< Return to Video

Kāpēc žurnālistiem ir pienākums izaicināt varu?

  • 0:02 - 0:03
    Esmu žurnālists
  • 0:03 - 0:05
    un esmu imigrants.
  • 0:05 - 0:08
    Un šie divi faktori nosaka to, kas esmu.
  • 0:08 - 0:10
    Es piedzimu Meksikā,
  • 0:10 - 0:13
    taču vairāk nekā pusi dzīves
    esmu pavadījis, veidojot reportāžas ASV,
  • 0:13 - 0:16
    valstī, ko radījuši tieši imigranti.
  • 0:16 - 0:19
    Kā žurnālists
  • 0:19 - 0:21
    un kā ārzemnieks,
  • 0:21 - 0:24
    esmu iemācījies, ka neitralitāte,
  • 0:24 - 0:26
    klusēšana
  • 0:26 - 0:29
    un bailes nav labākās izvēles
  • 0:29 - 0:31
    ne žurnālistikā, ne dzīvē.
  • 0:31 - 0:33
    Neitralitāte
  • 0:33 - 0:36
    bieži vien ir attaisnojums,
    ko mēs, žurnālisti, izmantojam,
  • 0:36 - 0:40
    lai slēptos no savas patiesās atbildības.
  • 0:40 - 0:42
    Kāda tad ir šī atbildība?
  • 0:42 - 0:44
    Uzdot jautājumus
  • 0:44 - 0:46
    un izaicināt
  • 0:46 - 0:47
    tos, kam pieder vara.
  • 0:47 - 0:48
    Tam kalpo žurnālistika.
  • 0:48 - 0:50
    Tas ir žurnālistikas lielais brīnums:
  • 0:51 - 0:53
    uzdot jautājumus un izaicināt varenos.
  • 0:54 - 0:57
    Protams, mums ir pienākums
    atainot realitāti tādu, kāda tā ir,
  • 0:57 - 0:59
    nevis tādu, kādu mēs to vēlētos.
  • 0:59 - 1:02
    Šajā ziņā es piekrītu
    objektivitātes principam:
  • 1:02 - 1:05
    ja māja ir zila, es saku, ka tā ir zila.
  • 1:05 - 1:07
    Ja ir viens miljons bezdarbnieku,
    saku, ka ir viens miljons.
  • 1:08 - 1:09
    Taču neitralitāte
  • 1:09 - 1:13
    ne vienmēr mani aizvedīs pie patiesības.
  • 1:13 - 1:17
    Kaut arī es būtu bezgala pedantisks, –
  • 1:17 - 1:20
    un es pasniedzu ziņas abas puses,
  • 1:21 - 1:23
    demokrātu un republikāņu,
  • 1:23 - 1:25
    liberālo un konservatīvo,
  • 1:25 - 1:26
    valdības un opozīcijas, –
  • 1:26 - 1:30
    galu galā tas negarantē ne man, ne jums,
  • 1:30 - 1:34
    ka zināsim, kas ir un kas nav patiess.
  • 1:34 - 1:36
    Dzīve ir daudz sarežģītāka,
  • 1:36 - 1:41
    un, manuprāt, žurnālistikai
    jāataino tieši šī sarežģītība.
  • 1:42 - 1:43
    Ļaujiet man jums pateikt vienu lietu:
  • 1:44 - 1:46
    es atsakos būt ierakstītājs.
  • 1:47 - 1:49
    Es nekļuvu par žurnālistu, lai ierakstītu.
  • 1:49 - 1:52
    Labi, jau zinu, ko teiksiet:
    mūsdienās neviens neizmanto diktofonus.
  • 1:52 - 1:54
    (Smiekli)
  • 1:54 - 1:57
    Es tātad atsakos izvilkt telefonu
  • 1:57 - 2:00
    un nospiest ierakstīšanas pogu,
  • 2:00 - 2:02
    un nolikt to sev priekšā,
    it kā es būtu koncertā,
  • 2:02 - 2:05
    kā fans koncertā.
  • 2:05 - 2:07
    Tā nav īsta žurnālistika.
