YouTube

Got a YouTube account?

New: enable viewer-created translations and captions on your YouTube channel!

Latvian subtitles

← Globālās prioritātes, kas svarīgākas par klimata pārmaiņām

Ja jums būtu 50 miljardi dolāru, kuru no problēmām risinātu vispirms – AIDS vai globālo sasilšanu? Dāņu politologs Bjerns Lomborgs nāk klajā ar pārsteidzošām atbildēm.

Get Embed Code
33 Languages

Showing Revision 12 created 09/14/2019 by Kristaps Kadiķis.

  1. Es gribētu runāt par pasaules
    lielākajām problēmām.
  2. nevis par „Skeptisko vides aizstāvi”,
  3. ko varbūt arī vajadzētu.
  4. (Smiekli)
  5. Taču es runāšu par to,
    kas ir pasaules lielās problēmas.

  6. Un, pirms turpinu, aicinu jūs visus
    mēģināt izvilkt pildspalvu un papīru,
  7. jo patiesībā es lūgšu jums man palīdzēt.
  8. Tāpēc izvelciet pildspalvu un papīru.
  9. Ir skaidrs, ka problēmu pasaulē ir daudz.
  10. Uzskaitīšu vien dažas no tām.
  11. 800 miljoni cilvēku cieš badu.
  12. Miljardam cilvēku nav tīra dzeramā ūdens.
  13. Diviem miljardiem nav kanalizācijas.
  14. Vairāki miljoni cilvēku
    mirst no HIV un AIDS.
  15. Sarakstu var turpināt vēl un vēl.
  16. Divus miljardus cilvēku smagi ietekmēs
    klimata pārmaiņas un tā tālāk.
  17. Problēmu ir ļoti, ļoti daudz.
  18. Ideālā pasaulē mēs atrisinātu
    visas, bet mēs to nedarām.

  19. Mēs patiesībā nerisinām visas problēmas.
  20. Un, ja to nedarām, mums,
    manuprāt, sev jājautā –
  21. un tas ir iemesls, kāpēc šī runa
    ir ekonomikas sesijā –
  22. ja nedarām visu,
    mums patiešām jāsāk sev jautāt:
  23. kuras problēmas būtu jārisina vispirms.
  24. Tas ir jautājums, ko vēlos uzdot jums.
  25. Ja mums būtu, teiksim,
    50 miljardi dolāru,
  26. lai nākamos četrus gadus darītu
    kaut ko labu, kam mēs to tērētu?
  27. Esam noteikuši desmit
    lielākos izaicinājumus pasaulē,
  28. un es tos īsi nolasīšu –
  29. klimata pārmaiņas,
    infekcijas slimības, konflikti,
  30. izglītība, finanšu nestabilitāte,
    pārvaldība un korupcija,
  31. nepietiekams uzturs un bads, migrācija,
  32. kanalizācija un ūdens, subsīdijas
    un tirdzniecības ierobežojumi.
  33. Mūsuprāt, šeit daudzējādā ziņā
    ietvertas pasaules lielākās problēmas.
  34. Šķiet pašsaprotami jautāt,
  35. kuras, jūsuprāt, ir nozīmīgākās.
  36. No kura gala sākt tās risināt?
  37. Tomēr tas ir nepareizs jautājums.
  38. Janvārī šo jautājumu
    patiesībā uzdeva Davosā.
  39. Bet ir problemātiski lūgt cilvēkiem
    koncentrēties uz problēmām.

  40. Jo mēs nevaram tās atrisināt.
  41. Lielākā problēma pasaulē ir tā,
    ka mēs visi mirstam.
  42. Bet mums nav tehnoloģijas,
    kas to atrisinātu.
  43. Tāpēc mērķis nav
    noteikt prioritāti problēmām,
  44. bet gan šo problēmu risinājumiem.
  45. Tas, protams, ir mazliet sarežģītāk.
  46. Klimata pārmaiņām tas būtu Kioto.
  47. Infekciju slimībām –
    slimnīcas vai moskītu tīkli.
  48. Konfliktiem – ANO miera
    uzturēšanas spēki un tā tālāk.
  49. Es gribētu lūgt, lai pamēģināt –
  50. saprotu, ka 30 sekundēs
    tas savā ziņā ir neiespējams uzdevums –
  51. uzrakstīt, kuras, jūsuprāt,
    varētu būt galvenās prioritātes.
  52. Kā arī – un te ekonomika kļūst ļauna –
  53. uzrakstīt, kuras problēmas
    nevajadzētu risināt kā pirmās,
  54. kuras būtu saraksta apakšgalā.
  55. Lūdzu, veltiet tam 30 sekundes,
    varbūt aprunājieties ar kaimiņu
  56. un izdomājiet,
  57. kuri pasaules lielāko problēmu risinājumi
    būtu jāliek saraksta augšā
  58. un kuri – apakšā.
  59. Aizraujošākais šajā procesā –

