Autisma aizmirstā vēsture
-
0:01 - 0:03Neilgi pēc pagājušā gada Ziemassvētkiem
-
0:03 - 0:07132 bērni Kalifornijā saslima ar masalām,
-
0:07 - 0:09vai nu apmeklējot Disnejlendu,
-
0:09 - 0:12vai tiekoties ar kādu, kas tur bijis.
-
0:12 - 0:15Pēcāk vīrus metās pāri Kanādas robežai,
-
0:15 - 0:19inficējot vairāk nekā 100 bērnu Kvebekā.
-
0:19 - 0:22Viena no traģiskākajām lietām
ar šo uzliesmojumu ir tā, -
0:22 - 0:27ka masalas, kas var būt nāvējošas
bērnam ar novājinātu imūnsistēmu, -
0:27 - 0:31ir viena slimībām,
no kurām ir visvieglāk izvairīties. -
0:31 - 0:33Efektīva vakcīna pret to
-
0:33 - 0:37ir bijusi pieejama
vairāk nekā pusgadsimtu, -
0:37 - 0:40taču daudzi no bērniem
Disnejlendas uzliesmojumā -
0:40 - 0:42nebija vakcinēti,
-
0:42 - 0:44jo to vecāki baidījās
-
0:44 - 0:47no kaut kā, kā runā, vēl ļaunāka –
-
0:47 - 0:49autisma.
-
0:49 - 0:53Bet pagaidiet – vai tad raksts,
kas izraisīja šīs diskusijas -
0:53 - 0:55par autismu un vakcīnām
-
0:55 - 0:57netika atmaskots, atsaukts
-
0:57 - 0:59un nodēvēts par apzinātu krāpšanu
-
0:59 - 1:01„Britu medicīnas žurnālā”?
-
1:01 - 1:04Vai tad vairums to,
kas kaut ko sajēdz no zinātnes, -
1:04 - 1:08nezina, ka teorija par vakcīnu izraisīto
autismu ir pilnīgas blēņas? -
1:08 - 1:09Manuprāt, lielākā daļa no jums to zina,
-
1:09 - 1:12taču miljoniem vecāku visā pasaulē
-
1:12 - 1:17turpina baiļoties, ka vakcīnas pakļauj
to bērnus autisma riskam. -
1:17 - 1:18Kāpēc?
-
1:19 - 1:20Lūk, kāpēc.
-
1:20 - 1:25Šī diagramma parāda, ka autisma
gadījumu skaits laika gaitā pieaug. -
1:25 - 1:27Gandrīz visu 20. gadsimtu
-
1:27 - 1:31autismu uzskatīja
par ārkārtīgi retu saslimšanu. -
1:31 - 1:34Tie daži psihologi un pediatri,
kas par to bija dzirdējuši, -
1:34 - 1:37nosprieda, ka tiks cauri
visai savai karjerai, -
1:37 - 1:40nesastopoties ne ar vienu šādu gadījumu.
-
1:40 - 1:44Desmitiem gadu gadījumu skaits
palika nemainīgs — -
1:44 - 1:47vien aptuveni trīs, četri bērni no 10 000.
-
1:47 - 1:49Taču tad, 1990. gados,
-
1:49 - 1:51šis skaits sāka strauji pieaugt.
-
1:51 - 1:55Tādas finansējuma piesaistes
organizācijas kā Autism Speaks -
1:55 - 1:58autismu regulāri dēvē par epidēmiju,
-
1:58 - 2:01it kā to varētu saķert
no kāda bērna Disnejlendā. -
2:01 - 2:03Kas tad notiek?
-
2:03 - 2:06Ja pie vainas nav vakcīnas, kas tad?
-
2:06 - 2:10Ja jautāsiet ļaudīm Atlantas
Slimību kontroles centrā, -
2:10 - 2:11kas notiek,
-
2:11 - 2:16viņi tiecas izmantot tādas frāzes
kā „plašāki diagnozes kritēriji” -
2:16 - 2:18un „precīzāka diagnostika”,
-
2:18 - 2:21lai izskaidrotu šos pieaugošos skaitļus.