  • 2:07 - 2:10
    Pretēji daudzu uzskatam
  • 2:10 - 2:14
    mēs, žurnālisti, visu laiku vērtējam,
  • 2:14 - 2:16
    izdarām ētiskus un morālus vērtējumus.
  • 2:16 - 2:20
    Un vienmēr pieņemam lēmumus,
  • 2:20 - 2:22
    pilnīgi personiskus
  • 2:22 - 2:24
    un ārkārtīgi subjektīvus.
  • 2:24 - 2:28
    Piemēram, ko darīt, ja jāsagatavo
    reportāža par tādu diktatūru
  • 2:28 - 2:31
    kā Augusto Pinočeta režīms Čīlē
  • 2:31 - 2:33
    vai Fidela Kastro – Kubā?
  • 2:34 - 2:37
    Vai ziņosiet tikai par to, ko vēlētos
    ģenerālis vai komandieris,
  • 2:37 - 2:39
    vai konfrontēsiet tos?
  • 2:39 - 2:42
    Kas notiek, ja saprotat, ka jūsu valstī
  • 2:43 - 2:45
    vai kaimiņvalstī
  • 2:45 - 2:48
    pazūd studenti
  • 2:48 - 2:50
    un parādās slepenas kapavietas,
  • 2:50 - 2:53
    vai no valsts budžeta pazūd miljoni,
  • 2:53 - 2:55
    un brīnumainā kārtā parādās
  • 2:55 - 2:57
    bijušie prezidenti – multimiljonāri?
  • 2:57 - 2:59
    Vai sniegsiet tikai oficiālo versiju?
  • 2:59 - 3:01
    Vai ko darīt,
  • 3:02 - 3:03
    ja jāziņo
  • 3:04 - 3:09
    par prezidenta vēlēšanām
    politiskās lielvaras valstī
  • 3:09 - 3:14
    un viens no kandidātiem
    izsaka rasistiskus,
  • 3:15 - 3:16
    seksistiskus
  • 3:16 - 3:18
    un ksenofobiskus komentārus?
  • 3:19 - 3:21
    Ar mani tā notika.
  • 3:21 - 3:23
    Un gribu jums pastāstīt, ko darīju es,
  • 3:23 - 3:26
    bet pirms tam, ļaujiet man
    paskaidrot, no kurienes nāku,
  • 3:26 - 3:28
    lai jūs saprastu, kāda bija mana reakcija.
  • 3:31 - 3:33
    Es uzaugu Mehiko.
    Esmu vecākais no pieciem bērniem.
  • 3:33 - 3:36
    Un, taisnību sakot, ģimenē
    nebija tik daudz naudas,
  • 3:36 - 3:38
    lai apmaksātu visas studiju maksas,
  • 3:38 - 3:42
    tāpēc no rītiem es studēju
    un vakaros strādāju.
  • 3:42 - 3:43
    Pēc ilga laika
  • 3:44 - 3:47
    mani pieņēma darbā,
    kādu vienmēr biju meklējis:
  • 3:47 - 3:48
    par televīzijas reportieri.
  • 3:49 - 3:50
    Tā bija milzīga iespēja!
  • 3:50 - 3:53
    Taču trešajā reportāžā man ienāca prātā
  • 3:54 - 3:55
    kritizēt prezidentu
  • 3:56 - 3:59
    un uzdot jautājumus
    par demokrātijas trūkumu Meksikā.
  • 3:59 - 4:04
    No 1929. līdz 2000. gadam
    Meksikā notika vienas vienīgas krāpšanas.
  • 4:04 - 4:07
    Savukārt prezidents ar pirkstu norādīja
  • 4:07 - 4:08
    uz savu izvēlēto pēcteci.
  • 4:08 - 4:12
    Tā nebija īsta demokrātija.
  • 4:12 - 4:15
    Man šķita, ka to atmaskot
    ir ģeniāla ideja,
  • 4:15 - 4:16
    bet manam priekšniekam...
  • 4:16 - 4:18
    (Smiekli)
  • 4:18 - 4:20
    manam priekšniekam tik ģeniāla tā nešķita.
