WEBVTT

00:00:07.019 --> 00:00:09.708
Tu dzirdi liegus viļņu šļakstus

00:00:09.708 --> 00:00:11.913
un tālu kaijas ķērcienu,

00:00:11.913 --> 00:00:15.820
bet pēkšņi mieru pārtrauc
kaitinoša sīkšana,

00:00:15.820 --> 00:00:19.459
kas nāk arvien tuvāk
un tuvāk, un tuvāk.

00:00:19.459 --> 00:00:21.568
Un pēkšņi... sitiens!

00:00:21.568 --> 00:00:26.617
Tu tiec vaļā no kaitinošā oda,
un miers ir atjaunots.

NOTE Paragraph

00:00:26.617 --> 00:00:31.790
Kā tu noteici attālo skaņu
un tik precīzi nomērķēji uz tās radītāju?

00:00:31.790 --> 00:00:35.626
Spēja atpazīt skaņas
un noteikt to atrašanās vietas

00:00:35.626 --> 00:00:38.758
ir iespējama, pateicoties 
dzirdes sensorajai sistēmai.

00:00:38.758 --> 00:00:43.160
Tā sastāv no divām daļām:
auss un smadzenēm.

00:00:43.160 --> 00:00:47.374
Auss uzdevums ir pārvērst
skaņas enerģiju nervu signālos,

00:00:47.374 --> 00:00:52.229
savukārt smadzenēm jāuztver un jāapstrādā
šajos signālos ietvertā informācija.

NOTE Paragraph

00:00:52.229 --> 00:00:53.898
Lai saprastu, kā tas darbojas,

00:00:53.898 --> 00:00:57.547
varam aplūkot skaņas ceļojumu ausī.

00:00:57.547 --> 00:00:59.621
Skaņas avots rada svārstības,

00:00:59.621 --> 00:01:03.323
kas spiediena viļņu veidā 
iziet cauri gāzveida,

00:01:03.323 --> 00:01:04.221
šķidrumu

00:01:04.221 --> 00:01:05.745
vai cietu vielu daļiņām.

00:01:05.745 --> 00:01:07.986
Bet iekšējā auss – gliemezis –

00:01:07.986 --> 00:01:11.276
ir pildīta ar sālsūdenim
līdzīgiem šķidrumiem.

00:01:12.136 --> 00:01:16.102
Tātad, pirmais jautājums –
kā pārvērst šos skaņas signālus,

00:01:16.102 --> 00:01:17.662
lai arī no kurienes tie nāktu,

00:01:17.662 --> 00:01:19.589
viļņos šķidrumā.

00:01:20.249 --> 00:01:24.083
Atbilde ir bungplēvīte

00:01:24.083 --> 00:01:26.550
un sīkie vidusauss kauliņi.

00:01:27.380 --> 00:01:30.170
Tie pārvērš lielās bungplēvītes kustības

00:01:30.170 --> 00:01:34.078
spiediena viļņos gliemeža šķidrumā.

NOTE Paragraph

00:01:34.078 --> 00:01:35.986
Skaņai ienākot auss kanālā,

00:01:35.986 --> 00:01:40.273
tā pieskaras bungplēvītei
un iesvārsta to kā bungu virsmu.

00:01:40.273 --> 00:01:44.149
Bungplēvītes svārstības 
iekustina kaulu – āmuriņu,

00:01:44.149 --> 00:01:48.937
kas sit pa laktiņu un iekustina
trešo kaulu – kāpslīti.

00:01:48.937 --> 00:01:53.479 line:1
Šī kustība virza šķidrumu
pa garajiem gliemeža kanāliem.

00:01:53.479 --> 00:01:59.179
Tur skaņas vibrācijas beidzot 
ir pārvērstas par šķidruma svārstībām

00:01:59.179 --> 00:02:03.414
un viļņveidīgi dodas cauri gliemezim
no viena gala uz otru.

00:02:03.414 --> 00:02:08.223
Virsma – bazilārā membrāna –
klāj gliemezi visā tā garumā.

00:02:08.223 --> 00:02:11.803
Tā ir noklāta ar matiņšūnām,
uz kurām ir īpašas skropstiņas –

00:02:11.803 --> 00:02:13.536
stereocilijas.

00:02:13.536 --> 00:02:18.136
Tās kustās līdzi gliemeža šķidruma
un bazilārās membrānas svārstībām.

00:02:18.136 --> 00:02:24.165
Kustības rada signālu, 
kas ceļo pa matiņšūnu uz dzirdes nervu,

00:02:24.165 --> 00:02:28.301
pēc tam uz smadzenēm, 
kas to atpazīst kā noteiktu skaņu.