-
2:21 - 2:23Taču šāda veida izteikumi
-
2:23 - 2:26īpaši nemazina jaunas mātes bailes,
-
2:26 - 2:30kura sava divgadnieka sejā
meklē acu kontaktu. -
2:30 - 2:33Ja reiz vajadzēja paplašināt
diagnozes kritērijus, -
2:33 - 2:36kāpēc tie sākotnēji bija tik šauri?
-
2:36 - 2:39Kāpēc autisma gadījumus
bija tik grūti atrast -
2:39 - 2:41pirms 1990. gadiem?
-
2:41 - 2:47Pirms pieciem gadiem es nolēmu mēģināt
noskaidrot atbildes uz šiem jautājumiem. -
2:47 - 2:49Es atklāju, ka notikušajam
-
2:49 - 2:53bija mazāk sakara ar lēno
un piesardzīgo zinātnes progresu -
2:53 - 2:56nekā ar stāstu vilinošo spēku.
-
2:57 - 2:59Gandrīz visu 20. gadsimtu
-
2:59 - 3:01mediķi stāstīja vienu stāstu
-
3:01 - 3:05par to, kas ir autisms
un kā tas tika atklāts, -
3:05 - 3:08taču šis stāsts izrādījās nepatiess,
-
3:08 - 3:11un tā sekas atstāj postošu ietekmi
-
3:11 - 3:13uz sabiedrības veselību visā pasaulē.
-
3:13 - 3:17Bija otrs, precīzāks autisma stāsts,
-
3:17 - 3:19kas ir ticis pazaudēts un aizmirsts
-
3:19 - 3:22medicīnas literatūras tumšajos nostūros.
-
3:22 - 3:27Šis otrs stāsts atklāj mums visu
par to, kā mēs šeit nokļuvām -
3:27 - 3:29un kurp mums jādodas tālāk.
-
3:29 - 3:34Pirmais stāsts sākas ar bērnu psihiatru
Džonsa Hopkinsa slimnīcā -
3:34 - 3:36vārdā Leo Kaners.
-
3:36 - 3:391943. gadā viņš publicēja rakstu,
-
3:39 - 3:44kurā aprakstīja 11 gados jaunus pacientus,
kuri šķita dzīvojam paši savās pasaulēs, -
3:44 - 3:46ignorējot cilvēkus sev apkārt
-
3:46 - 3:48un pat savus vecākus.
-
3:48 - 3:50Viņi stundām ilgi varēja sevi izklaidēt,
-
3:50 - 3:53plivinot rokas sev gar seju,
-
3:53 - 3:55taču krita panikā par sīkumiem,
-
3:55 - 3:59piemēram, ja to mīļākā rotaļlieta
pārvietota citā vietā, -
3:59 - 4:01viņiem nezinot.
-
4:01 - 4:04Ņemot vērā pacientus,
kas bija nogādāti viņa klīnikā, -
4:04 - 4:07Kaners spekulatīvi apgalvoja,
ka autisms sastopams ļoti reti. -
4:07 - 4:121950. gadu sākumā kā šīs jomas
vadošais speciālists pasaulē -
4:12 - 4:17viņš paziņoja, ka ir sastapies ar mazāk
nekā 150 īstiem šī sindroma gadījumiem, -
4:17 - 4:21saņemot atzinuma pieprasījumus
pat no tik tālām vietām kā Dienvidāfrika. -
4:21 - 4:24Tas patiesībā nepārsteidz,
-
4:24 - 4:27jo Kanera kritēriji
autisma diagnosticēšanai -
4:27 - 4:29bija ārkārtīgi šauri.
-
4:29 - 4:35Viņš, piemēram, aicināja nepiemērot
šo diagnozi bērniem ar epilepsijas lēkmēm, -
4:35 - 4:38bet tagad mēs zinām, ka epilepsija
autisma gadījumos ir bieži sastopama. -
4:38 - 4:41Reiz viņš lielījās, ka nosūtījis atpakaļ
deviņus no 10 bērniem, -
4:41 - 4:45ko pie viņa bija nosūtījuši citi mediķi,
-
4:45 - 4:48neuzstādot tiem autisma diagnozi.
