums nevajag runāt

mēlēs, kad esam kopā. Cilvēki man
jautā: "Torben, vai tu runā mēlēs, kad

esi kopā ar citiem ticīgajiem?" Es saku:
"Jā, es runāju." Viņi saka: "Bet tad tu

neesi bībelisks." Es atbildu: "Jā,
neesmu." Viņi saka, Bībelē teikts, ka

tev nevajag runāt mēlēs. Nē, nē...es saku.
Bībelē teikts, lai mēs visi nostājamies un

runājam mēlēs, un mēs to darām. Cilvēki
domās, ka mēs esam traki. Tātad, kad esam

kopā ar ticīgajiem, mēs esam kā ģimene.
tur nav neticīgo, mēs esam kopā un zinām,

kas ir runāšana mēlēs. Un mēs tikai
runājam mēlēs, tas ir ļoti dabiski. Un

mēs runājam-...uz...Es un Dievs, mēs
runājam. Es lūdzu arī dāņu valodā. Es varu

to darīt, es ar Dievu. Kad es lūdzu,
reizēm... Es nelūdzu skaļi, lai visi

dzird, un viņi nedzird, ko paši lūdz.
Es tikai lūdzu, es un Dievs - ...- un tad

es saņemu atklāsmi un dalos ar citiem.
Tad saņemu vīziju un dalos ar to.

Tātad, kad runāju mēlēs, tas palīdz man
saņemt atklāsmi, pravietojumu un saprast,

ko Dievs saka. Tāpēc lietojiet runāšanu
mēlēs. Ko Pāvils šeit saka, ja ienāk

neticīgais, viņi tam pravieto. Tāpēc, ja
kāds tam pravieto, viņš redzēs, ka Dievs

ir tajā vietā. Tātad tur ir kārtība.
Ļaujiet paskaidrot. Esmu bijis sapulcē,

kur cilvēki stāv un runā mēlēs -...- un
lieto tās, lai saņemtu atklāsmi. Ja kāds

saņem vīziju, viņi ir ļoti skaļi, lai kāds
dalītos ar vīziju. Taču es nerunāju mēlēs

skaļi, tikai es un Dievs,-...-es
nebaidos, nav svarīgi, ja cilvēki man

līdzās redz,, ka es runāju mēlēs,
jo viņi arī runā mēlēs. Un tad,

kad mēs saņemam vīziju, mēs skaļi dalāmies
ar to. Tad reizēm kāds pieceļas, kas

skaļi lūdz mēlēs,-...-un tas
ir atšķirīgi, tad citi klusē.

Viņi tā dara, jo tās ir mēles,
kam vajadzīgs tulkojums. Tur

reiz bija cilvēks, kas to saņēma,
un kad viņš runāja, es zināju, ka

man tas jātulko. Kad viņš beidza
runāt, es sāku runāt dāniski, lai visi

saprot, ko Dievs saka šim cilvēkam.
Dažreiz, kad ienāk neticīgais, kurš

nav dzirdējis par runāšanu mēlēs. Mēs
viņam paskaidrojam, kas tas ir, lai viņš

to saprastu, un tagad viņš vairs nav
neziņā. Tagad viņš zina, kas tas ir, un

runāšana mēlēs
viņam kļūst par zīmi.

Kad jūs saprotat, kā tas notiek,
reizēm tā ir cita valoda.

Reizēm tās ir personīgās mēles, lai
jūs saņemtu atklāsmi, ko sapratīs ikviens.

Dažreiz tas ir vienam vai diviem
vienlaicīgi, kad mēles ir jātulko.

Tad dariet to tikai tad, kad
ir kāds, kas var iztulkot.

Ja saprotat to visu un
kā tas notiek ikdienā.

Saprotiet arī to, ka pirmā draudze
nebija tāda kā draudze mūsdienās.

Toreiz bija mazas mājas draudzes, kur
brāļi kristieši bija kopā, un reizēm tie

vienkārši skaļi runāja mēlēs un nebaidījās
no tā, taču kad ienāca neticīgais vai

tāds, kas par to nezināja, viņiem nācās
pārtraukt un viņam par to pastāstīt.