NOTE Paragraph

00:02:29.221 --> 00:02:32.020
Kad skaņa rada bazilārās
membrānas svārstības,

00:02:32.020 --> 00:02:34.369
nekustās visas matiņšūnas,

00:02:34.369 --> 00:02:39.244
tikai atsevišķas, 
atkarībā no skaņas frekvences.

00:02:39.244 --> 00:02:42.485
Tā pamatā ir smalka inženierija.

00:02:42.485 --> 00:02:45.438
Vienā galā bazilārā membrāna ir neelastīga

00:02:45.438 --> 00:02:50.926
un svārstās tikai īso viļņu ietekmē,
no augstas frekvences skaņām.

00:02:50.926 --> 00:02:52.745
Otrā galā tā ir elastīgāka

00:02:52.745 --> 00:02:57.743
un svārstās garāku viļņu vadīta,
no zemas frekvences skaņām.

00:02:57.743 --> 00:03:00.461
Tātad, kaijas un oda radītās skaņas

00:03:00.461 --> 00:03:04.027
iesvārsta bazilāro membrānu
atšķirīgās vietās,

00:03:04.027 --> 00:03:06.911
gluži kā nospiežot
dažādus klavieru taustiņus.

NOTE Paragraph

00:03:06.911 --> 00:03:08.803
Taču tas nav viss.

00:03:08.803 --> 00:03:12.639
Smadzenēm jāveic
vēl viens svarīgs uzdevums –

00:03:12.639 --> 00:03:15.856
jānosaka, no kurienes skaņa nāk.

00:03:15.856 --> 00:03:19.843
Lai to paveiktu, smadzenes salīdzina
abās ausīs ienākošās skaņas,

00:03:19.843 --> 00:03:22.346
tādējādi nosakot skaņas avotu telpā.

NOTE Paragraph

00:03:22.346 --> 00:03:26.950
Skaņa, kas nāk tieši no priekšpuses,
abas ausis sasniegs vienlaikus.

00:03:26.950 --> 00:03:30.744
Arī skaņas intensitāte
abās ausīs būs vienāda.

00:03:30.744 --> 00:03:34.305
Savukārt no sāna nākoša
zemas frekvences skaņa

00:03:34.305 --> 00:03:38.847
tuvāko ausi sasniegs
dažas milisekundes pirms tālākās.

00:03:38.847 --> 00:03:42.775
Augstas frekvences skaņas tuvākajai ausij
izklausīsies intensīvākas,

00:03:42.775 --> 00:03:46.010
jo uz tālāko ausi
tām traucē nonākt galva.

NOTE Paragraph

00:03:46.010 --> 00:03:49.765
Šī informācija sasniedz 
īpašas smadzeņu stumbra daļas,

00:03:49.765 --> 00:03:54.124
kas analizē laika un intensitātes
atšķirības starp abām ausīm.

00:03:54.124 --> 00:03:58.307
Analīzes rezultāti tiek nosūtīti
uz dzirdes centru smadzenēs.

00:03:59.027 --> 00:04:01.733
Tagad smadzenēm ir visa 
nepieciešamā informācija:

00:04:01.733 --> 00:04:07.889
ziņas par to, kāda šī skaņa ir
un kur telpā tā atrodas.

NOTE Paragraph

00:04:08.599 --> 00:04:10.814
Ne visiem ir normāla dzirde.

00:04:10.814 --> 00:04:15.369
Dzirdes zudums ir trešā izplatītākā 
hroniskā saslimšana pasaulē.

00:04:15.369 --> 00:04:19.115
Skaļi trokšņi un dažas vielas
var bojāt matiņšūnas,

00:04:19.115 --> 00:04:22.432
neļaujot skaņas signāliem 
no ausīm nonākt smadzenēs.

00:04:23.332 --> 00:04:27.671
Tāda slimība kā osteoskleroze
sastindzina sīkos auss kauliņus,

00:04:27.671 --> 00:04:30.031
tāpēc tie vairs nekustās.

00:04:30.031 --> 00:04:32.975
Savukārt tinīta gadījumā 
smadzenes sāk rīkoties dīvaini,

00:04:32.975 --> 00:04:35.802
liekot mums dzirdēt skaņu,
kuras nemaz nav.

NOTE Paragraph

00:04:36.842 --> 00:04:38.208
Taču, ja dzirde strādā,

00:04:38.208 --> 00:04:40.970
tā ir neticami eleganta sistēma.

00:04:40.970 --> 00:04:44.723
Mūsu ausis slēpj precīzi iestatītu
bioloģiskas mašīnas piemēru,

00:04:44.723 --> 00:04:51.547
kas apkārtējo svārstību kakofoniju pārvērš
par precīziem elektriskajiem impulsiem,

00:04:51.547 --> 00:04:56.299
spējot atšķirt aplausu, ūdenskrānu, 
nopūtu un lidoņu radītās skaņas.