-
4:49 - 4:51Kaners bija gudrs vīrs,
-
4:51 - 4:53taču vairākas viņa teorijas
neizrādījās patiesas. -
4:53 - 4:57Viņš klasificēja autismu
kā bērnu psihozes veidu, -
4:57 - 5:01ko izraisa auksti un nemīloši vecāki.
-
5:01 - 5:03Viņa vārdiem sakot, šie bērni
-
5:03 - 5:07tika rūpīgi turēti ledusskapī,
ko ne reizi neatsaldēja. -
5:07 - 5:09Lai vai kā, tajā pašā laikā
-
5:09 - 5:12Kaners ievēroja,
ka daļai viņa jauno pacientu -
5:12 - 5:16noteiktās jomās piemīt īpašas spējas,
-
5:16 - 5:19piemēram, mūzikā, matemātikā un atmiņā.
-
5:19 - 5:21Kāds puisēns viņa klīnikā,
-
5:21 - 5:26pirms bija sasniedzis divu gadu vecumu,
spēja atšķirt 18 dažādas simfonijas, -
5:26 - 5:28Kad viņa māte uzlika
vienu no tā mīļākajiem ierakstiem, -
5:28 - 5:32viņš precīzi paziņoja: „Bēthovens!”
-
5:32 - 5:35Taču Kaners šīs spējas
diezko augstu nevērtēja, -
5:35 - 5:38apgalvojot, ka bērni tikai atkārtoja
-
5:38 - 5:41to, ko bija dzirdējuši
no saviem smalkajiem vecākiem, -
5:41 - 5:43izmisīgi cerot iegūt viņu atzinību.
-
5:43 - 5:49Tādējādi autisms ģimenēm
kļuva par kauna un negoda avotu, -
5:49 - 5:51un divas autistisku bērnu paaudzes
-
5:51 - 5:55tika nogādātas aprūpes iestādēs
viņu pašu labklājības vārdā, -
5:55 - 5:58un pasaulei kopumā tās kļuva neredzamas.
-
5:58 - 6:02Pārsteidzošā kārtā tikai 1970. gados
-
6:02 - 6:08pētnieki sāka pārbaudīt Kanera teoriju
par autisma reto sastopamību. -
6:08 - 6:11Lorna Vinga bija
kognitīvā psiholoģe Londonā, -
6:11 - 6:15kura domāja, ka Kanera teorija
par ledusskapja audzināšanu -
6:15 - 6:18bija „sasodīti stulba”,
kā viņa man sacīja. -
6:18 - 6:22Viņa ar vīru Džons
bija sirsnīgi un mīloši cilvēki, -
6:22 - 6:25un viņiem bija dziļi
autistiska meita Sūzija. -
6:25 - 6:30Lorna un Džons zināja, cik grūti
ir audzināt tādu bērnu kā Sūzija -
6:30 - 6:32bez atbalsta pakalpojumiem,
-
6:32 - 6:33speciālās izglītības
-
6:33 - 6:38un citiem resursiem,
kas bez diagnozes nav pieejami. -
6:38 - 6:40Lai pierādītu Nacionālajam
veselības dienestam, -
6:40 - 6:46ka autistiskajiem bērniem
un to ģimenēm vajag vairāk resursu, -
6:46 - 6:48Lorna un viņas kolēģe Džūdita Gulda
-
6:48 - 6:52nolēma darīt ko tādu, ko vajadzēja
izdarīt 30 gadus agrāk. -
6:52 - 6:57Viņas veica pētījumu par autisma
sastopamību ģenerālajā kopumā. -
6:57 - 7:01Viņas pa Londonas priekšpilsētas
Kembervelas ielām, -
7:01 - 7:05lai šajā kopienā mēģinātu
atrast autistiskus bērnus. -
7:05 - 7:10Viņu ieraudzītais skaidri parādīja,
ka Kanera modelis bija pārāk šaurs -
7:10 - 7:14un autisma realitāte –
daudz krāsaināka un dažādāka. -
7:15 - 7:17Daži bērni nerunāja vispār,
-
7:17 - 7:22kamēr citi gari un plaši stāstīja
par savu aizraušanos ar astrofiziku, -
7:22 - 7:26dinozauriem vai kāda karaliskās
ģimenes locekļa radu rakstiem. -
7:26 - 7:31Citiem vārdiem sakot, šos bērnus
nevarēja ielikt glītos, precīzos rāmīšos, -
7:31 - 7:32kā to teica Džūdita.