Ja jūs to visu saprotat un tad lasāt
vēstuli korintiešiem, jūs to redzēsiet

jaunā gaismā. Pēkšņi jūs sapratīsiet, kas
tas ir, taču ja nākat no luterāņu vides,

no katoļiem, no reformātiem, un lasāt
vēstuli korintiešiem, jūs nekad

nesapratīsiet, ko Pāvils saka.
Pāvila 1. vēstulē korintiešiem 13

ir pārprasta. Tas ir arī tas, ko
Pēteris saka, viņš runā par Pāvilu

2. Pētera 3:16. Viņš saka:
"Viņa vēstulēs ir kas tāds,

ko grūti saprast, ko nemācītie un
nenostiprinātie ļaudis sagroza, tāpat

arī citus rakstus, sev par pazušanu." Kad
mēs runājam par vēstulēm korintiešiem,

Pēteris saka, ka Pāvila vēstulē
ir kas tāds, ko grūti saprast. Ko

nemācītie un nenostiprināties ļaudis
pārprot. Jūs esat nemācīti un nespējat

saprast, ko Pāvils saka, ja nedzīvojat
tā. Ja jūs nedzīvojat tādu dzīvi, jūs to

nesaprotat. Tad jūs no tā taisīsiet
teoloģiju. Bet ja jūs sanākat kopā un

kāds saņem vīziju, cits pravieto, kāds
skaļi lūdz mēlēs, un cits uzstājas

ar mēļu tulkošanu. Ja jūs
piedzīvojat tādu dzīvi, tad

jums nebūs problēmu ar to, ko
Pāvils raksta. Bet ja jūs tā nedzīvojat,

tad jūs uztaisīsiet no tā teoloģiju un
apmaldīsieties un teiksiet: "Nē, tas nav

visiem. Nē, tam vajadzētu būt tā,
tas būtu tā." Taču ja jūs tiešām

gribētu darīt, kā rakstīts korintiešiem,
tad jums vajag pravietot katru reizi, kad

ienāk neticīgais, lai viņi redz, ka tur
ir Dievs, un tie kritīs ceļos un pielūgs

Dievu. Bet vai jūs tā darāt? Nē, bet jūs
tikai lietojat Rakstus, lai teiktu: "Nē,

tā nav." Vēlreiz saku, ja neesat to
piedzīvojuši, tā ir personīga runāšana

mēlēs, kur jūs tā varat darīt. Arī tad,
kad esat kopā ar citiem, jūs varat runāt

mēlēs, jūs un Dievs; personīga runāšana
mēlēs. Bet nestāviet kancelē cilvēku

priekšā un tikai skaļi runājiet, un
tikai vienīgi tā, jo tad nevienam

no jums nav nekāda labuma. Bet jūs
varat runāt mēlēs -...un tad jūs varat

darīt to kopā ar pravietojumu un vēl ko
citu, un jūs dodat labumu citiem. Ja jūs

neesat piedzīvojis personīgu runāšanu
mēlēs, ja neesat piedzīvojis, ka dažreiz

nāk skaļa runāšana mēlēs,
kad citi apklust, un kāds nāk

ar mēļu tulkošanu, ja jūs
nesaprotat, ka ir dažādas dāvanas,

jūs nesapratīsiet, ko raksta
Pāvils. Un tā ir problēma, ka

daudzi, kas apmaldās Pāvila vēstulē,
apmaldās tāpēc, ka viņi nav mācīti

par garīgajām dāvanām. Taču ja jūs
vispirms to piedzīvojat, tāpat kā visu

citu, ja jūs to piedzīvojat un pēc tam
lasāt teoloģiju, lasāt Rakstus, tas kļūst

tik reāls, tāpēc ka tagad
jūs saprotat, kas tas ir.

Ir bēdīgi, ka mūsdienās ir cilvēki, kas
paņem kaut ko vienu no konteksta, jo viņi

nav mācīti. Viņi nespēj to saprast,
jo nav kristīti ar Svēto Garu.