  60. es, protams, gribētu,
    bet man ir tikai 18 minūtes laika,
  61. no kura daļu jau esmu ar jums iztērējis –
  62. es ļoti labprāt iedziļinātos un liktu jums
    padomāt par šo procesu,
  63. ko mēs arī darījām.
  64. Es aicinu arī jūs – un esmu pārliecināts,
    ka pārrunāsim to vēlāk –
  65. padomāt par to, kā nosakām prioritātes.
  66. Protams, jājautā sev,
  67. kāpēc gan neviens šādu sarakstu
    nav izveidojis agrāk.
  68. Viens no iemesliem ir tas, ka prioritāšu
    noteikšana ir ārkārtīgi neērta.
  69. Neviens to negrib darīt.
  70. Ikviena organizācija, protams,
    gribētu būt saraksta augšgalā.
  71. Bet visām organizācijām arī nepatiktu
    nebūt saraksta augšgalā.
  72. Un, tā kā sarakstā
    ir daudz vairāk ne-pirmo vietu,
  73. ir pilnīgi saprotama nevēlēšanās
    šādu sarakstu veidot.
  74. ANO pastāv jau gandrīz 60 gadus,
  75. taču mēs ne reizi neesam izveidojuši
  76. pamata sarakstu ar visām lielajām lietām,
    ko pasaulē varam darīt,
  77. un pateikuši, kuras no tām
    būtu darāmas vispirms.
  78. Tas gan nenozīmē,
    ka nenosakām prioritātes –
  79. jebkurš lēmums ir prioritātes noteikšana,
    tā ka mēs, protams, to darām,
  80. kaut arī netieši –
  81. un visticamāk šādi noteiktas
    prioritātes nebūs tik labas kā tad,
  82. ja tās patiešām pārrunātu.
  83. Es gribētu teikt,

  84. ka mums ļoti ilgu laiku ir bijis
    daudz iespēju, starp kurām izvēlēties.
  85. Ir ļoti, ļoti daudz lietu,
    ko mēs varētu darīt,
  86. taču mēs neesam redzējuši
    ne cenas, ne izmērus.
  87. Mums nav ne jausmas.
  88. Iedomājieties, ka ieejat restorānā
    un saņemat milzīgu ēdienkarti,
  89. bet jums nav ne jausmas, kāda ir cena.
  90. Jūs pasūtāt picu,
    bet jums nav ne jausmas par cenu.
  91. Varbūt tā maksā vienu dolāru,
    varbūt – 1000.
  92. Varbūt tā ir ģimenes izmēra pica,
    varbūt tā ir picas šķēle.
  93. Mēs to gribētu zināt.
  94. Un tieši to mēģina darīt
    Copenhagen Consensus

  95. noteikt šo jautājumu cenu.
  96. Tas arī pamatā ir
    Copenhagen Consensus process.
  97. Mums ir 30 pasaules labākie ekonomisti,
    trīs katrā jomā.
  98. Trīs no pasaules labākajiem ekonomistiem
    raksta par klimata pārmaiņām –
  99. ko varam darīt, ko tas maksās
    un kāds no tā būs labums.
  100. Tāpat ar infekciju slimībām.
  101. Trīs no pasaules
    labākajiem ekspertiem raksta
  102. ko varam darīt, ko tas maksās,
  103. ko vajadzētu darīt un kāds būs iznākums.
  104. Un tā tālāk.
  105. Tad daži pasaules labākie ekonomisti –