  • 4:20 - 4:25
    Tolaik medijus tiešā veidā cenzēja
    prezidenta pils Los Pinos,
  • 4:25 - 4:29
    un mans priekšnieks, kas papildus
    darbam programmā, kurā strādāju es,
  • 4:29 - 4:33
    bija arī futbola komandas vadītājs,
  • 4:33 - 4:37
    – un man vienmēr bija aizdomas, ka viņu
    vairāk interesē vārti nekā ziņas, –
  • 4:37 - 4:39
    manu reportāžu cenzēja.
  • 4:39 - 4:41
    Viņš pieprasīja to mainīt,
    es atbildēju, ka ne.
  • 4:41 - 4:44
    Tā nu viņš lika citam žurnālistam
  • 4:44 - 4:47
    uzrakstīt to, ko man vajadzēja teikt.
  • 4:48 - 4:52
    Es negribēju būt cenzēts žurnālists.
  • 4:52 - 4:54
    Nezinu, kur radu spēku
  • 4:54 - 4:56
    uzrakstīt atlūgumu,
  • 4:56 - 5:00
    un tā 24 gadu vecumā – tikai 24 –
  • 5:00 - 5:04
    pieņēmu visgrūtāko
    un nozīmīgāko lēmumu savā dzīvē.
  • 5:04 - 5:06
    Es ne tikai gatavojos
    atteikties no televīzijas,
  • 5:06 - 5:09
    bet biju arī nolēmis
    doties prom no savas valsts.
  • 5:10 - 5:11
    Es pārdevu savu autiņu,
  • 5:11 - 5:13
    pussagruvušu sarkanu Volkswagen,
  • 5:13 - 5:15
    sagrabināju dažus dolārus
  • 5:15 - 5:18
    un atvadījos no savas ģimenes, draugiem,
  • 5:18 - 5:19
    savām ielām,
  • 5:19 - 5:22
    ielu stūriem, tako...
  • 5:22 - 5:23
    (Smiekli)
  • 5:23 - 5:25
    un nopirku vienvirziena biļeti
  • 5:25 - 5:27
    uz Losandželosu, Kaliforniju.
  • 5:27 - 5:29
    Tā es kļuvu
  • 5:29 - 5:33
    par vienu no 250 miljoniem imigrantu
  • 5:33 - 5:34
    visā pasaulē.
  • 5:34 - 5:36
    Pajautājiet jebkuram imigrantam
  • 5:36 - 5:38
    par viņa pirmo dienu jaunajā valstī,
  • 5:38 - 5:41
    un redzēsiet,
    kā viņi atceras pilnīgi visu,
  • 5:41 - 5:43
    it kā tā būtu bijusi filma ar fona mūziku.
  • 5:43 - 5:46
    Manā gadījumā es ierados Losandželosā,
  • 5:46 - 5:49
    saule rietēja, un visu, kas man bija,
  • 5:49 - 5:52
    – ģitāru, ceļasomu un dokumentus –
  • 5:52 - 5:55
    to visu varēju saņemt divās rokās.
  • 5:55 - 6:00
    Vairs nekad neesmu jutis tādu brīvību.
  • 6:00 - 6:03
    Izdzīvoju ar to mazumiņu, kas man bija.
  • 6:04 - 6:05
    Tiku pie studiju vīzas,
  • 6:05 - 6:08
    studēju,
  • 6:08 - 6:11
    ēdu daudz salātu un maizes,
    jo nekā cita nebija.
  • 6:11 - 6:13
    Un beidzot, 1994. gadā,
  • 6:14 - 6:18
    mani pieņēma pirmajā darbā
    par televīzijas reportieri ASV.
  • 6:18 - 6:22
    Un pirmais, ko ievēroju,
    ka mani kolēģi ASV
  • 6:23 - 6:26
    kritizēja – un kritizēja pamatīgi –
    tālaika prezidentu Ronaldu Reiganu
  • 6:26 - 6:27
    un nenotika pilnīgi nekas;
  • 6:28 - 6:29
    neviens viņus necenzēja.