Viņi nedzīvo tādu dzīvi, un tad tie
izņem kaut ko laukā un saka, ka

runāšana mēlēs nav visiem. Ka
tā nav zīme. Ka Svētā Gara kristība

nav kas tāds, kas jums vajadzīgs. Ja
esat nožēlojis grēkus un kristīts ūdenī,

jums ir viss. Labi. Man jābeidz. Es gribu
nobeigt ar dažiem jautājumiem. Labi,

atkārtosim, par ko es līdz šim runāju.
Grēku nožēla, kristība ūdenī un Svētajā

Garā, mums vajag šīs trīs lietas. Tieciet
kristīti ar Svēto Garu. Kristība ar Svēto

Garu bija pravietojuma piepildīšana,
kas tika dots Joelam pirms daudziem

gadiem, un tas ir ikvienam, kad tiekat
kristīti ar Svēto Garu, jūs varat

pravietot, redzēt vīzijas , sapņus un
pārdabisku dzīvi. Ir cilvēki, kas

dziedināja slimos, nebūdami kristīti
ar Svēto Garu. Jūs varat to darīt, jo

slimo dziedināšana notiek ticībā.
Taču tad, kad jūs pirmoreiz piedzīvojat

kristību ar Svēto Garu, un vēlāk tas kļūst
daudz spēcīgāks. Mēs redzam, ka pie

kristības ar Svēto Garu vienmēr ir zīme,
ka jūs esat to saņēmuši, tur vienmēr ir

zīme, lai apkārtējie redzētu, ka jūs esat
to saņēmuši, un tas ir ikvienam.

Labi, kā es to daru? Ja skatāmies Apustuļu
darbos 19, jūs varat lasīt, ka Pāvils gāja

uz Efezu, un tur nonācis, viņš jautāja
mācekļiem: "Vai jūs saņēmāt Svēto Garu,

kad kļuvāt ticīgi?" Viņš jautāja, vai jūs
tikāt kristīti ar Svēto Garu?

"Vai jūs saņēmāt Svēto Garu,
kad sākāt ticēt?"

Viņi teica, nē, viņi nebija par to
dzirdējuši. Tāpēc Pāvils izskaidroja,

kas tas ir, tad viņš tos kristīja
ūdenī un uzlika tiem rokas, un

viņi saņēma Svēto Garu,
viņi tika kristīti Svētajā Garā.

Ko es bieži daru, kad satiekos ar
cilvēkiem, es tiem jautāju: "Vai jūs

saņēmāt Svēto Garu, kad kļuvāt ticīgi?"
Nesen es satiku jaunu puisi un viņa brāli.

Es viņam jautāju: "Vai tu saņēmi Svēto
Garu, kad kļuvi ticīgs? Vai tiki kristīts

ar Svēto Garu?" Viņš teica: "Nē."
"Tu nerunā mēlēs?" "Nē."

"Esi kristīts ūdenī?" "Jā." Tātad, viņš
bija nožēlojis grēkus un kristījies.

Bet viņš nebija kristīts ar Svēto Garu.
Tāpēc es viņam jautāju: "Labi, vai tu

gribi saņemt Svēto Garu?"
"Nē, es to negribu

un runāšanu mēlēs, tas nav priekš manis."
Es biju šokā. Kāpēc viņš tā teica?

Reliģija. Ja viņš saprast, ko saka Bībele,
un ko saka Vārds, viņš tā neteiktu.

Tāpēc man bija jāskaidro tāpat, kā to
darīja Pāvils. Man bija jāskaidro no

sākuma, kas tas ir tā, kā es to daru
tagad. Tāpēc es izskaidroju, kas tas ir.

Šis jauneklis staigāja ar kruķiem, tāpēc
mēs vēlāk izgājām ārā, es lūdzu par viņu,

un viņš tika dziedināts. Tad notika vēl
kaut kas, jo tur bija mūziķis, kas

spēlēja vijoli un stāvēja viņam blakus,
un redzēja, ka viņš tika dziedināts. Viņš

smaidīdam teica: ''Nāc pie manis,
nāc pie manis!" Mēs piegājām

pie viņa, un viņš teica: "Man vienmēr
bijušas problēmas ar celi, vai lūgsiet

par mani?" Es liku puisim, kurš tikko bija
dziedināts, lūgt par viņu, un celis palika

vesels. Tur bija vīrs, kas pārdeva avīzes.
Viņš to ieraudzīja un teica: "Nāciet!

