< Return to Video

Pingvīnu slava, nelaimes un mēsli — Daiena Denapoli

  • 0:11 - 0:13
    Pingvīni jau sen ir saistījuši
  • 0:13 - 0:16
    cilvēku iztēli un sirdis visā pasaulē.
  • 0:16 - 0:18
    Bet, lai gan masu kultūrā
  • 0:18 - 0:20
    tos ataino kā neveiklus
    un ārkārtīgi piemīlīgus putnus
  • 0:20 - 0:23
    ar bezgala lielām populācijām,
  • 0:23 - 0:26
    pingvīni patiesībā ir ļoti graciozi,
  • 0:26 - 0:27
    bieži vien visai kašķīgi,
  • 0:27 - 0:30
    un to populācijas strauji samazinās.
  • 0:30 - 0:33
    Patiesībā pingvīni
    ir daudz bīstamākā situācijā
  • 0:33 - 0:34
    nekā cilvēki domā.
  • 0:34 - 0:36
    Ja šī brīža tendences nemainīsies,
  • 0:36 - 0:38
    tad, iespējams, visai drīz
  • 0:38 - 0:41
    pingvīni būs sastopami tikai filmās.
  • 0:41 - 0:43
    Ir daudz lietu, kas padara pingvīnus
  • 0:43 - 0:45
    par, tā teikt, dīvainiem putniem.
  • 0:45 - 0:46
    Pirmkārt,
  • 0:46 - 0:50
    tā ir viena no retajām
    putnu sugām, kas nespēj lidot,
  • 0:50 - 0:52
    lai arī cēlusies no lidotspējīgiem putniem
  • 0:52 - 0:54
    pirms aptuveni 60 miljoniem gadu.
  • 0:54 - 0:57
    Pārsteidzošā kārtā
    to tuvākais dzīvojošais radinieks
  • 0:57 - 0:58
    ir albatross —
  • 0:58 - 1:01
    putns, kas slavens
    ar savu milzīgo spārnu izplētumu
  • 1:01 - 1:03
    un lieliskajām planēšanas spējām.
  • 1:03 - 1:04
    Var likties dīvaini,
  • 1:04 - 1:06
    ka lidotspējas zaudēšana
  • 1:06 - 1:09
    varētu būt evolucionāra priekšrocība,
  • 1:09 - 1:11
    taču pingvīnu īsie,
    pleznām līdzīgie spārni
  • 1:11 - 1:12
    un blīvie kauli
  • 1:12 - 1:15
    ļauj tiem peldēt ātrāk un ienirt dziļāk
  • 1:15 - 1:17
    nekā jebkuram citam putnam uz Zemes,
  • 1:17 - 1:21
    tādējādi aizpildot ekoloģisko nišu,
    ko nespēj neviens cits putns.
  • 1:21 - 1:23
    Pingvīni apdzīvo dienvidu puslodi
  • 1:23 - 1:25
    un ir vieni no retajām putnu sugām,
  • 1:25 - 1:27
    kas spēj vairoties
    visaukstākajos apstākļos.
  • 1:27 - 1:30
    Taču pretēji daudzu cilvēku uzskatam
  • 1:30 - 1:32
    tie dzīvo ne tikai aukstajos apgabalos
  • 1:32 - 1:35
    un tie nav sastopami Ziemeļpolā.
  • 1:35 - 1:38
    Patiesībā vien 4 no 18 pingvīnu sugām
  • 1:38 - 1:41
    pastāvīgi dzīvo un vairojas Antarktikā.
  • 1:41 - 1:43
    Lielākā daļa dzīvo subantarktiskā
  • 1:43 - 1:45
    un mērenā klimata apgabalos.
  • 1:45 - 1:47
    Galapagu pingvīni pat dzīvo un vairojas
  • 1:47 - 1:48
    ekvatora tuvumā,
  • 1:48 - 1:50
    Dienvidamerikas piekrastē.
  • 1:50 - 1:53
    Tie ir sastopami arī Dienvidāfrikā,
  • 1:53 - 1:54
    Namībijā,
  • 1:54 - 1:54
    Austrālijā
  • 1:54 - 1:55
    un Jaunzēlandē,
  • 1:55 - 1:57