  • 6:29 - 6:30
    Un es nodomāju:
  • 6:31 - 6:32
    (angliski) "Es mīlu šo valsti!"
  • 6:32 - 6:35
    (Smiekli)
  • 6:35 - 6:39
    (Aplausi)
  • 6:39 - 6:40
    Un tā ir bijis
  • 6:41 - 6:43
    vairāk nekā 30 gadus –
  • 6:43 - 6:45
    pilnīgi brīvas reportāžas
  • 6:45 - 6:48
    un vienlīdzīga attieksme,
    kaut esmu imigrants,
  • 6:48 - 6:51
    līdz pēkšņi man vajadzēja ziņot
  • 6:51 - 6:55
    par pagājušajām prezidenta vēlēšanām ASV.
  • 6:57 - 7:00
    2015. gada 16. jūnijā
  • 7:00 - 7:02
    kandidāts, kurš galu galā kļuva
  • 7:02 - 7:04
    par Savienoto Valstu prezidentu,
  • 7:04 - 7:08
    sacīja, ka meksikāņu imigranti
  • 7:08 - 7:10
    ir noziedznieki,
  • 7:11 - 7:13
    narkotirgoņi
  • 7:13 - 7:14
    un varmākas.
  • 7:14 - 7:15
    Es zināju,
  • 7:16 - 7:17
    ka viņš melo.
  • 7:17 - 7:20
    Es zināju, ka viņš maldās,
    pavisam vienkārša iemesla dēļ:
  • 7:20 - 7:22
    es esmu meksikāņu imigrants,
  • 7:22 - 7:24
    un mēs tādi neesam.
  • 7:24 - 7:27
    Tā nu es izdarīju to,
    ko būtu darījis jebkurš žurnālists, –
  • 7:28 - 7:30
    ar roku uzrakstīju viņam vēstuli,
  • 7:31 - 7:33
    lūdzu interviju
  • 7:33 - 7:35
    un nosūtīju šo vēstuli
    uz viņa torni Ņujorkā.
  • 7:35 - 7:37
    Nākamajā dienā
  • 7:37 - 7:38
    biju jau birojā,
  • 7:38 - 7:43
    kad pēkšņi mobilajā tālrunī
    sāku saņemt simtiem zvanu un īsziņu,
  • 7:43 - 7:45
    vienu par otru aizvainojošākas.
  • 7:45 - 7:47
    Nesapratu, kas notiek,
  • 7:47 - 7:49
    līdz birojā ieradās
    kāds draugs un pateica:
  • 7:49 - 7:53
    "Tavu mobilā numuru
    publicējuši internetā."
  • 7:54 - 7:55
    Tas patiešām bija izdarīts.
  • 7:56 - 7:59
    Lūk, nosūtītā vēstule,
  • 7:59 - 8:02
    kurā redzams mans tālruņa numurs.
  • 8:02 - 8:05
    Pat nepierakstiet, nav vērts,
    numuru es jau nomainīju.
  • 8:05 - 8:06
    (Smiekli)
  • 8:06 - 8:08
    Bet iemācījos divas lietas.
  • 8:08 - 8:12
    Pirmkārt, nekad, nekad, nekad
  • 8:12 - 8:14
    nedodiet savu mobilā numuru
  • 8:14 - 8:15
    Donaldam Trampam!
  • 8:15 - 8:18
    (Smiekli)
  • 8:18 - 8:21
    (Aplausi)
  • 8:21 - 8:24
    Un otra mācība ir tā,
  • 8:24 - 8:27
    ka tajā brīdī bija laiks
    neitralitāti mest pie malas.
  • 8:27 - 8:30
    Kopš tā brīža mana
    žurnālista misija mainījās.
  • 8:30 - 8:32
    Es apņēmos tikties ar šo kandidātu
  • 8:32 - 8:34
    un parādīt, ka viņš maldās,
  • 8:34 - 8:37
    ka viņa teiktais par Savienoto Valstu
    imigrantiem ir nepatiess.