Nāciet!" Mēs piegājām pie viņa. "Man ir
problēmas ar muguru, vai lūgsiet par

mani?" Tāpēc, ka viņš redzēja, kas notiek,
es ļāvu puisim lūgt, un viņš kļuva vesels.

Piecās minūtēs viņš atbrīvojās no kruķiem,
tad lūdza par kādu, kurš kļuva vesels, un

pats bija bija sajūsmā. Es viņam prasīju:
"Ko tu tagad gribi?" - "Es gribu Svēto

Garu." Jo viņš saprata, ka tur ir daudz
vairāk. Viņš aizgāja un stāvvietu, kur es

bieži lūdzu par cilvēkiem, tur nav
cilvēku. Es paņēmu viņu aiz rokām,

lūdzu, viņš tika kristīts ar Svēto
Garu un sāka runāt mēlēs.

Viņš sāka runāt mēlēs. Ko es tad darīju?
Tad mēs gājām pie mums uz mājām, sēdējām

un runājām. Viņš sēdēja un skatījās. Es
jautāju: "Kā tu jūties?" - "Es esmu

piepildīts pāri malām." Viņš bija
piepildīts ar Svēto Garu un runāja mēlēs.

Kad viņš runāja mēlēs, tas vienkārši nāca
ārā no viņa, un viņš teica: "Tas neesmu

es, kas runā. Tas nāk no šejienes!" Vēlāk
viņš uzrakstīja vēstules savai ģimenei

un arī man. Viņš uzrakstīja, ka no tās
dienas ir izlēmis sekot Jēzum. Viņš

pastāstīja savai ģimenei, kas bija
noticis. Viņš stāstīja draugiem. Viņš

aizgāja uz mazo grupu valsts
baznīcā, satikās ar viņiem un

liecināja. Viņš ies tur vēl un liecinās.
Kopš tā laika viņš grib tikai sekot Jēzum.

Viņš ir pilnīgi mainījies. Kāpēc viņš tajā
dienā piedzīvoja izmaiņas? Tāpēc, ka viņš

saņēma to, ko viņam vajadzēja. Tāpēc, ka
es viņam pajautāju: "Vai tu esi kristīts

ar Svēto Garu?" Kad viņš teica "nē", es
negaidīju, lai Dievs to dara, jo Dievs jau

bija licis man to darīt. Jā, tas ir Dievs,
kurš kristī. Jā, viņš dara to ar roku

uzlikšanu, tā Dievs dara. Viņš ir
pavēlējis mums iziet un kristīt cilvēkus,

sludināt evaņģēliju, lai tie var nožēlot
grēkus. Mums vajag kristīt cilvēkus, lai

Dievs var atbrīvot viņus no grēkiem. Mēs
uzliksim tiem rokas, lai Dievs var kristīt

viņus ar Svēto Garu. Dievam vajag, lai mēs
to darām, un es esmu redzējis, kā simtiem

cilvēku tiek kristīti ar Svēto Garu, es
bieži tā daru, kāpēc? Tāpēc, ka katru

reizi es satieku ticīgos, kas tāpat kā
Apustuļu darbos 19 ir ticīgi, taču nav

saņēmuši Dieva pilnību, tāpēc es jautāju:
"Vai jūs saņēmāt Svēto Garu?" Ja viņi saka

"nē" (un grib Svēto Garu), es
vienkārši uzlieku tiem rokas, un

viņi saņem Svēto Garu. Tad viņos deg
uguns, un viņu dzīves tādēļ mainās. Kā jūs

to darāt? Es paņemu viņus aiz rokām, lieku
aizvērt acis un saku: "Atkārto, ko es

teikšu." Jo tad, ja jūs lūdzat, Dievs dos
jums Svēto Garu. Tas ir tas, ko saka

Raksti. Kad Jēzus iznāca no ūdens,
Viņš lūdza, un Svētais Gars nonāca

pār Viņu. Tāpēc es lūdzu: "Dievs, es Tev
pateicos, jo Tu nāksi ar Savu Svēto Garu

un piepildīsi viņus, kristī viņus tagad."
Kad es tā lūdzu par viņiem: "Svētais Gars,

nāc tagad." Es piedzīvoju, ka Svētais Gars
Gars nāk - šššššššššššššš - un viņi dara

- vvvvvvvvvvvvvvvvv- un bieži to
var redzēt pēc acīm, acis kustas

tā. Tad es saku: "Atver muti
un runā! Tagad! Nerunā angliski,

nerunā dāniski, nerunā valodā, ko
tu saproti, vienkārši runā mēlēs."