-
7:32 - 7:34Un viņas ieraudzīja daudz šādu bērnu,
-
7:34 - 7:38daudz vairāk, nekā paredzētu
Kanera monolītiskais modelis. -
7:38 - 7:41Sākumā viņas īsti nezināja,
kā saprast iegūtos datus. -
7:41 - 7:44Kā gan agrāk neviens
nebija pamanījis šos bērnus? -
7:44 - 7:47Taču tad Lorna uzgāja atsauci uz rakstu,
-
7:47 - 7:51kas bija publicēts vācu valodā 1944. gadā,
-
7:51 - 7:53gadu pēc Kanera raksta,
-
7:53 - 7:55un pēc tam aizmirsts,
-
7:55 - 7:57atstāts aizmirstībai
kopā ar briesmīgu laiku, -
7:57 - 8:00ko neviens negribēja atcerēties
un par ko neviens negribēja domāt. -
8:00 - 8:03Kaners zināja par šo konkurenta rakstu,
-
8:03 - 8:07bet rūpīgi izvairījās
to pieminēt savos darbos. -
8:07 - 8:10To nekad pat nepārtulkoja angliski,
-
8:10 - 8:13taču laimīgā kārtā
Lornas vīrs runāja vāciski, -
8:13 - 8:16un viņš viņai to pārtulkoja.
-
8:16 - 8:20Šis raksts piedāvāja
citādu autisma stāstu. -
8:20 - 8:22Tā autors bija vīrs vārdā Hanss Aspergers,
-
8:22 - 8:26kurš vadīja apvienoto
klīniku un internātskolu, -
8:26 - 8:281930. gados Vīnē.
-
8:28 - 8:32Aspergera idejas par to, kā mācīt
bērnus ar īpašām vajadzībām, -
8:32 - 8:35bija progresīvas
pat pēc mūsdienu standartiem. -
8:35 - 8:40Rīti viņa klīnikā sākās ar vingrošanu
mūzikas pavadījumā, -
8:40 - 8:43un svētdienu vakaros
bērni uzveda ludziņas. -
8:43 - 8:46Tā vietā, lai vainotu
vecākus autisma izraisīšanā, -
8:46 - 8:51Aspergers to uzskatīja par poliģenētisku
traucējumu visa mūža garumā, -
8:51 - 8:55kam vajadzīgs iejūtīgs
atbalsts un pielāgošanās -
8:55 - 8:58visa mūža garumā.
-
8:58 - 9:01Tā vietā, lai izturētos
pret bērniem kā pret pacientiem, -
9:01 - 9:04Aspergers tos dēvēja
par saviem mazajiem profesoriem -
9:04 - 9:08un izmantoja viņu palīdzību
tādu apmācību metožu izstrādē, -
9:08 - 9:11kas bija īpaši pielāgotas tieši viņiem.
-
9:11 - 9:16Būtiski, ka Aspergers autismu uzskatīja
par dažādības pilnu spektru, -
9:16 - 9:21kas ietver pārsteidzošu
apdāvinātības un traucējumu amplitūdu. -
9:22 - 9:24Viņš uzskatīja, ka autisms
un autistiskās iezīmes -
9:24 - 9:27ir plaši sastopamas
un vienmēr tādas ir bijušas, -
9:27 - 9:32saskatot šī spektra aspektus
visiem zināmajos popkultūras pirmtēlos, -
9:32 - 9:35piemēram, sabiedrībā neveiklais zinātnieks
-
9:35 - 9:37un izklaidīgais profesors.