  • 8:37 - 8:39
    Padalīšos ar kādu faktu.
  • 8:39 - 8:43
    97% no ASV nedokumentētajiem imigrantiem
  • 8:43 - 8:44
    ir labi cilvēki.
  • 8:44 - 8:47
    Mazāk nekā 3% ir izdarījuši
    smagu noziegumu,
  • 8:47 - 8:49
    to, ko angliski sauc par felony.
  • 8:49 - 8:50
    Salīdzinājumam –
  • 8:50 - 8:54
    smagu noziegumu
    ir izdarījuši 6% amerikāņu.
  • 8:54 - 8:55
    Secinājums ir,
  • 8:55 - 8:59
    ka nedokumentētie imigranti
    uzvedas daudz labāk
  • 8:59 - 9:01
    nekā amerikāņi.
  • 9:01 - 9:04
    Balstoties uz šiem datiem,
    es izveidoju plānu.
  • 9:04 - 9:07
    Astoņas nedēļas pēc mana telefona
    numura publicēšanas
  • 9:08 - 9:09
    es reģistrējos kā žurnālists
  • 9:09 - 9:14
    arvien lielāku popularitāti gūstošā
    kandidāta preses konferencei
  • 9:14 - 9:17
    un nolēmu viņu konfrontēt
  • 9:17 - 9:18
    klātienē.
  • 9:19 - 9:20
    Bet...
  • 9:20 - 9:24
    viss nesanāca
    gluži pēc plāna – paskatieties!
  • 9:25 - 9:28
    (Video) [Donalda Trampa
    preses konferece Debjūkā, Aiovā]
  • 9:31 - 9:34
    H. Ramoss: (angliski)
    Trampa kungs, jautājums par imigrāciju.
  • 9:34 - 9:35
    D. Tramps: Kurš nākamais? Jā, lūdzu.
  • 9:35 - 9:38
    H.R.: Jūsu imigrācijas plāns
    ir tukšu solījumu pilns.
  • 9:38 - 9:40
    D.T.: Apsēdieties taču!
    H.R.: Esmu reportieris...
  • 9:40 - 9:43
    Man kā imigrantam un ASV pilsonim
    ir tiesības uzdot jautājumu.
  • 9:43 - 9:46
    D.T.: Nē, Jums nav. Jūs neizsauca.
    H.R.: Man ir tiesības uzdot...
  • 9:46 - 9:48
    D.T.: Ejiet atpakaļ uz Univision!
  • 9:48 - 9:53
    H.R.: Lūk, jautājums:
    Jūs nevarat deportēt 11 miljonus cilvēku.
  • 9:53 - 9:56
    Jūs nevarat uzbūvēt
    3000 kilometru garu mūri.
  • 9:56 - 10:00
    Jūs nevarat liegt pilsonību
    šīs valsts bērniem.
  • 10:00 - 10:02
    D.T.: Apsēdieties, lūdzu!
    H.R.: Šīs idejas...
  • 10:02 - 10:03
    D.T.: Jūs neizsauca.
  • 10:03 - 10:06
    H.R.: Esmu reportieris, man ir...
    Neaiztieciet mani!
  • 10:06 - 10:08
    1. apsargs: Lūdzu, nepārtrauciet!
    Jūs traucējat.
  • 10:08 - 10:12
    H.R.: Man ir tiesības uzdot jautājumu.
    1. apsargs: Jā, rindas kārtībā.
  • 10:12 - 10:14
    2. apsargs: Vai Jums ir mediju caurlaide?
  • 10:14 - 10:15
    H.R.: Man ir tiesības...
  • 10:15 - 10:17
    2. apsargs: Kur? Parādiet to!
    H.R.: Lūk.
  • 10:17 - 10:19
    Vīrietis: Ejiet ārā, palieciet tur!
  • 10:19 - 10:20
    2. apsargs: Jāgaida sava kārta.
  • 10:20 - 10:23
    Vīrietis: Jūs esat ļoti rupjš,
    runa nav par Jums.
  • 10:23 - 10:25
    H.R.: Tas nav...
    Vīrietis: Vācies ārā no manas valsts!