Kad viņi sāk runāt! -......- Tas vienkārši
nāk ārā! Tas ir tas, par ko lasām, ka tie

tika piepildīti ar Svēto Garu un runāja
mēlēs. Cilvēki bieži domā, ka tas būs tā:

"Labi, ja Dievs dos man tās mēles,
tad Viņš kustinās manu muti."

Reizēm, mēs redzam, ka tas notiek spēcīgi.
Tas vienkārši notiek. Taču ļoti bieži

Svētais Gars tos piepilda, bet viņiem
jārunā pašiem. Par to ir liela neizpratne,

kā cilvēki saņem Svēto Garu. Bet kad jūs
mēģināt, tas ir tāpat kā ar citām lietām,

jūs mācāties darot. Es nesen
biju Kanādā, un tur kāda

sieviete teica: "Es zinu, ka biju
piepildīta ar Svēto Garu, man bija

piedzīvojums, kad Svētais Gars nāca un
piepildīja mani, kad es pielūdzu Dievu,

bet es nerunāju mēlēs. Es teicu: "Labi,
ja esi piepildīta ar Svēto Garu, tad tev

ir personīgās mēles, jo tās ir ikvienam."
"Bet man tas nav."--"Jā, bet tas ir tev

iekšienē."--"Bet es nevaru to dabūt ārā."
Mēs lūdzām, un es lūdzu par viņu, un viņa

tika piepildīta vēlreiz. Redzēju, ka viņa
bija piepildīta un teicu: "Atver muti un

runā." Viņa teica: "Man nekā nav." Es
pavēlēju: "Runā!" Viņa sāka runāt-jaijair.

Jūs redzat, ka tur bija tikai daži vārdi,
ko viņa runāja no sevis, tas nebija no

viņas gara, tas bija no ārpuses, no viņas
galvas. Taču tad, kad viņa sāka lauzt

bailes runāt, -čīea- Svētais Gars nāca
pār viņu, viņa nokrita, gulēja zemē un

runāja mēlēs. Viņa bija atbrīvota
no bailēm. Kāds viņai bija teicis, ka

runāšana mēlēs ir briesmīga, tas ir no
sātana. Tāpēc viņai bija vajadzīga

atbrīvošana, lai to salauztu. Vajadzēja
viņu no kaut kā atbrīvot, un tad viņa

gulēja un runāja mēlēs. Nākošajā dienā
viņa tika kristīta ūdenī, viņa liecināja

un bija brīva. Tātad runāšana mēlēs
ir paredzēta visiem. Ja es satieku

cilvēkus, kas nav kristīti ar Svēto Garu,
es stāstu viņiem evaņģēliju, un tad es

lūdzu par tiem. Ja viņi uzreiz nesaņem
Svētā Gara kristību ar runāšanu mēlēs,

es tiem paskaidroju, kas ir
runāšana mēlēs. Gars ir nonācis

pār viņiem, bet viņiem jāsāk runāt.
Nav tā, ka Dievs kustinās tiem muti,

viņiem jārunā pašiem. Taču mēs negribam,
ka cilvēki tikai daudz runā visu laiku.