-
9:37 - 9:39Viņš gāja pat tik tālu, ka apgalvoja,
-
9:39 - 9:43ka, lai gūtu panākumus zinātnē un mākslā,
-
9:43 - 9:46bez zināmas devas
autisma, šķiet, neiztikt. -
9:46 - 9:50Lorna un Džūdita saprata,
ka Kaners bija vienlīdz maldījies -
9:50 - 9:54kā par autisma reto sastopamību,
tā arī pat to, ka autismu izraisa vecāki. -
9:54 - 9:56Turpmāko gadu laikā
-
9:56 - 9:59viņas klusi strādāja
ar Amerikas psihiatru asociāciju, -
9:59 - 10:02lai paplašinātu diagnozes kritērijus,
-
10:02 - 10:06ietverot tajos to dažādību,
ko viņas dēvēja par „autisma spektru”. -
10:06 - 10:09Astoņdesmito gadu beigās
un 90. gadu sākumā -
10:09 - 10:11viņu ieviestās izmaiņas stājās spēkā,
-
10:11 - 10:13nomainot Kanera šauro modeli
-
10:13 - 10:17pret Aspergera plašo un iekļaujošo.
-
10:17 - 10:19Šīs pārmaiņas neradās tukšā vietā.
-
10:19 - 10:21Apstākļu sakritības dēļ
-
10:21 - 10:25– kamēr Lorna un Džūdita aizkadrā
strādāja pie kritēriju maiņas, – -
10:25 - 10:30cilvēki visā pasaulē pirmoreiz
ieraudzīja autistisku pieaugušo. -
10:30 - 10:33Pirms „Lietus vīra” iznākšanas 1988. gadā
-
10:33 - 10:38to, kāds izskatās autisms, zināja
vien mazā, noslēgtā ekspertu lokā, -
10:38 - 10:42taču pēc tam, kad Dastins Hofmans
ar savu neaizmirstamo aktierspēli -
10:42 - 10:46Reimonda Bebita lomā „Lietus vīram”
izpelnījās četras Kinoakadēmijas balvas, -
10:46 - 10:49pediatri, psihologi,
-
10:49 - 10:54skolotāji un vecāki visā pasaulē
zināja, kāds izskatās autisms. -
10:54 - 10:56Nejaušā kārtā tajā pašā laikā
-
10:56 - 11:02tika ieviesti pirmie viegli lietojamie
klīniskie testi autisma diagnosticēšanai. -
11:02 - 11:07Vairs nevajadzēja būt saistītam
ar to šauro ekspertu loku, -
11:07 - 11:09lai jūsu bērnu novērtētu.
-
11:09 - 11:13„Lietus vīrs” apvienojumā
ar izmaiņām kritērijos -
11:13 - 11:15un šo testu ieviešanu
-
11:15 - 11:18radīja kopīgu efektu,
-
11:18 - 11:21perfektu autisma apzināšanās vētru.
-
11:21 - 11:24Diagnosticēto gadījumu
skaits strauji pieauga -
11:24 - 11:30tieši tā, kā Lorna un Džūdita
bija paredzējušas, nudien, pat cerējušas, -
11:30 - 11:32ļaujot autistiskajiem
cilvēkiem un to ģimenēm -
11:32 - 11:36beidzot gūt to atbalstu un pakalpojumus,
kādus viņi ir pelnījuši. -
11:36 - 11:38Tad parādījās Endrjū Veikfīlds,
-
11:38 - 11:42lai straujajā diagnožu skaita
pieaugumā vainotu vakcīnas – -
11:42 - 11:44vienkāršs, iespaidīgs
-
11:44 - 11:47un vilinoši ticams stāsts,
-
11:47 - 11:49kas bija tikpat kļūdains
kā Kanera teorija -
11:49 - 11:51par autisma reto sastopamību.