    kā arī uz vairākām salām
  • 1:57 - 1:58
    Atlantijas okeāna dienvidos,
  • 1:58 - 1:59
    Klusajā okeānā,
  • 1:59 - 2:02
    Indijas un Dienvidu okeānā.
  • 2:02 - 2:06
    Lai gan pingvīni 75% dzīves pavada jūrā,
  • 2:06 - 2:08
    tiem ik gadu jānāk krastā,
  • 2:08 - 2:10
    lai vairotos un nomestu spalvas.
  • 2:10 - 2:13
    To pingvīni dara dažādās vietās —
  • 2:13 - 2:15
    sākot no sezonālā ledus Antarktikā
  • 2:15 - 2:18
    līdz pat Dienvidāfrikas
    un Namībijas pludmalēm,
  • 2:18 - 2:21
    klinšainajiem subantarktisko salu krastiem
  • 2:21 - 2:24
    un akmeņainajām, lavas klātajām
    virsmām Galapagu salās.
  • 2:24 - 2:26
    Dažādas pingvīnu sugas
  • 2:26 - 2:28
    ligzdo dažādi.
  • 2:28 - 2:31
    Dažas rok alas dubļos,
    smiltīs vai izkaltušā gvano,
  • 2:31 - 2:33
    citas ligzdo augošās zāles kušķos,
  • 2:33 - 2:36
    citas būvē ligzdas no akmentiņiem,
    zariņiem un kauliem,
  • 2:36 - 2:39
    vēl citas ligzdas nebūvē vispār.
  • 2:39 - 2:41
    Lai gan vairums pingvīnu izdēj
    divas perējamas olas,
  • 2:41 - 2:43
    divas lielākās sugas,
  • 2:43 - 2:45
    Karaliskais un Imperatorpingvīns,
  • 2:45 - 2:46
    izdēj vienu olu,
  • 2:46 - 2:48
    ko, uzliekot uz pleznām, perē
  • 2:48 - 2:50
    aptuveni divus mēnešus.
  • 2:50 - 2:54
    Diemžēl 15 no 18 pingvīnu sugām
  • 2:54 - 2:56
    šobrīd uzskata par apdraudētām,
  • 2:56 - 2:57
    tuvu apdraudējumam
  • 2:57 - 2:59
    vai īpaši apdraudētām
  • 2:59 - 3:02
    saskaņā ar Starptautiskās
    Dabas aizsardzības savienības iedalījumu.
  • 3:02 - 3:03
    Pēdējās desmitgadēs
  • 3:03 - 3:05
    lielākā daļa pingvīnu sugu
  • 3:05 - 3:07
    ir piedzīvojušas populāciju samazināšanos
  • 3:07 - 3:09
    pat par 90%.
  • 3:09 - 3:10
    No divām sugām,
  • 3:10 - 3:12
    Dzeltenacu un Galapagu pingvīniem,
  • 3:12 - 3:15
    ir atlikuši vairs
    tikai daži tūkstoši putnu.
  • 3:16 - 3:18
    Pingvīni ir indikatorsuga,
  • 3:18 - 3:21
    mūsdienu „kanārijputniņš ogļu raktuvē”.
  • 3:21 - 3:24
    Vienkāršāk sakot, ja mirst pingvīni,
  • 3:24 - 3:26
    tad mirst arī mūsu okeāni.
  • 3:26 - 3:29
    Pingvīnu skaita samazināšanās
    diemžēl lielā mērā ir saistīta
  • 3:29 - 3:31
    ar cilvēku darbību.
  • 3:32 - 3:33
    Laika gaitā pingvīniem bija jātiek galā
  • 3:33 - 3:36
    ar dažādiem traucēkļiem.
  • 3:36 - 3:37
    Pingvīnu olu masveida lasīšana
  • 3:37 - 3:40
    un jūras putnu gvano ievākšana,
    ko tie izmanto savām ligzdām,
  • 3:40 - 3:44
    izraisīja dramatisku
    pingvīnu skaita samazināšanos.
  • 3:44 - 3:46
    Ja brīnies, ko cilvēki darīja
    ar jūras putnu mēsliem —
  • 3:46 - 3:47
    tos izmantoja
  • 3:47 - 3:50