  106. astoņi no labākajiem ekonomistiem,
    tostarp trīs Nobela prēmijas laureāti –
  107. 2004. gada maijā tikās Kopenhāgenā.
  108. Mēs viņus nosaucām par sapņu komandu,
  109. un Kembridžas Universitāte tos nodēvēja
    par ekonomikas Real Madrid.
  110. To ļoti labi saprot Eiropā, šeit īsti ne.
  111. Un būtībā viņi izveidoja
    prioritāšu sarakstu.
  112. Jūs jautāsiet, kāpēc ekonomisti.
  113. Man, protams, prieks, ka pajautājāt,
  114. jo tas ir ļoti labs jautājums.
  115. Ja gribat ko uzzināt par malāriju,
    jūs jautājat malārijas ekspertam.
  116. Ja gribat ko uzzināt par klimatu,
    jūs jautājat klimatologam.
  117. Taču, ja gribat zināt,
  118. kuram no šiem jautājumiem
    pievērsties vispirms,
  119. jūs nevarat viņiem jautāt,
    jo tas nav tas, ko viņi dara.
  120. To dara ekonomisti.
  121. Viņi nosaka prioritātes.
  122. Viņi paveic šo savā ziņā riebīgo uzdevumu,
  123. pasakot, ko vajadzētu darīt
    vispirms un ko pēc tam.
  124. Lūk, tātad saraksts,
    ar ko gribētu padalīties.

  125. To, protams, var atrast arī mājaslapā,
  126. un esmu drošs, ka šīs dienas laikā
    par to vēl parunāsim.
  127. Būtībā viņi izveidoja
    slikto projektu sarakstu –
  128. tie ir projekti,
    kuros ieguldot vienu dolāru,
  129. jūs saņemat atpakaļ
    mazāk nekā vienu dolāru.
  130. Tad ir pieņemamie projekti,
    labie projekti un ļoti labie projekti.
  131. Mums, protams,
    būtu jāsāk ar ļoti labajiem.
  132. Es sākšu no apakšgala,
  133. lai varētu pabeigt
    ar vislabākajiem projektiem.
  134. Lūk, sliktie projekti.

  135. Kā redzat, saraksta apakšgalā
    ir klimata pārmaiņas.
  136. Daudzus tas aizskar,
  137. un tā varētu būt viena no tēmām,
    pie kuras man iesaka neatgriezties.
  138. Es gribētu par to parunāt,
    jo tas ir patiešām interesanti.
  139. Kāpēc tā?
  140. Un es arī mēģināšu pie šī atgriezties,
  141. jo tā, iespējams, ir viena no lietām,
    kurai nepiekrītat savā sarakstā.
  142. Iemesls, kāpēc ekonomisti saka, ka darīt
    Kioto protokolā prasīto vai vēl vairāk,

  143. ir neizdevīgi, ir vienkāršs –
    tas ir ļoti neefektīvi.
  144. Tas nenozīmē,
    ka globālā sasilšana nenotiek.
  145. Tas nenozīmē, ka tā nav liela problēma.
  146. Bet tas nozīmē, ka tas, ko varam darīt,
    ir ļoti maz par ļoti augstu cenu.
  147. Būtībā makroekonomiskie modeļi parāda,
  148. ka, visiem piekrītot, Kioto protokols
    izmaksātu ap 150 miljardiem dolāru gadā.
  149. Tas ir diezgan daudz naudas –
  150. divas, trīs reizes vairāk
  151. nekā attīstības atbalsts, ko ik gadu
    piešķiram trešās pasaules valstīm.
  152. Tomēr no tā būtu ļoti maz labuma.
  153. Visi modeļi rāda,
  154. ka 2100. gadā tas sasilšanu aizkavētu
    par aptuveni sešiem gadiem.
  155. Tātad kāds Bangladešā applūdīs
    nevis 2100., bet 2106. gadā.
  156. Kas ir mazliet labāk, bet ne ļoti.
  157. Mēs gribam pateikt, ka esam izlietojuši
    daudz naudas, lai izdarītu mazliet laba.
  158. Mērogam –

  159. ANO lēš, ka ar pusi šīs summas –
  160. ar aptuveni 75 miljardiem dolāru gadā –
  161. mēs varētu atrisināt
    visas pasaules pamatproblēmas.
  162. Varētu nodrošināt tīru dzeramo ūdeni,
    kanalizāciju, veselības pamataprūpi
  163. un izglītību ikvienam
    zemeslodes iedzīvotājam.
  164. Tāpēc mums sev jāpajautā,
    vai gribam tērēt divtik daudz,
  165. lai izdarītu tikai mazliet laba?
  166. Vai pusi no šīs summas,
    lai izdarītu ļoti daudz laba?
  167. Un tieši tāpēc tas kļūst
    par sliktu projektu.
  168. Tas nenozīmē, ka mēs to negribētu darīt,
    ja mums būtu visas pasaules nauda.
  169. Bet tas nozīmē, ja mēs negribam,
    tā vienkārši nav mūsu pirmā prioritāte.
  170. Pieņemamie projekti –
    es par tiem visiem nerunāšu –