  • 10:25 - 10:27
    H.R.: Tā ir... es arī esmu ASV pilsonis.
  • 10:27 - 10:31
    Vīrietis: Vienalga. Nē, Univision, nē.
    Runa nav par Jums.
  • 10:31 - 10:33
    H.R.: Nav runa par Jums. Runa ir par ASV.
  • 10:34 - 10:35
    (Video beidzas)
  • 10:35 - 10:38
    (Aplausi)
  • 10:45 - 10:47
    (Aplausi)
  • 10:51 - 10:54
    Noskatoties šo video,
    pirmais, ko allaž nodomāju,
  • 10:54 - 10:57
    ir, ka naids ir lipīgs.
  • 10:57 - 11:00
    Ja pamanījāt, pēc kandidāta vārdiem
    "ej atpakaļ uz Univision"...
  • 11:00 - 11:04
    šie vārdi ir kā kods, būtībā viņš saka:
    "Pazūdi no šejienes!"
  • 11:04 - 11:05
    Viens no viņa sekotājiem,
  • 11:05 - 11:08
    kā atļauju saņēmis, man sacīja:
  • 11:08 - 11:10
    "Pazūdi no manas valsts!"
  • 11:10 - 11:13
    Nezinot, ka arī es esmu ASV pilsonis.
  • 11:15 - 11:18
    Vairākkārt noskatījies šo video,
  • 11:18 - 11:21
    nodomāju arī,
    ka, lai atteiktos no neitralitātes,
  • 11:21 - 11:22
    patiešām atteiktos,
  • 11:22 - 11:24
    ir jāzaudē bailes
  • 11:24 - 11:28
    un tad jāiemācās teikt:
    "Nē, es nenomierināšos.
  • 11:29 - 11:30
    Es nesēdīšos.
  • 11:31 - 11:32
    Un es neiešu prom."
  • 11:33 - 11:35
    "Nē" –
  • 11:35 - 11:39
    (Aplausi)
  • 11:39 - 11:42
    "nē" ir visspēcīgākais vārds
  • 11:42 - 11:43
    ikvienā valodā,
  • 11:43 - 11:46
    un tas vienmēr iet pa priekšu
    ikkatrai svarīgai pārmaiņai mūsu dzīvē.
  • 11:46 - 11:48
    Un, manuprāt, tas ir liels gods
  • 11:49 - 11:50
    un raisa patiesu cieņu –
  • 11:50 - 11:52
    šī spēja nošķirt
  • 11:52 - 11:54
    un pretoties, un teikt:
  • 11:54 - 11:55
    "Nē."
  • 11:55 - 11:58
    Eli Vīzels, holokaustā izdzīvojušais,
  • 11:58 - 11:59
    Nobela prēmijas laureāts,
  • 11:59 - 12:02
    kas diemžēl pavisam nesen mūs atstājis,
  • 12:02 - 12:04
    ir teicis patiesi viedus vārdus:
  • 12:04 - 12:06
    "Ir jāizvēlas, kurā pusē būt.
  • 12:07 - 12:10
    Neitralitāte palīdz tikai apspiedējam,
    nekad ne upurim."
  • 12:10 - 12:12
    Un viņam ir pilnīga taisnība.
  • 12:12 - 12:16
    Mums, žurnālistiem, zināmos apstākļos
    ir pienākumus izvēlēties, kurā pusē būt.
  • 12:16 - 12:17
    Sastopoties ar rasismu,
  • 12:18 - 12:19
    diskrimināciju,
  • 12:19 - 12:21
    korupciju,
  • 12:21 - 12:22
    politiķu meliem,
  • 12:22 - 12:24
    diktatūrām un cilvēktiesībām,
  • 12:24 - 12:27
    mums jāpamet neitralitātes
    un vienaldzības pozīcija.
  • 12:28 - 12:30
    Spāņu valodā ir brīnišķīgs vārds,
  • 12:30 - 12:34
    kas apraksta nostāju,
    kas žurnālistiem būtu jāieņem.