Mēs gribam, lai cilvēki saņem no Gara.
Tāpēc es bieži daru tā... Tagad jūs varbūt

pasakāt dažus vārdus, varbūt 3, 4 vai 5
vārdus. Ja pēc dažiem vārdiem jūtat, ka

tas nāk no jūsu galvas, jūs pārtraucat, un
es lūdzu vēl - tad jūs runājat atkal,

jo mēs negribam, ka tas nāk
no ārpuses vai no galvas, mēs

gribam, lai tas nāk no vēdera, dzīvā ūdens
straumes. Taču bieži, kad viņi sāk runāt

ticībā, pēkšņi tas izlaužas
un nāk no šejienes. Kad tas

nāk no šejienes, viņi zina, ka Tas ir
Svētais Gars. Bet ja cilvēki nepiedzīvo

Svētā Gara kristību, es atkal atgriežos
pie pirmā un otrā soļa, un saku: "Vai

esi nožēlojis grēkus? Pastāsti, kā tu
atgriezies. Vai tev ir jauna attieksme

pret grēku?" Tāpēc es eju atpakaļ un par
to runāju, ja tas ir, es eju tālāk: "Vai

tu esi kristīts ūdenī?" Tāpēc, ka daudzi
no luterāņu un reformātu draudzēm

nav kristīti ūdenī. Viņiem nav viegli
tādā veidā saņemt Svēto Garu.

Šiem cilvēkiem bieži vajag apbedīt aplamās
tradīcijas, aplamo mācību, un viņus

vajag kristīt ūdenī, pirms tie var
saņemt Svēto Garu. Taču ikviens, kam

pēdējo gadu laikā esmu kalpojis, ir
saņēmis Svēto Garu, un sācis runāt mēlēs,

un daži runāja citā valodā,
citi pravietoja, un citi

slavēja Dievu. Tā vienmēr ir zīme.
Tātad, kā jūs saņemat Svēto Garu?

Viens veids ir ar roku uzlikšanu.
Ebrejiem 6 par to runā. Atgriešanās no

nedzīviem darbiem, kristība un roku
uzlikšana ticīga cilvēka pamats, par

ko teikts Ebrejiem 6. Tāpēc roku uzlikšana
ir Svētā Gara saņemšana. Ko darīt, ja

tu neesi saņēmis Svēto Garu? Sameklē

kādu, kurā mājo Svētais Gars, lai
viņš uzliek tev rokas, lai vari tikt

kristīts ar Svēto Garu. Vai esi saņēmis
Svēto Garu? Tad tu esi aicināts uzlikt

rokas citiem, lai tie var saņemt Svēto
Garu. Tāpat kā ar citām lietām, jūs

mācāties darot. Pirmajā reizē bijāt
nedrošs, taču darot vairākas reizes, jūs

zinājāt, kā tas ir. Cits veids kā saņemt
Svēto garu ir lūgt pašam. Kad

Jēzus teica: "Lūdziet, un jums taps dots,
meklējiet, un jūs atradīsiet, klauvējiet,

un jums taps atvērts." Lūkas 11. Grieķu
valodā Viņš saka: "Turpini prasīt, kamēr

tev iedos, turpini meklēt, kamēr atrod,
klauvē tik ilgi, kamēr tev atver."

To Viņš šeit sacīja. Viņš
runāja par Svēto Garu.

Vēlāk Viņš saka, ja dēls lūgs zivi,
tēvs nedos viņam čūsku,

vai arī ja viņš lūgs olu, tēvs nedos
viņam skorpionu. Tad Viņš teica: "Ja jūs

dodat saviem bērniem labas dāvanas, cik
daudz vairāk jūsu Tēvs no debesīm dos

Svēto Garu tiem, kas Viņu lūdz?"
Nebaidieties, ja jūs lūdzat pēc Svētā

Gara, Dievs jums nedos ļauno garu. Tas ir
šeit Lūkas 11. Ja jūs lūdzat Svēto Garu,

Dievs jums dos Svēto Garu.Taču Bībelē
teikts, ka mums jābūt kā bērniem, taču

mēs to sarežģījam ar saviem reliģiskajiem
uzskatiem. Manai sievai 11 gadu vecumā

nebija nekādu doktrīnu. Viņas māte toreiz
tika kristīta ar Svēto Garu, un meitene

arī gribēja to pašu. Tāpēc viņa iegāja
istabā un prasīja Dievam: "Dievs,

dod man Svēto Garu." Viņa tika
kristīta ar Svēto Garu, sāka runāt

mēlēs, un no tā brīža viņa tika
izmainīta. Neviens viņai neuzlika

rokas, viņa kā bērns lūdza Tēvu:
"Dod man Svēto Garu." un Viņš

to iedeva. Tas ir tas, kas mums
vajadzīgs, mums jāiet pie tās

vienkāršības, par kādu lasām Bībelē,
mums nevajag neko sarežģīt. Mums

jāiet atpakaļ un jādara tas ticībā, ja mēs
redzam, ka tas, ko mēs lasām Dieva Vārdā,

mūsu dienās ir tas pats. Es zinu, tā ir
gara mācība, un es tagad gribu beigt.