  171. bet infekciju slimības,
    veselības pamataprūpe
  172. tik tikko iekļuva šajā grupā,
  173. jo veselības pamataprūpe
    ir lieliska lieta.
  174. No tās būtu liels labums,
    bet tā ir arī ļoti, ļoti dārga.
  175. Un atkal – tas pēkšņi liek apdomāt
    abas vienādojuma puses.
  176. Paskatoties uz labajiem projektiem,
  177. redzam daudz kanalizācijas
    un ūdens projektu.
  178. Arī kanalizācija un ūdens
    ir ārkārtīgi svarīgi,
  179. bet tiem vajadzīgs
    arī daudz infrastruktūras.
  180. Tāpēc es gribētu parādīt
    tās četras prioritātes,
  181. kurām mums vajadzētu pievērsties vispirms,
  182. runājot par to, kā atrisināt
    pasaules problēmas.
  183. Ceturtā piemērotākā problēma ir malārija.

  184. Ar malāriju ik gadu inficējas
    aptuveni pāris miljonu cilvēku.
  185. Skartajām valstīm tā ik gadu var izmaksāt
    līdz pat procenpunktam no IKP.
  186. Nākamo četru gadu laikā
    ieguldot ap 13 miljardiem dolāru,
  187. saslimšanu skaitu
    varētu samazināt uz pusi.
  188. Mēs izvairītos no 500 000 cilvēku nāves,
  189. bet varbūt pat svarīgāk –
  190. aptuveni miljons cilvēku
    izvairītos no inficēšanās.
  191. Mēs ievērojami paaugstinātu viņu spēju
  192. cīnīties ar daudzām citām problēmām,
  193. un, protams, ilgtermiņā
    arī ar globālo sasilšanu.
  194. Trešā labākā ir brīvā tirdzniecība.

  195. Būtībā modelis parādīja,
    ka, ieviešot brīvo tirdzniecību,
  196. jo īpaši samazinot subsīdijas
    ASV un Eiropā,
  197. mēs iedzīvinātu globālo ekonomiku
  198. ar satriecošiem 2400 miljardiem dolāru,
  199. no kuriem puse nokļūtu
    trešās pasaules valstīs.
  200. Atkal – mērķis ir pateikt,
  201. ka varam izvilkt divus līdz trīs
    miljonus cilvēku no nabadzības
  202. ļoti ātri, divu līdz piecu gadu laikā.
  203. Tas būtu trešais labākais,
    ko mēs varētu darīt.
  204. Otrs labākais būtu pievērsties
    nepietiekamam uzturam.

  205. Ne tikai nepietiekamam uzturam vispār,
  206. bet ir kāds ļoti lēts veids cīņai ar to,
    proti, mikroelementu trūkums.
  207. Būtībā pusei pasaules iedzīvotāju
  208. trūkst dzelzs, cinka, joda un A vitamīna.
  209. Ieguldot ap 12 miljardiem dolāru,
  210. mēs spertu ievērojamu soli
    problēmas risināšanā.
  211. Tas būtu otrs labākais ieguldījums.
  212. Un vislabākais projekts
    būtu pievērsties HIV un AIDS.

  213. Būtībā, nākamo astoņu gadu laikā
    ieguldot 27 miljardus dolāru,
  214. mēs izvairītos no 28 miljoniem
    jaunu saslimšanas gadījumu.
  215. Arī šeit es mēģinu pateikt,
  216. ka pastāv divi ļoti atšķirīgi veidi,
    kā cīnīties ar HIV un AIDS.
  217. Viens ir ārstēšana, otrs – profilakse.
  218. Un atkal – ideālā pasaulē
    mēs darītu gan vienu, gan otru.
  219. Taču pasaulē, kurā nedarām ne vienu,
    ne otru, vai arī nedarām pārāk labi,
  220. mums ir vismaz jāuzdod jautājums,
    kur ieguldīt vispirms.
  221. Un ārstēšana ir daudz, daudz dārgāka
    nekā profilakse.
  222. Būtībā mēs mēģinam pateikt,
    ka varam paveikt daudz vairāk,
  223. ieguldot profilaksē.
  224. Būtībā par iztērēto naudu
  225. ārstējot varam paveikt x daudzumu laba
  226. un desmitkārt vairāk laba,
    ieguldot profilaksē.
  227. Tātad mēs pirmām kārtām pievēršamies
    profilaksei, nevis ārstēšanai.
  228. Tas mums patiesībā
    liek apdomāt prioritātes.