  • 12:34 - 12:36
    Šis vārds ir contrapoder [pretvara].
  • 12:36 - 12:42
    Būtībā, ja pie varas esošie stāv
    vienā pusē, žurnālistiem jāstājas otrā.
  • 12:42 - 12:45
    Taču, ja jums ar politiķiem
    ir kopīgs bizness,
  • 12:45 - 12:47
    ja ejat uz gubernatora dēla
    kristībām vai kāzām
  • 12:47 - 12:50
    vai gribat ar prezidentu
    uzturēt draudzīgas attiecības,
  • 12:50 - 12:51
    kā gan jūs viņus kritizēsiet?
  • 12:51 - 12:55
    Kad man jāintervē ietekmīgi cilvēki
    vai pie varas esošie,
  • 12:55 - 12:56
    vienmēr paturu prātā divas lietas,
  • 12:57 - 12:59
    proti, ja šo grūto vai neērto
    jautājumu neuzdošu es,
  • 12:59 - 13:01
    to neizdarīs neviens
  • 13:02 - 13:05
    un ka šo cilvēku es vairs nekad nesatikšu.
  • 13:05 - 13:08
    Tāpēc es nemēģinu atstāt labu iespaidu
  • 13:09 - 13:10
    vai nodrošināt kontaktus.
  • 13:10 - 13:15
    Visbeidzot, ja man jāizvēlas,
    būt prezidenta draugam vai ienaidniekam,
  • 13:15 - 13:18
    es vienmēr dodu priekšroku
    būt ienaidniekam.
  • 13:19 - 13:21
    Noslēgumā:
  • 13:21 - 13:26
    es zinu, ka šis ir laiks, kad ir grūti
    būt imigrantam un žurnālistam,
  • 13:26 - 13:28
    tomēr šobrīd vairāk nekā jebkad
  • 13:28 - 13:31
    vajadzīgi žurnālisti, kas gatavi
  • 13:31 - 13:33
    īstajā brīdī
  • 13:33 - 13:35
    atteikties no neitralitātes.
  • 13:35 - 13:39
    Man personīgi šķiet, ka šim brīdim
    esmu gatavojies visu dzīvi.
  • 13:39 - 13:42
    Kad 24 gadu vecumā mani cenzēja,
  • 13:42 - 13:45
    es iemācījos, ka neitralitāte,
    bailes un klusēšana
  • 13:45 - 13:47
    bieži vien tevi pārvērš
  • 13:47 - 13:52
    noziegumu, pāridarījumu
    un netaisnības līdzzinātājā.
  • 13:52 - 13:54
    Un būt par varas līdzzinātāju
  • 13:54 - 13:57
    nekad nav laba žurnālistiska.
  • 13:58 - 14:00
    Tagad, 59 gadu vecumā,
  • 14:00 - 14:05
    es ceru, ka man būs mazliet
    tās drosmes un prāta skaidrības,
  • 14:05 - 14:07
    kas man piemita 24 gados,
  • 14:07 - 14:10
    un ka tādējādi es vairs nekad neklusēšu.
  • 14:11 - 14:12
    Liels paldies.
  • 14:13 - 14:14
    (Aplausi)
  • 14:15 - 14:16
    Paldies.
  • 14:16 - 14:17
    (Aplausi)
Title:
Kāpēc žurnālistiem ir pienākums izaicināt varu?
Speaker:
Horhe Ramoss
Description:

Horhi Ramosu var izmest no preses konferences (kā to 2015. gadā izdarīja Donalds Tramps), bet viņu nevar apklusināt. Ar vairāk nekā 30 gadu pieredzi žurnālistikā Ramoss uzskata, ka žurnālista atbildība ir uzdot jautājumus un izaicināt tos, kam pieder vara. Šajā runā, kas izsauca ovācijas jau pusceļā, Ramoss skaidro, kāpēc noteiktos apstākļos žurnālistiem ir jānostājas vienā vai otrā pusē.

more » « less
Video Language:
Spanish
Team:
closed TED
Project:
TEDTalks
Duration:
14:30

Latvian subtitles

Revisions