    kā mēslojuma un šaujampulvera sastāvdaļu,
  • 3:50 - 3:51
    kas bija tik vērtīga,
  • 3:51 - 3:53
    ka 19. gadsimtā
  • 3:53 - 3:55
    to dēvēja par balto zeltu.
  • 3:55 - 3:57
    Mūsdienās pingvīnus apdraud
  • 3:57 - 4:00
    gan jūras, gan sauszemes
    dzīvotņu iznīcināšana,
  • 4:00 - 4:02
    ievazātie plēsēji,
  • 4:02 - 4:04
    iekļūšana zvejas tīklos,
  • 4:04 - 4:07
    kā arī plastmasas
    un ķīmiskais piesārņojums.
  • 4:08 - 4:12
    Pēdējo 50 gadu laikā ir notikušas
    arī vairākas lielas naftas noplūdes,
  • 4:12 - 4:14
    kas ir nogalināja vai ietekmēja
  • 4:14 - 4:17
    desmitiem tūkstošu pingvīnu visā pasaulē.
  • 4:18 - 4:20
    Taču divus lielākos draudus pingvīniem
  • 4:20 - 4:21
    rada globālā sasilšana
  • 4:21 - 4:24
    un pārlieku liela nozveja.
  • 4:24 - 4:27
    Globālā sasilšana
    ietekmē pingvīnus vairākos veidos —
  • 4:27 - 4:29
    sākot no traucētas krilu veidošanās,
  • 4:29 - 4:32
    ko izraisa ledus samazināšanās Antarktikā,
  • 4:32 - 4:34
    līdz pat biežākām un spēcīgākām vētrām,
  • 4:34 - 4:36
    kas izposta ligzdas,
  • 4:36 - 4:38
    un izmaiņām aukstajās okeāna straumēs,
  • 4:38 - 4:40
    kas aiznes pingvīnu medījumu pārāk tālu
  • 4:40 - 4:43
    prom no pingvīnu vairošanās
    un barošanās vietām.
  • 4:44 - 4:45
    Kaut arī cilvēki, iespējams,
  • 4:45 - 4:47
    ir pingvīnu lielākais drauds,
  • 4:47 - 4:49
    mēs esam arī to lielākā cerība.
  • 4:49 - 4:52
    Ir uzsākti daudzi pētniecības
    un dabas aizsardzības projekti
  • 4:52 - 4:54
    pingvīnu dzīvotņu saglabāšanai
  • 4:54 - 4:57
    un apdraudēto populāciju atjaunošanai.
  • 4:57 - 4:58
    Ja vien mēs nedaudz piepalīdzēsim
  • 4:58 - 5:00
    un mainīsim rīcību,
  • 5:00 - 5:03
    kas ietekmē mūsu planētu un okeānus,
  • 5:03 - 5:05
    ir cerība, ka mūsu
    smokingos tērptie draugi
  • 5:05 - 5:08
    būs kopā ar mums arī nākamajā gadsimtā.
Title:
Pingvīnu slava, nelaimes un mēsli — Daiena Denapoli
Description:

Skaties pilnu mācību video: http://ed.ted.com/lessons/the-popularity-plight-and-poop-of-penguins-dyan-denapoli

Pingvīni ir dīvaini putni. Pirmkārt, tie nespēj lidot (bet ir izcili peldētāji), un pretēji daudzu cilvēku uzskatam lielākā daļa pingvīnu dzīvo siltākos ūdeņos. Taču šie mūsu iemīļotie putni ir apdraudēti, un to populācijas samazinās pat par 90%. Daiena de Napoli skaidro šīs samazināšanās iemeslus un to, kāpēc pingvīni ir mūsdienu „kanārijputniņi ogļu raktuvēs”.

Sagatavoja — Daiena de Napoli; animēja — Zedem Media.
more » « less
Video Language:
English
Team:
closed TED
Project:
TED-Ed
Duration:
05:24

Latvian subtitles

Revisions

Our website uses cookies for analysis purposes.