  229. Gribu, lai ieskatāties
    savos prioritāšu sarakstos
  230. un pasakāt, vai tas ir pareizs.
  231. Vai arī bijāt tuvu
    mūsu veidotajam sarakstam?
  232. Protams, viens no jautājumiem
    atkal ir klimata pārmaiņas.
  233. Daudziem cilvēkiem šķiet,
    ka to nevajadzētu darīt.
  234. Ar klimata pārmaiņām būtu jāstrādā,

  235. ja ne citu iemeslu dēļ, tad tāpēc,
    ka tā ir tik liela problēma.
  236. Bet mēs, protams, nestrādājam
    ar visām problēmām.
  237. Pasaulē problēmu ir daudz.
  238. Un es gribu būt drošs,
    ka, ja reiz kādām pievēršamies,
  239. tad pievēršamies pareizajām,
  240. tām, kur varam paveikt daudz,
    nevis mazlietiņ laba.
  241. Un, manuprāt... Tomass Šellings,
    viens no mūsu sapņu komandas dalībniekiem,
  242. ļoti, ļoti labi pateica.
  243. Viens, ko cilvēki aizmirst ir tas,
  244. ka pēc 100 gadiem, kad izpaudīsies
    lielākā daļa klimata pārmaiņu,
  245. cilvēki būs daudz, daudz bagātāki.
  246. Pat vispesimistiskākie ANO scenāriji
  247. lēš, ka 2100. gadā
    vidējais attīstības valstu iedzīvotājs
  248. būs tikpat bagāts, cik mēs šodien.
  249. Drīzāk gan viņi būs divas līdz četras
    reizes bagātāki, nekā tagad esam mēs.
  250. Un mēs, protams, būsim vēl bagātāki.
  251. Bet tas, ko vēlos pateikt,
    ka, runājot par cilvēku glābšanu

  252. vai palīdzēšanu cilvēkiem
    Bangladešā 2100. gadā,
  253. runa nav par nabadzīgu
    Bangladešas iedzīvotāju.
  254. Mēs patiesībā runājam
    par visai pārtikuši nīderlandieti.
  255. Tātad īstais jautājums ir,
  256. vai vēlamies tērēt daudz naudas,
  257. lai pēc 100 gadiem mazliet palīdzētu
    visai pārtikušam nīderlandietim?
  258. Vai arī mēs gribam tagad palīdzēt patiešām
    nabadzīgiem Bangladešas iedzīvotājiem,
  259. kam šī palīdzība vajadzīga
    un kam varam palīdzēt ļoti lēti?
  260. Vai, kā teica Šellings, iedomājieties,
    ka esat bagāts – kāds arī būsiet –
  261. bagāts ķīnietis, bagāts bolīvietis,
    bagāts Kongo iedzīvotājs 2100. gadā,
  262. kas atskatās uz 2005. gadu un saka:
    „Cik dīvaini, ka viņi tik ļoti gribēja
  263. man mazliet palīdzēt ar klimata pārmaiņām,
  264. bet viņiem tik maz rūpēja
    mans vectēvs un vecvectēvs,
  265. kam viņi būt varējuši
    palīdzēt daudz vairāk
  266. un kam šī palīdzība
    bija vajadzīga daudz vairāk.”
  267. Manuprāt, tas parāda, kāpēc ir svarīgi
    sakārtot savas prioritātes.

  268. Pat ja tas nesaskan
    ar ierasto skatījumu uz šo problēmu.
  269. Tas, protams, tāpēc, ka klimata pārmaiņas
    atainotas tik veiksmīgi.
  270. Mums ir „Diena pēc rītdienas” –
    izskatās taču satriecoši, vai ne?
  271. Tā, protams, ir laba filma,
    ko es noteikti gribu noskatīties,
  272. taču es negaidu, ka savā nākamajā filmā
    Emeriks uzņems Bredu Pitu
  273. rokam tualetes Tanzānijā
    vai ko tamlīdzīgu.
  274. No tā vienkārši nesanāk tik laba filma.
  275. Tāpēc daudzējādā ziņā
  276. es redzu Copenhagen Consensus
    un šo diskusiju par prioritātēm
  277. kā tādu garlaicīgo problēmu sargu,
  278. lai nodrošinātu, ka mēs īstenojam
    nevis to, kas liek mums justies labi,
  279. nevis to, kam tiek
    visvairāk mediju uzmanības,
  280. bet gan ieguldām tur,
    kur varam izdarīt visvairāk laba.
  281. Citi pieminēšanas vērti pretargumenti ir,