-
11:51 - 11:55Ja Slimību kontroles centra
pašreizējās aplēses, -
11:55 - 11:59ka viens no katriem 68 bērniem Amerikā
ir autisma spektrā, ir pareizas, -
11:59 - 12:03tad autisti ir viena no lielākajām
mazākumgrupām pasaulē. -
12:03 - 12:07Pēdējos gados autistiskie cilvēki
ir apvienojušies internetā, -
12:07 - 12:13lai apgāztu viedokli, ka viņi ir mīklas,
ko atrisinās nākamais medicīnas izrāviens, -
12:13 - 12:15ieviešot terminu „neirodažādība”,
-
12:15 - 12:19lai cildinātu cilvēka
izzināšanas spēju dažādību. -
12:19 - 12:22Viens veids, kā izprast neirodažādību,
-
12:22 - 12:25ir domāt par to kā par cilvēka
operētājsistēmām. -
12:25 - 12:30Tas vien, ka datoram nav Windows
nenozīmē, ka tas nestrādā. -
12:30 - 12:34Pēc autisma standartiem
normālas cilvēka smadzenes -
12:34 - 12:36viegli zaudē uzmanību,
-
12:36 - 12:38ir apsēstas ar socializēšanos
-
12:38 - 12:41un cieš no uzmanības trūkuma
pret sīkumiem. -
12:41 - 12:44Autistiskiem cilvēkiem, protams, ir grūti
-
12:44 - 12:46dzīvot pasaulē, kas nav radīta viņiem.
-
12:46 - 12:50Septiņdesmit gadus vēlāk mēs joprojām
cenšamies panākt Aspergeru, -
12:50 - 12:55kurš uzskatīja, ka „zāles”
pret vissmagākajiem autisma aspektiem -
12:55 - 12:58ir atrodamas saprotošos skolotājos,
-
12:58 - 13:00pielāgoties gatavos darba devējos,
-
13:00 - 13:01atbalstošās kopienās
-
13:01 - 13:05un vecākos, kas tic
sava bērna potenciālam. -
13:05 - 13:08Kāds autistisks [vīrietis
vārdā Zoša Zekss] reiz teica: -
13:08 - 13:13„Vajag, lai ikviens liktu roku pie stūres,
lai iztaisnotu cilvēces kuģi.” -
13:13 - 13:16Dodoties iekšā neskaidrā nākotnē,
-
13:16 - 13:20mums vajag it visa veida inteliģenci,
kāda vien uz planētas pieejama, -
13:20 - 13:23strādājot kopā, lai tiktu galā
ar izaicinājumiem, -
13:23 - 13:25ar kuriem kā sabiedrība sastopamies.
-
13:25 - 13:28Mēs nevaram atļauties
izšķiest nevienas smadzenes. -
13:28 - 13:29Paldies.
-
13:29 - 13:32(Aplausi)
- Title:
- Autisma aizmirstā vēsture
- Speaker:
- Stīvs Silbermens
- Description:
-
Pirms dažām desmitgadēm par autismu bija dzirdējuši tikai nedaudzi pediatri. 1975. gadā tika uzskatīts, ka ar to sirgst viens no 5 000 bērnu. Mūsdienās autisma spektrā ir viens no 68 bērniem. Kas izraisījis šo straujo pieaugumu? Stīvs Silbermens norāda uz „perfektu autisma apzināšanās vētru” – dažiem ārstiem, kas piedāvā visaptverošāku skatījumu; negaidītu popkultūras ietekmi un jaunu klīnisko testu. Tomēr, lai patiesi saprastu, jāatgriežas tālākā pagātnē pie austriešu ārsta vārdā Hanss Aspergers, kurš 1944. gadā publicēja vienu no pirmajiem rakstiem par šo tēmu. Tā ka tas laika gaitā bija aizmirsts, autismu gadiem ilgi ir aizēnojuši pārpratumi. (Šī runa ir daļa no TED2015 sesijas, ko pārraudzīja Pop-Up Magazine: popupmagazine.com vai @popupmag Tviterī.)
- Video Language:
- English
- Team:
- closed TED
- Project:
- TEDTalks
- Duration:
- 13:48
Ilze Garda approved Latvian subtitles for The forgotten history of autism | ||
Ilze Garda edited Latvian subtitles for The forgotten history of autism | ||
Ilze Garda edited Latvian subtitles for The forgotten history of autism | ||
Ilze Garda edited Latvian subtitles for The forgotten history of autism | ||
Kristaps accepted Latvian subtitles for The forgotten history of autism | ||
Kristaps edited Latvian subtitles for The forgotten history of autism | ||
Kristaps edited Latvian subtitles for The forgotten history of autism | ||
Kristaps edited Latvian subtitles for The forgotten history of autism |