Ja domājat, ka jums nav Svētā Gara, vai
arī jums nav spēcīga piedzīvojuma... Es

gribu teikt, ka visiem, par ko esmu
lūdzis, kad tie tika kristīti ar Svēto

Garu, bija spēcīgs piedzīvojums. Es pats
to nepiedzīvoju, jo nebija neviena,

kas man to iedotu. Es tikai pamazām
sāku runāt mēlēs un nebiju pārliecināts,

vai tas tiešām ir no Dieva. Tagad es zinu,
ka tas ir no Dieva, jo vēlāk man bija

spēcīgs piedzīvojums. Tāpēc man nebija
tāds piedzīvojums kā citiem. Bet tagad ir.

Gribu teikt - ja nezināt, kas jums ir,
varbūt jūs neesat kristīts ar Svēto Garu.

Varbūt esat saņēmis Svēto Garu, bet
nerunājat mēlēs jūsu uzskatu un tradīciju

dēļ. Ja jums tiešām ir Svētais
Gars, jūs varat runāt mēlēs.

Nav svarīgi, kur atrodaties, gribu teikt -
tas ir domāts ikvienam. Runāšana mēlēs

paredzēta ikvienam. Dzīve pēc Apustuļu
darbu grāmatas domāta ikvienam. Ja jums

nav Svētā Gara, meklējiet, lūdziet, dariet
kaut ko un saņemiet. Ja esat draudzē, kur

neviens tā nedara, ejiet uz citu draudzi,
meklējiet cilvēkus, kas zina par kristību

ar Svēto Garu, lai viņi uzliek jums rokas.
Ja jums nav Svētā Gara, atrodiet kādu

sev līdzās, kas lūdz un tic,
un jūs saņemsiet Svēto Garu.

Tas ir tik vienkārši, un gribu teikt, ja
jums nav skaidrības par to, es ticu, ka

ir daudz jautājumu, jo tas ir kaut kas
jauns, nāciet ar saviem jautājumiem.

Nākošajā reizē es mācīšu par Svētā Gara
vadību. Es gribu sākt nākošo tēmu ar

atbildēm uz jautājumiem, kas
ir par šo mācību. Tā ir tēma,

ko viegli mācīt, taču jums ir grūti to
pieņemt, jo jūs to redzat no dažādiem

aspektiem, jo nākat no tādas vides ar
daudz tradīcijām. Tāpēc kādiem no jums

būs ar to kaut kādas
problēmas. Dažiem tas ir

dabiski, nav problēmu ne par ko
no tā, ko es saku. Es gribu veltīt

laiku atbildēm uz jautājumiem. Sūtiet man
jautājumus, un nākošajā reizē es atvēlēšu

laiku atbildēm. Tagad es lūgšu, un mana
sieva dziedās dziesmu. Dievs, es Tev

pateicos par šo mācību. Dievs, es
lūdzu, lai Tu atver cilvēkiem acis

uz šo mācību, un daudzi saprot,
ko Tu runā par kristību ar

Svēto Garu. Es ticu un lūdzu, lai
daudzi tiek kristīti ar Svēto

Garu caur šo mācību. Dievs, kad viņi
ticībā lūdz, nāc pār viņiem ar Savu

Svēto Garu Jēzus vārdā. Dievs, es Tev
pateicos par tiem, kam jau tas ir, kuri

būs drosmīgi un lūgs par
citiem, lai viņi var saņemt

Svēto Garu. Dievs, es lūdzu, lai Tu
nāc un darbojies caur Lēnas dziesmu,

un visi, kas to dzird, tiek
aizskarti, Jēzus vārdā. Āmen.