  282. ka mēs kaut kā piedāvājam viltus izvēli.
  283. Protams, ideālā pasaulē
    mums būtu jādara viss,
  284. pilnībā piekrītu.
  285. Manuprāt, mums būtu jādara viss,
    bet mēs nedarām.
  286. 1970. gadā attīstītās valstis nolēma
    tērēt divreiz vairāk nekā tobrīd,
  287. lai palīdzētu attīstības valstīm.
  288. Kopš tā laika atbalsta apjoms
    ir samazinājies uz pusi.
  289. Tātad neizskatās, ka esam uz īstā ceļa,
  290. lai pēkšņi atrisinātu
    visas lielās problēmas.
  291. Tāpat cilvēki saka: „Un Irākas karš?

  292. Mēs taču tērējam 100 miljardus dolāru –
  293. kāpēc tos netērējam, lai darītu labu?”
  294. Es noteikti esmu par.
  295. Ja kāds no jums, draugi,
    var pierunāt Bušu to darīt – lieliski.
  296. Bet, protams, joprojām jāsaka –
  297. ja tiekam pie vēl 100 miljardiem dolāru,
  298. mēs joprojām gribam tos tērēt
    pēc iespējas labāk, vai ne?
  299. Tāpēc īstais uzdevums
    ir pakāpties soli atpakaļ
  300. un apdomāt pareizās prioritātes.
  301. Maza piebilde – vai izveidotais saraksts
    patiešām ir pareizais?
  302. Proti, jautājot pasaules
    labākajiem ekonomistiem,
  303. jautājumu nenovēršami sanāk uzdot
    baltādainiem amerikāņu vīriešiem.
  304. Un tiem ne vienmēr labi padodas
    skatījumā ietvert visu pasauli.
  305. Tāpēc mēs uzaicinājām
    80 jauniešus no visas pasaules

  306. izpildīt šo pašu uzdevumu.
  307. Vienīgās prasības bija,
    ka viņi studē universitātē
  308. un runā angliski.
  309. Pirmkārt, vairums bija
    no attīstības valstīm.
  310. Viņiem bija pieejams tas pats materiāls,
  311. taču viņi varēja iziet ārpus
    diskusijas rāmjiem – ko viņi arī darīja –,
  312. lai izveidotu paši savus sarakstus.
  313. Pārsteidzošā kārtā
    šis saraksts bija ļoti līdzīgs –
  314. tā augšgalā bija nepietiekams
    uzturs un slimības,
  315. savukārt apakšgalā – klimata pārmaiņas.
  316. Esam darījuši vairākkārt
  317. citos semināros, ar citu universitāšu
    studentiem un tamlīdzīgi.
  318. Visi gala beigās nonāk
    pie visnotaļ tāda paša saraksta.
  319. Un tas man patiešām dod cerību apgalvot,
  320. ka mums priekšā ir ceļš,
    kas liks pārdomāt prioritātes
  321. un jautāt, kas pasaulē ir svarīgs.
  322. Protams, ideālā pasaulē
    mēs labprāt darītu visu.
  323. Bet, ja to nedarām, varam ķerties
    pie domāšanas, ar ko sākt.
  324. Copenhagen Consensus es redzu kā procesu.

  325. Mēs to veicām 2004. gadā,
  326. un ceram sapulcināt daudz vairāk cilvēku,
  327. lai 2008., 2012. gadā iegūtu
    daudz labāku informāciju.
  328. Jākartē pareizais ceļš,
    kas pasaulei ejams,
  329. bet jāsāk arī domāt
    par politiskajām prioritātēm.
  330. Jāsāk domāt par to,
  331. ka nedarīsim to, kur varam
    paveikt ļoti maz par augstu cenu,
  332. ka nedarīsim to, ko nezinām, kā darīt,
  333. bet darīsim to, kur varam
    paveikt neticami daudz laba
  334. par ļoti zemu cenu jau tagad.
  335. Galu galu jūs varat nepiekrist

  336. mūsu prioritāšu sadalījumam,
  337. taču mums jābūt godīgiem un atklātiem
  338. un jāpasaka – ja kaut ko darām,
    tad kaut kas cits paliks nedarīts.
  339. Ja pārāk daudz satraucamies
    par kaut ko vienu,
  340. tad nesatrauksimies par ko citu.
  341. Tāpēc ceru, kas šis ļaus mums
    labāk noteikt prioritātes
  342. un domāt, kā labāk palīdzēt pasaulei.
  343. Paldies.